Pakalpojumi

Precizēta - Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no nākamā gada

LETA, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu ierobežot medicīnas darbinieku virsstundu darbu, aģentūru LETA informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Šī gada maijā ST nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei, un to atcēla.

Kalējs norādīja, ka izmaiņas, saistībā ar tiesas spriedumu, paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu.

Kā skaidroja Kalējs, patlaban, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019.gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām.

Pēc Kalēja paustā, kaut arī jaunais likums pieprasa virsstundu skaitu samazināt, augstais darba apjoms un arvien pieaugošais ārstu un medicīnas māsu trūkums Latvijas slimnīcās jau gadiem to liedz darīt.

Kalējs norādīja, ka ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, kas krietni pārsniedz likumā noteikto normālas darba dienas laiku, lai nodrošinātu veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem. «Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā darbavietā. Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās, sacīja Kalējs.

Pēc viņa teiktā, nepieciešams veikt izmaiņas Darba likumā, ļaujot medicīnas darbiniekiem pēc paša brīvas gribas likumīgi strādāt virs normālā darba laika vienā darba vietā.

Slimnīcu biedrība par iespējamo ārkārtas situāciju Latvijas slimnīcās informēs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības aprūpes nozares apakšpadomē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību un Veselības ministrijas pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bērnu slimnīcas fondam izdevies piesaistīt vairāk nekā miljonu eiro

Lelde Petrāne, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnajā gadā Bērnu slimnīcas fondam atbalsts sniegts 1 007 505 eiro apmērā, informēja fonda vadītāja Liene Dambiņa.

«Pateicoties ziedojumiem paveikts ir ļoti daudz, piemēram, kopumā sniegts atbalsts vairāk nekā 300 bērniem, sarūpēts aprīkojums vairākām nodaļām, uzlabojot gan pacientu, gan vecāku apstākļus, Bērnu slimnīcas novietnē «Gaiļezers» radīts jauns rotaļu laukums bērniem ar kustību traucējumiem un pacientiem ar psihiskām saslimšanām, izveidots autisma kabinets bērniem ar AST, uzsākts Mātes piena bankas izveides projekts, kā arī atbalstīta slimnīcas personāla izaugsme,» stāsta L. Dambiņa.

1. jūnijā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas daudzfunkcionālajā korpusā tika atklāts Bērnu slimnīcas fonda informācijas centrs. Šis ir Latvijā pirmais labdarības organizācijas informācijas centrs, un fonda mērķis ir kļūt sabiedrībai pieejamākam un atvērtākam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viņķeles vīzija - trīs universitātes slimnīcas un četras reģionālās slimnīcas

LETA, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB veicis kratīšanu pie Rīgas 1.slimnīcas valdes locekļa Sevastjanova

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kratīšanu ir veicis arī pie Rīgas 1.slimnīcas valdes locekļa un Rīgas domes deputāta Genādija Sevastjanova (S), apstiprināja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Politiķis norādīja, ka nevar komentēt KNAB uzsākto procesu, taču apstiprināja, ka viena no kratīšanām notikusi arī pie viņa partijas biedra Sevastjanova. Vicemērs nesniedza informāciju, vai Sevastjanovs varētu būt viena no aizturētajām amatpersonām.

Baraņņiks gan partijas biedru aizstāvēja, sakot, ka Sevastjanovs ir cilvēks, «kurš ieguldījis visus savus spēkus un dvēseli, lai izglābtu un attīstītu Rīgas 1.slimnīcu".

«Nav Rīgā cilvēka, kurš būtu izdarījis vairāk šīs slimnīcas labā. Gan es, gan visi mani kolēģi Rīgas domē - partijās «Saskaņa» un «Gods kalpot Rīgai» - ir absolūti pārliecināti, ka Genādijs nevarēja paveikt neko pretlikumīgu. Viņš var rēķināties ar pilnu savu kolēģu atbalstu un uzticību,» pauda vicemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stradiņu slimnīcas A korpusa II kārtas īstenošanas finansējuma iztrūkums veido aptuveni 30 miljonus eiro, šo naudu lūdz atrast valsts makā, jo savulaik 2016. gadā pieņemtās aplēses bijušas aplamas.

Ar šādu lūgumu nosūtīta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, to parakstījis Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Jāatgādina, ka pēc savulaik 2016. gada augustā valdībā skatītā Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma A korpusa II kārtas īstenošana iecerēta par 91,068 milj. eiro (sākotnēji par 75,88 milj. eiro), no kuriem 68,47 milj. eiro paredzēti būvniecībai, 17,118 milj. eiro – telpu aprīkošanai, 3,423 milj. eiro – projektēšanai un 1,369 milj. eiro – būvuzraudzībai. Šīs ieceres īstenošanai ir trīs finanšu avoti – 64 milj. eiro no ES struktūrfondiem, 4,5 milj. eiro no pašas slimnīcas un 22 milj. eiro no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Strādājot publiskajā un privātajā sektorā, kāds ārsts mēnesī nopelna aptuveni 39 000 eiro

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Lai turpinātu Stradiņu būvniecību, valdībai līdz pavasarim jāpiešķir vismaz 16 miljoni eiro

LETA, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu turpināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību, līdz nākamā gada pavasarim nepieciešams valdības lēmums par vismaz 16 miljonu eiro paredzēšanu šim mērķim, otrdien žurnālistiem sacīja slimnīcas valdes loceklis, Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisars.

Viņš norādīja, ka finansējums nav nepieciešams uzreiz, bet tas jāiezīmē līdz pavasarim uz 2021.gadu. No kopumā 30,684 miljoniem eiro, kas nepieciešami papildus saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu, galvenais, lai valdība pieņemtu lēmumu par šo 16 miljonu eiro piešķiršanu, pretējā gadījumā nebūs iespējams slēgt līgumu par būvniecību, piebilda Komisārs.

Pēc viņa paustā, sadārdzinājums saistīts ar daudziem faktoriem, tostarp par 30% sadārdzinājušās būvniecības izmaksas, tāpat daļa finansējuma paredzēta tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī autostāvvietas izbūvei.

Komisārs skaidroja, ka iepriekšējie aprēķini, kuros Stradiņa slimnīcas projekta izmaksas 91,069 miljonu eiro apmērā, tika veikti 2016.gadā, un kopš šī laika daudz kas mainījies, tostarp mainījušās slimnīcas funkcijas. Latvijā attīstījusies neatliekamās palīdzības sniegšana, tāpēc pieaugusi arī nepieciešamība pēc lielāka gultu apmēra un labāka tehniskā nodrošinājuma, piebilda slimnīcas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM pagaidām nav guvusi pārliecību par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa sadārdzināšanās pamatotību

LETA, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) pagaidām nav guvusi pārliecību, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksu provizoriskais pieaugums par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro ir pamatots.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Ieva Raboviča, patlaban FM eksperti vērtē Veselības ministrijas (VM) 22.oktobrī iesniegto informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai, tomēr jau tagad esot redzams, ka ziņojumā iztrūkst detalizēta informācija un izvērtējums par sadārdzinājuma rašanos. Ziņojumā nav arī apskatīti un piedāvāti iespējamie alternatīvie risinājumi lemšanai valdībā, piebilda Raboviča.

Tāpat viņa norādīja, ka, sagatavojot atzinumu par iesniegto projektu, FM aicinās to papildināt ar minētajām lietām. Atzinums VM tiks sūtīts 5.novembrī vai 6.novembrī, vienlaikus minētie aspekti ar VM un Slimnīcas pārstāvjiem jau ir pārrunāti 25.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos ES fondos

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» jaunā korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro varētu rast neizmantotajos Eiropas Savienības (ES) fondos, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Otrdien Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm uzklausīja Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo publisko finansējumu Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas infrastruktūras attīstībai.

VM aģentūrai LETA stāstīja, ka ministrija šodien informēja Ministru kabinetu par Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa būvniecības otrās kārtas izmaksu pieaugumu, ko veido arī nepieciešamās iekārtas un papildu aprīkojums. Tāpat runāts par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko rīcību.

«Aizstāvot slimnīcas kā pasūtītāja intereses publiskā iepirkuma ietvaros, šim jautājumam ir noteikta ierobežota pieejamība. Jo publiski izpaužot plānotās būvniecības un iekārtu, un aprīkojuma izmaksas un pretendentiem uzzinot ieplānoto finansējumu, var tikt ietekmēts publiskā iepirkuma process,» skaidroja VM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgas 1.slimnīcā aizpildīti 97% medicīnas māsu amata vietu

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Labdarības veikalu tīkls Otrā elpa rīko mākslas priekšmetu izsoli

Monta Glumane, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK), šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika informēti deputāti.

Komisija šodien diskutēja par Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības progresu, kā arī B korpusa projektu. Slimnīcas pārstāvji informēja, ka projekts par A korpusa 2.kārtas būvniecību 30.augustā ir iesniegts Eiropas Komisijai saskaņošanai. Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, tad tas tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Būvnieka izraudzīšanai patlaban norit konkurss ar sarunām, un dalībai otrajā kārtā izvirzīti seši kandidāti. Būvdarbu iepirkuma otrā kārtā tiks izsludināta pēc dokumentācijas saņemšanas no projektētājiem. Savukārt stāvlaukuma projektēšanas iepirkumam saņemti pieci piedāvājumi, kas tiek vērtēti. Kopumā būvdarbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām. Pārcelšanās uz A korpusa otrās kārtas telpām plānota 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Daugavpils reģionālajā slimnīcā apturēta operāciju veikšana, jo trūkst darbinieku

LETA, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, šodien ierakstā «facebook.com» informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

«Ar nožēlu gribu Jūs informēt, ka ar šodienu biju spiests apturēt plānveida operāciju veikšanu līdz pat 1.septembrim. Mums izveidojusies šausmīgi kritiska situācija ar anesteziologu, reanimatologu noslodzes nodrošināšanu,» norāda Semjonovs.

Viņš skaidro, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti «izkrituši» divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz 10 operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji 10 līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

«Ārstiem strādājot uz izdegšanas robežas bija apdraudēta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kvalitāte,» akcentē Semjonovs, reizē pateicoties kolēģiem, kas atcēluši plānoto atvaļinājumu. Viņš norāda, ka 1.augustā bija izveidojusies situācija, kad visi speciālisti atradās operāciju zālē un viņam bijis «jāizvēlas starp sarežģīto ķeizargriezienu, mākslīgas plaušu ventilācijas nodrošināšanu akūtajam pacientam un cita pacienta intubāciju». Medicīnisko palīdzību kvalitatīvi izdevies nodrošināt visos trijos gadījumos un neviens no pacientiem nav cietis, pauda slimnīcas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai nepieļautu darbinieku izdegšanu, teju uz mēnesi slēgs Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļu

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Siguldas slimnīcā tiks veikta tūkstošā bariatriskās ķirurģijas operācija, bet divarpus gados ar tehnoloģiju CyberKnife ir ārstēti 230 pacienti, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

90% bariatrisko operāciju ir veiktas Norvēģijas iedzīvotājiem, arī puse onkoloģisko slimnieku bijuši ārvalstnieki. Pērn slimnīcas apgrozījums audzis par vienu miljonu eiro un sasniedzis četrus miljonus eiro. Lielākos ieņēmumus slimnīca gūst no dzemdību pakalpojumiem, kā arī bariatriskās ķirurģijas un steretaktiskās radioķirurģijas operācijām.

Siguldas slimnīcas attīstība notiek četros galvenajos virzienos – bariatriskajā ķirurģijā, dzemdību palīdzībā, rehabilitācijā un steretaktiskajā radioķirurģijā.

«Neliela slimnīca nevar pretendēt uz universālveikala statusu, jādara konkrētas lietas ļoti labā līmenī. Tāpēc attīstām dažādus virzienus. Slimnīcas īpašais piedāvājums ir bariatriskā ķirurģija – radikāla ārstēšanas metode aptaukošanās slimībai, kuras laikā tiek samazināts kuņģa tilpums,» skaidro Siguldas slimnīcas galvenais ārsts, valdes loceklis Valdis Siļķe. Aptaukošanās slimība pasaulē attīstās ļoti strauji, īpaši ASV, arī Lielbritānijā un ziemeļvalstīs. «Arī Latvijā ir cilvēki, kuru svars pārsniedz 200 kilogramus, kurus nākas operēt, jo viņi paši nespēj tikt galā ar savu masu. Viņi nespēj normāli funkcionēt un veikt elementāras lietas, piemēram, nomazgāties, apģērbties vai aiziet uz tualeti. Aptaukošanās samazina dzīves ilgumu un tās kvalitāti,» teic ārsts. Bariatriskās operācijās izmanto divas metodoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Stradiņa slimnīcā atklāj Klīnisko pētījumu ambulatoro centru

Db.lv, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā atklāts Latvijā pirmais Klīnisko pētījumu ambulatorais centrs, informē slimnīcas pārstāvji.

Par Slimnīcas komercdarbībā nopelnītiem līdzekļiem no klīniskajiem pētījumiem ir radīts moderns klīnisko pētījumu centrs, kas ir Slimnīcas Zinātniskā institūta struktūrvienība. Moderna infrastruktūra un medicīniskais aprīkojums ambulatoro klīnisko pētījumu veikšanai, paaugstināts komforts pacientiem - tā ir jaunā Slimnīcas radītā vide klīnisko pētījumu norisei.

Slimnīcā vienlaikus norit vairāk nekā 160 klīniskie pētījumi dažādu zāļu un medicīnisko ierīču izstrādei. Slimnīca ieņem līderpozīciju Latvijā kā klīnisko pētījumu centrs. Galvenās klīniskās izpētes jomas ir endokrinoloģija, pulmonoloģija, kardioloģija, gastroenteroloģija, reimatoloģija, redzes saslimšanas, nefroloģija, neiroloģija, asinsvadu ķirurģija, onkoloģija un uroloģija, . Pētījumus veic vairāk kā 100 ārsti - pētnieki ar izcilu pieredzi, nozaru viedokļu veidotāji, no tiem vairāk kā 30 pieredzējuši atbildīgie pētnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija palielinājusi tai piederošās SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitālu par 1 587 743 eiro līdz 29 998 245 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim slimnīcas pamatkapitāls bija 28 410 502 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.decembrī.

Šis ir otrs šogad reģistrētais SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitāla palielinājums. Par tieši tādu pašu summu kā tagad decembrī slimnīcas pamatkapitāls tika palielināts šī gada janvārī un attiecīgās izmaiņas tika reģistrētas 8.februārī.

SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» reģistrēta 2007.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Veselības ministrija. Slimnīcas apgrozījums 2017.gadā bija 99,460 miljoni eiro un tā strādāja ar zaudējumiem 5,426 miljonu eiro apmērā. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pērn nodarbināja 4236 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 22,527 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Komentāri

Pievienot komentāru