Mazumtirdzniecība

Rimi apgrozījuma samazinājumu ietekmējuši vairāki faktori

LETA, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Jau vēstīts, ka mazumtirgotāja "Rimi Baltic" apgrozījums Baltijas valstīs pagājušajā gadā bija 1,717 miljardi eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet Latvija bija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur pērn apgrozījums sarucis.

Latvijā "Rimi" apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu samazinājās par 0,6% līdz 849,9 miljoniem eiro, vienlaikus Igaunijā "Rimi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 440,7 miljoni eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet Lietuvā apgrozījums pieauga par 7,8% līdz 426 miljoniem eiro.

Visi dati par apgrozījumu ir bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Decembra beigās "Rimi Baltic" pārvaldīja 297 veikalus, kas ir par trim vairāk nekā 2021.gada beigās. Latvijā pagājušā gada laikā "Rimi" veikalu skaits nav mainījes un bija 133, Igaunijā pagājušā gada laikā veikalu skaits sarucis par vienu un gada nogalē bija 81, savukārt Lietuvā decembra beigās bija 83 "Rimi" veikali jeb par četriem vairāk nekā gadu iepriekš.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Rimi Latvia" 2021.gadā strādāja ar 1,015 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieaugusi par 20,8% un bija 36,745 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji jau pavasara beigās sāka iepirkties taupīgāk, sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Latvijas pircēji ļoti ātri pielāgojas tam, kas notiek tirgū. Vidējais pirkums ir ar negatīvām tendencēm - var redzēt, ka cilvēki pērk mazāk, var nopirkt lētāk, vairāk pērk akcijas preces, iepērkas vairākos veikalos, meklējot izdevīgākos piedāvājumus. Šīs tendences diezgan izteikti var redzēt jau no pavasara beigām un vasaras," teica Turlais.

Viņš arī norādīja, ka atbilstoši "Rimi Latvia" veiktās aptaujas datiem 88% Latvijas iedzīvotāju jau jūlijā bija nobažījušies par mājsaimniecību izdevumiem rudenī un ziemā, kas atspoguļojās arī pircēju paradumos.

Turlais atzīmēja, ka cenu izmaiņas ir atšķirīgas dažādām preču kategorijām, piemēram, bērnu apģērbam cenas saglabājušas iepriekšējās sezonas līmenī, bet sezonas dārzeņiem cenas nav būtiski mainījušās, kamēr kartupeļu un sīpolu cenas ir pat samazinājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia”. Nomas līgums paredz atvērt pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikalu ēkas pirmajā stāvā.

“Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka “Rimi Mini” veikals būs aktuāls ne vien biroju ēkas kompleksa iemītniekiem, bet arī Skanstes rajona iedzīvotājiem.

Elemental Skanste apkurei un dzesēšanai izmantos energopāļus 

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks...

“Mūsu priekšnosacījums ir nomniekiem piedāvāt ne tikai augstākās klases biroja telpas, bet arī augstākās klases pakalpojumus ēkas teritorijā un tās tuvumā. Pārtikas mazumtirdzniecības veikala atrašanās biroja ēku kompleksos ir kļuvusi par standartu, kas kalpo kā daļa no biznesa centra vizītkartes. Jāpiebilst, ka pašreiz biroju ēku kompleksa tuvējā apkārtnē nav neviena veikala, līdz ar to “Rimi Mini” atvēršana būs ilgi gaidīts notikums arī Skanstes rajona iedzīvotājiem,” stāsta I. Krēsliņš.

FOTO: Elemental Skanste biroju ēkas pamatos iemūrē laika kapsulu  

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula....

Kopējā “Rimi Mini” platība būs 310 m2, no kuriem 200 m2 būs atvēlēti tirdzniecības zālei. “Rimi Latvia” pārstāvji norāda, ka tas būs jau 11.pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikals Rīgā.

“Jau vairāku gadu garumā redzam, ka Skanstes rajons strauji attīstās kā viens no modernākajiem biroju un dzīvojamo namu rajoniem Rīgā. Tā kā mums ir svarīgi būt tur, kur ir mūsu pircēji, jaunā “Rimi Mini” veikala atvēršana Skanstē likās pašsaprotama,” piebilst Māris Gailīts, "Rimi Latvia" nekustamo īpašumu un attīstības direktors.

Pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikala atvēršana plānota vienlaikus ar “Elemental Business Centre” ēkas nodošanu ekspluatācijā šā gada rudenī.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Skanstes ielā 25, Rīgā, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās. Projekts pašlaik atrodas būvniecības stadijā, un ēkas tiks nodotas ekspluatācijā šī gada rudenī.

Projekts ir ceļā uz BREEAM Outstanding novērtējuma saņemšanu, tādējādi kļūstot par pirmo ēku Latvijā ar augstāko iespējamo novērtējumu. Būvniecībā tiek izmantoti energopāļi, kas nodrošinās līdz pat 72% no ēkas nepieciešamajām apkures un dzesēšanas vajadzībām, būtiski samazinot nomnieku komunālo pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Rimi Latvia" sadarbībā ar loģistikas uzņēmumu SIA "Vikotrans" veicis elektrofurgonu testus preču piegādei veikaliem, informē kompānijā.

Testēšanai izmantots elektroauto - furgons "Scania".

Kā norāda "Rimi" pārstāvji, auto veica maršrutu no "Rimi" noliktavas Augusta Deglava ielā, izvadājot preces vairākiem "Rimi" veikaliem. Kopējais maršruta garums veidoja apmēram 50 kilometrus, pārbaudot auto piemērotību pārtikas transportēšanai, preču iekraušanai un izkraušanai, piebraukšanai pie veikaliem un citiem loģistikas uzdevumiem.

"Rimi Latvia" piegādes tīkla procesu direktors Vjačeslavs Gavriļuks norāda, ka elektrofurgona testi ir pirmais solis, lai izsvērtu un izvērtētu elektroauto iekļaušanu "Rimi" autoparkā nākotnē.

"Uzņēmuma māteskompānijas kolēģu veiksmīgā pieredze Zviedrijā liecina, ka elektriskie kravas auto ir viens no risinājumiem, lai 2030.gadā arī "Rimi" sasniegtu nulles emisiju līmeni," teic V. Gavriļuks, piebilstot, ka patlaban Zviedrijā "ICA" tīklā ikdienā preču piegādei veikaliem izmanto četrus elektrofurgonus, kas apliecinājuši savu ekonomisko pienesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" līdz šā gada 31.decembrim fiksēs cenas 100 pieprasītākajiem produktiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Programma ieviesta, lai sniegtu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem rudens un ziemas sezonā, kad, ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, būtiski pieaugs ierastie mājsaimniecību izdevumi.

Līdz gada beigām "Rimi" veikalos tiks samazinātas un fiksētas cenas tādās pārtikas produktu kategorijās kā piens, maize, augļi, dārzeņi, gaļa, zivis, kā arī pirmās nepieciešamības higiēnas precēm, piemēram, zobu pastai, autiņbiksītēm bērniem un citām. Pirmajā cenu pazemināšanas un fiksēšanas posmā ietvertajā preču klāstā 90% veidos pieprasītākie pārtikas produkti, pārējos 10% - pirmās nepieciešamības higiēnas preces.

"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norāda, ka līdz ar inflācijas kāpumu "Rimi" ik dienu saņem desmitiem pieteikumu no sadarbības partneriem par ražošanas izmaksu un produktu cenu pieaugumu, kas jāatspoguļo arī veikala piedāvājumā, un ekspertu prognozes liecina, ka izmaksu kāpums tirgū turpināsies. Savukārt klientu paradumu tendences rāda, ka cilvēki arvien aktīvāk pārskata ne tikai savu ikdienas produktu izvēli, bet arī patērētās pārtikas daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi: Pieprasījums pēc piena alternatīvām trīs gadu laikā audzis par 47%

Db.lv, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Latvia" veikalos pieprasījums pēc piena alternatīvām trīs gadu laikā audzis par 47%, informē "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

No piena alternatīvām populārākais ir mandeļu dzēriens, kuru pircēji iegādājas 26% gadījumu no visiem iegādātajiem augu "piena" dzērieniem. Tāpat populārs ir auzu dzēriens un sojas dzēriens.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2019.gadu, "Rimi" sortimentā augu izcelsmes dzērienu skaits palielinājies 2,1 reizi. Piedāvājums veidots, ņemot vērā pircēju vēlmes un atsauksmes, un starp tiem ir mandeļu, auzu, rīsu, sojas, kokosriekstu, Indijas riekstu, zirņu, kvinojas, Brazīlijas riekstu un rudzu dzērieni.

Interese par vegāniskiem un veģetāriem produktiem pastāvīgi pieaug gan liela, gan mazāka formāta veikalos.

J.Šleiers norāda, ka "Rimi" plāno turpināt darbu pie augu izcelsmes produktu sortimenta paplašināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar vadošo pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu “Rimi Latvia”.

Nomas līgums paredz, ka “Rimi Latvia” multifunkcionālā centrā pirmajā stāvā atvērs Rimi Super veikalu.

“Rimi Latvia ir mūsdienīgs un atbildīgs uzņēmums, ar kuru mums sakrīt ilgtermiņa mērķi. Tādēļ esam gandarīti, ka mūsu biznesa kvartālam pievienojas viens no mazumtirdzniecības līderiem Baltijā, kas ir vērtīgs papildinājums nomnieku pulkam. Atbilstoši mūsu projekta iecerei veidojam kvartālā plašu funkcionalitāti – gan A klases biroju telpas, gan mazumtirdzniecību, sporta un medicīnas pakalpojumus, kā arī labiekārtotu teritoriju atpūtai, kuru rīdzinieki varēs baudīt, dodoties savās ikdienas gaitās. Ērta pieejamība un plašs pakalpojumu klāsts vienuviet nodrošinās efektīvu un ekonomisku resursu izmantošanu, kā arī saudzīgāku attieksmi pret vidi,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kā izskatīsies jaunais Valmieras ielas kvartāls Rīgā, kurā investēs 40 miljonus eiro

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia” par Rimi hipermārketa veikala atvēršanu topošajā multifunkcionālajā tirdzniecības parkā “FABRIKA” Rīgā, Valmieras ielā.

Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024.gada beigās.

Attīstītāja pārstāvis “VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta: “Ar “Rimi Latvia” jau iepriekš ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, tāpēc esam gandarīti, ka arī projektā FABRIKA mūsu galvenais enkurnomnieks pārtikas nišā būs viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijā. Ņemot vērā FABRIKA atrašanos vietu un tās potenciālu, ticam, ka šī projekta attīstīšana ir liels pienesums vietējai apkaimei un Rīgai kopumā. ”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Indexo Real Estate Fund par 25 miljoniem eiro iegādājas divus iepirkšanās centrus

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Provendi Asset Management” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds “Indexo Real Estate Fund” noslēdzis līgumu ar norvēģu investoru holdingu LATPRO 2 AS par iepirkšanās centru “RIMI Gaiļezers” un “RIMI Tukums” iegādi.

Abu īpašumu iegādes kopējā darījuma summa sasniedz 25 miljonus eiro. Tukumā esošā iepirkšanās centra iegāde ir viens no pēdējo gadu lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem ārpus Rīgas. Darījums finansēts ar ilgtermiņa aizdevumu no BluOr Bank.

2019. gadā rekonstruētais iepirkšanās centrs Mežciemā atrodas blakus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai. Ēkā 7987m2 lielajā platībā atrodas vairāk nekā 50 nomnieku, no kuriem galvenais nomnieks ir veikals RIMI.

Tukuma centrā esošā iepirkšanās centra kopējā platība ir 4210m2 un tajā atrodas gandrīz 40 nomnieku.

“Abu iepirkšanās centru pārliecinoša priekšrocība ir to stratēģiski izdevīgās atrašanās vietas un plaši pieprasītie nomnieki, kas nodrošina stabili lielu apmeklētāju plūsmu. Iepirkšanās centrs Tukumā ir pirmais un noteikti ne pēdējais “Indexo Real Estate Fund” investīciju projekts ārpus Rīgas. Mēs esam pārliecināti par nekustamo īpašumu investīciju potenciālu Latvijas reģionos, un šobrīd mēs aktīvi izskatām arī citus piedāvājumus,” stāsta “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blakus Rīgas apvedceļam (A5) starp Piņķiem un Beberiem atvērts jauns "Rimi Super" veikals, informēja SIA "Rimi Latvia" pārstāvji.

Veikala izveidē veiktās investīcijas kompānijā neatklāj.

Jaunuzceltā veikala platība ir 1068 kvadrātmetri, un tas nodrošina 43 jaunas darba vietas.

Jaunā veikala telpās izmantoti energoefektīvi risinājumi ar LED apgaismojumu, apkure un ventilācija darbojas ar siltumsūkņiem, un nākotnē plānots uzstādīt arī saules paneļus.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 1,028 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 25,2% un bija 27,49 miljoni eiro.

"Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākts iepirkšanās centra "Olimpia" rekonstrukcijas noslēdzošais posms, kur kopumā attīstības projektā veiktas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Rekonstrukcijas laikā tiks slēgts veikals "Rimi", tikmēr citi pirmā un otrā stāva veikali, izklaides parks un ēdināšanas zona būs atvērti apmeklētājiem.

Iepirkšanās centra pārbūve tiks pabeigta līdz maija sākumam, atverot jaunā koncepta "Rimi" un piedāvājot apmeklētājiem ērtākas, modernākas un daudzveidīgākas iepirkšanās un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Vienlaikus rekonstrukcijas gaitā plānots paplašināt sporta un brīvā laika veikalu piedāvājumu.

Šobrīd kopējā sporta un brīvā laika preču veikalu platība ir 3700 kvadrātmetri, bet pēc "Olimpia" rekonstrukcijas pabeigšanas tām tiks atvēlēti 5500 kvadrātmetri, paplašinot divreiz lielāku esošo "Sports Direct" veikalu un atverot brīvā laika preču veikalu "Weekend".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielāko pārtikas tirgotāju finanšu rādītāji

LETA, 12.07.2023

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 974,643 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā skaidroja kompānijā, uzņēmuma pašreizējais darbības modelis neparedz komercdarbību citos tirgos, attiecīgi viss "Maxima Latvija" apgrozījums sasniegts iekšzemes tirgū.

Otrajā vietā pēc apgrozījuma Latvijā pērn ierindojās SIA "Rimi Latvia", kura apgrozījums iekšzemes tirgū pērn sasniedza 849,981 miljonu eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2021.gadā, kad "Rimi Latvia" apgrozījums Latvijā bija 855,212 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats "Firmas.lv".

Vienlaikus "Rimi Latvija" pērn guva 177,854 miljonus eiro citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, kad kompānijas apgrozījums citviet ES bija 160,23 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank Latvijas filiāle finansējusi divu objektu iegādi Latvijā, piešķirot aizdevumu diviem Lumi Retail Property Fund piederošiem uzņēmumiem.

Viens no tiem iegādājās ēku Rīgā, Tilta ielā 32, bet otrs – Vienības gatvē 95. Abos izveidots lielveikals ar vairākiem nomniekiem, no kuriem lielākais abos ir mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi. Kopējā aizdevumu summa pārsniedz 3 miljonus eiro.

Banka Bigbank paplašinājusi pakalpojumu klāstu ar Baltijas līmenī saskaņotu investīciju aizdevumu apkalpošanu starptautiski strādājošiem uzņēmumiem. Izmantojot jauno finanšu produktu, Igaunijas Lumi Capital grupā ietilpstošā fonda Lumi Retail Property Fund meitas uzņēmumi jau veikuši nekustamā īpašuma darījumus Latvijā, un interese par investīciju aizdevumu aizvien pieaug.

Lumi Retail Property Fund iegādājas lielveikalus un tirdzniecības centrus, kas atrodas pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju mājām, lai iepirkšanās vieta būtu maksimāli viegli sasniedzama. Fonds aktīvi meklē jaunas investīciju iespējas, un sadarbības nodibināšana ar Bigbank ļauj ātri un elastīgi risināt finansējuma jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazumtirgotājs Rimi Latvia par 8 miljoniem eiro no Linstow Baltic grupas uzņēmuma ir iegādājies 3.6 ha lielu zemesgabalu blakus t/c Alfa Akropole Rīgā.

Šis ir lielākais zemes darījums pēc platības un vērtības 2023. gadā Rīgā.

Colliers Zemes un Attīstības projektu komanda pārstāvēja pārdevēja - Linstow Baltic grupas uzņēmuma - intereses zemes gabala Brīvības gatvē 382 pārdošanā. Darījums tika reģistrēts š.g. 18. oktobrī.

"Darījums tika noslēgts par 8 miloniem eiro un atbilst Linstow Baltic nākotnes portfeļa stratēģijai. Mēs vēlamies pateikties Rimi Latvia un novēlēt viņiem veiksmīgi realizēt savus attīstības plānus, kā arī pateikt paldies Colliers par izcilu darījuma koordināciju un pārvaldību, un Cobalt Legal par efektīvu juridisko atbalstu," stāsta Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala gatvē, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Nomnieku sarakstu papildinājuši arī pārtikas mazumtirdzniecības tīkls “Rimi Latvia” ar “Rimi Mini” veikalu, un Latvijā pirmais pusdienu restorāns “iLunch”.

Biznesa centra Gustavs pirmo ēku plāno atklāt pavasarī  

Teikas apkaimē topošā biznesa centra Gustavs pirmā ēka, kas būs sešus stāvus...

Ekspluatācijā nodotā ēka ir sešus stāvus augsta ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām, ģērbtuvēm, kā arī speciālām telpām darbinieku labbūtībai. Ēka būvēta atbilstoši augstākajām "BREEAM New Construction Excellent Fully fitted" sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un būvniecībā izmantoti ilgmūžīgi risinājumi. Uz ēkas jumta izvietoti saules paneļi.

“Projekts paredz trīs ēkas, tāpēc pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā ir ļoti nozīmīgs brīdis mums kā nekustamā īpašuma attīstītājam, jo “GUSTAVS Biznesa centrs” ir mūsu debijas projekts Latvijā. Kopš būvniecības uzsākšanas 2021. gada augustā, esam iekļāvušies noteiktajos termiņos – tas ir noticis, pateicoties lieliskai sadarbībai ar mūsu partneriem. Esam arī priecīgi, ka pirmās ēkas nomnieku loku papildinājuši tādi uzņēmumi kā “Rimi Latvia” un “iLunch”, kas gan darbiniekiem, gan apkaimes iedzīvotājiem piedāvās iespēju gan iepirkties, gan ieturēt gardas maltītes. Mūsu mērķis – piedāvāt modernas un energoefektīvas telpas – paliek nemainīgs un turpinām darbu arī pie nākamo ēku būvniecības uzsākšanas tuvā nākotnē,” komentē Kaspars Beitiņš, "GALIO Development" valdes loceklis Latvijā.

"Esam gandarīti, ka Rīgā, Latvijā, atklājam pirmo iLunch restorānu, kas ir ikdienas pusdienu restorāns. “iLunch” ir jauns, ļoti strauji augošs inovatīvs restorānu biznesa koncepts, uzņēmums ar vairāk nekā 20 vietām Lietuvā un aktīvi paplašināmies arī Latvijā, Rīgā. Mēs piedāvāsim Rīgas iedzīvotājiem darbadienu pusdienas, kuras viņi varēs baudīt katru dienu no pirmdienas līdz piektdienai trīs veidos: pusdienojot restorāna telpās, paņemot pusdienas līdzi un pasūtot, izmantojot populārākās piegādes platformas Rīgā uz birojiem vai mājām, kas ir mūsu pirmās “iLunch” atrašanās vietas diapazonā," saka Donatas Vaitasius, “iLunch” izpilddirektors.

Kā iepriekš ziņots, ēkas būvniecība tika uzsākta 2021. gada augustā, kad par būvniecības partneri tika izvēlēta būvkompānija “Merks”. "GUSTAVS" biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA "Vilnis Mičulis". Būvuzraudzību nodrošināja SIA "Būvuzraugi LV".

Nekustamā īpašuma attīstītāja “GALIO GROUP” biroja ēku portfolio ietilpst tādi veiksmīgi realizēti projekti kā, piemēram, “S7”, “Freedom 36” un “Wave”. Savukārt komerctelpu projekts “Kintu 11” Viļņā un tirdzniecības centrs “Stock-O” Klaipēdā jau ir nodoti ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par bankām, lielveikaliem un tirgus ekonomiku

Mortens Hansens (Morten Hansen), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Rīgā, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro, piegādes loģistikas uzņēmums Omniva šomēnes uzsācis īstenot nākamo pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu.

Līdz 2023.gada februārim plānots uzstādīt papildus 60 pakomātus visā Latvijā, kā arī paplašināt 150 esošos pakomātus ar vidēja un liela izmēra skapīšiem, kas klientu vidū ir vispieprasītākie.

Pakomātu tīkla paplašināšana un esošo pakomātu ietilpības palielināšana ir viens no uzņēmuma attīstības stratēģijas stūrakmeņiem, lai Omniva līdz 2026.gadam kļūtu par stabilu reģiona līderi loģistikas jomā.

“Fokusējamies gan uz pakomātu izvietošanu jaunās apdzīvotās vietās, gan arī pieprasītāko pakomātu paplašināšanu. Lai arī šis un visticamāk arī nākamais gads visā ekonomikā izaugsmes ziņā būs izaicinošs ģeopolitiskās situācijas un cenu pieauguma dēļ, mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt savas infrastruktūras attīstībā,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru