Jaunākais izdevums

Valsts pārvalde var atrast iespēju samazināt administratīvos resursus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" tādu pārliecību pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere atgādināja, ka nākamā gada budžeta prioritāte būs iekšējā un ārējā drošība. Attiecībā uz citām iniciatīvām viņa aicināja ministrijas pašas meklēt tām līdzekļus, uzsverot, ka katrai ir ļoti liels budžets.

"Būs, iespējams, jāpārskata kaut kādi esošie kritēriji, esošie izdevumi," teica Siliņa, aicinot izmantot šo situāciju, pārvērtējot savas finanses.

"Sociālais budžets ir visgrūtākais. Protams, mēs neņemsim nost iedzīvotājiem. Tas ir pēdējais, ko es vēlētos redzēt. Nekādā gadījumā es to negribētu piedzīvot," uzsvēra premjere.

Viņa skaidroja, ka vairāk runā par administratīvām izmaksām, kur var ietaupīt, piemēram, telpu noma. Premjere minēja, ka Valsts ieņēmumu dienests ir būtiski mainījis savus darbības principus, lai pārskatītu, vai ēkas, kas ir valsts pārvaldes rīcībā un šobrīd nav aizpildītas, vispār ir jāpatur.

"Manuprāt, šī ir tā brīnišķīgā iespēja sagrupēties un to izdarīt, lai maksimāli samazinātu šāda veida izdevumus. Neiet runa par izmaiņām uz iedzīvotāju rēķina, noteikti nē," solīja premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Siliņa: Esam gatavi mainīt birokrātiskos šķēršļus un sadarboties ar privāto sektoru par labu investoru piesaistei

LETA, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība ir gatava mainīt dažādus birokrātiskos un administratīvos šķēršļus, kā arī sadarboties ar privāto sektoru, tā pirmdien pēc memoranda par labas korporatīvās pārvaldības principu īstenošanu kapitālsabiedrībās parakstīšanas medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentējot parakstītā memoranda būtību un tālākos soļus, Ministru prezidente uzsvēra, ka tas nav plāns, bet vienošanās par principiem, ko valsts un privātais sektors vēlas kopīgi izdarīt.

"Galvenais, ko vēlamies ar šo parādīt, ka mēs esam ļoti dažādi, bet esam gatavi sadarboties. Man šķiet, ka valsts ekonomisko izaugsmi varam sasniegt, ja saklausām privāto nozari. Mēs nevarēsim panākt ekonomisko tālākvirzību, ja nesadarbosimies," teica Siliņa.

Premjerministre norādīja, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jomā saredz valsts iespējas īstenot labo praksi, piemēram, ieviešot "zaļos koridorus" lielajiem ārvalstu investoriem.

Taujāta, vai Latvijai ir kāds labs piemērs, uz ko tiekties, Siliņa minēja, ka valsts kapitālsabiedrību ziņā labi etaloni ir kaimiņvalstīs, kas pierādījuši, ka valsts uzņēmumiem ir iespēja iziet ārā no valsts teritorijas, tādā veidā piesaistot papildu finanses. Vienlaikus premjerministre piebilda, ka arī "Latvenergo" šobrīd labi pelna Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Siliņa: Ja mangāna rūdu neiekļaus ES sankcijās, meklēsim citus risinājumus

LETA, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Kariņa lidojumu lietā pret Citskovski ierosināta disciplinārlieta

LETA, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas.

Ja Latvijai būs būtiski jāpalielina ārējās un iekšējās aizsardzības izdevumi, tad ir vēl viena neliela rezerve - PVN celšana par vienu procentpunktu, ko Latvija var atļauties, pauda Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva ir sagatavojusi nodokļu izmaiņu paketi, kurā paredz apmēram 400 miljonu eiro ieņēmumus, lai nodrošinātu aizsardzības izmaksas.

"Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram," pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas budžeta situācija pašlaik nav ļoti pozitīva, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Pēc viņas vārdiem, dažādu ārēju apstākļu ietekmē budžeta situācija esot saspringta daudzās Eiropas valstīs, turklāt Eiropas Savienība prasa budžeta disciplīnu.

Politiķe cer uz Eiropas Centrālās bankas lēmuma par procentlikmju samazināšanu pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta situāciju.

Savukārt taujāta par iespējamo nodokļu celšanu Latvijā, Siliņa stāstīja, ka "nodokļu grupa" garās diskusijās ir "saražojusi" ļoti daudz ideju, un tagad esot izaicinājums saprast, ko no iecerēm vajag un ir iespējams izdarīt. Jāizvērtē, kuras būs tās prioritātes, kuru dēļ mēs kaut ko darītu, piebilda politiķe.

Siliņa atkārtoti atzīmēja, ka valdībā un koalīcijas līmenī oficiālu lēmumu par šo jautājumu nav, un viņa kā premjere oficiāli neesot iepazīstināta ar iecerēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt esošo valsts budžetu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš piekrita, ka "Rail Baltica" ir gadsimta un Latvijas vēsturē lielākais projekts, kam ir potenciāls izgāzties kā gadsimta lielākajai problēmai, ietekmējot ikvienu cilvēku Latvijā.

"Ugunsgrēks ir diezgan milzīgs, un tas ir jādzēš. Te nav politiskas cīņas, ir jāsaprot, kā uzlikt uz sliedēm vilcienu, kas no tām nogājis. Komisijai jāsaprot, kā vilciens tik fundamentāli nogājis no sliedēm, kāpēc nenostrādāja neviena no drošības lampiņām nevienā līmenī," pauda opozīcijas deputāts.

Kulberga ieskatā projekts esot tik dziļā bedrē, ka tas var fundamentāli ietekmēt pilnīgi visu Latvijas budžetu, tostarp pašreizējo. Apdraudējums saistīts nevis ar to, kur ņemt naudu atlikušajiem projekta posmiem, bet par to, ka var nesaņemt jau piešķirto naudu, nepildot līgumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministru prezidente: Ja šīs Saeimas laikā nodokļu izmaiņas būs, tad tās būs šogad

LETA, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) saredz nepieciešamību atslogot slimnīcas saistībā ar lielu būvniecības procesu vadību, aģentūrai LETA sacīja Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Komentējot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas plānus lūgt valdību atslogot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vadību no būvniecības jautājumiem, Zoldners sacīja, ka vēstule vēl nav saņemta.

Vienlaikus Ministru prezidente plānojot uzdot atbildīgajām ministrijām nākt klajā ar risinājumiem, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmas objektu būvniecības procesus, meklēt to centralizēšanas iespējas.

"Slimnīcu pamata funkcija ir cilvēku ārstēšana, nevis lielu objektu būvniecības vadība," uzsver Siliņa.

LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti uzklausīja slimnīcas vadības prezentāciju par PSKUS būvniecības hronoloģisko norisi un projekta attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA, 12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sistēmā Rīgas centrālā stacija sākotnēji būs savienota caur Rīgas lidostu, 25.martā pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Piedāvātais risinājums paredz caurbraucamu pamatlīnijas maršrutu caur Rīgu, un līdz 2030.gadam iespējams realizēt dienvidu pievadu līdz lidostai un tālāk līdz Rīgas centrālajai stacijai, skaidroja Briškens, atbildot uz jautājumu par "Rail Baltica" tālāko gaitu.

"Ļoti svarīgi ir noņemt spekulācijas, ka Rīga varētu nebūt pilnvērtīgi savienota," uzsvēra satiksmes ministrs. Savienojumu no Rīgas stacijas līdz Upeslejām un ziemeļu pamatlīnijai varēs realizēt dažus gadus pēc 2030.gada, skaidroja Briškens.

Sarunas par Eiropas Savienības (ES) finansējuma daļu, kas "Rail Baltica" tiktu piešķirts pēc 2028.gada, ES līmenī sāksies tikai 2025.gadā, atzīmēja "Progresīvo" politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministra amatam tiks virzīta diplomāte Baiba Braže, pirmdien medijiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātnē balstīto tehnoloģiju nozares konference Deep Tech Atelier 2024

Db.lv, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: airBaltic obligāciju likme šī brīža situācijā uzskatāma par izdevīgu

LETA, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Jautājums par graudu importa no Krievijas aizliegumu Latvijā ir aktualizēts jau ilgāku laiku, taču līdz šim valdošā koalīcija pieturējās pie pozīcijas, ka vajadzīgs visas Eiropas Savienības (ES) kopīgs lēmums un Latvijai vienai to pieņemt neesot prātīgi, jo tas būtu ierobežojums "tikai uz papīra", kuru iespējams viegli apiet caur citām ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru