Jaunākais izdevums

Eiropas platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektēšanai un būvdarbiem Lietuvā vien būs vajadzīgi aptuveni 6000 dažādu specialitāšu darbinieki, tai skaitā vismaz 300 inženieri, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze Verslo žinios.

Kā liecina pērn veiktā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, visas 870 kilometrus garās dzelzceļa līnijas izbūvei trijās Baltijas valstīs vajadzēs apmēram 13 000 dažādu profesiju pārstāvju, no viņiem aptuveni tūkstotis būs dzelzceļu un ceļu būves inženieri.

Lielākais pieprasījums pēc inženieriem Lietuvā gaidāms 2020.gadā, kad valsts teritorijā sāksies 394 kilometrus garā dzelzceļa būvdarbi.

Gādājot, lai inženieru nepietrūktu, Lietuvas Satiksmes ministrija kopā ar valsts dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai un Lietuvas autoceļu direkciju parakstījušas līgumu ar Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti, paredzot sadarbību gan studiju programmu un laboratoriju bāzes pilnveidošanā, gan studentu praktisko darbu plānošanā. Iecerēts arī uzrunāt skolēnus, aicinot viņus izvēlēties autoceļu un dzelzceļu inženiera profesiju.

«Tik vērienīgi projekti ne tikai Lietuvā, bet arī Eiropā netiek īstenoti bieži, tādēļ gribu mudināt visus abiturientus apsvērt iespēju apgūt dzelzceļu un autoceļu inženiera specialitāti un vēlāk iesaistīties projekta īstenošanā,» Lietuvos geležinkeliai izplatītā paziņojumā uzsvēris Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes ceļu būves katedras vadītājs Virgauds Puodžuks.

«Rail Baltica projektā jaunie speciālisti iegūs nenovērtējamu pieredzi un kļūs par īstiem savas jomas profesionāļiem, kam pavērsies tālākas karjeras izredzes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vairākums akcionāru neuzticas projektu Rail Baltica īstenojošā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājai Baibai Rubesai, viņai būtu jāatkāpjas no amata, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis dienu pirms RB Rail padomes sēdes, kurā tiks lemts par to, vai Rubesa var palikt amatā.

«Neprognozēju, kāds būs lēmums. Es ne īpaši gribu iejaukties uzraudzības padomes darbā, jo [padomē] ir profesionāļi. Sniegšu tikai vispārīgu komentāru - korporatīvās pārvaldības princips paredz, ka vadītājam ir jāuzticas. Šajā gadījumā no trim akcionāriem divi ir izteikuši neuzticību, bet vadītājs turpina strādāt. Es to uzskatu par neatbilstību korporatīvās pārvaldības principiem,» ziņu aģentūrai BNS teica Masjulis.

Tomēr viņš uzsvēra, ka projekts un tā veiksmīga īstenošana ir svarīgāka par vadītāju, un darbam ir jāturpinās.

«Ir patiešām svarīgi netērēt nevienu dienu, nestrādājot un strīdoties. Darbam jāturpinās. Ko gan lai dara, ja vadītāja ir ieķērusies krēslā,» sacīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rubesa saglabā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājas amatu

LETA, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» ieviesēja uzņēmuma «RB Rail» valde un tās priekšsēdētāja Baiba Rubesa turpinās darbu, šodien nolēmusi «RB Rail» padome.

Kā pēc padomes sēdes informēja tās vadītāja Rīa Sillave, padome nolēmusi, ka valde turpinās strādāt esošajā sastāvā, vienlaikus uzdodot uzlabot valdes darbu. To, kā tas tiks īstenots, uzraudzīs padome, apspriežot šo jautājumu turpmākajās sēdēs.

Padome gan esot ņēmusi vērā iepriekš notikušo akcionāru balsojumu par Rubesas atstādināšanu, tomēr šodien atsevišķa lemšana par Rubesas atstādināšanu nav notikusi.

Kā uzsvēra Sillave, ir būtiski ņemt vēra, ka «Rail Baltica» projekts ir nozīmīgs trim Baltijas valstīm. Tāpēc ir svarīgi, lai projekta ieviešana turpinās, un valde ir tā, kurai darbs ir jāturpina, uzlabojot savu sniegumu projekta pārvaldībā un komunikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RB Rail akcionāri - Rail Baltic Estonia, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un Rail Baltica Statyba - par RB Rail padomes priekšsēdētāju iecēluši Igaunijas pārstāvi Rīu Sillavi (Riia Sillave), informē projekta Rail Baltica pārstāvji.

Vēl padomē darbosies VAS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, OU Rail Baltic Estonia padomes loceklis Anti Mopels (Anti Moppel), UAB Rail Baltica Statyba izpilddirektors Karolis Sankovskis (Karolis Sankovski), VAS Latvijas Dzelzceļš juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte, OU Rail Baltic Estonia vadītājs Indreks Oravs (Indrek Orav) un UAB Lietuvos geležinkeliai Rail Baltica koordinācijas departamenta direktors Arenijus Jackus (Arenijus Jackus). Igaunijas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem - Indreku Oravu (Indrek Orav) – viņa vietā RB Rail AS Padomē ieceļot Rīu Sillavi. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās Padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tak sen jau visi trīs akcionāri ir vienojušies, ka jebkurš cits būs labāks kā B. Rubesa,» norāda kāds Db.lv avots.

Par to, ko īsti nozīmē Lietuvas un Igaunijas akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail izteiktā neuzticība tā izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai Db.lv aptaujāto, tostarp ar projektu saitīto domas dalās. Tāpat arī atšķiras uzrunāto, kuri nevēlējās tikt saukti vārdā, viedokļi, kāds liktenis sagaida kopuzņēmuma vadītāju.

LASI ARĪ: Tviterī nosoda Latvijas pārstāvja atturēšanos balsojumā par Rubesu

Ceturtdien notikušajā RB Rail akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par B. Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējies, vēstīja LETA. «Pamatojums šajā gadījumā bija ļoti plašs. Vēsturisks darbību un dokumentu kopums, ko nevar ietvert vienā vārdā. Tas ir saistīts ar projekta ieviešanas aspektiem. Zīmīgākie ir termiņi,» viņu citēja Lsm.lv. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā. Latvijas puse vēlas saglabāt līdzšinējo RB Rail vadītāju amatā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis DB skaidroja, ka uzņēmuma padome B. Rubesas karjeras likteni izlems tuvāko pāris nedēļu laikā. RB Rail akcionāri ir uzņēmumi Lietuvos geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļš), Eiropas dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail akcionāru sapulcē ceturtdien, 1.februārī Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.

Sociālās saziņas vietnē Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā. DB apkopoja spilgtākos komentārus par šo tēmu.

Tā, piemēram, kādreizējais politiķis un banķieris Arnolds Laksa raksta: «Kārtējo reizi nošķebināja tik kretīniska un latviešiem raksturīga rīcība – principiālā un svarīgā Rail Baltica akcionāru balsojumā par B.Rubesas atcelšanu Latvijas pārstāvis gļēvi atturējās! Tieši balsojuma veids like domāt, ka šis «latvietis» izpildīja kādu ietekmīgu personu norādījumus, Pēs atturēšanās balsojumā šļupsti par Rubesas neprofesionalitāti izklausījās traģikomiski».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica trases apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta kopuzņēmums RB Rail AS izveidojis digitālo informācijas centru, lai sabiedrību informētu par projekta gaitu un notiekošajām aktivitātēm. Tā apmeklētāji varēs saņemt plašu informāciju par Rail Baltica projekta priekšrocībām, maršrutu un citiem aspektiem.

Digitālā informācijas centra tīmekļa vietne sastāv no dažādām sadaļām, kuras dod iespēju apmeklētājiem īsumā iepazīties ar projektu un saprast tā priekšrocības būvniecības laikā un pēc tās darbības sākuma. Šādā veidā palīdzot sasniegt projekta mērķi būt caurspīdīgam, informēt sabiedrību un nodrošināt pieejamību aktuāliem faktiem un skaitļiem.

Tāpat apmeklētājiem būs iespēja apskatīt interaktīvo karti, kura ilustrē Rail Baltica kopējo maršrutu un dzelzceļa posmus visās Baltijas valstīs. Tur pārskatāmā veidā var iepazīties gan ar paveiktajām, gan plānotajām aktivitātēm no visām projektā iesaistītajām pusēm, Rail Baltica kopuzņēmuma un nacionālajām ieviesējorganizācijām – Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Lietuvos Geležinkeliai un Rail Baltica Statyba. Papildu tam pieejama arī informācija par katru posmu, tostarp par aktuālo statusu tajā, paredzamo pabeigšanas laiku, nozīmīgākajām konstrukcijām un tehniskajām detaļām atbilstoši sākotnējiem tehniskajiem risinājumiem. Turklāt katras sadaļas aprakstā sniegta kontaktinformācija, kur iespējams nosūtīt jautājumus par projektu, dzelzceļa posmiem un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neuzticību Rubesai izteikuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri, bet Latvijas puse balsojumā atturējās

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās, aģentūrai LETA pastāstīja EDzL pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma padomei šajā jautājumā būs jāpieņem gala lēmums, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja lēmums attiecībā uz valdes priekšsēdētājas amatu vēl jāpieņem uzņēmuma padomei. Šodien notikušajā padomes sēdē, kas jau ir noslēgusies, šis jautājums netika skatīts. Visdrīzāk, par to tiks spriests nākamajā padomes sēdē, kuras sasaukšanas laiks ir padomes vadības ziņā, skaidroja Augulis.

Taujāts par akcionāru no pārējām Baltijas valstīm lēmumu, ministrs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas puses savus lēmumus skaidro ar neapmierinātību ar Rubesas darbu un citādāku redzējumu par uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc avotu teiktā, «visu pušu vadītāju» un uzņēmuma vadītājas viedokļi atšķīrušies.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail akcionāri izteikuši neuzticību uzņēmuma izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai, Lietuvas ziņu aģentūra BNS uzzināja no neoficiāliem avotiem.

Pēc avotu teiktā, «visu pušu vadītāju» un uzņēmuma vadītājas viedokļi atšķīrušies.

Pati Rubesa BNS sacījusi, ka nezina, kāds lēmums pieņemts akcionāru sapulcē, un tas būtu jākomentē uzņēmumiem Lietuvos geležinkeliai vai Rail Baltica statyba. «Man nav komentāru, un es nezinu, kas noticis akcionāru sapulcē. Es tur nebiju,» viņa sacījusi. Tālāk par Rubesas likteni lems uzņēmuma uzraudzības padome.

Rubesa norādījusi, ka pašlaik notiek padomes sēde, bet nav to komentējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Zaha Hadid Architects versija Rail Baltica terminālim Tallinā

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektu ideju konkursā par dzelzceļa līnijas Rail Baltica termināli Ilemistē, kas atradīsies netālu no Tallinas lidostas, uzvarējis britu biroja Zaha Hadid Architects un Igaunijas kompānijas Esplan kopdarbs Light Stream (Gaismas straume).

Tiesa, Rail Baltic Estonia vēl plāno sarunas ar pirmo trīs vietu ieguvējiem. Otrajā vietā ierindojās Igaunijas kompānijas Innopolis Insenerid projekts The Ulemiste Leaf, bet trešajā vietā - Itālijas kompānijas DBA Progetti un Igaunijas uzņēmuma HML Project Management projekts Videvik (Krēsla).

Rail Baltica posma no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai izbūves kopējās izmaksas tiek lēstas 5,8 miljardu eiro apmērā.

870 kilometrus garo dzelzceļa projektu pabeigt plānots līdz 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīts AS mogo padomes sastāvs, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Modestas Sudnius, par padomes priekšsēdētāja vietnieci Dārta Keršule un par padomes locekli Kārlis Bērziņš.

Modestas Sudnius ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un ieguvis bakalaura grādu vadošajā Lietuvas universitātē, kā arī ir bijis Mogo Lietuvas valsts vadītājs kopš 2013. gada. Sākot ar 2018. gada janvāri Modestas tagad ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas reģionālais vadītājs. Modestas ir vairāku gadu pieredze finanšu apdrošināšanā un projektu vadībā tādos uzņēmumos kā Ernst & Young un EPS LT.

Dārtai Keršulei ir maģistra grāds (MBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā. Kopš 2018. jūlija viņa ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas reģiona finanšu direktore. Pirms pievienošanās Mogo, Dārta vadīja finanšu departamentu Latvijas lielākajā nedzīvības apdrošināšanas kompānijā Balta un vēl pirms tam uzkrāja pieredzi audita departamentā uzņēmumā Ernst & Young.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes laika izaicinājumi

Laimdota Straujuma, valdību vadīja no 22.01.2014. līdz 11.02.2016., 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad ar agresīvām darbībām 2014. gadā tika mainītas valstu robežas Eiropā, Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu ir izdevies uzsākt kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu gan politiski, gan praktiski. Valsts drošības garantēšanai tika attīstīta stratēģiskā partnerība ar ASV, nodrošinot to un citu sabiedroto solidāru iesaisti militāro draudu mazināšanā. Latvijas–Krievijas robežas demarkācijas ietvaros pabeigta robežas iezīmēšana dabā un 2015. gada augustā uzsākti Latvijas austrumu robežas ierīkošanas pirmie darbi. Paredzēta Latvijas zaļās robežas ar Krievijas Federāciju sakārtošana 270 kilometru garumā, izveidojot 12 metrus platu robežjoslu.

2015. gads paliks Latvijas vēsturē kā tāds, kad sarežģītā laikā (Grieķijas un Ukrainas krīze, terorisma akti Parīzē, Briselē) sekmīgi sagatavota un novadīta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē (01.01.2015.– 30.06.2015). 2015. gada 6. februārī Rīgā augsta līmeņa konferencē tika panākta vienošanās par ES Enerģētikas savienības izveidi. 2014. gada novembrī Latvijai kā vienai no pirmajām valstīm Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja ES fondu – 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, kurā Latvijai pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā.

Noslēguma fāzi sasniedza sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Tika radīti priekšnoteikumi gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizācijai. Akceptēti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam. Ministru kabinets arī pieņēma lēmumu līdz 2020. gadam neizsniegt jaunas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Stiprināta būvniecībā iesaistīto atbildība un kontrole pār būvniecības kvalitāti. 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns Būvniecības likums un Ekonomikas ministrijas padotībā darbu sāka Būvniecības valsts kontroles birojs. 2015. gadā apstiprināti visi ar jauno Būvniecības likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski mainīja būvniecības kārtību. Ieviesta Būvniecības informācijas sistēma. Sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm sagatavots Rail Baltica projekts ES finansējuma saņemšanai. Nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums a/s RB Rail.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā klājas Eiropas automobiļu loģistikas līderim sarunā ar DB stāsta Gefco Baltic valdes loceklis Martins Keršis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai auto tirgus atdzīvošanās Krievijā Gefco biznesu kaut kā ietekmējusi?

Protams, tas ietekmē ļoti spēcīgi. Gefco nesen Krievijā kļuva par automobiļu pārvadāšanai domātu dzelzceļa vagonu īpašnieku. Pievienojām savam parkam teju 700 vagonus. Proti, Krievijā Gefco ir kļuvis par diezgan lielu spēlētāju. Šie vagoni zināmā mērā palīdz arī Gefco Baltic, jo kopā ar Krievijas partneriem vedam tranzītkravas no Kaļiņingradas uz Maskavu. Nesen sākām eksporta projektu, Krievijā ražotus auto piegādājot uz Eiropu.

Taču ne žigulīšus?

Nē, marku nevaru atklāt, taču runa ir par globālajiem ražotājiem. Sadarbībā ar Latvijas autopārvadātājiem piegādājām šos automobiļus līdz Eiropas loģistikas centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādās priekšlikumus transporta mezglu uzlabošanai ar Zviedriju, Somiju, Igauniju

Lelde Petrāne, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš un LDz Cargo Lietuvas dzelzceļam iesniedz pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu

Db.lv, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu lietā Nr.: «AT.39813 Baltic rail» VAS «Latvijas dzelzceļš» un tās meitassabiedrība SIA «LDz Cargo» iesniegušas pretenziju Lietuvas dzelzceļam (Lietuvos Geležinkeliai, LG) par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar 2009.gadā Lietuvas dzelzceļa nojaukto sliežu ceļa posmu Mažeiķi-Latvijas robeža, informē uzņēmumi.

LDz pretenzijā LG prasīts atlīdzināt zaudējumus par periodu no 2009. līdz 2017.gadam, kas sastāda 56,92 miljonus eiro.

Aprēķinus par zaudējumu apmēru veikusi auditorkompānija «Ernst&Young Baltic».

Savukārt, SIA «LDz Cargo» Lietuvas dzelzceļam pieprasa atlīdzināt negūto peļņu 25,4 miljonu eiro apmērā. To veido negūtie naftas produktu pārvadājumu ieņēmumi no Mažeiķos izvietotās naftas pārstrādes rūpnīcas «Orlen».

LDz koncerna uzņēmumi gaidīs Lietuvas dzelzceļa atbildi uz iesniegtajām zaudējumu piedziņas pretenzijām, pretējā gadījumā tiks izskatīta iespēja vērsties tiesā, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Igaunijā atklās lielāko tirdzniecības centru ar panorāmas ratu uz jumta

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8.novembrī Tallinā tiks atvērts Igaunijā lielākais tirdzniecības centrs T1 ar panorāmas ratu uz jumta, informē projekta attīstītāja Pro Kapital Grupp pārstāve Iveta Vanaga.

Kopējais investīciju apjoms ir 70 milj. eiro.

Panorāmas rats ar 27 apsildāmām kapsulām ļaus vērot Tallinas panorāmu no 120m liela augstuma.

Tirdzniecības centra izklaides zona pārsniedz 12000 kvadrātmetrus, kurā būs gan zinātnes un eksperimentu centrs bērniem, gan Super Skypark vairāk kā 6500 kvadrātmetru platībā ar Eiropā lielāko tramplīnu kompleksu, 10m augstām klinšu kāpšanas sienām, labirintiem, kā arī 360 grādu 4D un interaktīvu 7D kinoteātri.

Tirdzniecības centra T1 tirdzniecības platība ir 55 tūkst.kvadrātmetri ar vairāk kā 200 veikaliem (kopējā platība 130 tūkst. kvadrātmetru, 1500 autostāvvietas), kā arī 5500 kvadrātmetru liela restorānu zona Taste of Tallinn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2019. gada Latvijas krīžu Top10

Anda Asere, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot 22 aizvadītā gada publiski izskanējušus notikumus eksperti izvēlējās desmit nozīmīgākos un, izvērtējot 80 speciālistu viedokli, apkopojuši 2019. gada desmit lielākās krīzes Latvijā.

Kā krīzi nr.1 eksperti pērn izceļ ASV piemēroto sankciju ietekmi uz Ventspils ostu un šis notikums speciālistu aptaujā ieguvis atzīmi 8.36.

Otrajā vietā izvirzījies notikums, kad Zviedrijas televīzija ziņoja par aizdomīgiem pārskaitījumiem caur "Swedbank" filiālēm Baltijas valstīs (6.89), bet trešajā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības maiņa (6.58).

Tālāk seko "Rail Baltica" pārvaldības, vadības un organizācijas problēmas (6.56), saindēšanās ar "Baltic Restaurants Latvia" piegādāto pārtiku Siguldas izglītības iestādēs un universālveikalā "Stockmann" (6.39), drošības apdraudējums un evakuācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (5.83), LNT Ziņu dienesta likvidēšana (5.78), "PNB Bankas" atzīšana par maksātnespējīgu (5.69), Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas (5.69), bet topu noslēdz nesaskaņu turpināšanās "Olainfarm" vadībā (4.64).

Komentāri

Pievienot komentāru