Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Katara noslēgusi vienošanos Vācijai vismaz 15 gadus piegādāt sašķidrinātu dabasgāzi, Eiropas lielākajai ekonomikai meklējot alternatīvus piegāžu avotus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja amatpersonas.

Vienošanās paredz, ka Katara Vācijai piegādās divus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā.

"Ar šo ilgi gaidīto vienošanos Katara vēlas veicināt pūliņus, lai atbalstītu energodrošību Vācijā un Eiropā," norāda Kataras enerģētikas ministrs un valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" vadītājs Sāds al Kābi.

Kābi skaidro, ka "QatarEnergy" partneris, ASV uzņēmums "ConocoPhillips", no 2026.gada gāzi no Kataras piegādās Brunsbiteles sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas tiek attīstīts Vācijas ziemeļos.

Kā ziņots, "QatarEnergy" pagājušajā nedēļā pavēstīja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

Kataras valsts enerģētikas uzņēmums "QatarEnergy" pirmdien paziņoja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Uzņēmums norāda, ka tas ik gadu Ķīnas enerģijas gigantam "Sinopec" nosūtīs četrus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes.

"Šis ir ilgākais gāzes piegādes līgums sašķidrinātās dabasgāzes nozares vēsturē," skaidro "QatarEnergy".

Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja un citas Āzijas valstis ir Kataras dabasgāzes lielākais tirgus, taču pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Kataras gāzi aizvien vairāk iegādājas arī Eiropas valstis.

Taču sarunas ar Eiropas valstīm nav bijušas vieglas, jo Vācija un citas valstis nevēlas noslēgt tādus ilgtermiņa līgumus, kādi tiek slēgti ar Āzijas valstīm.

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 1.maijā, mājsaimniecības gāzi varēs iegādāties no trīs tirgotājiem, pārējie spēlētāji lēmumu par iesaisti privātpersonu segmentā pagaidām vēl nav pieņēmuši.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus, kas nozīmē turpmāk privātpersonām dabasgāzes cena vairs netiks aprēķināta pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātās metodikas, bet to noteiks tirgotāji. DB veiktā aptauja liecina, ka šobrīd šajā segmentā iesaistīties gatavi vien daži lielie tirgus spēlētāji - gāzi mājsaimniecībām joprojām piedāvās AS Latvijas gāze (LG) un AS Latvenergo, kā arī šī segmenta jaunpienācējs - SIA Elenger. Tikmēr SIA Enefit, SIA AJ Power un SIA Ignitis pagaidām šajā tirgū iesaistīties neplāno.

Iespējas bija jau iepriekš

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

AS "Latvenergo" varētu kļūt par vienīgo vēja parku būvniecībai izveidotās SIA "Latvijas vēja parki" īpašnieci, pārņemot AS "Latvijas valsts meži" piederošos 20% kompānijas kapitāldaļu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš pieļāva, ka tas varētu notikt jau tuvāko mēnešu laikā.

Līdz ar to "Latvenergo" potenciāli varētu veidot meitasuzņēmumu, kurā iekļautu visus atjaunojamās enerģijas projektus, un kuru vēlāk varētu kotēt biržā, lai piesaistītu finansējumu šo projektu attīstībai.

"Šobrīd mums naudas pietiek, un mēs tuvāko trīs četru gadu laikā neredzam nepieciešamību pēc publiskā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO), bet mums plānā ir izbūvēt diezgan lielus projektus un, iespējams, nākotnē ieguldīsim arī atkrastes vēja parku attīstībā, tad attiecīgi IPO nav slikts veids, kā piesaistīt kapitālu un šos projektus īstenot," piebilda Čakste.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā ir pieņemts lēmums maksimāli izmantot IPO, un līdzīgi plāni ir Lietuvā.

Pārtraukta AS "Latvenergo" un Vācijas energokompānijas RWE sadarbība atkrastes vēja parku attīstībā, un šim projektam "Latvenergo" atradis jaunu partneri, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš skaidroja, ka inflācijas, banku finansējuma un loģistikas sastrēgumu dēļ atkrastes vēja parku tehnoloģijas kļuva nekonkurētspējīgas ar sauszemes vēja parkiem, un faktiski visi projekti Baltijas jūrā tika apturēti. Savukārt attīstītāji konsolidēja projektus un aizvirzījās uz vietām, kur viņiem ir, piemēram, valsts garantijas par projektu būvēšanu.

"Pārsvarā visi pārcēlās uz Ziemeļjūru, kur ir daudz lielāks elektrības patēriņš, nopietnāki uzņēmumi. Dānijas "Orsted", RWE un vēl daži spēlētāji izlēma uz laiku aiziet no Baltijas tirgus," sacīja Čakste.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" ir atradis citu partneri atkrastes vēja parku attīstībai, un tuvākajā laikā plāno par šo partneri paziņot publiski.

AS "Latvenergo" šā gada beigās plāno paplašināt eksporta tirgu, sākot eksportēt uz Poliju, intervijā sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norādīja, ka "Latvenergo" jau pērn mēģināja ieiet Polijas tirgū, bet, tā kā bija diezgan sarežģīts un izaicinājumiem pilns gads, šis process tika atlikts uz vēlāku laiku.

Pašreiz uzņēmums Polijā skatās uz elektrības ģenerācijas projektiem, jo "Latvenergo" plāns Polijas tirgū ir no sākuma ieiet ar ģenerāciju un pēc tam arī ar mazumtirdzniecību.

Runājot par eksporta tirgu, Čakste sacīja, ka "Latvenergo" bija veiksmīgi sācis gāzes eksportu uz Somiju, bet tika bojāts "BalticConnector" gāzes vads.

"Bijām jau atraduši labus, lielus klientus, ar kuriem sadarbību turpināsim pēc gāzes vada remonta. Līdz ar to eksportu mēs mēģinām izplest uz visām pusēm, un, ja uz ziemeļiem tas vairāk ir ar gāzi, tad uz dienvidiem mēģināsim iet ar elektrību," intervijā sacīja Čakste.

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

AS "Latvenergo" ir noslēgusi iepirkumu sašķidrinātās dabasgāzes vidēja termiņa piegādei 2024.- 2026.gadam, ko nodrošinās Norvēģijas enerģētikas uzņēmums "Equinor" (iepriekš "Statoil"), informē "Latvenergo".

Attiecīgajā periodā Norvēģijas kompānija piegādās kopumā sešas sašķidrinātās dabasgāzes kravas jeb aptuveni sešas teravatstundas (TWh) gāzes, pa divām sašķidrinātās dabasgāzes kravām katru gadu. Dabasgāzes piegāde notiks, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

"Esam noslēguši saistošu līgumu ar skaidriem piegādes nosacījumiem ar uzticamu piegādātāju, kas piegādā sašķidrinātu dabasgāzi Baltijas valstīm kopš importa sākšanas 2014.gadā," pauž "Latvenergo" komercdirektors Dmitrijs Juskovecs.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šosezon Eiropas ir vēsturiski augstākais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, mazinās jaunas liela apmēra piegādes, kas samazina arī dabasgāzes cenu.

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

AS "Latvenergo" plāno šā gada laikā sasniegt 30% dabasgāzes tirgus daļu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Patlaban kompānija "Latvenergo" ir vairāk nekā dubultojusi dabasgāzes klientu skaitu un uzņēmumam ir apmēram 55 000 klientu.

"Virzāmies uz to, lai sasniegtu savu mērķi - 30% tirgus -, bet tas nākas smagāk, nekā bija domāts sākumā," sacīja Čakste, akcentējot, ka cerēja uz lielāku mājsaimniecību aktivitāti.

"Tas pat bija ne tik daudz komerciālu apsvērumu dēļ, bet tīri no sabiedrības atbildības viedokļa, zinot to, ka Latvijā galvenais gāzes tirgotājs bija Krievijas "Gazprom" īpašumā," intervijā sacīja Čakste.

Uzņēmums sākotnēji uzskatījis, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, jo uzņēmums piedāvā ASV un Norvēģijas izcelsmes gāzi.

"Vai nu maldina "Latvijas gāzes" nosaukums ar vārdu "Latvija" tajā, vai kas cits… Var jau būt, ka kādam šķiet, ka šie pieci līdz seši eiro, ko samaksā par gāzi mēnesī, neko nenozīmē, bet es uzskatu, ka tas ir principa jautājums, jo dividendes tiešā veidā nonāk pie uzņēmuma, kurš finansē karu Ukrainā," sacīja Čakste.