Redakcijas komentārs: Iestāties par kapitālisma vērtību – konkurenci

2018. gada 02. oktobris plkst. 6:15
Autors: Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs meliorācijas uzņēmumiem par dalību kartelī – tā ir viena no jaunākajām ekonomikas aktualitātēm, kas kārtējo reizi liek domāt par tirgus nepilnībām.

Proti, neoliberālajā pasaules skatījumā visu sakārto tirgus neredzamā roka un nekāda iejaukšanās nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, kā liecina KP darbs, konkurence brīvajā tirgū, kas it kā ir tik dabiska un pašsaprotama, ja netiek uzraudzīta un nodrošināta, draud pārvērsties monopolos, oligipolos un vienkārši koruptīvos darījumos. Īpaša riska zona ir publiskie iepirkumi, kuros godīgu konkurenci kropļo ne tikai negodīgas amatpersonas, bet arī paši uzņēmēji.

Saskaņoti cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos nav nekāds izņēmuma gadījums, diemžēl KP šad un tad ziņo par atklātiem karteļiem. Tas nozīmē, ka mantkārīgos nolūkos paši uzņēmēji ir gatavi ierobežot konkurenci. Turklāt tas notiek ne tikai publiskajos iepirkumos. Pērn KP sodīja būvmateriālu piegādātājus par aizliegtu vienošanos par būvmateriālu cenām mazumtirdzniecībā. Šie piemēri liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja, ka brīvais tirgus vienmēr nenodrošina godīgu konkurenci un lielāku labumu patērētājam. Bieži ir piemēri, kad brīvais tirgus, piedodiet, bet izvirst dažādos monopolos vai oligopolos vai kādu nozari pārņem aizliegtas vienošanās sērga. Turklāt karteļi nav kāda postpadomju valstīs izplatīta parādība, ar to cīnās visa Rietumu pasaule. Tas tikai liecina, ka brīva un godīga konkurence nav kaut kas tirgus ekonomikai dabiski piemītošs, nē, tā ir vērtība, par kuru ir jācīnās.

Tieši tādēļ KP ir jādod maksimāla neatkarība un lielākas pilnvaras. Viens no sāpju bērniem noteikti ir pašvaldības, kas vēlas nepamatoti veidot savus uzņēmumus, tādējādi kropļojot konkurenci. Un tieši pašvaldības, ar Rīgu priekšgalā, ir tās, kas vēršas pret plašākām KP pilnvarām. Taču jāatceras, ka šādi konkurences kropļojumi vienā jomā neizbēgami radīs negatīvas sekas pārējās jomās. Pašvaldību aptiekās zāles pēc definīcijas var būt lētākās nekā citviet tikai tad, ja pašvaldība piešķir subsīdijas. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs par zālēm samaksās dubultā – vispirms ar saviem nodokļiem, kas aiziet subsīdijās, pēc tam jau aptiekā, maksājot par zālēm.

KP veiktais darbs, monitorējot situāciju dažādās nozarēs, izvērtējot uzņēmumu apvienošanos utt.,nav kāda ļauna un neizskaidrojama piekasīšanās. Tā ir skaidra iestāšanās par konkurenci, kas nodrošina vislielāko labumu patērētājam un kādēļ vispār ir nepieciešams brīvais tirgus. Konkurences pārkāpumi nav kaut kas formāls un nesvarīgs, nē, tie vistiešāk atspoguļojas visu mūsu maciņos. Vai nu kā pārāk lieli nodokļu naudas tēriņi publiskajos iepirkumos, kurus radījušas aizliegtas vienošanās, vai arī kā neadekvāti dārgas un vienādas cenas dažādos veikalos, kur arī pie vainas ir karteļi. Tādēļ vajadzētu atcerēties, ka tikpat svarīga, cik vārda brīvība ir demokrātijai, tik konkurence ir kapitālismam un brīvajam tirgum.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-2oktobra-numurs

Dalies ar šo rakstu