Nekustamais īpašums

Rīgas centrā daļēji sagruvušo piecstāvu ēku tuvākajā laikā sola demontēt

LETA, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Šonakt Rīgas centrā daļēji sagruvusī piecstāvu ēka tuvākajā laikā tiks demontēta, darbus sākot jau trešdien, teica SIA «BK Nams», kam uzticēta ēkas nojaukšana, komercdirektors Andrejs Makijevs

FOTO: Rīgas centrā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu māja

Viņš skaidroja, ka pārrunas ar ēkas īpašniekiem par demontāžu sāktas jau pirms diviem mēnešiem, taču pēdējo notikumu rezultātā ēkas demontāža tiks sākta nekavējoties.

Oficiāli ēkas nojaukšanas darbus plānots sākt trešdien, taču jau šodien teritorija tiek nožogota un darbu sāks alpīnisti, kuru uzdevums būs noņemt atlikušo jumta daļu. Makijevs skaidroja, ka ēkas nojaukšana tiks veikta ar šim uzdevumam speciāli paredzētu tehniku, taču blakus māju iedzīvotāji varēs palikt savās dzīvesvietās un viņu drošībai briesmas nedraudēs.

Viņš norādīja, ka šodien, dažu stundu laikā tiks sakārtota nepieciešamā dokumentācija, kas atļaus sākt būvdarbus.

Kā apstiprināja Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), ēka pieder divu Krievijas pilsoņu uzņēmumam SIA «Grost». Jau 2012.gadā viņiem tikusi izsniegta būvvaldes saskaņota atļauja par ēkas nojaukšanu.

«Nojaukšanas projekts izstrādāts jau 2006.gadā, bet ēkas rekonstrukcijas projekts tika akceptēts 2011.gada novembrī. Savukārt, 2012.gadā tika izsniegta atļauja ēkas nojaukšanai,» norādīja Burovs.

Neskatoties uz to, īpašnieki vairāku gadu garumā ēkas demontāžas ieceri nav īstenojuši, iespējams, mēģinot to pārdot, teica Burovs. Taču pēc pēkšņā nogruvuma īpašnieki vienojušies nekavējoties sākt ēkas nojaukšanu.

Burovs piebilda, ka mājas īpašnieki patlaban atrodas Krievijā, Ufas pilsētā.

Viena no blakus mājas iedzīvotājām sacīja, ka sabrukusī māja jau gadiem ilgi stāvējusi pamesta un nekādi remontdarbi tajā neesot veikti jau kopš padomju laikiem. «Nogruvums notika ap pus vieniem naktī, ar kaimiņiem uzreiz saskrējām pagalmā. Pēc īsa brīža ieradās arī policisti, kas lūdza evakuēties, tādā ziņā mūs ātri par visu informēja, taču nav skaidrs, kas notiks ar to māju tālāk, jo drošības sajūtas vairs nav nekādas,» norādīja sastaptā iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma.

Ēka 2014.gadā tika klasificēta kā B kategorijas grausts, piemērojot tai paaugstinātu nodokļu likmi, līdz ar ko gadā tās uzturēšana īpašniekiem izmaksā aptuveni 30 000 eiro.

Šobrīd papildus naudas sodu piešķirt īpašniekiem nav plānots. «Graustu miljonāriem samaksāt lieku tūkstoti nav problēmu. Pašlaik svarīgākais ir tas, ka viņi piekrituši nekavējoties radušos situāciju labot un neliek nekādus šķēršļus mājas nojaukšanai,» norādīja Burovs.

Gadījumā, ja ēkas demontāža trešdien sākta netiks, būvdarbus savā pārziņā pārņems Rīgas dome, radušos finansiālos zaudējumus vēlāk pieprasot segt mājas īpašniekiem, piebilda Burovs.

Kā ziņots, ēka daļēji sabruka pagājušajā naktī. Glābēji no blakus esošajām ēkām evakuēja 138 cilvēkus, taču pēc Rīgas būvvaldes ekspertu vizītes tika secināts, ka sabrukusī ēka nerada apdraudējumu blakus esošajām ēkām un cilvēki var atgriezties savās mājās.

Kā liecina «Firmas.lv» un Zemesgrāmatas informācija, «Grost» māju Jeruzalemes ielā 3 iegādājusies 2002.gada 21.novembrī par 841 400 latiem (1 197 204 eiro).

«Grost» īpašnieki līdzīgās daļās kopš 2011.gada ir Krievijas pilsoņi Mavlets Muginovs un Damirs Muginovs, bet no 2007.gada līdz 2011.gadam «Grost» vienīgais īpašnieks bija Mavlets Muginovs.

Ēkas iegādes brīdī 2002.gada novembrī «Grost» vienīgais īpašnieks bija Britu Virdžīnu salās reģistrētais uzņēmums «Graft Research Limited».

Kā «Grost» darbības veids norādīta sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 3467 eiro un tas cieta 42 722 eiro zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Demontē daļēji sagruvušo piecstāvu ēku Rīgas centrā

Rūta Lapiņa, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norit daļēji sagruvušās piecstāvu ēkas Rīgā, Jeruzalemes ielā 3, demontāža.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Ēka daļēji sabruka 11. decembra naktī. Glābēji no blakus esošajām ēkām evakuēja 138 cilvēkus, taču pēc Rīgas būvvaldes ekspertu vizītes tika secināts, ka sabrukusī ēka nerada apdraudējumu blakus esošajām ēkām un cilvēki varēja atgriezties savās mājās.

Ēka 2014.gadā tika klasificēta kā B kategorijas grausts, piemērojot tai paaugstinātu nodokļu likmi, līdz ar ko gadā tās uzturēšana īpašniekiem izmaksā aptuveni 30 000 eiro.

LASI ARĪ:

Rīgas centrā daļēji sagruvušo piecstāvu ēku tuvākajā laikā sola demontēt

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lems par pašvaldības turpmāko rīcību nenojaukto graustu gadījumos

Rūta Lapiņa, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kalnciema ielā gruzdošo graustu nojaukt nedrīkstēs un to piespiedu kārtā sakārtos

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2b, ugunsgrēkā cietušo namu nojaukt nedrīkstēs, jo tas ir iekļauts valsts kultūras pieminekļu sarakstā, informēja noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, departaments saņēmis būvinženiera vērtējumu par to, ka ēka nav jānojauc, jo nav konstatēti bojājumi, kas liecinātu par nesošo sienu nestspējas samazinājumu. Lai novērstu nama bīstamību, primāri nepieciešams demontēt ēkas bīstamās daļas, jumta konstrukcijas, kā arī izvest visus gruvešus, kas radušies ugunsgrēka rezultātā iegrūstot nama starpsienām un grīdām.

Departaments plāno izdot rīkojumu, kas uzdod par pienākumu šos darbus veikt nama īpašniekiem. Ja tas netiks izdarīts, piektdien, 30.novembrī, domes speciālisti to izdarīs piespiedu kārtā un iztērētos līdzekļus mēģinās piedzīt no apsaimniekotājiem. Līdz šim gan domei ne reizi vēl nav izdevies atgūt par nama sakārtošanu iztērēto naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pētījums sniedz atbildi, cik drošas ir 464.sērijas ēkas

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau trešo dienu turpina dzēšanas darbus, lai likvidētu ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim.

Glābēji turpinājuši dzēšanas darbus arī aizvadītajā naktī. Dzēšanas darbi notiek tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami, informē VUGD.

Patlaban nevar precīzi prognozēt ugunsgrēka likvidēšanas laiku.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Policija iespējamās versijas nekomentē, taču VUGD Rīgas reģiona pārvades priekšnieka vietnieks Uģis Vējš Latvijas televīzijai atzina, visticamāk, notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgā, Kalnciema ielā 2B, degušais nams neapdraudētu iedzīvotājus, tā fasāde jādemontē līdz 1.stāva līmenim, norādīts SIA «CMB» būvinženieru atzinumā,pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš informēja, ka līdz 1.stāva līmenim jādemontē fasāde, kas atrodas uz Kalnciema ielas pusi. Savukārt tas, cik tālu nepieciešams demontēt uz Raņķa dambja pusi esošo ēkas fasādi, vēl tiekot vērtēts.

Līdz šim būvnieki paspējuši demontēt tikai nama iekšienē esošās konstrukcijas, kā arī to konstrukciju atliekas, kas ugunsgrēka laikā bija sagruvušas. Tas nozīmē, ka līdz ar fasādes likvidēšanu, nams uz Kalnciema ielas pusi tiks nojaukts pilnībā.

Lai gan, sākoties demontāžas darbiem, vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos pauda bažas par to, ka nams varētu tikt nojaukts pilnībā un, ka būvnieki nemaz necenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku apjomu kultūrvēsturiskās celtnes, Butāns norādīja, ka līdz šim būvnieki visus darbus veikuši atbilstoši drošības prasībām un nekas lieks nojaukts netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: SWH Biroju centra jaunbūve nosvinējusi spāru svētkus

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā rodas nekustamā īpašuma kvadrātmetra vērtība?

Ļevs Golands, Baltic Investment Group pārstāvis, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Graustus Raņķa dambī un Kalnciema ielā sakārtos piespiedu kārtā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas Rīgā, Raņķa dambī 14 un Kalnciema ielā 2B tiks sakārtotas piespiedu kārtā, piektdien izbraukuma sēdē vienojās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas pārstāvji.

«Komisija pieņēma lēmumu par ēku piespiedu sakārtošanu, kas paredz, ka nekavējoties ir jāiežogo to pieguļošā teritorija, lai nodrošinātu nepieejamību nepiederošām personām un aizsargātu to veselību un dzīvību. Divu nedēļu laikā ir jāuzsāk ēku tehniskā apsekošana un mēneša laikā izstrādātais atzinums ir jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā, īpašniekiem jādemontē uz ēku fasādēm izvietotie celtniecības sieti, kas aizsedz būvju nedrošos apdares elementus. Ir jāaizsedz būves pagraba, logu un durvju ailes ar pret uzlaušanu drošu konstrukciju materiāliem. Lēmuma projekts par ēku piespiedu sakārtošanu tiks pieņemts nekavējoties,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Marijas ielas 6 īpašniekiem liek novērst bīstamības riskus satiksmes dalībniekiem un gājējiem

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs pirmdien, 2.oktobrī sasauca atbildīgo Rīgas pašvaldības departamentu operatīvo sanāksmi, lai steidzami novērstu pārvietošanās bīstamības riskus satiksmes dalībniekiem un gājējiem, kuri dodas garām Marijas ielas 6 graustam.

“Lai garāmgājējiem un satiksmes dalībniekiem pārvietojoties gar šo īpašumu būtu droši ir nekavējoties jāveic visas darbības, kas novērš jebkādus bīstamības riskus. Marijas ielas 6 īpašniekiem ir uzdots nekavējoties, līdz 9.oktobrim, ap vēsturisko ēkas fasādi uzstādīt sastatnes un novērtēt vēsturiskas fasādes tehnisko stāvokli. Tikai sertificēta restaurācijas speciālista uzraudzībā, saskaņojot ar Valsts kultūras un pieminekļu inspekciju, noņemt tās detaļas, kuras ir bīstamas un var nokrist. Uz ietves ir jāuzstāda gājēju tunelis. Ja šīs darbības no īpašnieku puses noteiktā termiņā netiks veiktas, tad Rīgas domes Īpašuma departamentam būs jāizpilda domes lēmums par piespiedu sakārtošanu un šim mērķiem iztērētie pašvaldības līdzekļi tiks pieprasīti no īpašniekiem,” operatīvā sanāksmē atbildīgos speciālistus informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 11. maija plkst. 13.00 pretendenti var pieteikties Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem.

Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība). Piesakoties izsolei, pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz 5 miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora ēku renovācija: kas uzvar – lētākā cena vai kvalitāte un pieredze?

Zane Kriķe - SIA ARBO Windows direktore, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru