Redakcijas komentārs: Pārāki tikai debesīs

2018. gada 18. janvāris plkst. 7:47
Autors: Egons Mudulis - DB žurnālists
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Rīga un Klaipēda ir sacentušās par lielākās Baltijas valstu ostas statusu, jo Ventspils šajā cīņā zaudēja jau 2008. gadā. Abu ostu sekmes bijušas mainīgas – te viena ir priekšā, te otra ar pāris miljonu tonnu lielāku kravu apgrozījumu. Vēl 2015. gadā Latvijas osta bija priekšā par pusotru miljonu tonnu, bet 2016. gadā atkal Lietuvas osta par trīs miljoniem tonnu. Taču pērnais gads bija citāds. Līdzīgi kā savulaik Tallinas gadījumā, tagad arī mūsu galvaspilsētas ostā ir skaidri redzamas Krievijas izcelsmes kravu aizplūšanas sekas. Kravu apgrozījums Rīgas ostā pērn saruka par 9,2% līdz 33,7 miljoniem tonnu, turpretim Klaipēda jau ceturto gadu pēc kārtas piedzīvoja pieaugumu – šoreiz par 7,2% līdz 43 miljoniem tonnu. Līdz ar to Lietuvas osta ir priekšā par nepilniem 10 miljoniem tonnu, un ir grūti iedomāties, kā Rīga to varētu iedzīt, ja sagaidāms Krievijas tranzīta kravu apjomu kritums.

Līdzīga situācija tai, kāda ir, tā sakot, uz jūras, valda arī sauszemē. Kaimiņvalsts kravu autopārvadājumu sektors ir spēcīgāks nekā mūsējais, un arī Lietuvas dzelzceļš Latvijas konkurentu ir apsteidzis, pats pērn piedzīvojot izaugsmi un pie reizes vērojot kravu pārvadājumu sarukumu mūsu tranzīta koridorā. Un, it kā ar to nepietiktu, sāli uz brūcēm kaimiņi mums uzkaisījuši arī pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu. Nule kā lietuvieši atklājuši maršrutu Viļņa‒Daugavpils‒Viļņa, par ko abu valstu iedzīvotāji droši vien viņiem būs visai pateicīgi, jo līdztekus autobusam nu arī ar vilcienu var doties baudīt kaimiņu kultūru vai iepirkšanos otras valsts veikalos. Tikmēr mēs gadiem ilgi neveiksmīgi mokāmies un nekādi nespējam tikt pie jauniem vilcieniem, nemaz nerunājot par to, ka varētu mēģināt veikt pasažieru pārvadājumus Lietuvas virzienā. Šajā kaimiņvalsts dzelzceļa izgājienā nozares spēlētāji un speciālisti gan redz ne tikai lietuviešu vēlmi ar nerentabliem pārvadājumiem piesaistīt tūristus, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecībai kopumā, bet arī centienus kārtīgi iztestēt Latvijas dzelzceļa satiksmes sistēmu, lai nākotnē radītu konkurenci mūsu trim kravu pārvadātājiem. Kaimiņi pagaidām to noliedz, bet katrs pats var spriest, cik viņu liegšanās ir ticama, zinot, ka gadiem ilgi esam klausījušies par lietuviešu vēlmi atjaunot nojauktās sliedes Latvijas virzienā vai redzējuši viņus liekam sprunguļus Rail Baltica projekta riteņos. Arī šajā jaunās sliežu infrastruktūras projektā viņi mums ir priekšā, jo Latvijā neviens nespēj atbildēt, kādas kravas un par kādu cenu vedīsim, bet Lietuvā jau sen gatavi multimodālie dzelzceļa termināļi. Mēs gan varam mierināt sevi, ka vismaz aviācijas jomā esam kaimiņiem priekšā.

Lai gan apkalpoto pasažieru skaita ziņā trīs Lietuvas lidostas kopumā min Rīgai uz papēžiem, gaisā joprojām noteicēji esam mēs, jo mums ir nacionālā lidsabiedrība airBaltic. Bet tas arī viss, ar ko esam pārāki par kaimiņiem transporta jomā.

Populārākās ziņas

Nepalaid garām