Redakcijas komentārs: Atpakaļ. Pie darba

2018. gada 25. janvāris plkst. 8:00
Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Reemigrācija zināmā mērā notiek, un šie procesi noris ārpus reemigrācijas plāna vai citiem dokumentiem, kas veidoti nosacīti vēlējuma izteiksmē.

Darbaspēka problemātikai samilstot, par ko DB jau daudzkārt rakstījis, proporcionāli pieaug emigrējušo tautiešu potenciāls, domājot par viņu atgriešanos. Lai gan uzņēmumi Latvijā parasti nav apmierināti ar algu kāpumu, ko lielā mērā uzspiež situācija, iespējams, vadītāju un kvalificētu darbinieku starptautiskam līmenim pietuvināts atalgojums Latvijas darba tirgū var būt tas atsvariņš svaru kausos, kas liek apsvērt iespēju dzīvei dzimtenē dot vēl vienu iespēju.

Jauns darba portāls aizpildīs nišu

24.01. DB vēstīja par portālu YourMove.lv, kas veidots mūsu diasporas darba tirgus kontaktiem. To, atšķirībā no reemigrācijas plāna un citiem valdības vēlmju sarakstiem, izveidojuši tautieši, kas paši darbojušies ārzemēs, līdz atgriezušies dzīvot un strādāt Latvijā. Šādas un citas iniciatīvas, kas veidojas un strādā, lai vienotu biznesa pasauli Latvijā un profesionāļus, kas mūsu valsti dažādu iemeslu dēļ pametuši, ir piemērs, kā aizbraucējus saukt mājup, turklāt iztērētajai enerģijai ir atdeve. Atgriežoties dzimtenes darba tirgū, cilvēkiem ir plašāks skatījums. Reemigrantu atgriešanās ir viens no demogrāfijas problēmu «mazo soļu» risinājumiem ar tiešu ietekmi uz darba tirgu. Tomēr nevaram reemigrantus Latvijā sagaidīt kā citplanētiešus. Tieši pretēji, jānodrošina tas, ka šeit nemainīsies ārvalstīs ierastie darba apstākļi no ētikas jautājumiem līdz novērtējumam algas dienā. Aizmirstiet par aplokšņu algām un ietaupīšanu uz biroja krēslu! Līdz šim atgriešanās stāsti vairāk saistījušies ar dzimtenes pievilkšanas impulsu izraisītajām emocijām.

Esmu pārliecināts, ka dzīves iespējas Latvijā ir izcilas. Kopiena, kas veidojas no reemigrantiem, kas atgriezušies šeit, lai strādātu, atšķir jaunu lapu padrūmajā migrācijas stāstā. Tiesa, vajadzētu izvairīties no noslāņošanās, reemigranta statusam kļūstot par izcilības zīmi darba tirgū. Vietējo cilvēku nenovērtēšana pretstatā atbraucēju dāsnākai atalgošanai ir otrs grāvis, no kura vajadzētu pēc iespējas izvairīties. Kā izskanējis, Ārlietu ministrija gatavojas izstrādāt diasporas atbalsta likumu, lai sniegtu «praktisku atbalstu valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā». Acīmredzot to vajadzētu uzskatīt par diasporas politikas dzimšanas notikumu. Ja Latvijas piederības apziņa liek apsvērt atgriešanās iespēju un pretī ir konkrēti darba piedāvājumi, tas izklausās pēc soļa pareizajā virzienā, jo līdz šim lielāko gatavību atgriezties Latvijā vismaz aptaujās uzrādījuši Eiropas valstīs strādājošie pirmspensijas vecuma cilvēki.

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām