Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem 

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Lelde Petrāne, 20.8.2019

Foto: Caro/Hoffmann/Scanpix/LETA

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Saskaņā ar veikto pētījumu, salīdzinot dažādu namu apsaimniekotāju piestādītos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem ziemas mēnešos, viszemākās kopējās izmaksas par mājokli ir Daugavpilī dzīvojošajām ģimenēm – vidēji 166 eiro, bet visaugstākās Jēkabpilī – 200 eiro, kam seko Valmiera un Liepāja ar 197 un 195 eiro lieliem rēķiniem. Pretēji izplatītam uzskatam, Rīgā šīs izmaksas ir vienas no zemākajām, vidēji sasniedzot 186 eiro.

Tomēr, vērtējot mājokļa izdevumu kopsummu pret ģimenes vidējiem ikmēneša ienākumiem, mazākais mājokļa izdevumu slogs ir rīdziniekiem, bet augstākais – jēkabpiliešiem. Tas skaidrojams ar faktu, ka, lai arī Rīgā dzīvojošām ģimenēm nav pašas zemākās mājokļa izmaksas, ienākumi ir salīdzinoši augstāki, izmaksām kopā veidojot mazāku daļu no ikmēneša izdevumiem. Jāpiebilst arī, ka Valmierā mājokļa izmaksas ir vienas no augstākajām, tomēr, attiecinot tās uz vidējiem ienākumiem pilsētā, to īpatsvars drīzāk vērtējams kā vidējs attiecībā pret pārējām pilsētām (12,7%). Ventspilī izmaksu slogs ir vistuvākais Rīgai: ja galvaspilsētā par mājokli jāatvēl desmitā tiesa no ienākumiem, tad Ventspilī tie ir 11,5%.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Sīkāk analizējot mājokļa izdevumu galvenās pozīcijas katrā pilsētā, secināms, ka Daugavpilī ir viszemākā atkritumu apsaimniekošanas maksa, kā arī salīdzinoši mazāki tēriņi par ūdeni un kanalizāciju. Savukārt Jēkabpilī dzīvojošajiem krietni vairāk jāmaksā gan par ūdeni un kanalizāciju, gan par atkritumu apsaimniekošanu, kas kopsummā ar pārējām pozīcijām ģimenei rada lielākus tēriņus par mājokli nekā citās pilsētās dzīvojošajiem. Valmierā būtiskāko mājokļa izmaksu daļu rada ievērojamā apkures cena, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas par ūdeni un kanalizāciju. Savukārt Liepājā mājokļa izdevumu sadārdzinājumu veido salīdzinoši augstāka atkritumu apsaimniekošanas maksa un lielākas izmaksas par koplietošanas telpās patērēto elektroenerģiju», skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā rāda pētījuma rezultāti, apkopojot pārtikas groza cenas četru cilvēku ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni un kas dzīvo kādā no apsekotajām pilsētām, ar augstākajām izmaksām jārēķinās Rīgā dzīvojošajiem (347 eiro), bet vismazāk par pārtiku jāizdod ģimenēm Daugavpilī (331 eiro) un Jelgavā (330 eiro). Zīmīgi, ka arī šajā izdevumu kategorijā vērojama līdzīga tendence kā mājokļu izmaksu gadījumā – līdzko tās attiecina pret vidējiem ikmēneša ienākumiem konkrētajā pilsētā, situācija mainās. Ģimenēm Daugavpilī pārtikai nākas atdot lielāko ienākumu tiesu, proti, 26,3%, kamēr Rīgā tie ir 18,7%. Līdzīgi kā ar mājokļa izmaksām, arī pārtikai rīdzinieki tērē vismazāko ienākumu daļu, pateicoties krietni lielākiem ienākumiem, kaut arī pārtikas cenas galvaspilsētā ir visaugstākās.

Summējot pārtikas un mājokļa izmaksas, kas ik mēnesi jāsedz Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī un Jēkabpilī dzīvojošajiem, redzams, ka kopumā lielākie tēriņi ir jēkabpiliešiem (544 eiro), bet mazākie – daugavpiliešiem (497 eiro). Tomēr, vērtējot no ienākumu perspektīvas, Daugavpilī šīs izmaksas ģimenēm rada vislielāko izdevumu slogu un veido pat 40% no ikmēneša ienākumiem. Līdzīga situācija ir arī Jēkabpilī un Rēzeknē, kur šo izmaksu īpatsvars no ienākumiem veido 39%. Rīgā dzīvojošajām ģimenēm attiecīgo izmaksu slogs ir viszemākais – 29%, kam seko Ventspils ar 32,5% un Jelgava ar 33%. Pēc šo divu izmaksu pozīciju segšanas vismazāk līdzekļu atliek Daugavpils ģimenēm (60%), bet visvairāk – rīdziniekiem (71%).

«Izmaksu salīdzinājums, protams, ir relatīvs, jo ikdienā ģimenēm ir arī daudzas citas būtiskas izmaksu pozīcijas. Piemēram, transports Rīgā pilnīgi noteikti veido vērā ņemamu tēriņu sadaļu, kamēr citās pilsētās tās varētu būt krietni vien zemākas. Tomēr, vērtējot no pārtikas un mājokļa izmaksu perspektīvas, redzams, ka dzīves dārdzība galvaspilsētā nebūt nav tā augstākā, turpretim atalgojums nenoliedzami ir lielākais,» atzīst E.Kropa.

Swedbank Finanšu institūta pētījums par dzīves dārdzību Latvijas pilsētās veikts 2019. gada pirmajā pusgadā.

Tevi varētu interesēt

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina...

Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa turpina pieaugt, un, kā liecina Swedbank apkopotie...

No šodienas Swedbank klientiem pieejama jaunā mobilā lietotne, kas piedāvā, piemēram, biometrijas...

«Swedbank» valdes priekšēdētāja amatā uz nākamo piecu gadu termiņu apstirpināts Reinis Rubenis,...

Swedbank tuvāko nedēļu laikā plāno laist klajā savu jauno lietotni, kas 300 000...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

«PNB bankas», kuras darbība no augusta vidus ir apturēta, jaunais īpašnieks -...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) gatavo pieteikumu par PNB Banka maksātnespēju,...

19. augustā ir vērojami pārtraukumi AS «PrivatBank» tālruņu darbībā, informēja Jūlija Zeile,...

Bankas Citadele filiālēs jau kopš piektdienas vērojams ļoti liels klientu pieplūdums, portālam...

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu...

Informācija par izmaksu mehānismu PNB Bankas klientiem sekos ne vēlāk kā pirmdien,...

Bijušais AS PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs, komentējot bankas darbības apturēšanu,...

«PNB bankas», kuras darbība ir apturēta, aktīvi veido 3% no visiem...

AS PNB Banka akcionāru maiņas gadījumā runa nevar būt par parastu komercdarījumu,...