Redakcijas komentārs: Vidējās algas šķērsgriezums 

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.9.2018

Foto: no DB arhīva

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Vispirms jāteic, ka vidējā alga 1000 eiro bruto ne tuvu nav visās nozarēs. Piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības nozarē vidējā alga ir krietni zemāka, tāpat kā mazumtirdzniecībā un apsardzē. Tradicionāli šādas algas ir valsts pārvaldē, IT nozarē, finanšu pakalpojumu un banku sektorā. Jāteic, ka šādai vidējai algai strauji pietuvojas būvniecības nozare. Vidējā alga 1000 eiro nav arī visā sabiedriskajā sektorā. Piemēram, daudzās ar kultūru un mākslu saistītās nozarēs vidējā alga ir zemāka, tāpat kā, piemēram, sociālās aprūpes jomā. Turklāt tas, ja kādā nozarē vidējā alga pārsniedz 1000 eiro, tad tas nenozīmē, ka šādu algu saņem visi nozarē strādājošie.

Nav pārliecības un indikāciju, ka, neveicot pārdomātu reģionālo reformu, varētu samazināties atalgojuma atšķirības starp Rīgu un reģioniem.

Te ir liels nošķīrums starp kvalificētu un mazkvalificētu darbaspēku, kur atalgojuma starpība var atšķirties vairākas reizes. Piemēram, daudz piesauktajā būvniecībā būvdarbu vadītāja un kvalificēta strādnieka alga būs krieti augstāka nekā mazkvalificēta palīgstrādnieka alga. Taču atšķirības atalgojumā nav vērojamas tikai starp nozarēm, amatiem un profesijām, bet arī reģioniem. Kā norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, vidējā darba samaksa 1000 eiro citur Latvijā, izņemot Rīgu un Pierīgu, ir tāls sapnis.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Rīgā šā gada 2. ceturksnī vidējā alga bija 1128 eiro, kamēr Latgalē – 702 eiro, Vidzemē – 801 eiro, Kurzemē – 861 eiro, bet Zemgalē – 846 eiro.

Latvijas Bankas ekonomiste teic, ka jūtama saistība – lielākās algas ir tur, kur bezdarbs zemākais (Rīgā un Pierīgā), mazākās – kur bezdarbs augstākais (Latgalē). Labā ziņā ir tā, ka vidējās algas kāpums, saskaņā ar ekonomistu prognozēm, turpināsies arī šā gada otrajā pusē un nākamgad. To noteiks gan algu pieaugums mediķiem un izglītības darbiniekiem, gan turpmāka aplokšņu algu legalizēšana. Tas nozīmē, ka vidējā alga pieaugs nevis tikai tādēļ, ka palielināsies lielākās algas, bet gan tādēļ, ka arī zemākās tiks «pavilktas» uz augšu. Tas noteikti ir vērtējams pozitīvi. Tajā pašā laikā nav pārliecības un indikāciju, ka, neveicot pārdomātu reģionālo reformu, varētu samazināties atalgojuma atšķirības starp Rīgu un reģioniem.

Tevi varētu interesēt

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt...

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi...

Nule kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījums Panorāma vēstīja, ka Tautas panorāmas ietvaros,...

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis...

Visi ir vienlīdzīgi, tomēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Šie Orvela vārdi...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...