Jaunā dzīvojamā ēka Rīgā, Klīversalā River Breeze Residence ir gandrīz gatava uzņemt iemītniekus - pirmie dzīvokļu īpašnieki jau atveduši savas mantas. Biznesa portālam db.lv bija iespēja paviesoties jaunajā projektā ar ekskluzīvo atrašanās vietu. Jāuzsver, ka teritorija ap šo un vēl citām topošajām ēkām nebūs slēgta - tur tiek veidots Klīversalas kvartāls ar mierīgu un zaļu atpūtas zonu visiem pilsētas iedzīvotājiem, kurā iecerēts ierīkot gan bērnu rotaļu laukumus, gan kafejnīcas.

Šī ir pirmā dzīvojamā māja plānotajā kompleksā. Senāk šajā vietā atradusies kuģu remonta rūpnīca, un teritorija bija slēgta. Gadu desmitiem šī teritorija, kas ir pašā Rīgas centrā, bijusi pilnībā izolēta. Tagad plānots to atvērt un atdot pilsētai, jo tā būs publiski pieejama. Kvartālā, kas galvenokārt saskaņošanas dēļ tapis daudzu gadu garumā, būs dzīvojamās ēkas, bet iecerēti arī laukumi ar kafejnīcām, kafejnīcas uz ūdens, piestātnes, bērnu rotaļu laukumi. Galvenais akcents būs laukums, kuram nosaukums vēl tiek domāts, bet izmēra ziņā tas būs identisks Līvu laukumam Vecrīgā.

River Breeze Residence ir 48 dzīvokļi, no tiem vairāk nekā desmit šobrīd ir nopirkti. Kopējais investīciju apjoms River Breeze Residence ēkā ir aptuveni 20 milj. eiro. Pirmie pircēji interesi par dzīvokļu iegādi izrādījuši jau 2015. gadā. Pārsvarā pircēji ir vietējie, kas iegādājas dzīvokļus savām vajadzībām, nevis kā investīciju objektus. Dārgākais ir 300 kvadrātmetrus (iekšējā platība 190 kvadrātmetri plus terase) plašais penthouse dzīvoklis - cena 1,4 miljoni eiro. Mazākajam dzīvoklim mājā ir 59 kvadrātmetri - cena 253 tūkstoši eiro. Cenu politika veidota tā, ka tās aug atkarībā no skata pa logu un stāva. Projekta - gan River Breeze Residence, gan kvartāla kopumā - arhitekts ir Vents Didrihsons, būvnieks - Lnk Industries.

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Jaunā dzīvojamā ēka Klīversalā River Breeze Residence nosvinējusi spāru svētkus, iezīmējot simbolisku brīdi, kad pabeigti apjomīgākie būvdarbi.

Projekta vizualizācijas skaties raksta galerijā!

Celtniecības darbus veic AS LNK Industries. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada beigās. Šobrīd noslēgti 11 dzīvokļu pārdošanas priekšlīgumi. Kopējais investīciju apjoms - ap 20 milj. eiro.

River Breeze Residence, Kuģu ielā 28 ir pirmā ēka Rīgas Klīversalas kvartāla apbūvē, ko veic A/S Pro Kapital Latvia meitas uzņēmums SIA Klīversala.

River Breeze Residence kopējā platība ir 12 850 kvadrātmetri, 7 virszemes stāvi un 2 pazemes (autostāvvietas), panorāmas lifti. Paredzētais dzīvokļu skaits – 48, dzīvokļu platība: 56 m2– 316 m2. Katram dzīvoklim ir terase, augšējos stāvos iebūvēti kamīni, pārējos stāvos ir iespēja tos izbūvēt. Pirmā stāva dzīvokļi veidoti kā town house – divos līmeņos, ar privāti norobežotu ārtelpu, radot privātmājas sajūtu Rīgas centrā.

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" investīcijas Klīversalas kvartāla attīstībā varētu sasniegt kopumā 150-170 miljonus eiro, intervijā sacīja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka kopumā Klīversalas kvartālā plānotas 10 ēkas. Pašlaik "Pro Kapital" ir uzbūvējis divas ēkas - Kuģu ielā 26 un Kuģu ielā 28, kur atrodas "River Breeze Residence", kā arī tiek īstenots projekts "Blue Marine", kas būs trešā ēka.

Mikeloci stāstīja, ka "Blue Marine" projektam Klīversalā pašlaik tiek pabeigts tehniskais projekts, un drīzumā "Pro Kapital" plāno izsludināt iepirkumus būvdarbiem. Kopējās investīcijas "Blue Marine" projektam ir aptuveni 16 miljoni eiro.

Klīversalu papildinās vēl viens daudzdzīvokļu nams 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine”...

Plānots, ka daudzdzīvokļu ēkai "Blue Marine" būs septiņi virszemes stāvi un 101 dzīvoklis - sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā.

Viņš piebilda, ka "Pro Kapital" domā arī par to, kā šajā vietā attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus. Tostarp Mikeloci informēja, ka Tallinā "Pro Kapital" līdzīgi attīstīja Kalarannas kvartālu.

"Mēs nevēlamies veidot slēgtu telpu. Mēs vēlamies izveidot vietu, kura ir atvērta pārējai pilsētai, un tas ir ļoti svarīgi. Tādēļ mēs vēlamies, lai tur būtu kafejnīcas, restorāni, citi pakalpojumu sniedzēji. Mans viedoklis ir, ka komerctelpām, galvenokārt, vajadzētu būt pakalpojumiem, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri dzīvo vai strādā šajā reģionā. Tas paredz kafejnīcas, spa un skaistumkopšanas pakalpojumus," sacīja Mikeloci.

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Turklāt, tā kā Klīversalas kvartālā ir piekļuve ūdenim, "Pro Kapital" nākotnē plāno attīstīt arī pakalpojumus, kas ir saistīti ar to. Tostarp iecerēts izveidot promenādi.

Mikeloci piebilda, ka Klīversalā būs arī biroji, bet uz tiem nebūs uzsvars, pamatā tomēr būs dzīvokļi un pakalpojumu vietas.

Jau ziņots, ka Klīversalas kvartāls ir jauns dzīvojamais rajons Daugavas un Āgenskalna līča krastos. Kvartāla kopējā teritorija ir 5,5 hektāri, un 10 gadu laikā tajā paredzēts uzbūvēt ēkas ar apmēram 600 dzīvokļiem. 2018.gada vidū ekspluatācijā tika nodota kvartāla pirmā ēka - "River Breeze Residence" ar 48 dzīvokļiem un kopējo platību 12 850 kvadrātmetru, kurā tika investēti 15,25 miljoni eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" 2020.gadā strādāja ar 57,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir divas reizes vairāk nekā 2019.gadā, kamēr kompānijas ieņēmumi veidoja 19,2 miljonus eiro, uzrādot samazinājumu par 65% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Uzņēmums attīsta nekustamo īpašumu projektus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. "Pro Kapital" akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas kapitālā 54,7% akciju pieder "Raiffeissen Bank International".

Septiņi no TOP 20 vērtīgākajiem dzīvokļu iegādes darījumiem pērn notikuši Klīversalā tapušajā jaunajā projektā River Breeze Residence.

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2018. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien Dienas Bizness publicē datus par aizvadītā gada 100 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, pirmos 20 aprakstot īpaši detalizēti. Saskaņā ar šiem datiem dārgākais dzīvoklis pērn mainījis īpašnieku Rīgā un maksājis 1,5 miljonus eiro, bet dārgākās neapdzīvojamās telpas pārdotas par 1,04 miljoniem eiro.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - 1978.gadā dzimušais ārvalstnieks Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopirka 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala. Darījumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine” vēsturiskajā Klīversalā, informē uzņēmumā.

Būvniecību plānots sākt 2022. gadā, bet pabeigts 2023.gada vidū. "Blue Marine" projektā paredzēts 101 dzīvoklis, plaša zaļā zona un pazemes autostāvvieta. Būvatļauja tika saņemta pērn, 18. decembrī un šī būs nākamā dzīvojamā ēka Klīversalas kvartālā pēc “River Breeze Residence” pabeigšanas 2018. gadā.

Pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus 

Pēdējo desmit gadu laikā pircēji vēlējās par vidēji 20% mazākus dzīvokļus nekā agrāk,...

Dzīvojamo kvartālu vēsturiskajā un skaistajā rajonā attīsta Latvijas uzņēmums SIA "Klīversala" – meitas uzņēmums kompānijai “Pro Kapital Grupp AS”, kas ir iekļauta Nasdaq biržas oficiālajā sarakstā un kurai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze Baltijas tirgū.

Ēkas vadošais arhitekts ir Aivars Kagainis ar kolēģiem no arhitektu biroja SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis".

Pro Kapital Grupp zaudējumi pērn - 29 miljoni eiro 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" pagājušajā gadā strādājis ar 29,1...

Kā atklāj “Pro Kapital Latvia” valdes locekle Olga Rudzika, projekta nosaukums "Blue Marine" saistīts ar Klīversalas pussalas īpašo šarmu. "Nosaukums atspoguļo šeit esošo romantisko Vidusjūras reģiona atmosfēru – saulaino pussalu, ko ieskauj Āgenskalna līcis, Daugava un jūras tuvums. Turklāt arī vēsturiski Klīversalas pussala bija saistīta gan ar jūrniekiem un kuģiem, gan arī tirdzniecības loģistiku pa ūdens ceļiem.”

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Visos dzīvokļos paredzēta grīdas apkure ar iespēju kontrolēt temperatūru un individuālu siltuma patēriņa uzskaiti, kā arī pastāvīga gaisa apmaiņa, ko nodrošinās ēkas centralizētā mehāniskās ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozaru studentu izstrādāto Klīversalas kvartāla labiekārtošanas darbu skatē paziņoti pieci projekti, kas izvēlēti nākamajai kārtai un kuru īstenošanu izvērtēs Klīversalas kvartāla attīstītāji.

LMA un Klīversalas kvartāla sadarbības projekta ietvaros studenti izstrādāja pārdesmit idejas – vides objektus un skulptūras, kas varētu papildināt un pilnveidot topošā Klīversalas kvartāla telpisko vidi. «Klīversala ir iedvesmojoša un romantiska vieta, kur studenti var iejusties grāfa Monte-Kristo lomā un pierādīt sevi kreatīvi, izaicinot sabiedrību radīt vietu, no kuras negribas aiziet», LMA rektors prof. Kristaps Zariņš.

«Klīversalas kvartāls ir nozīmīga Rīgas teritorija, kas daudzas desmitgades bija rīdziniekiem nepieejama. Mūsu mērķis ir atjaunot šo teritoriju kā komfortablu, estētisku un ērtu vidi dzīvošanai un brīvā laika pavadīšanai. Sadarbība ar LMA ļauj studentiem piedalīties savas pilsētas pilnveidošanā, kā arī palīdz mums radīt šeit vitālu, draudzīgu un dinamisku pilsētvidi,» teic Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), Klīversalas kvartāla attīstītāja «Pro Kapital» valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorānu Klīversala kopš jūnija beigām pārvalda SIA Restorānu serviss, savukārt nu jau bijušais pārvaldītājs uzņēmums SIA OZRT pieteicis maksātnespēju.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā publicētā informācija, OZRT vadība maksātnespējas pieteikumu iesniedza 13.jūlijā.

OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe skaidroja, ka lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu pieņemts lielā nodokļu sloga dēļ, kuru uzņēmums vairs neesot bijis spējīgs nomaksāt.

«Uzņēmums pēdējos gadus strādā ar lieliem zaudējumiem, tāpēc tā valde, izvērtējot operatīvos datus, pieņēma lēmumu uzņēmuma darbību neturpināt. Mūsu uzņēmuma maksātnespējas procesu var uzskatīt par daļu no kopējām problēmām un nesakārtotības, kas valda sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» atzina Streņģe.

Ar Restorānu serviss pārstāvjiem līdz šim vēl nav izdevies sazināties.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopircis 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28 - jaunajā projektā River Breeze Residence, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina internetā atrodamā informācija, R. Dž. Pera dzimis 1978. gada 10. martā un ir amerikāņu uzņēmējs. Viņš ir Ubiquiti Networks - globālas komunikācijas tehnoloģiju kompānijas - dibinātājs. 2012. gada oktobrī viņš kļuva par profesionāla ASV basketbola kluba Memfisas Grizzlies īpašnieku. Tiek lēsts, ka par sporta komandu samaksāti 350 miljoni ASV dolāru.

Ubiquiti Networks darbojas arī Latvijas tirgū.

SIA Ubiquiti Networks biznesa fakti:

Juridiskā adrese: Rīga, Akmeņu iela 14

Uzņēmuma īpašnieks: UBIQUITI NETWORKS, INC (100%)

Apgrozījums: (2017. gadā): 5052901 eiro

Peļņa: (2017. gadā): 174022 eiro

Strādājošo skaits: (2017. gadā): 53

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Interjera salons Krassky iekārtojis demo dzīvokli jaunajā projektā River Breeze Residence, kas uzcelts Rīgā, Klīversalā.

Piecu istabu demo dzīvoklis ir ēkas pirmajā un otrajā stāvā, tā dzīvojamā platība ir 112,4 m² un terases platība – 34,1 m².

Jaunā ēka Daugavas krastā ar skatu uz Vecrīgu un Ķīpsalu atrodas uz pussalas, ko no trīs pusēm apskalo ūdens.

Kā skaidro dzīvokļa interjera autori, tas ir «radīts jaunam, spējīgam uzņēmējam, kuram ir augstas dzīves kvalitātes prasības, kurš bieži atrodas komandējumos, vēlu atgriežas mājās, redzot naksnīgo Rīgu». Dizaina radošā koncepcija balstās uz ideju par nakti un mirdzošo pilsētas gaismu, kas simbolizē greznību, zvaigznēm kā nezūdošu ilgmūžīga dizaina vērtību un aviotehniku, kas ceļ tām tuvāk, simbolizējot tehnoloģijas.

Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši

To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.

Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Neimaņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši.

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums spriež Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Fragments no intervijas

Kā kompānija tirgojat dzīvokļus jaunajos projektos. Cik šobrīd ir jāpelna, lai varētu sākt domāt par dzīvokļa iegādi?

A. Šmits: 1000 eiro “uz rokas” ir par maz. Pat 1500 eiro “uz rokas” vēl ir par maz. Jaunajā projektā patlaban pērkot dzīvokli, runa ir par ģimeni, kur abi ģimenes locekļi pelna aptuveni 2000 eiro “uz rokas”. Tad var sakrāt pirmajai iemaksai un pēc pirkuma 30% no ieņēmumiem atlicināt maksājumiem ik mēnesi. Tas arī ir pie noteikuma, ka nav auto līzingi, pāris bērni, suns, kaķis un citi ikdienas izdevumi, kas patiesībā paņem lielu daļu ienākumu.

Jaunie projekti - kādas patlaban ir cenas par kvadrātmetru, kāda ir nākotnes tendence?

A. Šmits: Uzsāktajos jaunajos projektos pārdošanas cenas tiek prognozētas ap 2200 eiro par kvadrātmetru. Te ir runa par ekonomiskās klases mājokļiem. Piedāvājumus zem 2000 eiro par kvadrātmetru praktiski nav iespējams atrast.

M. Laukalējs: Vēl pērnā gada sākumā runājām par 1500 līdz 1600 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd 2000 ir zemākais piedāvājums, bet ir līdz pat 2900 eiro par kvadrātmetru.

Kā prognozējat pārdošanas dinamiku?

A. Šmits: Ar to daudzviet varētu būt problēmas. Jāņem vērā, ka katrs mēnesis, kas pārdošanā ievelkas, nes zaudējumus, jo kapitāls maksā naudu. Tas mani dara bažīgu! Vēl nesen bija seminārs, kurā stāstīja, ka jāsāk pierast pie jaunā lēti, kas ir 2000 eiro par kvadrātmetru. Pat gads nav pagājis kopš šīs sarunas, kad jaunais lēti jau ir par 400 eiro vairāk.

Igaunijā un Lietuvā dzīvokļi maksā vēl dārgāk!

A. Šmits: Taisnība, mēs esam naski salīdzinātāji. Igaunijā līdzīga līmeņa projektos dzīvokļi maksā, sākot no 3000 eiro par kvadrātmetru un vairāk. Lietuvā viss izpārdots par labām cenām. Ķeza jau ir, ka Latvijā nav šīs pārdošanas dinamikas pat pie zemākas cenas.

M. Laukalējs: Jā, viens no dzinuļiem, kas cenu dzen uz augšu arī Latvijā, ir tuvākās kaimiņzemes - Lietuva un Igaunija. Nesen Klīversalā, jaunajā projektā, atbrauca igaunis un rezervēja pārdesmit dzīvokļus. Pēc šīs rezervācijas cena pieauga par 20% līdz 30%. Saprotams, ka, atbraucot no Igaunijas, cilvēks redz labu cenu par līdzvērtīgu produktu. Šis apstāklis dzīvokļu pārdošanas cenu ietekmē, neievērojot Latvijas cilvēku pirktspēju.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā lielākā daļa darījumu (63%) t.s. jauno projektu tirgū notika ar mājokļiem cenu robežās no 40 līdz 110 tūkst. eiro, secina nekustamā īpašuma uzņēmums Arco Real Estate. Kuplākais jauno dzīvokļu piedāvājums - Purvciemā, Āgenskalnā un Imantā.

Savukārt kompānija Ober Haus Real Estate savā jaunākajā tirgus pārskatā akcentē, ka šā gada 2. ceturksnī jauno projektu segmentā ir novērojams neliels kritums, vidēji mēnesī veikti 120 darījumi. To varot saistīt ar piedāvājuma samazināšanos «lētā gala» dzīvokļiem. Ņemot vērā, ka klientu interese pēc dzīvokļiem jaunajos projektos turpina pieaugt, likumsakarīgi arī pieaug piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas, kas, savukārt, uz laiku piebremzē pircējus tos nekavējoties iegādāties, spriež tās speciālisti. Tomēr ilgtermiņā pircēji spēj adaptēties nelieliem cenu pieaugumiem un sagaidāms, ka darījumu būs vairāk.

«Lai arī gada sākumā bija vērojams kritums pirmreizējā tirgū, tomēr pieprasījums ir pietiekami augsts un, pieaugot sērijveida dzīvokļu cenām un palielinoties piedāvājumam ekonomiskajā jauno projektu segmentā, paredzam, ka jauno dzīvokļu tirgus gada otrajā pusē atgūs 2016.gadā novēroto aktivitāti,» līdzīgi spriež kompānijā Latio. Taču tiek norādīts, ka šobrīd nav nepieciešamo priekšnosacījumu, lai notiktu kādas vērā ņemamas cenu izmaiņas.

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

Lielākais darījums pērn veikts pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Uzsākot publikāciju ciklu par 2019. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par gada 25 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām.

Dārgākās telpas pārdotas par 2,63 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā - divi dzīvokļi kopā pārdoti par 1,2 miljoniem eiro

1. 2,63 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, kas veikts 2018.gada 27.decembrī: pērn pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A. Tās pārdeva SIA YIT Latvija. Darījums veikts bez bankas finansējuma.

2. 1,2 miljoni eiro

SIA Dzintaru 28 pērn 21.oktobrī pārdeva divus dzīvokļus Dzintaru prospektā 28, Jūrmalā. Tos nopirka 1983.gadā dzimusī ārvalstniece Jeļena Zarucka. Viens no tiem ir 175,2 kvadrātmetrus liels, bet otrs - 174,9 kvadrātmetrus liels. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Plānoju atvērt jaunu ēdināšanas uzņēmumu, taču citā valstī, intervijā norāda bijušā Nacionālās bibliotēkas restorāna Klīversala pārvaldītāja - kompānijas OZRT līdzīpašnieks Lauris Streņģe.

Kā ziņots, kompānija OZRT iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, kā iemeslu minot pārāk augstus nodokļus, kas neļauj biznesam strādāt ar peļņu.

«Mums nav problēmu ar Valsts ieņēmumu dienestu – šajā ziņā viss ir kārtībā,» viņš stāsta. «Tomēr iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti zema, bet nodokļi ir augsti, tādēļ mēs noteikti atvērsim kādu citu kafejnīcu, taču, iespējams, ne Latvijā. Situācija ir vienkārša – ja nevēlies izvairīties no nodokļu maksāšanas un valstij kaut ko nozagt, tādējādi godīgi maksā visus nodokļus, kurus ir jāmaksā, tad restorānu biznesā Latvijā izdzīvot ir ļoti grūti. Mēs to nespējām.»

Uz jautājumu, vai jaunā nodokļu reforma nozares uzņēmumiem nepalīdzēs, L. Streņģe atbild, ka nepalīdzēs gan. «Mēs esam rēķinājuši, kādus nodokļus mums būs jāmaksā pēc 2018.gada 1.janvāra, un secinājām, ka nodokļu slogs tikai pieaugs,» viņš uzsver. «Mums nāksies maksāt vairāk nodokļus uz minimālās algas pieauguma rēķina, kas nozīmē vēl lielākus izdevumus. Mums par minimālo algu strādā apkopēji un trauku mazgātāji, un šie izdevumi palielināsies. Jā, it kā būs nulles likme reinvestētajai peļņai, taču šī peļņa sākotnēji ir jānomaksā, lai to ieguldītu tālāk. Un tā ir galvenā problēma!»

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī jauno projektu dzīvokļu piedāvājums lielākajos Rīgas mikrorajonos un centrā pieauga - piedāvājumu skaits bija par 17% lielāks, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jauno projektu tirgus pārskatā.

Rīgas centrā piedāvājums palielinājās par 13%, savukārt Rīgas mikrorajonos piedāvājumu skaits jūnijā bija par 18% lielāks nekā pirmā ceturkšņa beigās. Salīdzinot ar pagājušā gada vidu, kopējais piedāvājumu skaits šogad jūnijā bija lielāks par 67%.

Kopumā Rīgas jaunajos projektos 2023.gada jūnija beigās bija ap 580 dzīvokļu piedāvājumiem (gada sākumā - 415), bet dzīvokļu piedāvājumu vidējā cena bija 2223 eiro par kvadrātmetru, kas bija par 3% zemāka nekā pirmajā ceturksnī.

Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumu vidējā cena jūnija beigās noslīdēja līdz 2042 eiro par kvadrātmetru, savukārt centra rajonā vidējā cena nokritās līdz 2727 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi pēdējā ceturkšņa laikā piedāvājuma cena mikrorajonos samazinājās par 2%, bet Rīgas centrā - par 5%.