Norit daļēji sagruvušās piecstāvu ēkas Rīgā, Jeruzalemes ielā 3, demontāža.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Ēka daļēji sabruka 11. decembra naktī. Glābēji no blakus esošajām ēkām evakuēja 138 cilvēkus, taču pēc Rīgas būvvaldes ekspertu vizītes tika secināts, ka sabrukusī ēka nerada apdraudējumu blakus esošajām ēkām un cilvēki varēja atgriezties savās mājās.

Ēka 2014.gadā tika klasificēta kā B kategorijas grausts, piemērojot tai paaugstinātu nodokļu likmi, līdz ar ko gadā tās uzturēšana īpašniekiem izmaksā aptuveni 30 000 eiro.

LASI ARĪ:

Rīgas centrā daļēji sagruvušo piecstāvu ēku tuvākajā laikā sola demontēt

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Rīgas centrā ceturtdien būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka, un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas, taču informācija par cietušajiem nav, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.14.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Satekles ielu, kur sagruva piecstāvu ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka būvlaukumā sagruvusi ēka un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas.

Notikuma vietā izveidots operatīvais štābs, lai efektīvāk koordinētu konstrukciju pārmeklēšanas darbus. Notiek cilvēku evakuācija no blakus esošās ēkas un sagruvušo konstrukciju pārmeklēšana.

Tajā darbojas VUGD, AS "Latvijas gāze", pašvaldības policijas, Valsts policijas pārstāvji un būvdarbu vadītājs. Notikuma vietā strādā 34 glābēji ar sešām autocisternām, glābšanas automobili un autokāpnēm.

Aģentūra LETA novēroja, ka kvartāls ap notikuma vietu ir daļēji norobežots. Viena Dzirnavu ielas puse ir slēgta gājējiem, tāpat Dzirnavu ielas posms starp Satekles un Ernesta Birznieka-Upīša ielām ir slēgts satiksmei.

Rīgā, Kalnciema ielā 2b, ugunsgrēkā cietušo namu nojaukt nedrīkstēs, jo tas ir iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā, informēja noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, departaments saņēmis būvinženiera vērtējumu par to, ka ēka nav jānojauc, jo nav konstatēti bojājumi, kas liecinātu par nesošo sienu nestspējas samazinājumu. Lai novērstu nama bīstamību, primāri nepieciešams demontēt ēkas bīstamās daļas, jumta konstrukcijas, kā arī izvest visus gruvešus, kas radušies ugunsgrēka rezultātā iegrūstot nama starpsienām un grīdām.

Departaments plāno izdot rīkojumu, kas uzdod par pienākumu šos darbus veikt nama īpašniekiem. Ja tas netiks izdarīts, piektdien, 30.novembrī, domes speciālisti to izdarīs piespiedu kārtā un iztērētos līdzekļus mēģinās piedzīt no apsaimniekotājiem. Līdz šim gan domei ne reizi vēl nav izdevies atgūt par nama sakārtošanu iztērēto naudu.

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau trešo dienu turpina dzēšanas darbus, lai likvidētu ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim.

Glābēji turpinājuši dzēšanas darbus arī aizvadītajā naktī. Dzēšanas darbi notiek tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami, informē VUGD.

Patlaban nevar precīzi prognozēt ugunsgrēka likvidēšanas laiku.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Policija iespējamās versijas nekomentē, taču VUGD Rīgas reģiona pārvades priekšnieka vietnieks Uģis Vējš Latvijas televīzijai atzina, visticamāk, notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Lai Rīgā, Kalnciema ielā 2B, degušais nams neapdraudētu iedzīvotājus, tā fasāde jādemontē līdz 1.stāva līmenim, norādīts SIA «CMB» būvinženieru atzinumā,pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš informēja, ka līdz 1.stāva līmenim jādemontē fasāde, kas atrodas uz Kalnciema ielas pusi. Savukārt tas, cik tālu nepieciešams demontēt uz Raņķa dambja pusi esošo ēkas fasādi, vēl tiekot vērtēts.

Līdz šim būvnieki paspējuši demontēt tikai nama iekšienē esošās konstrukcijas, kā arī to konstrukciju atliekas, kas ugunsgrēka laikā bija sagruvušas. Tas nozīmē, ka līdz ar fasādes likvidēšanu, nams uz Kalnciema ielas pusi tiks nojaukts pilnībā.

Lai gan, sākoties demontāžas darbiem, vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos pauda bažas par to, ka nams varētu tikt nojaukts pilnībā un, ka būvnieki nemaz necenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku apjomu kultūrvēsturiskās celtnes, Butāns norādīja, ka līdz šim būvnieki visus darbus veikuši atbilstoši drošības prasībām un nekas lieks nojaukts netiek.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi konkursu par pētījumu, kurā tiktu noskaidrota padomju laikā celto 103.sērijas daudzdzīvokļu ēku stiprību un stabilitāti, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Prognozētā līgumcena ir 98 000 eiro.

EM norādīja, ka Latvijā būtisks iedzīvotāju skaits dzīvo masveida apbūves ēkās, kas ir uzbūvētas 20.gadsimta 1950.-1980.gados un tās ilgstoši atrodas ekspluatācijā, tāpēc ir nepieciešams noteikt ēku konstrukciju un to mezglu tehnisko stāvokli, piedāvāt īpašniekiem efektīvus ēku atjaunošanas vai stiprināšanas risinājumus.

"Tas veicinās savlaicīgu ēku īpašnieku lēmumu pieņemšanu par atbilstošu konstrukciju pastiprināšanas darbu veikšanu, tādējādi palielinot ēkas vidējo kalpošanas ilgumu un novēršot veselības un dzīvības apdraudējuma risku," pauda ministrijā.

Attiecībā uz 103.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām ir izšķirami divu veidu projekti. Piecstāvu dzīvojamās ēkas pēc Latvijas PSR Celtniecības lietu komitejas projektu institūtā "Pilsētprojekts" izstrādāta tipveida projekta, kā arī 103.sērijas adaptētās trīsstāvu dzīvojamās ēkas lauku teritorijā. Ēku konstruktīvā shēma ir bezkarkasa ēka ar šķērsvirziena nesošām ķieģeļu sienām. Garenvirziena ārējās sienas paredzēts izveidot no pašnesošiem gāzbetona vai keramzītbetona sienu paneļiem.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.