Makroekonomika

Rinkēvičs: Tagad svarīgākais skaidrot sabiedrībai eiro ieviešanu

LETA, 09.07.2013

Jaunākais izdevums

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, ļoti būtiski ir sabiedrībai turpināt skaidrot pievienošanos Eiropas Savienības (ES) vienotajai valūtai, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kā uzsvēra Rinkēvičs, nevar uzskatīt, ka pēc oficiālā lēmuma pieņemšanas vairs nekas nebūtu jādara, lai vairotu sabiedrības atbalstu vienotajai valūtai. Tieši otrādi - šis ir ļoti būtisks jautājums, un sabiedrībai ir jāskaidro daudzas lietas saistībā ar šo soli. Piemēram, arī par to, kāds būs valūtas kurss, par ko daudziem sabiedrībā ir neskaidrība. «Negribētu, lai rīt, 10.jūlijā, mēs uzskatītu, ka lēmums ir pieņemts un tāpēc mēs vairs sabiedrībai vispār neskaidrosim, kādēļ mūsu interesēs ir pāriet uz eiro,» viņš pauda.

Tāpat līdz eiro ieviešanu Latvijas iedzīvotāji būtu jāiepazīstina ar eiro izskatu, jo ir tādi, kas nemaz nezina, kāds tas izskatās, pauda ministrs. Pēc viņa domām, sabiedrība jāiepazīstina gan ar naudas izskatu, gan arī ar drošības pazīmēm.

«Būtiski ir saprast, ka eiro ieviešana nav vēstures gals. Ne pozitīvā, ne negatīvā nozīmē. Latvijas valsts turpinās pastāvēt,» sacīja ministrs.

Tāpat nākamo pusgadu līdz eiro ieviešanai turpināsies dažādi praktiskie darbi. «Tie ir visi mūsu pašu iekšējie darbi, par ko rūpējas Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Latvijas Banka. Ārlietu ministrija no savas puses darbu lielā mērā ir paveikusi,» klāstīja Rinkēvičs. Ārlietu ministrija jau parūpējusies par politiskā atbalsta nodrošināšanu, jo pievienošanās eirozonai nav tikai finanšu atbilstība un atbilstība dažādiem kritērijiem, bet gan arī politiskais atbalsts. Viņš atgādināja, ka arī laikā, kad Latvija stājās NATO un Eiropas Savienībā, vienmēr atradās kāds kritiski noskaņots, kas atgādināja par lietām, kas vēl nav izdarītas, lai iestātos šajās organizācijās.

Svarīgs jautājums ir arī par to, kā privātajā sektorā un valsts pārvaldē pāries uz pakalpojumu sniegšanu eiro valūtā, kādā veidā tas tiks risināts, uzskata politiķis.

Savukārt bīstama tendence ir saskatāma saistībā ar valsts budžetu un ministriju pieprasījumiem pēc finansējuma. Pēc ministra domām, valsts pārvaldē vairāk skatās uz to, kā sadalīt pieejamo naudu, bet mazāk domā par ekonomiskās aktivitātes veicināšanu. «Eiro dod labu iespēju, pamatu strādāt ar ļoti daudz pasaules valstīm, attīstīt ekonomisko sadarbību. Es negribētu, lai mēs to redzētu tā, ka mērķis ir sasniegts un viss ir kārtībā. Nekas nav kārtībā. Ir sasniegts tas, ko mēs tiešām vēlējāmies. Tas ir labs līdzeklis, lai turpinātu strādāt,» uzsvēra Rinkēvičs. Valsts pārvaldei turpmāk būtu jādomā par ārējo ekonomisko sakaru veicināšanu, investīciju piesaisti, eksportspējas veicināšanu un jaunu tirgu meklēšanu. Tāpat arī jādomā par pašu patēriņa stimulēšanu un ražošanu. «Nevajag aizrauties tikai un vienīgi ar esošā budžeta pīrāga dalīšanu. Valdībai pamatā ir jāstrādā uz to, lai nauda nāk vairāk. Sadalīt naudu visi prot, bet uzražot - tas ir cits stāsts,» viņš noteica.

Jau ziņots, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikušas vēl 176 dienas - 2014.gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas valsti. ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome, kurā darbojas ES valstu finanšu ministri, šodien pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā, apstiprinot, ka pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdzšinējo Latvijas Bankas oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Deutsche Bundesbank prezidents: Latvijas rīcību krīzē var uzskatīt par piemēru

Žanete Hāka, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir pēdējā jeb jaunākā eirozonas locekle, bet var tikt uzskatīta par piemēru šajā jomā par to, cik strauji iespējams virzīties uz priekšu, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par krīzes mācībām Latvijā un eirozonā sacīja Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmans.

Latvijas valdības ļoti nopietnā rīcība ir bijis labs piemērs, kas atgādina par kolektīvo darbību pirms 700 gadiem, izveidojot Hanzas savienību, un ko var atcerēties arī šodien, saka Deutsche Bundesbank vadītājs.

Viņš norāda, ka var teikt, ka Latvija ir līderis integrācijā, bet tagadējā eirozona gan diemžēl nav līderis, runājot par izaugsmi pasaulē. IKP eirozonā patlaban ir 2,4% zem pirmskrīzes līmeņa un izaugsme ir apstājusies – trīs tās lielākās ekonomikas nerada nekādu stimulu, un pat ir vērojams samazinājums par minimāliem procentiem. Tikai ļoti lēns pieaugums nākotnē ir gaidāms, ko uzrāda arī pēdējie Vācijas dati, saka J. Veidmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Latvija ir nabadzīgākā, bet viena no spēcīgākajām eirozonas valstīm

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nabadzīgākā eirozonas valsts – ienākumi (pēc pirktspējas) uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā veidoja 58% no eirozonas vidējā, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Starpība ir diezgan liela, piemēram, Igaunijā, kas ir otra mazāk turīgā valsts eirozonā, šis radītājs bija 65%. No vienas puses, tas parāda lielu potenciālu – Latvijai ir, kur tiekties, un latiņa tagad ir nedaudz augstāka, jo eirozona vidēji ir par 7% turīgāka nekā Eiropas Savienība.

No otras puses, tas, vai Latvija spēs šo ienākumu starpību būtiski mazināt, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Būšana eiro klubā var mums palīdzēt veicināt ekonomikas un labklājības kāpumu (piemēram, caur lētāku finansējumu), bet tikai kopā ar prātīgu fiskālo un strukturālo politiku (kas ir vietējo politikas veidotāju rokās). Diemžēl Latvijā ir arī augstākā ienākumu nevienlīdzība eirozonā, ko arī ir jārisina ar vietējiem politikas instrumentiem – eiro šajā ziņā mums diez vai var daudz līdzēt, uzsver eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bailes no netīrās naudas un pārāk īsā atmiņa

Inguna Ukenābele, Dienas Bizness, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas par to, ir vai nav Latvija jaunais eirozonas naudas tirgus «tīrības» bieds, pagaidām izraisa smaidu. Tomēr potenciālas problēmas pastāv un tās ignorēt būtu muļķīgi.

Latvijas iesoļošanu eirozonā ārvalstu medijos pavadīja vietējām amatpersonām ne visai patīkami spriedelējumi par to, ka nu tik eirozonā caur Latviju ieplūdīs netīra nauda. Lai būtu skaidrāk – neskaidrās un, iespējams, ne visai likumīgās operācijās iegūti līdzekļi, kurus to īpašnieki, kas tīri labi jūtas ārpus Eiropas Savienības, glabāt tomēr izvēlas ES un vēl vēlamāks eirozonā. Iemesls, kādēļ tieši Latvija varētu kļūt par šādas naudas vārtiem uz eirozonu, ir tas, ka Latvijas banku uzraudzība esot apšaubāmas kvalitātes, bet pašām bankām ir liela patika pret nerezidentu naudu.

Šīs runas vēl arī sakrita ar ASV bankas JPMorgan Chase & Co, kas iepriekš ASV bija dabūjusi sutu par nepietiekamu centību naudas atmazgāšanas apkarošanā, lēmumu apturēt ASV dolāru maksājumus no Latvijas bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), bet arī eirozonas valstu valdībām ir jāturpina strādāt, lai samazinātu inflāciju, intervijā sacīja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropa sāks mainīt pieejas cīņā ar inflāciju

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenas eirozonā pieaugušas par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Savukārt Eiropas Savienības valstīs cenas augušas par 0,4%.

Jāatgādina, ka jūnijā cenas abos reģionos nemainījās.

Gada laikā ražotāju cenas eirozonā augušas par 0,2%, bet ES valstīs – par 0,7%.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, cenas kopumā ražošanā, izņemot enerģētiku, saglabājās stabilas gan eirozonā, gan ES. Savukārt enerģētikas sektorā eirozonā auga par 0,8%, bet ES – par 1,2%.

Lielākais cenu pieaugums mēneša laikā bija Lielbritānijā – par 1,9%, Grieķijā – par 0,9%, Nīderlandē – par 0,7%, Spānijā un Portugālē – par 0,5%. Savukārt lielākais kritums mēneša laikā bijis Igaunijā – par 5%, Slovākijā – par 0,5%, Kiprā – par 0,4% un Horvātijā – par 0,3%. Latvijā cenas mēneša laikā augušas par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija mazumtirdzniecības apjomu pieauguma līderis

Žanete Hāka, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā pieauga par 1%, savukārt Eiropas Savienības valstīs – par 1,2%, liecina Eurostat dati.

Jāpiebilst, ka aprīlī mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,2%, savukārt ES – par 0,5%. Savukārt maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,1%, bet ES pieauga par 0,5%.

Vērtējot sektoru griezumā, maijā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā eirozonā varēja vērot pieaugumu par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, savukārt ES apjomi palielinājās par 1,5%. Nepārtikas preču sektorā mazumtirdzniecības apjomi pakāpās attiecīgi par 0,9% un 1%.

Maijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, pārtikas, dzērienu un tabakas preču segmentā apjomi eirozonā sarukuši par 1,5%, bet ES – par 1,2%, savukārt nepārtikas sektorā bija vērojams pieaugums par attiecīgi 0,8% un 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules ekonomika atveseļosies mērenā tempā; Baltija aizvien būs izaugsmes līdere

Žanete Hāka, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosacījumi globālās ekonomikas izaugsmei nākamo pāris gadu laikā turpinās uzlaboties, bet atveseļošanās temps pavisam noteikti nebūs straujš, drīzāk mērens, uzskata SEB bankas analītiķi, norādot, ka to kavēs lēnā ekonomikas un finanšu sistēmas veseļošanās gaita.

Baltijas valstis joprojām ir ES izaugsmes līderes. Igaunijas izaugsme šogad ir ievērojami palēninājusies, ko ietekmējis kritums eksporta un investīciju aktivitātē. Igaunijas IKP pieaugums 2014. un 2015.gadā būs attiecīgi 2,6% un 2,9%. Arī Latvija un Lietuva saglabās veselīgu izaugsmi. Latvijas IKP pieaugums tuvāko divu gadu laikā sagaidāms 4,5-5% apmērā. Savukārt Lietuvas izaugsme sagaidāma 3,5-4,5% robežās. Visām trim Baltijas valstīm galvenais virzītājspēks ir privātais patēriņš, ko veicina labs reālo ienākumu pieaugums. Pēc šoruden uzrādītās zemās inflācijas, ir ļoti augsta varbūtība, ka 2015.gadā Lietuva, kā pēdējā no Baltijas valstīm, kvalificēsies dalībai eirozonā, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada novembrī bezdarba līmenis eirozonā saglabājies esošajā līmenī – 12,1%, liecina Eurostat dati.

Eiropas Savienības valstu vidū bezdarba līmenis kopš maija turas 10,9% līmenī.

Novembrī bez darba bija 26,55 miljoni ES iedzīvotāju, no kuriem 19,24 miljoni bija eirozonas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar oktobri, bez darba esošo cilvēku skaits ES novembrī pieauga par 19 tūkstošiem, bet eirozonā – par 4000. Savukārt, salīdzinot ar 2012.gada novembri, bezdarba līmenis ES audzis par 278 tūkstošiem, bet eirozonā – par 452 tūkstošiem.

Starp ES dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bijis Austrijā – 4,8%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 6,1%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bijis Grieķijā – 27,4% (septembra dati) un Spānijā – 26,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru