Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Šantāža ar nodokļu likmēm solās būt veiksmīga 

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 27. septembris plkst. 6:31

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Faktiski ir radīts precedents, uz kura balstoties, ikviena nozare, kurā ir samērā liels ēnu ekonomikas īpatsvars, var droši teikt: gribat, lai mēs pārtraucam maksāt algas aploksnēs? Nu, tad samaziniet PVN. Tā nav pārdomāta ekonomiskā politika. Nevar kādam pazemināt nodokļus tikai tādēļ, ka viņš krāpjas. Tas gluži vienkārši nav godīgi pret tiem, kas nekrāpjas. Es pieņemu, ka PVN likmes samazināšanai viesmīlības nozarē, iespējams, ir arī citi argumenti. Taču līdz šim tie publiskajā telpā nav izskanējuši. Tas ir žēl, jo pašreizējā komunikācija ir gauži neveiksmīga un, runājot politiķu valodā, nesūta pareizo signālu godīgiem nodokļu maksātājiem.

ankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savulaik jau ir norādījis, ka, no ekonomiskā skatu punkta, šādas atkāpes no vispārējās PVN likmes nav ļoti apsveicamas. Es nemaz nerunāju par to, ka daudzi ekonomisti, tostarp arī no Pasaules Bankas, jau gadiem runā par to, ka nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārvirza uz patēriņu. Un PVN ir visklasiskākais patēriņa nodoklis, kuru tagad vienai lielai nozarei grasās samazināt. Finanšu ministre ir paudusi, ka PVN samazināšana viesmīlības nozarei radīs negatīvu fiskālo telpu aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, tomēr to, viņasprāt, varētu kompensēt, nozarē ieviešot darba laika uzskaiti un nodrošinot lielākas algas.

Restorānu biedrība ir solījusi, ka līdz gada beigām izdosies noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, nosakot tajā minimālo algu. Vai tas izdosies, ņemot vērā nepieciešamo nozares spēlētāju kvorumu, rādīs laiks. Taču ministres izteikums, ka PVN pazeminātā likme ir derīga tikai nozarēs ar augstu ēnu ekonomiku, gan ir visai dīvains. Vai tiešām tā ir pārdomāta nodokļu reforma, vai arī izmisīgs mēģinājums tikt galā ar ēnu ekonomiku? Tā vien šķiet, ka ekonomisti sliecas par labu pēdējam variantam.


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 21. septembris plkst. 8:02

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem...

2018. gada 20. septembris plkst. 7:32

Dobeles sabiedrības prātus ir satraukusi zviedru kompānijas meitas uzņēmuma Eolus iecere par...

2018. gada 20. septembris plkst. 5:57

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs?...

2018. gada 19. septembris plkst. 7:28

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam...

2018. gada 18. septembris plkst. 7:45

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties,...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...