Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Nesaprot risinājuma būtību

Saeimas deputāts Armands Krauze norādīja, ka situācijā, kad ir vajadzīgi uzlabojumi veselības aprūpes infrastruktūrā, ne sabiedrībai, ne parlamenta deputātiem, un pat slimnīcā strādājošajiem nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešamas ļoti dārgs daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekts. "Šķiet, Liepājā kaut kas līdzīgs jau bija — ēka, kurai uz jumta tika izveidots helikoptera nosēšanās laukums, bet galu galā nācās secināt, ka to nebūt nevar izmantot visi tie helikopteri, kuri ir Latvijas rīcībā," norādīja A. Krauze. Viņš arī atgādināja, ka tas ir visdārgākais risinājums un vienlaikus pastāv risks — tur nevarēs nosēsties tie lidojošie aparāti, kādi Latvijā ir un būs nepieciešams iepirkt citus. "Izskatās, ka vispirms uzbūvēsim ēku ar helikoptera laukumu uz jumta un pēc tam vēl pirks pašus helikopterus, kas maksās vēl dārgāk nekā pati stāvvieta ar visu helikopteru nosēšanās laukumu," secināja A. Krauze.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cita risinājuma nav

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis uzvēra, ka apstiprinātā RAKUS stratēģija 2020.- 2022. gadam paredz divu sliktā stāvoklī esošo stacionāru pārcelšanu uz Gaiļezera slimnīcas teritoriju, kur pašlaik notiek viena no slimnīcas korpusiem remonts – renovācija un arī onkoloģijas slimnīca. Taču jau pašlaik auto novietošana ir izaicinājums un tas vēl lielāks kļūs, tad, kad šajā teritorijā tiks uzbūvēti vēl divas ēkas. Lai tās varētu "iespiest" teritorijā nāksies apbūvēt esošo helikopteru nosēšanās laukumu. Pašas veselības aprūpes infrastruktūras izveidei paredzēts izmantot ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļus, taču no tiem nav iespējams būvēt daudzstāvu autostāvvietu, tāpēc to apsvērts veidot kā publiskās privātās partnerības projekta variants. Sēdē atklājās arī, ka tajā teritorija (Gaiļezera slimnīcas priekšā), kur savulaik bija autostāvlaukums, pieder lielveikalu tīklam, kurš plāno būvēt veikalu.

Vērienīgi projekti

I. Paeglītis uzsvēra, ka pašlaik tiek īstenoti vairāki veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanas darbi, piemēram, neatliekamās palīdzības pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izveide, kas ļoti aktuāli tieši infekciju pandēmiju gadījumā, kā tas ir covid-19 situācijā. 2022. gadā iecerēts uzsākt onkoloģijas stacionāra atjaunošanu, kuru pabeigšana plānota jau 2023. gadā. "Tuvāko gadu laikā tiks rekonstruēti divi lielie stacionāri, kam paredzēs ES finansējums, taču ir grūti vienlaikus veikt rekonstrukciju un sniegt nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus," tā I. Paeglītis. Viņš norādīja, ka ir noslēgts līgums ar auditorkompāniju SIA Ernst & Young Baltic par tehniski ekonomiskā pamatojuma un meta izstrādi RAKUS pakalpojumu koncentrēšanai Hipokrāta ielas teritorijā. Savukārt meta izstrādei piesaistīts projektēšanas uzņēmums no Somijas, kam liela pieredze slimnīcu projektēšanā un plānošanā. Šos darbus iecerēts pabeigt 2022. gadā.

Pēc RAKUS valdes priekšsēdētāja sacītā jaunais slimnīcas korpuss, kurā varētu tikt izvietots tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centri, savu darbību varētu uzsākt 2025.- 2026. gadā. Lai šo ieceri īstenotu būs nepieciešams valdība izskatīt attiecīgus informatīvos ziņojumus, kur viens paredzētu zemes gabalu atsavināšanu valsts vajadzībām, jo Onkoloģijas un arī pataloģijas centrs atrodas uz privātas zemes un tad varētu īstenot savienojošās ēkas izveidi.

"Ja jauno ārstniecības iestādes korpusu izvieto, tur, kur to piedāvā Somijas speciālisti, tad esošais helikoptera laukums, kurš aizņem būtisku teritoriju ir jālikvidē, tāpēc arī viens no iespējamajiem risinājumiem, to izvietot uz kādas ēkas un tā varētu būt autostāvvieta," stāstīja I. Paeglītis. Viņš norādīja, ka īstenojot ieceres Gaiļezera kompleksā būs vēl vairāk medicīnas personāla un arī pacientu, tāpēc daudzstāvu autostāvvieta ir vienīgais risinājums, kurš atbilst Rīgas pilsētas prasībām. A. Krauze piekrita, ka vēl divu slimnīcu izvietošana Gaiļezers kompleksa teritorijā radīs vēl lielāku transportlīdzekļu novietošanas saspīlējumu. Taču neesot skaidrs, vai iecerētā daudzstāvu autostāvvieta par sevi to spēs attaisnot? Turklāt nesot pārliecības, vai esošie teritorijas pievadceļi spēs uzņemt paaugstināto transportlīdzekļu plūsmu? Rezultātā esot pamatotas aizdomas par transporta kustības šaurajiem pudeles kakliem, kas varot ne tikai radīt problēmas ar pacientu ātru nokļūšanu mediķu rokās, kam īpašos krīzes brīžos varot būt pat letālas sekas.

Šaubās par termiņiem un risinājumiem

Savukārt A. Krauze norādīja, ka viens uzdevums (arī finansējums) ir uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu, bet pavisam kas cits daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru nolaišanās laukumu uz jumta. Viņš atgādināja, ka Latvijā pacientu pārvadāšanai tiek izmantoti tie helikopteri, kādi mums un tie lielākoties ir tā dēvētie "smagie" un tāpēc iespējamas problēmas. "Šodien ir 2021. gads un uzbūvēt jaunu stacionāru līdz 2025. gadam diez vai ir reāli, jo īpaši, ja tas plānots uz esošā helikopteru nosēšanās laukuma, tāpēc vispirms būs vien jābūvē daudzstāvu autostāvvieta ar helikopteru nolaišanās laukumu uz jumta," šaubījās A. Krauze, Viņš savas šaubas pamatoja ar Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa izveides termiņu pagarināšanos un arī to, ka publiskās privātās partnerības projektu "palaišanai" ir ļoti gari termiņi. "Vai tiešām iespējams paspēt uzbūvēt līdz 2025. gadam," jautāja A. Krauze.

Viņš arī norādīja uz redzēto zīmējumā, kur paredzēts vēl viens ceļš uz veselības aprūpes kompleksu, kurš iezīmēts caur Rīgas pilsētas mežam. "Varbūt vienkāršāk būtu vienoties ar Rīgas pilsētu un uz tai piederošās zemes uzbūvēt jauno helikoptera laukumu, kas būtu lētāk un vienkāršāk," taujāja A. Krauze. I. Paeglīts atzīstot, ka termiņi (līdz 2026. gadam) ir ļoti saspringti, taču tie esot īstenojami. Kaut arī pieminot, ka finansējums daudzstāvu autostāvvietas nav pieejams. "Publiskās privātās partnerības projekta nav vienkāršākais, tomēr tas risinājums ir tikai viens no iespējamajiem," tā I. Paeglītis. Viņš steidza piebilst, ka darbs pie iespējami labākā risinājuma meklēšanas vēl turpinās. RAKUS valdes priekšsēdētāja skaidrojums gan nemainīja A. Krauzes skepsi par 2025. gadu kā jaunās slimnīcas atvēršanas termiņu. "Kas notiks situācijā, ja līdz 2026.gadam netiks realizētas ieceres un Atveseļošanās un noturības un ERAF finansējums netiks apgūts? Kas par to maksās? Ja šīs vērienīgās ieceres šķērslis ir vienīgais šāda veida helihoptera laukums, kas neapšaubāmi ir stratēģiski svarīgs, lai glābtu cilvēku dzīvības, tiktu realizēts uz daudzstāvu autostāvvietas jumta, spēj nodrošināt esošo lidaparātu nosēšanos? Un ja, nē?" pārdomās pēc sēdes dalījās A. Krauze.

Ja daudzstāvu autostāvvietas ar helihoptera laukumu, kā arī neminēto teritorija ceļu, izmaksām nav finansējums tad, pēc A. Krauzes domām, bez tā izbūves nav iespējams realizēt RAKUS jauno korpusu, tāpēc arī sniegtās atbildes par to, ka "līdzekļi vēl tikšot meklēti, visai neparasti un nesaprotami". "Tas nepārliecina un rada pamatotas bažas par spēju projekta realizāciju termiņos, spēju apgūt Atveseļošanas un noturības mehānisma atvēlētās investīcijas, un transporta kustības kvalitāti," tā A. Karuze. Viņš summējot atbildīgās komisijas sēdē runāto redz varbūtību, ka minētās ieceres valstij izmaksās vairāk nekā Veselības ministrijas un RAKUS valdes sniegtās prognozes par 127,0 milj. eiro (no kuriem infrastruktūrai plānots atvēlēt 99,0 milj. eiro un aprīkojumam 28,0 milj. eiro), turklāt neesot skaidrības par lidaparātiem, to iespējamām izmaksām un kam tad tie būs.

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas  

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā...

Privātais piedāvā slimnīcu kā PPP

Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Ivars Puga interesējās, kas notiek ar Gaiļezera slimnīcas kompleksam līdzēs esošo neuzbūvēto torni, kur savulaik bija paredzēta dzemdību nodaļa. "Tās īpašnieks piedāvāja publiskās privātās partnerības projektu un tā kā alternatīva arī tiek vērtēta, taču tā kā Latvijai ir pieejami ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļi, tad jauno ārstniecības korpusu veidosim, izmantojot šo naudu, jo tas ir izdevīgāks risinājums," skaidro I. Paeglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ukrainā helikoptera katastrofā gājis bojā iekšlietu ministrs un vēl 17 cilvēki

LETA--UNN/INTERFAX-UKRAINA, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas Kijivas apgabala Brovaru pilsētā trešdien nogāzies helikopters, kurā atradās Ukrainas iekšlietu ministrijas vadošās amatpersonas, un katastrofā gājis bojā iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis un vēl 17 cilvēki, paziņojis Kijivas apgabala administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba.

Helikopters nokritis līdzās bērnudārzam un dzīvojamai ēkai.

Dzīvību zaudējuši arī iekšlietu ministra vietnieks Jevheņijs Jeņins un ministrijas valsts sekretārs Jurijs Lubkovičs.

Trīs no bojāgājušajiem ir bērni.

Slimnīcās nogādāti 29 ievainotie, no tiem 15 bērni.

Pagaidām netiek ziņots par helikoptera nogāšanās iemesliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” – izmanto tikai 100% zaļo enerģiju!

Reklāmraksts, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” īsteno videi draudzīgu apsaimniekošanu - pāriet uz zaļo enerģiju.

2021. gada 1. jūlijā tika noslēgti līgumi ar AS “Latvenergo” par zaļās elektroenerģijas piegādi tirdzniecības centriem “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”. Tas samazinās ikgadējo apjomu par 1287 tonnām CO2 gadā, kas ir vairāk nekā 250 reizes par viena cilvēka CO2 izmešu patēriņu gadā! Šāds resursu patēriņa ietaupījums ir ne tikai nozīmīgs solis zaļākai videi, mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī investīcija drošākai un ilgtspējīgākai nākotnei.

Atjaunīgā elektroenerģija jeb tā saucamā zaļā enerģija tiek iegūta no resursiem, kas atjaunojas ātrāk nekā tos patērē, kā piemēram, ūdens, saules, biomasas, plūdmaiņām, iežiem u.c. AS “Latvenergo” piedāvātais elektroenerģijas produkts Elektrum zaļais, ko kopš jūlija izmanto tirdzniecības centros “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”, tiek ražots no Latvijas atjaunīgajiem resursiem. No tās lielāko īpatsvaru iegūst no trijās Daugavas hidroelektrostacijās saražotās enerģijas – tas ir viens no vērtīgākajiem atjaunīgās enerģijas ieguves veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nav izdevies atrast nevienu cilvēku no Baltijas jūrā avarējušās lidmašīnas

LETA, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Māris Ķirsons, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Civinity uzņēmums Civinity Solutions noslēdzis līgumu ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu par uzkopšanas darbu veikšanu visos tās objektos.

Līgums noslēgts uz trīs gadiem un līguma summa ir 5,9 miljoni eiro.

Civinity darbus objektos uzsāks šā gada 1. oktobrī. Darbi tiks nodrošināti visos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas objektos Rīgā: stacionārā "Gaiļezers", pataloģijas centrā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Latvijas Infektoloģijas centrā, veselības centrā "Biķernieki", Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (Gaiļezers), kā arī Upeslejās, Stopiņu novadā stacionārā “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.

Ikdienā pakalpojumus gandrīz 150 000 kv.m. uzkopjamajā teritorijā nodrošinās vairāk kā 200 darbinieku.

"Šis ir lielākais valsts iepirkums medicīnas iestāžu uzkopšanā Latvijā. Objekti ir sarežģīti, ar paaugstinātām prasībām tīrībai un dezinfekcijai, kā arī ar īpašām prasībām saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī. Darbs noritēs visu diennakti, lai nodrošinātu atbilstību visām medicīnas iestāžu prasībām," skaidro Aleksejs Gončarovs, Civinity Solutions vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Indexo Real Estate Fund par 25 miljoniem eiro iegādājas divus iepirkšanās centrus

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Provendi Asset Management” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds “Indexo Real Estate Fund” noslēdzis līgumu ar norvēģu investoru holdingu LATPRO 2 AS par iepirkšanās centru “RIMI Gaiļezers” un “RIMI Tukums” iegādi.

Abu īpašumu iegādes kopējā darījuma summa sasniedz 25 miljonus eiro. Tukumā esošā iepirkšanās centra iegāde ir viens no pēdējo gadu lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem ārpus Rīgas. Darījums finansēts ar ilgtermiņa aizdevumu no BluOr Bank.

2019. gadā rekonstruētais iepirkšanās centrs Mežciemā atrodas blakus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai. Ēkā 7987m2 lielajā platībā atrodas vairāk nekā 50 nomnieku, no kuriem galvenais nomnieks ir veikals RIMI.

Tukuma centrā esošā iepirkšanās centra kopējā platība ir 4210m2 un tajā atrodas gandrīz 40 nomnieku.

“Abu iepirkšanās centru pārliecinoša priekšrocība ir to stratēģiski izdevīgās atrašanās vietas un plaši pieprasītie nomnieki, kas nodrošina stabili lielu apmeklētāju plūsmu. Iepirkšanās centrs Tukumā ir pirmais un noteikti ne pēdējais “Indexo Real Estate Fund” investīciju projekts ārpus Rīgas. Mēs esam pārliecināti par nekustamo īpašumu investīciju potenciālu Latvijas reģionos, un šobrīd mēs aktīvi izskatām arī citus piedāvājumus,” stāsta “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tiamo grupa” gada laikā zīmola “Čili Pizza” picēriju atvēršanā galvaspilsētā kopumā investējusi pusotru miljonu eiro, radot papildu 240 darbavietas.

Jaunākās, kopumā sestās “Čili Pizza” izveidē Rīgā, tirdzniecības centrā Olimpia, investēti vairāk nekā 250 000 eiro. Plānotas aptuveni 40 jaunas darbavietas. Šogad “Tiamo grupa” gatavojas atvērt Rīgā vēl citas zīmola “Čili Pizza” picērijas.

“Kopš pērnā gada vasaras “Tiamo grupa” turpina sistemātiski īstenot uzņēmuma stratēģiju un, reaģējot uz pieprasījumu, atver Rīgā picērijas dažādos rajonos, sākot no centra līdz pat Mežciemam, Teikai un Ķengaragam,” stāsta Monta Magone, “Tiamo grupas” valdes locekle.

Līdz pagājušajam gadam “Tiamo grupa” darbojās Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Daugavpilī, tomēr no 2020. gada jūnija uzņēmums piedāvā ēdināšanas pakalpojumus arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tiamo grupa", viens no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā, atvērusi vēl vienu "Čili Pizza" galvaspilsētā, Andreja Saharova ielā, informē uzņēmums.

Picērija platības ziņā ir lielākā no deviņām "Čili Pizza" picērijām Rīgā un astoņpadsmit picērijām visā Latvijā.

Jaunās picērijas iekštelpu kopējā platība ir 316 kvadrātmetri, kā arī tai ir 70 kvadrātmetru plaša vasaras terase. Tāpat kā visās "Čili Pizza" picērijās, arī šajā vietā iekārtots bērnu stūrītis. Startā radītas vismaz 30 jaunas darba vietas.

"Cilvēki novērtē iespēju ieturēt maltīti tuvāk mājām, tieši tādēļ turpinām Rīgu vienmērīgi noklāt ar picērijām dzīvojamajos rajonos. Pirmajā etapā A. Saharova ielā esam veikuši daļēju telpas rekonstrukciju un plānojam otro etapu ar mūsdienīgu, stilīgu un mājīgu interjeru, lai šī rajona iedzīvotāji mūsu picērijā justos vēl mājīgāk," saka Toms Zukulis, "Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā atklāta virszemes pāreja. Tā savieno divus lielākos Austrumu slimnīcas stacionārus un būtiski atvieglos pacientu pārvešanu uz izmeklējumiem vai ārstu konsultācijām, kā arī padarīs komfortablākus pārvietošanās ceļus slimnīcas stacionāru iekštelpās.

Jaunizbūvētā virszemes pāreja savieno divus lielākos Austrumu slimnīcas stacionārus - "Gaiļezers" un "Latvijas Onkoloģijas centrs" -, bet līdz ar Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK) paplašināšanas projekta īstenošanu jau tuvāko mēnešu laikā savienojums tiks nodrošināts arī ar NMPUK. Stiklotā pāreja ir mūsdienīga, gaiša un savieno abu stacionāru ēkas 2.stāva līmenī. Tā ir 500 metrus gara. Projektā paredzēts, ka jaunizbūvētā pāreja būs apsildāma, lai, pārvietojoties vai pārvedot pacientus starp stacionāriem, nebūtu jūtamas telpu temperatūras atšķirības un cilvēki justos komfortabli visās slimnīcas iekštelpās. Šāda savienojuma izveide starp stacionāriem nodrošinās pacientiem minimālu saskarsmes risku ar ārējo vidi, nodalot plūsmas un minimizējot arī infekciju izplatīšanās riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru