Jaunākais izdevums

Prokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV).

Neminot personas vārdu, Prokuratūras pārstāve Laura Majevska informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors šodien vērsās Saeimā ar ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus Majevska informēja, ka attiecīgajā lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Iepriekš aģentūra LETA jau rakstīja - ja tiesībsargājošās iestādes vērstos Saeimā ar prasību izdot kriminālvajāšanai deputātu Zakatistovu, vairākums koalīcijas frakciju to atbalstītu.

Pats Zakatistovs iepriekš prognozēja, ka «KPV LV» frakcija balsos par viņa izdošanu kriminālvajāšanai, jo nebūtu pareizi Saeimai uzņemties tiesneša lomu. Parlamentārietis gan vēl domāšot, kā pats balsos šajā jautājumā.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza prokuratūrai par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēt Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

Zakatistovs noliedz vainu saistībā ar iespējamo apsūdzību krāpšanā un vēlas iepazīties ar izveidojušos situāciju, iepriekš žurnālistiem pauda politiķis. Viņš norādīja, ka nav iesaistīts krāpšanā, paužot, ka ir tikušas sniegtas konsultācijas, bet sīkāk nestāstīja, ko tieši ir konsultējis.

Ģenerālprokuratūra jau nolēmusi Tamužu saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu lielā apmērā.

Satversme nosaka, ka pret deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Ja tiesībsargājošās iestādes prasa Saeimai izdot kādu deputātu, šo jautājumu vispirms izskata Mandātu komisija, kas arī sagatavo lēmumprojektu, par kuru lemj parlaments.

Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādu deputātu, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā deputāts saņem pusi sava atalgojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija KPV LV ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida Jaunās Vienotības premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc KPV LV Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas, sacīja Zakatistovs.

Kā izteicās Zakatistovs, KPV LV saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.

Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan KPV LV, gan sabiedrība, piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - KPV LV frakcija turpinās sarunas par valdību; Gobzems atteicies no iekšlietu ministra krēsla

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» Saeimas frakcija ceturtdien lēma turpināt valdības veidošanas sarunas, izvirzot prasību kopumu, kas nodotas tā dēvētajām koalīcijas «kodolam», žurnālistiem sacīja «KPV LV» frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Zakatistovs neatklāja, kādas ir šīs prasības, kā arī skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai «KPV LV» uztur Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, lai arī atzina, ka Gobzema kandidatūra šim amatam bijis tāds kā «klupšanas akmens» jaunās valdības izveidošanai. Viņš minēja, ka ir piecas «KPV LV» prasības, bet nekonkretizēja, kādas tās ir.

Zakatistovs norādīja, ka šis ir vienots frakcijas lēmums. Savukārt Gobzems un «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš pēc sanāksmes komentārus nesniedza, norādot, ka to pilnvarots darīt Zakatistovs.

«KPV LV» frakcijas vadītājs apliecināja, ka partija ir gatava iet valdībā, kuru vadītu Krišjānis Kariņš (JV), ja sarunas par «KPV LV» piedāvājumu novedīs pie atbilstoša rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veicot 2020.gada budžeta pārskatīšanu, rasts 93,7 miljoni eiro ietaupījums

LETA, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Zakatistovs uzteica ierēdniecības godaprātu, jo katras ministrijas pārstāvis bija pretimnākošs, it sevišķi tajos brīžos, kad konkrēta izdevuma pārskatīšanas rezultātā bija pārliecināts, ka kādu no izdevumiem var izmantot lietderīgāk.

«Minētā summa ir nauda, ko var tērēt jaunajām politiskajām iniciatīvām un daudz lietderīgāk, jo izdevumu pārskatīšana notikusi katrā ministrijā. Lai gan nākamā gada valsts budžeta kontekstā izdevumu pārskatīšana jau noslēgusies, ir vēl palikuši atsevišķi turpināmi darbi,» sacīja Zakatistovs.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir anulēta pielaide valsts noslēpumam, un partija "KPV LV" nākamajā nedēļā virzīs jaunu ministra amata kandidātu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien mediju pārstāvjiem paziņoja, ka viņš ir saņēmis Satversmes aizsardzības biroja informāciju, ka ministram anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, līdz ar to partija "KPV LV" ir aicināta izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu.

Kariņš atzina, ka viņam nav zināmi iemesli, kāpēc Nemiro anulēta pielaide valsts noslēpumam, un premjeram šī ziņa bijusi negaidīta.

"KPV LV" pārstāvis Atis Zakatistovs žurnālistiem uzsvēra, ka arī viņam šī ir jauna informācija. Vienlaikus Zakatistovs norādīja, ka vakar valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 ierobežošanu, bet situāciju padarītu vēl ārkārtējāku valdības krišana, tāpēc "KPV LV" līdz pirmdienai,16.martam, lems par pretendentu ekonomikas ministra amatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālie koalīcijas partneri «KPV LV» izvirzītās prasības neuzskata par nepārvārāmu šķērsli un ir optimistiski par iespēju tuvākajā laikā vienoties par valdības izveidi, izriet no politiķu sacītā pēc piecu partiju pārstāvju tikšanās.

«Jaunās Vienotības» (JV) līderis Krišjānis Kariņš pauda, ka «KPV LV» prasības nav nekas nepārvārāms un par tām varētu vienoties. Viņš ir aicinājis visas pārējās partijas līdz piektdienas plkst.10 informēt par savu nostāju. Ja partijas panāks vienošanos, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka JKP var piekrist šādas valdības izveidošanai un «KPV LV» prasības uzskata par pieņēmām.

«Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka AP indikatīvi nav nozīmīgu iebildumu pret šīm prasībām. Tomēr AP šodien plkst.17 ir pārstāvju sapulces sēdes, kur šis jautājums varētu tikt apspriests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosina ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienīgo mājokli, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro, šodien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.

Strīķe skaidroja, ka TM nākusi klajā ar iniciatīvu, ka, pārskatot kadastrālās vērtības, vienlaikus būtu ieviešams arī minimālais ar nodokli neapliekamais nekustamā īpašuma vērtības apjoms. Patlaban tiek apsvērta iespēja ar nodokli neaplikt tādu īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 100 000 eiro un kas ir primārais personas īpašums, kurā tā dzīvo.

Vienošanās par šādu piedāvājumu pagaidām nav panākta, atklāja Strīķe.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība atbalsta neapliekamā minimuma ieviešanu, taču patlaban vēl nav panākta vienošanās par iespējamām nodokļu izmaiņām, jo par tām plānots runāt tikai pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas. «Tad būs runa ne tikai par nekustamā īpašuma nodokli, bet arī par mikrouzņēmuma nodokļiem un par nodokļu sistēmu kopumā,» teica Dzintars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja no 2020. gadu atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha, ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro, Saeimā neguva atbalstu.

Parlamenta vairākums 23.maijā neatbalstīja pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu Danas Reiznieces Ozolas, Armanda Krauzes, Andas Čakšas, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa un Janīnas Jalinskas rosinātos grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā.

Saeimas deputāte Dana Reizniece Ozola no parlamenta tribīnes norādīja: ka atkal jau varēs kāpt tribīnē un visādas dzēlības mētāt, un prasīt, kāpēc tagad, kur jūs bijāt agrāk. «Šis uzdevums tiešām jau bija arī iepriekšējās valdības darba kārtībā. Bet kādēļ netika grozītas nekustamā īpašuma nodokļa likmes un šie te ierobežojumi noteikti? Tādēļ, ka ir pilnīgs bardaks valstī ar kadastra vērtībām. 2500 kārtīgas atšķirības kadastra vērtībās starp Rīgu un Latgales pierobežām. Tāpēc bija uzdevums Tieslietu ministrijai līdz pagājušā gada pavasarim sakārtot kadastra vērtības, izstrādāt jaunu metodoloģiju, kas atbilstu arī tirgus vērtībām. Bet tas uzdevums netika izdarīts. Un rudenī arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs minēja, ka nevirzīs šos grozījumus, jo tie ir politiski jutīgi, pirmsvēlēšanu laikā tā nedara,» uzsvēra D. Reizniece Ozola. Viņa atgādināja, ka pašreizējās valdības darba kārtībā šis jautājums ir atcelts uz 2020. gada vidu, kaut gan zināms, ka iestrādes jau ir.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Pēc frakcijas sēdes tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norādīja, ka šodien frakcijas sēdē tika izskatīts viens jautājums - par aktuālo situāciju valdības veidošanā. Frakcija ir izteikusi atbalstu pašreizējām sarunvedējam un premjera amata kandidātam Gobzemam.

Plašākus komentārus viņš nesniedza, norādot, ka šī informācija ir tas, ko frakcija vēlējusies paust.

Pirms tam publiskajā telpā bija parādījušies minējumi, ka «KPV LV» varētu šķelties, par ko, iespējams, liecinot Gobzema un partijas cita līdera - Artusa Kaimiņa - viedokļu atšķirības valdības veidošanas jautājumos - gan par Zaļo un zemnieku savienības ņemšanu vai neņemšanu valdībā, gan par «profesionāļu valdības» piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

papildināta - Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās koalīcijas partijas pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pēc partiju sanāksmes pauda, ka partijas vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu.

Tagad šos dokumentus pārlasīšot korektori, bet trešdien, 23.janvārī, no rīta politiķi tos varētu parakstīt.

Trešdien arī iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu. Tā varētu notikt pirms pusdienlaika, iespējams, plkst.11, pastāstīja Kariņš.

Valdību veidojošām partijām šodien savās lēmējinstitūcijās vēl oficiāli jāizskata jautājums par dalību valdībā.

«KPV LV» Saeimas frakcija pašlaik lemj par jautājumiem, kas saistīti ar dalību valdībā. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs pirms sanāksmes nekomentēja iespējamo lēmumu, norādot, ka mudinās frakciju atbalstīt dalību valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KPV LV Saeimas frakcija zaudē vēl vienu biedru, no tās izstājoties Didzim Šmitam, kurš bija partijas kandidāts Valsts prezidenta amatam. Līdz ar to KPV LV frakcijā patlaban ir 12 deputāti, kuru vidū ir arī frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kurš ir izdots kriminālvajāšanai un nevar piedalīties Saeimas sēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība, visticamāk, virzīs Purgailes apstiprināšanu Saeimā, taču partijas vēl nav vienojušās

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas Santas Purgailes kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam rīt valdībā, visticamāk, nolems virzīt apstiprināšanai Saeimā, tomēr koalīcijas partijas jautājuma vieglu izskatīšanu parlamentā nesola.

Partiju apvienības «Jaunā vienotība» pārstāvis Arvils Ašeradens pēc koalīciju veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka jautājums par Purgailes kandidatūras virzīšanu FKTK vadītājas amatam valdībā tiks skatīts rīt, paužot cerību, ka tiks panākta vienošanās par viņas apstiprināšanu.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka politiskais spēks ir ticies ar Purgaili. «Ar to patlaban pietiek, lai mēs dotu zināmu uzticības kredītu, lai ministri ļautu šim jautājumam virzīties tālāk, taču tas absolūti nenozīmē solījumu, ka Saeimas deputātiem būs tieši tāds pats balsojums,» uzsvēra Dzintars, piebilstot, ka Purgaile jau ir tikusi brīdināta par politiskā spēka vēlmi ar viņu tikties atkārtoti, kad jautājums nonāks parlamentā. "Diskusiju turpināsim un patlaban neliksim šķēršļus,» solīja politiķis, uzsverot, ka parlamenta līmenī varētu būt citādākas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

VL-TB/LNNK neiebilst KPV LV prasībām, bet uzsver demogrāfijas jomu kā prioritāti

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) neiebilst «KPV LV» prasībām, kas cita starpā nozīmē atteikties no jaunā demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas, apliecināja partijas pārstāvji.

Iepriekš potenciālais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) bija piedāvājis valdībā veidot demogrāfijas lietu ministra amatu, kuru varētu ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tomēr «KPV LV» izvirzītās prasības paredz jaunu ministru amatu neveidošanu.

«VL-TB/LNNK svarīgākais nav amata nosaukums, bet pārliecība, ka demogrāfijas jautājums būs reāla prioritāte, tāpēc, neizslēdzot sekretariāta scenārija iespējamību, vēlamies gan diskutēt par labāko veidu, kā valdība šo jomu var sakārtot institucionāli, gan vienoties par konkrētiem mērķiem demogrāfijas pasākumu jomā, kas būtu īstenojami tuvākajos gados,» sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No partijas «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata šodien atbrīvots deputāts Artuss Kaimiņš, informēja «KPV LV» deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Viņš norādīja, ka par šo lēmumu balsojis vairākums no frakcijas sēdē klātesošajiem 11 deputātiem. Nākamnedēļ paredzēts lemt par jauna kandidāta virzīšanu uz frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un jebkurš deputāts var izvirzīt sev vēlamu kandidatūru, norādīja politiķis.

Ģirģens skaidroja, ka frakcijā ir nolemts, ka ir jāveic pārmaiņas partijā, kārtīgi jāstrādā pie programmas izpildes, jānodrošina demokrātiskāks darba process, kur frakcijas deputāti ir vienlīdzīgi un tiek respektēts frakcijas citu parlamentāriešu viedoklis.

Kā ziņots, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs iepriekš biedru sapulcē aprīļa beigās norādīja, ka partijai vajadzīga komanda nevis vienpersonisks līderis, jo viņš ir pamanījis, ka partijas Saeimas frakcija «krīt un ceļas» par darbiem, lai gan paralēli tam ir manāmas «šķeltniecības» pazīmes, ko noteikti neorganizē tā dēvētā partijas opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pēc Valsts kontroles veiktā pētījuma par pašvaldību infrastruktūras objektiem, kas izrādījušies dārgi, neefektīvi, dažviet nepiemēroti vai pilnveidojami, Saeimas deputāti taisīja lielas acis, bet Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs viedi secināja, ka pašvaldībās bijušas «naudas dzīres». Vai tiešām ir tā, ka pašvaldību naudas apetīte bijusi absolūti nepamatota? Neskarsim tās, kas tērējušas tikai savus līdzekļus, bet raudzīsimies vienīgi uz ES fondu naudas tērēšanu.

Atcerēsimies pašreizējā ES fondu plānošanas perioda sākumu. 2016. gada vidū no plānotajiem 4,4 miljardiem eiro Latvija vidēji bija apguvusi tikai 119 miljonus eiro. VARAM analītiskajā ziņojumā 2016. gada vasarā situāciju raksturo rezervēti: «Šis plānošanas periods ir tikai sākuma stadijā.» Pieņemu, ka Finanšu ministrijā jau bija sākusies klusa panika. 2017. gads nāca kā lēna atmoda. Valdības vīri, augsti ierēdņi, plānotāji reģionos jau skaļi un nepārprotami pašvaldībām norādīja uz to, ka nauda ir jāņem un neņemt naudu nav saprātīgi. Vai kāds miedza ar aci, ka projektus neskatīsies tik stingri? Neredzēju, bet pieļauju, ka bija arī šādi mājieni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju otrdien tika ievēlēts deputāts Mārtiņš Bondars (AP).

Par priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts parlamentārietis Atis Zakatistovs (KPV LV). Komisijas sekretāres amatā tika ievēlēta deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komisijā arī strādās deputāti Vjačeslavs Dombrovskis (SASKAŅA), Gatis Eglītis (JK), Ilze Indriksone (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ramona Petraviča (KPV LV), Igors Pimenovs (SASKAŅA), Juris Pūce (AP!), Edgars Rinkēvičs (JV), Ļubova Švecova (SASKAŅA) un Reinis Znotiņš (JK). Komiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KPV LV Kariņam kā ministra amata kandidātus piedāvājusi Sandi Ģirģenu, Šmitu un Krapāni

LETA, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija «KPV LV» iekšlietu ministra amatam virza advokātu Sandi Ģirģenu (KPV LV), ekonomikas ministra amata deputātu Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam - parlamentārieti Ievu Krapāni, apstiprināja «KPV LV» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Iepriekš šo kandidātu vārdi bija izskanējuši neoficiāli. Krapāne pirms ievēlēšanas Saeimā bija lietvede Reģionālajā pašvaldības policijā, bet Šmits ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Šīs personas attiecīgajiem amatiem piedāvātas partiju apvienības «Jaunā Vienotība» Ministru prezidenta amata kandidātam Krišjānim Kariņam.

«KPV LV» frakcija trešdien, 9.janvārī, plkst.14 lems par kandidātu virzīšanu Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra postenim un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja amatam, norādīja politiķis.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka FM parlamentārā sekretāra amatu varētu ieņemt deputāts Ralfs Nemiro (KPV LV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen no KPV LV frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata atbrīvoja partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu, bet šobrīd Saeimas mandātu un ētikas komisija ļāvusi deputātiem iepazīties ar kriminālprocesu, kurā par krāpšanu lielā apmērā tiek apsūdzēts Atis Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru