Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Lai vecumdienās nav jākož pirkstos 

Tikai 61% Latvijas iedzīvotāju izprot pensiju sistēmas darbību, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management un pētījumu centra Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 30. oktobris plkst. 6:16

Vissliktāk informēti ir jauni cilvēki un cilvēki ar ienākumiem līdz 750 eiro mēnesī. Tam ir savas negatīvas konsekvences. Proti, nezināšanas rezultātā vairums aptaujāto vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju, pat neapjaušot, ka 1. un 2. līmenis kopā nodrošina tikai 50% no darba mūža ienākumiem. Proti, ja cilvēka alga ir 700 eiro mēnesī, tad pensijā tikai no pirmajiem diviem līmeņiem varēs saņemt ap 350 eiro. Ja cilvēks to apzinās, tad viss ir kārtībā un tālākā stratēģija, kā rīkoties, jau ir viņa brīva izvēle. Savukārt daudz sliktāk ir tad, ja mājo aplama pārliecība, ka pensijas apmērs būs līdzvērtīgs darba algai.

Neorientēšanās pensiju sistēmā nozīmē, ka jauni cilvēki nepieņem apzinātus lēmumus par 2. līmeņa pārvaldnieka izvēli. Lai gan, piemēram, dinamiskajam plānam ir liela atdeve, taču tas ir visefektīvākais tad, ja līdz pensijai ir vairāk nekā desmit gadu. Tāpat tas nozīmē, ka cilvēki nedomā par iespēju ieguldīt 3. pensiju līmenī, kam bonusā klāt vēl nāk Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa. Sekas šādai nezināšanai var būt samērā nejaukas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Proti, līdz ar novecošanos jau pēc 25 līdz 30 gadiem mēs iegūsim gados pārsvarā vecu sabiedrību, kas lielajā vairumā būs nabadzīga. Individuālā līmenī tās būs sāpīgas atskārsmes, ka pēc pensionēšanās, ja netiek strādāts, noturēt ierasto dzīves līmeni nav iespējams un var nākties atteikties no līdzšinējā dzīvokļa, jo izrādās, ka tas ir pārāk dārgs.

Protams, ja ir neliela alga, tad ar orientēšanos pensiju sistēmā ir par maz, lai pensijas apmēru būtiski palielinātu, taču prasmīgi izvēloties 2. līmeņa pārvaldnieku un dažus desmitus eiro novirzot trešajā līmenī (vēl saņemot nodokļu atmaksu), pensijas apmēru tomēr iespējams palielināt. Un tieši mazo pensiju gadījumā tas var būt gana izšķiroši. Šajā gadījumā ļoti noderīga būtu kāda kampaņa no valsts puses, kas mudinātu pašreizējos strādājošos painteresēties, kādas ir iespējas gudri izvietot savus uzkrājumus gan 2., gan 3. līmenī tā, lai tie nestu vislielāko atdevi. Turklāt par informācijas trūkumu sūdzēties jau pašlaik nevar. Piemēram, ikviens, ielūkojoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā, var atrast visu par pensiju sistēmu un sīki izpētīt šķirkli: kā izvēlēties pensijas pārvaldnieku.

Tāpat iespējams aizpildīt pensijas kalkulatoru, kas aprēķinās paredzamo pensijas apmēru. Tur iespējams pamodelēt, paskatoties, kā tas mainās, ja kaut ko novirza 3. pensiju līmenim, var pat izrēķināt, kāda atdeve būs no ieguldītās summas. Tur tiešām viegli uztveramā veidā ir iespējams atrast visu nepieciešamo, lai saprastu, vai, piemēram, ir vērts novirzīt katru mēnesi 20 eiro 3. līmenim vai nē. Kas notiek, ja summu palielina līdz 30 eiro utt. Pats svarīgākais ir radīt motivāciju strādājošajiem, īpaši gados jauniem, šai tēmai vispār pievērsties. Te tiešām noderētu kāda informatīva kampaņa. Jo izskatās, ka slīcēji paši sevi tomēr neglābs, lai gan pasniegtā roka nemaz tik tālu nav.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 23. oktobris plkst. 6:28

Mūsdienu Latvijā nevienlīdzība ir ieguvusi jaunu seju un vaibstus. Proti, atšķirībā no...

2018. gada 22. oktobris plkst. 6:12

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes...

2018. gada 19. oktobris plkst. 7:02

Viena no 13. Saeimā ievēlēto partiju prioritātēm ir administratīvi teritoriālā reforma. Tā...

2018. gada 18. oktobris plkst. 6:48

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības –...

2018. gada 15. oktobris plkst. 6:09

Kultūra, latviešu valoda, mediju brīvība, veselības aprūpes reforma, nesadarbošanās ar to vai...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...