Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, pastāstīja ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Viņš atzinīgi vērtēja pretendentu skaitu konkursā. Vakar, 22.maijā, bija pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursā un atlases komisija arī pulcējas uz sēdi, lai sāktu pretendentus vērtēt. Izvērtējot kandidātu iesniegtos dokumentus un atbilstību izglītības, iepriekšējas pieredzes un parējām kvalifikācijas prasībām, secināts, ka liela daļa kandidātu atbirs jau pirmajā kārtā.

Pēc viņa teiktā, par atsevišķiem kandidātiem vēl jāpārliecinās par atbilstību kvalifikācijas prasībām, taču indikatīvi konkursa otrajai kārtai varētu tikt virzīti aptuveni septiņi pretendenti.

Krastiņš apliecināja, ka starp 24 pretendentiem konkursā bija arī kandidāti no ārvalstīm, taču neatklāja, vai kāds ārzemnieks provizoriski varētu tikt konkursa otrajā kārtā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA nedēļas sākumā pastāstīja, ka no sākotnējiem 24 kandidātiem potenciālo Rīgas brīvostas pārvaldnieku liste tika sašaurināta līdz trim cilvēkiem.

Savukārt šodien Krastiņš informēja, ka pēc intervijām konkursa komisija vienprātīgi izraudzījusies vienu kandidātu, kurš atbilstoši izstrādātajam nolikumam guvis pārliecinoši lielāku punktu skaitu nekā pārējie pretendenti. Par izraudzīto kandidātu paziņots Rīgas brīvostas valdei.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka osta šo informāciju saņēmusi un piedāvātais kandidāts ir Zeltiņš.

Saistībā ar aizdomām par 247 tūkstošu latu zādzību no SIA Rīgas namu pārvaldnieka kontiem policija aizturējusi divas personas.

Aizdomās par nozieguma izdarīšanu aizturētas divas personas - SIA Rīgas namu pārvaldes Finanšu pārvaldes darbinieks un viena privātpersona, aģentūru LETA informēja Valsts policijas preses pārstāve Sintija Virse. Pagaidām šīs divas personas aizturētas uz 48 stundām, bet pēc tam tiks lemts jautājums par drošības līdzekļu piemērošanu.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - par piesavināšanos lielos apmēros.

Jau ziņots, ka Rīgas namu pārvaldnieka vadībai radušās aizdomas, ka augsta ranga uzņēmuma Finanšu pārvaldes darbinieki, sagrozot grāmatvedības datus, no uzņēmuma kontiem vairākos maksājumos aizskaitījuši 247 tūkstošus latu.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) valde, izvērtējot Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas ziņojumu, nolēmusi par Liepājas SEZ pārvaldnieku apstiprināt Uldi Hmieļevski.

Liepājas SEZ valde ar 2022.gada 4.marta lēmumu nolēma veikt Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlasi divās kārtās. 21.aprīlī atbilstoši komisijas apstiprinātajam Liepājas SEZ pārvaldnieka amata pretendentu atlases nolikumam tika izsludināts konkurss, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņu 6.maijā. Noteiktajā termiņā Liepājas SEZ pārvaldē tika saņemti desmit pārvaldnieka amata pretendentu pieteikumi.

Liepājas SEZ pārvaldnieka atlases komisija konkursa pirmajā kārtā, atbilstoši nolikumam novērtēja pretendentus atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem, atbilstoši komisijas noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem un nolēma virzīt sešus pretendentus konkursa otrajai kārtai.

Šodien Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikums, kurš ietver gan prasības pretendentiem, gan izvērtēšanas kritērijus, gan lēmuma pieņemšanas kārtību. Rīgas brīvostas valde lēma, ka atklāts konkurss pārvaldnieka amatam tiks izsludināts šā gada 21. aprīlī un pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, konkurss tiks organizēts trīs kārtās – pirmajā kārtā vērtējot pretendenta atbilstību vispārīgajiem kritērijiem, otrajā – pretendenta specifiskās, ar nozari saistītās zināšanas un kompetences, savukārt trešajā atlases kārtā notiks pretendentu klātienes intervijas. Pretendentu izvērtēšanu veiks Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija, atbilstošākos kandidātus virzot uz Rīgas brīvostas valdi tālāka lēmuma pieņemšanai.

Nolikums paredz, ka pretendentam nepieciešama augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā izglītība vadībzinātnēs, finansēs, ekonomikā vai inženierzinātnē, savukārt izglītība, kas saistīta ar transporta nozari (ostu pārvaldība, transports un loģistika) vai jūrniecību (navigācija, kuģu vadība) tiks uzskatīta par priekšrocību. Tāpat nepieciešama vismaz 5 gadu profesionālā pieredze vadošos amatos liela mēroga kapitālsabiedrībās vai publiskā sektora iestādēs vai organizācijās. Pretendentam tiek noteiktas arī augstas prasības valodu zināšanām – gan valsts valodas augstākajā līmenī, gan vismaz angļu un krievu valodas prasmes.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks noslēdzis atklātu konkursu par zāliena pļaušanu pie pārvaldīšanā esošajām dzīvojamajām ēkām par 1,29 miljoniem latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par zāliena pļaušanas pakalpojumu uzvarējusi piegādātāju apvienība SIA Hagberg un SIA Pilsētas eko serviss, kas piedāvāja šos darbus veikt par zemāko cenu, liecina informācija IUB. Kopumā SIA Rīgas namu pārvaldnieks izsludinātajā konkursā savus piedāvājumus iesniedza seši komersanti.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks izveidota 2010. gada decembra beigās, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. SIA Rīgas namu pārvaldnieks kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Rīgas domes priekšsēdētājs. Patlaban uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Ervins Straupe, savukārt valdes locekļa amatos darbojas Dzintars Arbidāns, Jeļena Jakovļeva un Ivo Lecis. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 804 tūkst. Ls, bet tā apgrozījums 2011. gadā veidoja 45,2 miljonus Ls. Aizpērn SIA Rīgas namu pārvaldnieks nopelnīja 272 tūkstošus latu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis prokuratūrai 2011.gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības divus Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks iecirkņa Valdemārs darbiniekus saistībā ar prettiesisku naudas pieprasīšanu un pieņemšanu, lai tiktu daļēji norakstīti klienta parādi.

Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, kriminālprocesa materiāli liecina, ka divi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki no kādas personas pieprasījuši 1500 latus par komunālo pakalpojumu parāda kārtošanu, prettiesiski norakstot noteiktu parāda daļu un par atlikušo daļu sastādot atmaksas grafiku pretēji pašvaldības uzņēmuma interesēm.

Pašvaldības uzņēmuma darbiniekus KNAB aizturēja pēc pieprasītā labuma pirmās daļas - 700 latu - saņemšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka pašvaldības uzņēmuma darbinieki rīkojušies pretēji uzņēmuma interesēm un amata aprakstā noteiktajam. Viņi vienojušies ar kādu personu par dzīvokļa parāda atmaksas veidu, kura spēkā stāšanās gadījumā pašvaldības uzņēmumam būtu nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2700 latu apmērā. Ar prettiesiskajām darbībām labuma devēja interesēs Rīgas domes kapitālsabiedrības darbinieki grāvuši sabiedrības uzticību pašvaldības uzņēmumam, norāda KNAB.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pēc Singapūrā gaidāmā sezonas noslēguma turnīra «WTA Finals», visticamāk, neturpinās sadarbību ar treneri Anavelu Medinu-Garrigesu, sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja sportistes māte Jeļena Jakovļeva.

Par Ostapenko treneri Medina-Garrigesa kļuva šī gada pavasarī un jau neilgu laiku vēlāk palīdzēja Latvijas sportistei sensacionāli triumfēt Francijas atklātajā čempionātā. Kaut tobrīd viņa izteicās, ka pati vēl cer pēc traumas izārstēšanas atsākt spēlēt, spāniete līdz šim turpinājusi strādāt ar Latvijas tenisa zvaigzni. Savukārt šajā trešdienā tika pavēstīts, ka viņa apstiprināta par Spānijas izlases kapteini Federāciju kausa turnīrā.

Kaut vairāki tenisa mediji no kādas Medinas-Garrigesas intervijas sapratuši, ka viņa vairs nestrādās ar Ostapenko, Jakovļeva aģentūrai LETA pauda, ka sadarbība turpināsies līdz sezonas beigām, kurā gan palicis vairs tikai viens turnīrs.

Turpmāk SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi veidos pieci valdes locekļi, līdzšinējo triju vietā, un to vadīs Aivars Gontarevs, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka valde paplašināta, lai uzlabotu dzīvojamo māju apsaimniekošanas kvalitāti un veicinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidi. Pilsētas mērs uzsver, ka līdzšinējās valdes locekļu uzdevums bija sakārtot RNP darbību no finansiālā un sociālā skatu punkta un viņam nav pretenziju pret līdzšinējo valdes darbu.

«Tā kā šis posms zināmā mērā ir izpildīts, nākamais loģiskais reformas posms, kas tendēts uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ir uzticēts jaunam priekšsēdētājam,» skaidro N.Ušakovs.

Kopš 2015. gada RNP valdē ietilpst trīs locekļi - Ivo Lecis, Iveta Zalāne un Inga Bulgarina, turpmāk valde strādās piecu cilvēku sastāvā. A.Gontarevs amatā nomainīs pašreizējo RNP vadītāju I.Leci. Vienlaikus I.Zālāne, I.Lecis un I.Bulgarina turpinās strādāt valdē.

Juridiski nekorekti sagatavota priekšlikuma dēļ opozīcijai neizdodas rosināt balsojumu par Rīgas Namu pārvaldnieka vadības atlaišanu , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā kā pašvaldības uzņēmuma valdi no amata atbrīvot var tikai kapitāldaļu turētājs, nevis Rīgas dome vai kāda tās komiteja, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem nebija iespējas balsot par Rīgas Namu pārvaldnieka vadības atlaišanu, kā to rosināja Nacionālās apvienības deputāte Ieva Holma. Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš norāda – opozīcijas sagatavotais lēmumprojekts bija juridiski nekorekts. Pat ja lēmumprojekts tiktu sagatavots pareizi, uzdodot kapitāla daļu turētājam no amata atbrīvot valdes locekļus, balsot par to nebūtu juridiski korekti, jo vienreiz šāds balsojums domē jau ir bijis, norāda J. Liepiņš. Jāatgādina, ka septembra beigās domnieki nobalsoja pret Rīgas Namu pārvaldnieka valdes atbrīvošanu. Arī tad balsojumu rosināja opozīcija.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.

Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi apstiprinājusi Ansi Zeltiņu, kuru daudzi nozares spēlētāji dēvē par bijušam pārvaldniekam Leonīdam Loginovam pietuvinātu personu.

Lai A. Zeltiņš varētu stāties amatā, vēl ir jāsaņem satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojums, kas gan varētu būt jāgaida līdz 10. jūlijam, kad ministrs atgriezīsies no atvaļinājuma. Gadījumā, ja tiks saņemts satiksmes ministra saskaņojums, tiks sasaukta vēl viena Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā tiks pieņemts gala lēmums par A. Zeltiņa iecelšanu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā.

A. Zeltiņa kandidatūru apstiprināšanai Rīgas brīvostas valdē virzīja pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas komisija, kas vairākās konkursa kārtās izvērtēja 24 pretendentus. «Esmu gandarīts, ka, par spīti skeptiķu izteikumiem, salīdzinoši īsā laikā un atklāta konkursa kārtībā ir izdevies atrast atbilstošu kandidātu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam. Anša Zeltiņa kvalifikāciju un pieredzi ir augsti novērtējusi gan konkursa komisija, kas ar otrajā un trešajā konkursa kārtā iegūtu lielu punktu pārsvaru vienbalsīgi lēma virzīt A. Zeltiņa kandidatūru izskatīšanai Rīgas brīvostas valdē, gan Rīgas brīvostas valde, kas ar nedalītu atbalstu apstiprināja viņa kandidatūru pārvaldnieka amatam,» uzsvēris Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas brīvostas valde nominācijas komisijai uzdevusi līdz 29.martam izstrādāt konkursa nolikumu un kandidātu pieredzes un kompetences kritērijus.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijā darbosies VAS Latvijas Jūras administrācija valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš (Satiksmes ministrijas pārstāvis), Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde (Finanšu ministrijas pārstāve), Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs (Ekonomikas ministrijas pārstāvis), VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes priekšsēdētājs Kristaps Treimanis (Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis), Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš (Rīgas domes pārstāvis), Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle – Statkus (Rīgas domes pārstāve) un zvērināts advokāts Modris Supe (Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis).

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Piesaucot finanšu mahinācijas un nespēju nodrošināt kvalitatīvus apsaimniekošanas pakalpojumus, Vienotības Rīgas domes deputātu frakcija pieprasa no amata atstādināt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Domes opozīcija medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka «tad, kad no SIA Rīgas namu pārvaldnieks pazuda 247 tūkst. Ls, valde to pamanīja tikai pēc gada, turklāt, tikai mēnesi pēc šo nelikumību konstatēšanas valde vērsās tiesībsargājošās institūcijās».

Tāpat opozīcija par aizdomīgu uzskata gadījumu, kad no Rīgas namu pārvaldnieka iecirkņa Valdemārs tika nozagts personālais dators, jo tieši šajā iecirknī «KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs] 2011. gadā aizturēja divus darbiniekus aizdomās par kukuļņemšanu; sakritība ir pārāk liela», teikts paziņojumā.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem, liecina ostas darbinieku saraksts.

Kā vēsta raidījums Nekā personīga, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības, taču «dzīvē» viss notiek savādāk. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

No Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes locekļa amata atbrīvots Ardis Pāvilsons, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 12.jūlijā, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Ardis Pāvilsons tika iecelts par uzņēmuma valdes locekli 2017.gada oktobrī, tādējādi viņš pavadījis amatā mazāk nekā vienu gadu.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pēdējo mēnešu laikā piedzīvojis vairākas izmaiņas valdē - šī gada 24.maijā par uzņēmuma valdes locekļiem tika iecelti Rolands Pogulis un Inga Bulgarina, taču tikai dažas dienas vēlāk Inga Bulgarina amatu atstāja.

Līdz ar Arda Pāvilsona aiziešanu no uzņēmuma valdes, tajā piecu locekļu vietā šobrīd strādā trīs - valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs un valdes locekļi Ivo Lecis un Rolands Pogulis.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” dibināts 2010.gada beigās un tas sniedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un teritorijas apsaimniekošananas pakalpojumus Rīgas pilsētā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 116 844 eiro un tas pilnībā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Sola uzlabot ostu pārvaldību; mēģinās atlaist Rīgas brīvostas pārvaldnieku, kurš pēc tam gatavs rakstīt memuārus

Strauji tuvojoties oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valdības ministri turpina izmantot ikvienu iespēju publicitātes un savas pazīstamības celšanai, vēl jo vairāk, ja viņu vēstījums ir pozitīvs. Satiksmes ministra Anrija Matīsa gadījumā gan jārunā par vairākām samilzušām problēmām, kuru ignorēšana šobrīd nebūtu iespējama pat tad, ja netuvotos parlamenta vēlēšanas. Proti, arvien acīmredzamāks kļūst vismaz pāris gadu procesā iesaistītajiem zināmais risks, ka netiks sasniegts Krievu salas projekta (ogļu pārkraušanas pārcelšana no Rīgas centra uz Daugavas kreiso krastu) mērķis un nebūs pilnībā attiecināms Kohēzijas fonda 77 milj. eiro līdzfinansējums. Tas savukārt liecina par to, ka valsts īsti nekontrolē, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Tāpat degoši ir jautājumi par transporta jomas uzņēmumu problēmām Krievijas reakcijas dēļ uz ES sankcijām. Taču nav nekādu garantiju, ka atsevišķos jautājumos vienkārši tiek vilkts laiks, imitējot darbību, problēmas risinājumu atstājot nākamo 100 parlamenta deputātu ziņā.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.