Pakalpojumi

Jenzis: Ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

#Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Norādot uz hronisku darbaspēka trūkumu, kas nopietni apdraud restorānu pastāvēšanu un nozares konkurētspēju, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ekonomikas ministriju un atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā.

LRB norāda, ka restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku. «Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā speciālistu sarakstā, kuru piesaistei no ārvalstīm iecerēts piemērot atvieglojumus, ir iekļautas tikai augsti kvalificētas profesijas, piemēram, inženieri, programmētāji un vadītāji. Šāda pieeja neatbilst Latvijas aktuālajai ekonomiskajai situācijai, jo vislielākais darbinieku trūkums ir vērojams tieši pakalpojumu jomā, bet jo īpaši viesmīlības un restorānu nozarē. Turklāt no valsts visvairāk aizbraukuši un turpina aizbraukt tieši zemi kvalificētie cilvēki, kas vēl vairāk samazina potenciālo darbinieku skaitu. Tāpēc ārvalstu darbaspēka piesaiste ir nevis filozofisks, bet izdzīvošanas jautājums,» teic LRB prezidents Jānis Jenzis.

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aplēsēm 2016. gadā vien no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 12 tūkst. cilvēku darbaspējīgā vecumā. Saskaņā ar LRB aplēsēm Latvija pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējuši aptuveni 170 tūkst. cilvēku darbaspējīgā vecumā, bet joprojām valsts nav radījusi mehānismu, kā kompensēt darbaspēka trūkumu, kas ir viens no galvenajiem ekonomisko attīstību bremzējošiem faktoriem.

Lai nodrošinātu dzīves stila uz restorānu nozares saglabāšanu Latvijā, ir nepieciešams steidzami veikt būtiskus uzlabojumus darbaspēka pieejamības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai, piemēram, iekļaut EM izveidotajā sarakstā arī tādus speciālistus kā pavārs un virtuves darbinieks, kā arī mazināt birokrātisko slogu ārvalstu darbinieku piesaistei. Tāpat ir nepieciešams atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Saskaņā ar jaunākajiem VID datiem Latvijā darbojas 5593 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 26 tūkst. cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju, jaundibinātā LRB ir uzsākusi sadarbību ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai. LRB mērķu sasniegšanai ir izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos: uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste. LRB aicina pievienoties visus restorānu īpašniekus, kas vēlas līdzdarboties un dot savu ieguldījumu nozares attīstībā.

LASI VĒL:

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Redakcijas komentārs: Jaunā gripa – darbaspēka trūkums

Iezīmēs izmaiņas migrācijas politikā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Darba tirgus starp 52 000 bezdarbnieku un darbaspēka importu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz uzņēmēju izmisīgajiem saucieniem pēc ievesta darbaspēka, jo vietējās darbaspēka rezerves esot izsmeltas, ekonomikas eksperti tomēr par šādu iespēju ir gana skeptiski.

Vispirms jau tādēļ, ka pašlaik NVA reģistrēti 52 000 bezdarbnieki un reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 5,7%, kas ir krietni augstāks nekā, piemēram, tas bija 2007. gadā vai ir pašlaik tādās valstīs kā, piemēram, Čehija un Polija.

Skaidrs, ka prasmju neatbilstības dēļ bezdarbnieki nespēs aizpildīt vakances jomās, kur nepieciešama specifiska kvalifikācija. Taču, ja uzņēmēji norāda, ka nepieciešami arī mazkvalificēti strādājošie, tad 52 000 reģistrēto bezdarbnieku ir pietiekami liela rezerve. Kā vietnē makroekonomika.lv norāda Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, par vidējas un zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir jēga sākt runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis ir tuvu tādam, kas citur pasaulē tiek uzskatīts par līdzsvara – 3-5%. Taču Latvijas gadījumā, piemēram, Latgalē, reģistrētais bezdarbs sniedzas pāri 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Glābšanas riņķis? Cilpa kaklā? Imigrācija

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus

LETA, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas.

Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze, trešdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes iekšzemes kopprodukta darba grupas vadītājs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads darba tirgū būs patiešām spraigs; uzņēmumiem sagaidāms darbaspēka izmaksu kāpums, kas ir saistīts ar vērienīgajām izmaiņām nodokļu jomā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Darba tirgus kopumā būs ļoti aktīvs – darba devēji meklēs veidus, kā konkurēt cīņā par kvalificētiem speciālistiem, kā optimizēt procesus un strādāt gudrāk ar esošo personāla sastāvu. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc darbiniekiem un arvien izteiktāku darbaspēka trūkumu, atalgojums augs strauji, vēl vairāk paaugstinot darbaspēka izmaksas un radot galvassāpes uzņēmējiem, izriet no DB ekspertu aptaujas.

Darba tirgus uzkaršana un darbaspēka trūkums 2018. gadā būs aktuāli izaicinājumi visās trijās Baltijas valstīs, atzīst Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece. «Šo faktoru ietekmē bezdarba līmenis turpinās samazināties Latvijā un Lietuvā, un gaidāms, ka gadā vidēji tas būs attiecīgi ap 7,5% un 6,8%. Savukārt Igaunijā bezdarba līmenis šogad palielināsies līdz vidēji 7,5%, kas saistīts ar reformām, darba tirgū vairāk iesaistot cilvēkus ar invaliditāti. Ņemot vērā, ka darbaspēka resurss izsīkst, darba devējiem kļūs grūtāk atrast piemērotus speciālistus, kā rezultātā nodarbināto skaitā būtisku pieaugumu neredzēsim,» prognozē A. Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tev Varētu Interesēt Arī:

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Šobrīd ir īstais brīdis atgriezties

Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums

Darbinieku trūkums ātrās ēdināšanas nozarē ir kritisks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

DB Redkolēģija: Samilst darbaspēka izaicinājumi

Dienas Bizness, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB redkolēģija rudens sesijā diskutēja par darbaspēka pieejamības problēmām un iespējamiem risinājumiem, nodokļu reformas prognozējamajiem rezultātiem, kas uzņēmējiem pagaidām šķiet visai neskaidri un pat biedējoši, par to, kur rast jaunas idejas uzņēmējdarbībai, par start-up ekonomiku, par to, vai Latvijā tiešām ir atgriezušies treknie gadi

Produktivitāti no ārpuses neviens neatnesīs

Roberts Strīpnieks, Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs:

Darbaspēka pieejamība nav vienīgais iemesls, kāpēc ceļas algas, bet tās aug par 5% un pat 8%, kas uzņēmumam ir jāfinansē, bet tirgus stagnācijas apstākļos tas ir ļoti sarežģīti. Vismaz no meža nozares skatupunkta darbaspēka atalgojuma izlīdzināšanās reģionālā mērogā neizbēgami notiks, bet produktivitāti no ārpuses mums neviens neatnesīs. Par to nevar uzbrukt ne ministriem, ne premjeram, tas ir uzņēmēju izaicinājums. Esmu novērojies tendenci, ka uzņēmēji šobrīd laiž vaļā cilvēkus, lai noturētu vidējo algu uzņēmumā, un veic kapitāla investīcijas produktivitātes celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Viena vieta uz brieža vēl brīva

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tajā pašā laikā sava taisnība ir arī zināmajam teicienam – if you pay peanuts, you get monkeys (ja jūs maksājat ar zemesriekstiem, jūs saņemat mērkaķus).

Darba tirgus ir pārkarsis, ir izteikts strādājošo trūkums, turklāt būtu jādomā arī par zemākas kvalifikācijas strādnieku piesaisti no ārvalstīm. Tā ir daudzu nozaru uzņēmēju uzstājīgi atkārtotā mantra. Tikmēr Nacionālā apvienība kopkorī ar arodbiedrībām sauc, ka mazkvalificēta darbaspēka ievešana ir tabu tēma un jādomā par pašmāju darbinieku pilnīgāku iesaisti darba tirgū. Jo galu galā mēslu tīrīšana tomēr ir vietējo prerogatīva.

Arodbiedrības un viens otrs banku eksperts norāda, ka trūkst nevis darbinieku vispār, bet tādu, kas gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome teic, ka faktiskais bezdarbs ir zem dabiskā bezdarba līmeņa, kas nozīmē, ka pieejamie resursi ir teju pilnībā izmantoti. Tam steidz nepiekrist Nodarbinātības valsts aģentūra, kas atgādina, ka janvārī bez darba bija 65 tūkstoši iedzīvotāju darbspējas vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Baiba Fromane: Rail Baltica būvniecībai būs jāpiesaista darbaspēks no ārvalstīm

Monta Glumane, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu darbaspēka trūkumu dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica būvniecības laikā, Baltijas valstīm jābūt gatavām piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, Rail Baltica Globālajā forumā Tallinā trešdien, 11.aprīlī, uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Vienlaikus izaicinošā darbaspēka situācija sniedz izdevību projekta realizācijā izmantot jaunākās tehnoloģijas, ar kurām iespējams aizvietot trūkstošās darba rokas.

Darbaspēka trūkums būvniecības nozarē nav unikāla Latvijas vai Baltijas valstu problēma – ar to būvniecības industrija saskaras visā pasaulē. Darbinieki pakāpeniski noveco un pensionējas, savukārt jauniešiem nav lielas motivācijas pievienoties industrijai. Lai risinātu nozares problēmas ilgtermiņā, nepieciešamas reformas izglītībā un labākas darbinieku sociālās garantijas.

Latvija jau šobrīd ir pietuvojusies dabiskā bezdarba līmenim, kas nozīmē, ka valstī nav liela darbaspēka resursa. Runa varētu būt par pāris tūkstošiem potenciālo darbinieku, ko varētu izdoties piesaistīt un apmācīt darbam būvniecības nozarē, taču tas nerisinātu darba spēka trūkuma jautājumu ne attiecībā uz Rail Baltica, ne nozari ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sakret vadītājs: Darbaspēka plūsmai ir divi virzieni

AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs, Andris Vanags, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas laukos ārvalstu darbaspēka piesaiste ir gandrīz neizbēgama, un tas varētu notikt jau nākamgad, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» vadītājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka laukos samazinās cilvēku skaits, tādēļ lauksaimniekiem darbaspēka trūkums ir ļoti aktuāla problēma. Par ārvalstu darbaspēka piesaisti tiek diskutēts vairākus gadus, un Lazdiņš prognozēja, ka ārvalstu darbaspēku lauksaimniekiem nāksies piesaistīt jau nākamgad.

Pēc viņa teiktā, tuvākās kaimiņvalstis - Ukraina un Baltkrievija - varētu būt tās valstis, no kurām tiks piesaistīts darbaspēks. Taču par konkrētu skaitu strādnieku vēl ir pārragri izteikt prognozes.

«Zemnieku saeima» ir dibināta 1999.gadā. «Zemnieku saeimas» biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotu trūkums aviācijā ir arvien lielāka problēma, un pat tālākā nākotnē bez tiem neiztiks – to Db.lv pirms 10. maijā notiekošā Rīgas aviācijas foruma norāda AeroProfessional direktors Sems Spruls (Sam Sprules)

Ar ko un kuros reģionos AeroProfessional (AP) īsti nodarbojas?

AP ir starptautiska konsultāciju kompānija, kas specializējas darbaspēka stratēģiju izstrādē aviācijas jomā. AP palīdz kompānijām personāla atlases sarežģīto jautājumu risināšanā visā pasaulē, piemēram, kad tās vēlas izveidot bāzi ārvalstīs. AP piedāvā specializētus pakalpojumus, tostarp pārvaldām 300 cilvēku lielu salona apkalpes bāzi Getvikas lidostā. AP konsultanti sniedz atbalstu gan aviokompānijām, gan pilotiem. Kopš kompānijas galvenā biroja pārcelšanas uz Fārnboro lidostu 2015. g. AP mainījusi biznesa uzsvaru, no personāla piesaistes konsultanta kļūstot par stratēģisko partneri. Liela daļa AP klientu darbojas Lielbritānijā un Eiropā, taču kompānijai ir pieredze visā pasaulē un tā izplešas jaunos tirgos Vidējos austrumos, Āfrikā un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sašaurina profesiju loku, kurās varēs nodarbināt ārzemniekus

Elīna Pankovska, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamais specialitāšu un profesiju saraksts, kurās varēs nodarbināt ārzemniekus ar atvieglotiem nosacījumiem, nedaudz sarucis

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā noteikumu projektā, kurā ir iekļauts to specialitāšu (profesiju) saraksts, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā var tikt uzaicināti ārzemnieki, kopš pagājušā gada rudens notikušas izmaiņas.

Proti, saraksts no 303 profesijām sarucis līdz 237 - no saraksta ir izslēgti mediķi.

Šobrīd sarakstā dominē tādas profesijas kā zinātnieki, fiziķi, matemātiķi, statistiķi, IT, apstrādes rūpniecības, elektrotehnoloģijas un būvniecības speciālisti, kā arī finanšu analīzes jomas un pārvaldes, zvejas kuģu vadības un tehniskās apkopes personāls, kā arī gaisa kuģu piloti. Jau pērn novembrī EM DB norādīja, ka no ārstniecības iestādēm bijusi vislielākā aktivitāte darba devēju aptaujā, kurā tika lūgts norādīt profesijas, kurās vērojams izteikts darbaspēka trūkums. Saskaņā ar EM darba tirgus prognozēm darbaspēka piedāvājums veselības jomas aprūpes jomas vecāko speciālistu profesijās kopumā pārsniegs pieprasījumu, tomēr darbaspēka iztrūkums varētu veidoties atsevišķu profesiju griezumā, jo īpaši ārstu speciālistu profesijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdzīgi kā arī pārējās Baltijas valstīs uzņēmēju vidū pieaug bažas par ekonomiskās situācijas attīstību un biznesa perspektīvām, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) Konkjunktūras aptaujas jeb pētījuma par uzņēmējdarbības un investīciju vidi rezultāti.

Visās Baltijas valstīs drūmāks kļuvis uzņēmēju skatījums uz izaugsmes perspektīvām. Atbildot uz jautājumu «Kā jūs šogad vērtējat valsts ekonomikas perspektīvas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu?», Baltijas uzņēmumi bijuši daudz piesardzīgāki un mazāk optimistiski nekā pērn. Uzņēmēju skaits, kas domā, ka pašreizējais gads būs labāks nekā iepriekšējais, sarucis par vairāk nekā 20 procentpunktiem gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Šāda tendence vērojama arī attiecībā uz jautājumu par prognozēm konkrētās uzņēmējdarbības nozarēs.

Pētījumā arī analizēts 21 faktors, kas ir svarīgs uzņēmumiem, pieņemot lēmumus par atrašanās vietas izvēli, turpmākiem ieguldījumiem utt. Lai gan lielu kritumu nav, dažas tendences ir satraucošas.

Komentāri

Pievienot komentāru