Jaunākais izdevums

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

No Tallinas līdz Pērnavai prognozēti 1,098 miljoni pasažieru, no Pērnavas līdz Rīgai - 906 000 pasažieru, no Rīgas centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai - 2,111 miljons pasažieru, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 966 000 pasažieru.

Vienlaikus maršrutā, kas ir no Panevēžas līdz Kauņai, prognozēti 1,662 miljoni pasažieru, savukārt no Kauņas līdz Viļņai plānots pārvadāt 2,159 miljonus pasažieru, bet no Kauņas līdz Polijai - 870 000 pasažieru.

Tikmēr 2046.gadā prognozēts, ka kopumā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,431 miljons pasažieris, bet 2056.gadā - 11,086 miljoni pasažieru.

«RB Rail» noslēgusi pētījumu, kurā novērtētas prasības avio pasažieru un «Rail Baltica» ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu integrēšanai. Pētījumā izvērtēti iespējamie kombinētie pakalpojumi, veiktas pasažieru plūsmas prognozes un ieteikumi dzelzceļa staciju projektēšanai, kas ietver visas starptautiskās «Rail Baltica» pasažieru stacijas - Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Rīgas lidostu, Panevēžu, Kauņu un Viļņu, kā arī četras Baltijas lidostas - Tallinu, Rīgu, Viļņu un Kauņu.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

RB Rail par audita rezultātiem: Mēs esam gatavi rīkoties

Agnis Driksna, "RB Rail" AS pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs; Ignas Degutis, "RB Rail" AS finanšu direktors, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS 1.jūnijā izsludinājis publisko iepirkumu par Rail Baltica enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visai Rail Baltica pamattrasei, kas aptver vairāk nekā 870 km Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības darbu iepirkšana konsolidētā veidā – no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, un no Kauņas līdz Viļņai ir lielākais dzelzceļa elektrifikācijas projekts Eiropā, kas tiks īstenots kā vienots projekts. Šāda pieeja ļaus pilnībā ievērot drošības un savietojamības prasības, kā arī gūt papildu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un paplašināt pozitīvo ietekmi uz vidi.

Iepirkums tiks organizēts divos posmos un to plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām. Galvenās enerģijas apakšsistēmas projekta darbības jomas ietver šādas komponentes: augstsprieguma pārvades līnijas dzelzceļa vilces apakšstaciju pieslēgšanai pie publiskajiem augstsprieguma elektrotīkliem, dzelzceļa vilces apakšstacijas, gaisvadu kontakttīkla sistēmu un enerģijas vadības komandu sistēmu un citas komponentes, kas ir tieši saistītas ar enerģijas apakšsistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas Dzelzceļa līnijas: Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles ziņojums par "Rail Baltica" ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē, norāda "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

K. Vingris norāda, ka Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu sākšanu Latvijas teritorijā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" un ar tās būvniecību saistīto būvju - projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai nodrošināšot efektīvāku "Rail Baltica" projekta īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu.

Grozījumi paredz, ka "Rail Baltica" projekta teritorijā būvniecības procesa dalībniekam, tā pilnvarotajai personai vai piesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, intervijā uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.

Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekts ir iekļauts Eiropas Transporta tīklā (TEN-T), un tā regulējums paredz, ka TEN-T transporta koridoriem ir jāsāk funkcionēt līdz 2030.gadam, un valstis, kurās TEN-T projekti tiek īstenoti, šādas saistības ir uzņēmušās. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka visa iecerētā projekta pabeigšanai ar pašlaik līdz 2030.gadam paredzamo finansējumu nepietiks. Tas savukārt nozīmē, ka ir jādomā, kā līdz 2030.gadam pieejamo finansējuma apjomu palielināt, vai kā to piesaistīt pēc 2030.gada.

Kivila uzsvēra, ka līdz ar to runa ir nevis par vairākiem "Rail Baltica" trases izbūves variantiem, par kuriem tiek spriests Latvijas masu medijos, bet gan par darbiem, kas ir īstenojami līdz 2030.gadam, lai izbūvētu funkcionējošu dzelzceļa līniju, un darbiem, kurus var veikt pēc 2030.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta īstenošanai 2022.gada budžeta projektā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības (ES) finansējums, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Nozīmīgākie plānotie darbi nākamajā gadā būs - Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu "Rīga" izveide un pamata trases projektēšana.

"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā - 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023.gadā," pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RB Rail parakstījusi līgumu par ES finansējumu 928 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, parakstījis jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā, informē "RB Rail" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka tādējādi, lai nodrošinātu nākamos Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanas posmus, finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro.

Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar trešdien apstiprināto summu, tiks nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no "Rail Baltica" pamattrases.

"Šis finansējums ir būtiski nepieciešams, lai sāktu pamattrases būvniecības darbus visās Baltijas valstīs, sākot būvniecību pirmajos pamattrases posmos, kā arī turpinātu infrastruktūras objektu un pievadceļu būvniecību, tāpat nodrošinātu citu stratēģisku jautājumu izpildi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras savietojamību un pārrobežu koridora izveidi līdz 2030.gadam," norāda "RB Rail" pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica lidostas projekta daļa varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro

Monta Glumane, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 21.oktobrī parakstīts jauns dzelzceļa projekta "Rail Baltica" finansēšanas līgums par vairāk nekā 353 miljoniem eiro, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un "RB Rail".

Finansējuma līgums paredz atlikušo "Rail Baltica" pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rail Baltica stacijas būvniecību lidostā Rīga

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība iepirkumā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "B.S.L. Infra".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova sacīja, ka uzņēmumam nav informācijas par sūdzības iemesliem, taču pieļāva iespēju, ka ar sūdzību personu apvienība "B.S.L. Infra" mēģina iegūt papildu laiku tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai.

"Iepirkuma otrās kārtas dalībnieki ir starptautiski uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi interesējas par specifikācijām un citiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sazināšanās ar starptautiskiem uzņēmumiem ir ilgāka, mēs jau iepriekš pagarinājām piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iespējams, ka tagad tiek mēģināts iegūt vēl papildu laiku," skaidroja Voronkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākta provizoriska vienošanās Eiropas Savienošanas instrumentu, kas paredz finansējumu dzelzceļa projektam "Rail Baltica" nākamajā Eiropas Savienības Daudzgadu budžeta plānošanas un apguves periodā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Vienošanās rezultātā, pēc provizoriskām aplēsēm, "Rail Baltica" projekta Latvijas daļa varētu iegūt finansējumu 1,5 miljardu eiro apmērā.

Tas ļaus Latvijā turpināt Rīgas Centrālās Stacijas pārbūvi, "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā "Rīga" izbūvi, veikt būvniecības darbus posmos no lidostas "Rīga" līdz Lietuvas robežai un no Vangažiem līdz Igaunijas robežai, kā arī savienot Rīgas Centrālo staciju ar "Rail Baltica" starptautiskās lidostas "Rīga" terminālu.

Pašlaik "Rail Baltica" Latvijas projekta daļai nepieciešamais finansējums ir 1,96 miljardi eiro. Atlikušo finansējumu ir plānots piesaistīt no citiem avotiem, piemēram, militārās mobilitātes, kā arī no privātām investīcijām, sacīja ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos pilna mēroga būvniecības fāzi, Rail Baltica kopuzņēmums “RB Rail AS” un nacionālais projekta ieviesējs Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) uzsāk tirgus aptauju.

Tās mērķis ir apkopot pašreizējo un potenciālo līgumslēdzēju atsauksmes par nozares gatavību un gaidām no tuvojošiem būvniecības iepirkumiem, tostarp Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkumu Latvijā, kuru šā gada 2021. gada oktobrī plāno uzsākt EDzL.

“Neraugoties uz pandēmiju, kurai ir bijusi redzama ietekme uz daudzām nozarēm, tostarp būvniecību, Rail Baltica projekts turpina demonstrēt labus sasniegumus, uzsākot gatavoties liela mēroga būvniecības darbiem. Rail Baltica kopuzņēmums jau ir izsludinājis pirmos konsolidētos iepirkumus dzelzceļa būvniecības materiālu un sastāvdaļu, tostarp dzelzceļa gulšņu, sliežu stiprinājumu, pārmiju, kabeļu kanālu un citu būvmateriālu iegādei. Turklāt šobrīd esam noslēdzošajā fāzē, lai izstrādātu visaptverošu Rail Baltica globālā projekta būvniecības stratēģiju. Tās ietvaros, cita starpā, tiks paredzēti tādi novatoriski elementi kā centralizēta būvniecības sastāvdaļu iegāde, plaša FIDIC līgumu noteikumu piemērošana digitālajām inženierijas sistēmām, kā piemēram, BIM, GIS un AIM. Šis ir nākamais nozīmīgais pagrieziena punkts, lai veiksmīgi uzsāktu apjomīgus Rail Baltica trases būvniecības darbus visās trīs Baltijas valstīs,” skaidro Agnis Driksna, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru