Redakcijas komentārs: Aiz restēm par biznesa prognozi

2018. gada 06. decembris plkst. 6:21
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Mans satraukums nav par bijušo jezgu, bet gan par to, kas draud Beitānam nākotnē. Par to, ka viņš kopā ar partneriem pirms krīzes izdarīja fantastiskas biznesa prognozes, kas nepiepildījās un šobrīd tiek traktētas kā iespējama krāpšana.

Kas vispār ir krāpšana? Krimināltiesībās runa ir par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai arī viltu. Nauda tiek saņemta, tunelis nopirkts, tiek pārdots izsolē. Stop! Beitāns galarezultātā neiegūst mantu, tādēļ runāt pat par iespējamu krāpšanu nav vietā. Patiesība ir, ka LIAA naudu ir iedevusi un, iespējams, pārsteidzīgi to atprasījusi, kas arī bija maksātnespējas iemesls.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka LIAA ir neatkarīga institūcija ar precīzi definētiem pienākumiem un atbildību. Caurlūkojot dažādas krāpšanas lietas, atradu, ka, piemēram, Kurzemes apgabaltiesa, izskatot lietu Nr. 5830302703 2007. gada 17. aprīlī, izdarījusi visnotaļ interesantus secinājumus. Cilvēks tika apsūdzēts krāpšanā, ko izdarījis, ļaunprātīgi izmantodams Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku uzticēšanos. Tiesa šo valsts amatpersonu naivumu izslēdza no apsūdzības, pasakot: « ...šīm amatpersonām jāpilda valsts kontroles funkcijas, nevis jādarbojas pēc uzticības principiem.»

Līdzībās runājot, LIAA jau sākotnēji, naudas izsniegšanas brīdī, netiek uzskatīta par naivu krāpšanas upuri, bet gan par ierēdņu korpusu, kas saprot, ko dara.

Tieši šī iemesla dēļ lietas «nagla» ir bezprecedenta iespējamība, ka uzņēmējs par neveiksmi biznesā var tikt krimināli sodīts. Nav pat nozīmīgi, pēc kāda Krimināllikuma panta tas notiktu, nozīmīgi ir, ka par uzņēmējdarbību un ar to saistīto risku prognozi var nonākt aiz restēm.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu