Redakcijas komentārs: Gudrākās galvas Latviju neinteresē 

Šogad skolas gaitas uzsākuši 18 443 pirmklasnieki. Negatīvās demogrāfijas dēļ skolēnu skaits pa gadiem ir rūkošs, un strauja risinājuma šai situācijai nav. Mēs esam neliela valsts ar visām no tām izrietošajām sekām, un visai apnicīga šķiet ministru ņemšanās ap izglītības infrastruktūras pilnveidi un kvalitātes celšanu, jau kuro gadu tā arī netiekot tālāk par runāšanas līmeni. Uz šī fona nepamanīti garām paslīd fakts, ka mazajā Latvijā mācās arī pat no pasaules līmeņa viedokļa izcili prāti, kas no starptautiskām olimpiādēm atved pirmās godalgas.

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 2018. gada 04. septembris plkst. 7:09

Foto: no DB arhīva

Kā DB 03.09.2018. numurā rakstīja – pērn Latvijas skolēni no prestižām ārvalstu sacensībām ir atveduši 17 medaļas, turklāt tādās jomās, kuras jau labu laiku esam pieraduši uzskatīt mūsu valstī par deficītām. Arī šogad Latvijas skolēniem pasaules olimpiādēs jau ir 11 medaļas – tostarp ķīmijā, bioloģijā, fizikā, nemaz nerunājot par Eiropas līmeņa sacensībām, kur mūsējie izceļas gan informātikā, gan matemātikā. Ir visi iemesli būt tiešām lepniem par Latvijas skolēnu sasniegumiem un varēšanu, taču rodas pamatots jautājums, kas ar viņiem notiek tālāk pēc skolas beigšanas? Vai viņi paliek Latvijā un palīdz celt mūsu valsts zinātnes un inovāciju līmeni? Te nu diemžēl atbilde ir skumja. Izrādās, neviena iestāde Latvijā pat neapkopo informāciju, kur šie talantīgie jaunieši pēc skolas beigšanas paliek, kur izvēlas studēt un vai viņu spējas vispār jebkādā jomā Latvijā tiek liktas lietā.

Šāda attieksme ir totāla valstiska līmeņa nolaidība un aprobežotība. Nav noslēpums, ka ar mērķtiecīgu «smadzeņu medīšanu» nodarbojas visas pasaules lielvaras un vispār jebkura valsts, kurai rūp sava attīstība. Šajā līmenī sen jau ir skaidrs, ka nav vērtīgāka resursa par cilvēka smadzenēm, tāpēc nav jābrīnās, ka visprestižāko augstskolu durvis automātiski atveras starptautisko skolēnu sacensību medaļnieku priekšā. No jebkura viedokļa ir vērtīgi, ka arī Latvijas jaunieši šādās augstskolās var mācīties, slikti ir tas, ka Latvija sevi faktiski atskaita no cīņas par pasaules gudrākajiem prātiem, jo pat necenšas šiem jauniešiem kaut ko jēdzīgu piedāvāt, ja neskaita tā saukto «māju sajūtu». Skaidrs, ka studijas par velti nebūs tas burkāns, kas kādu šeit noturēs, jo to pašu piedāvā arī labākās ārzemju augstskolas. Mācību apstākļus neapšaubāmi uzlabotu sakarīga stipendija un dzīvošanas apstākļi, īpaši, ja runājam par jauniešiem no reģioniem, bet tālākajā perspektīvā valstiskā līmenī būtu jāparūpējas par atbilstošām darbavietām jaunajiem talantiem. Piemēram, pārliecinot ārzemju inovatīvās kompānijas, ka tām būtu ļoti izdevīgi Latvijā veidot savus pētnieciskos centrus. Problēma nav tā, ka Latvija ir maza valsts, jo talantu mums netrūkst. Problēma ir tā, ka mēs šo potenciālu nenovērtējam un vieglu roku uzdāvinām citiem, tādā veidā faktiski norakstot savas valsts nākotni.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 24. augusts plkst. 7:34

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros,...

2018. gada 20. augusts plkst. 7:31

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis...

2018. gada 17. augusts plkst. 7:40

Visi ir vienlīdzīgi, tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Šie Orvela vārdi...

2018. gada 15. augusts plkst. 9:55

Žurnāls The Economist vienā no saviem pēdējiem numuriem publicējis rakstu, kurā eksperti pārliecinoši...

2018. gada 13. augusts plkst. 6:53

Labklājības ministrs Jānis Reirs ir izrādījis pretimnākšanu LTRK iniciatīvai, ka jaunie vecāki,...

Nepalaid garām

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...