Dārzeņu audzētājiem šogad lielas problēmas sagādā produkcijas realizācija, jo novākti kartupeļi un citi dārzeņi šogad vietām sabojājas dažu dienu laikā, pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Vietām kartupeļi jau tagad sabojājas dažu dienu laikā, tāpēc zemniekiem raža būs jārealizē ļoti ātri. Tas nozīmē, ka tirgū varētu parādīties daudz piedāvājuma īsā laikā, radot cenu kritumu. Līdzīga situācija iespējama arī ar citiem dārzeņiem - jo ilgāk tie tiks turēti noliktavās, jo lielāks ir to bojāšanās risks," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka kartupeļu audzētājiem jau to stādīšanas laikā darbi bija apgrūtināti, un viss audzēšanas cikls - no iestādīšanas līdz novākšanai - aizritēja nelabvēlīgos apstākļos. Kartupeļi, kas iestādīti zemākās vietās, masveidā izslīka vai nesadīga, bet siltais un mitrais laiks radīja labvēlīgus apstākļus slimību izplatībai.

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ Latvijā daži kartupeļu audzētāji varētu bankrotēt, prognozēja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Viņa arī akcentēja, ka atkopšanās no šā gada sliktās situācijas saimniekiem prasīs vairāk nekā gadu, bet katram saimniekam situācija atšķirsies atkarībā no saimniecības ieguldījumiem.

Kraukle minēja, ka būtisks kartupeļu cenu kāpums veikalos nav sagaidāms, jo Eiropā šogad bija laba kartupeļu raža. Tomēr kartupeļu audzētājiem tā ir slikta zīme, jo šogad izdevumi mitro laika apstākļu dēļ bija būtiski lielāki. Tādējādi tirgos, kur zemnieki paši tirgo savu produkciju, kartupeļu cena, pēc Kraukles teiktā, būs augstāka.

Viņa arī minēja, ka kartupeļu audzēšanas sezona joprojām nav noslēgusies un to vākšana turpinās, jo vietām lauki joprojām ir pārmitri un kartupeļus nav iespējams rakt. Tāpat ne visās platībās kartupeļi tiks rakti, jo vietām tie jau ir sapuvuši.

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Pārlieku lielā mitruma dēļ vietām Vidzemē sapuvusi puse no cietes kartupeļiem, bet citviet kartupeļi tikai nesen iestādīti, kas ir ļoti vēlu, un negatīvi ietekmēs to ražu, aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsvēra, ka ir arī kultūraugi, kuru situācija ir neglābjama, un saimniekiem būs jāsamierinās ar zaudējumiem. Situācija ir izteikti slikta vasarāju sējumos, jo tie joprojām stāv ūdenī un netiek pie skābekļa. Tāpat mitrākajās vietās novērojamas nesadīgušas pupiņas un "izkrituši" kāposti.

Joprojām arī nav iesēti griķi, akcentēja Lazdiņš, piebilstot, ja tos iesēs, tad, visticamāk, nāksies pārveidot par zaļmēslojuma papuvēm, jo tie nepaspēs izveidot ražu. Tomēr vietās, kuras lietus nav būtiski ietekmējis, varētu būt neierasti laba raža. Tāpat šogad aizkavējusies tuneļos audzētu aveņu ziedēšana.

Savukārt ļoti laba situācija šogad ir dzērvenēm, kuras kā purva augus mitrie un vēsie laikapstākļi ietekmē pozitīvi.

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).