Jaunākais izdevums

Jau šodien igauņu kompānijas Starship Technologies roboti veic piegādes Londonā, Tallinā, Hamburgā, Vašingtonā un citās pilsētās. Uzņēmuma dibinātāji ir bijušie Skype līdzdibinātāji Ahti Heinla un Janus Frīss

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Starship Technologies vadītājs un vienlaikus arī tehniskais vadītājs A. Heinla uzskata, ka ilgtermiņā roboti ir efektīvāki nekā cilvēki, turklāt laikā, kad tehnoloģijas kļūst arvien lētākas, piegādes personāla algas visu laiku pieaug. Vairāk par savu skatījumu uz robotikas attīstību nākotnē viņš stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Redzēju dažus video ar jūsu robotiem, un tie izskatās tiešām aizraujoši. Kur redzat šo robotu lielāko potenciālu nākotnē?

Nākotnē tos varētu izmantot jebkam, arī tagad mums rit pārrunas ar sūtījumu piegādes kompānijām, sākam dažus pilotprojektus. Piegādājam arī pārtiku un ziedus – nesen paziņojām par sadarbību ar amerikāņu ziedu piegādes kompāniju. Tas nozīmē, ka robots var tikt izmantots jebkāda veida vietējām neliela attāluma piegādēm.

Tie galvenokārt domāti mazām distancēm?

Jā, roboti pārvietojas pa ietvēm kājāmgājēju ātrumā, tāpēc tie praktiski nevar piedāvāt piegādi otrā pilsētas malā. Tas ierobežo attālumu, bet mums ir arī sadarbība ar Mercedes-Benz Vans, kas ražo piegādes furgonus un kam ir nozīmīga tirgus daļa šajā jomā. Sadarbībā ar viņiem mēs strādājam pie furgona un robota kombinācijas – furgoni izpakos robotus. Preces lielāko attālumu veiks ar furgonu, un tad tās pārvietos uz robotiem, kuri veiks piegādi tuvākā attālumā. Tas ir visefektīvākais veids un jo īpaši piemērots pārtikas piegādei vai sūtījumiem, bet ne gluži gatavajai pārtikai, jo to cilvēki vēlas nekavējoties.

Janvārī paziņojāt par 17,2 miljonu dolāru investīciju piesaisti. Kas ir galvenais mērķis, ko plānojat ar to izdarīt?

Investīcijas ir domātas, lai finansētu mūsu turpmāko produktu attīstību. Šis noteikti ir tāds bizness, kur vajadzīgs kapitāls, lai attīstītos. Mums maksā par efektivitāti. Nevaram prasīt simt eiro par piegādi kā par luksus pakalpojumu. Tesla būvē mašīnas tirgum, kura maksātspēja ir augstāka par vidējo, bet piegādē virs tirgus cenas neviens nevēlas maksāt. Konkurējam ar cenu. Un tas nozīmē, ka vajadzīgs kapitāls, lai attīstītu biznesu plašākā mērogā, pirms tas kļūst pelnošs.

Visu interviju Loģistika kļūst arvien robotizētāka lasiet 19. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā izveidojot automatizācijas un robotikas procesu attīstības komandu, "SEB banka" Baltijā divu gadu laikā radījusi vairāk nekā 33 robotus konkrētu procesu automātiskai izpildei, tādējādi nodrošinot līdz šim manuālu un ļoti vienveidīgu darbu automatizēšanu.

Kopumā "SEB grupā" ir vairāk nekā 250 dažādi roboti, kas efektīvi veic konkrētas tiem ieprogrammētās funkcijas.

"SEB bankā" Latvijā šobrīd automatizēti 15 procesi. Roboti lielākoties veic uzdevumus, kas saistīti ar datu reģistrēšanu, kontroli un administrēšanu, kā arī informācijas apkopošanu.

Robota jeb automatizēta procesa radīšanas laikā tiek veikta konkrētās struktūrvienības vai atsevišķa procesa detalizēta izpēte. Tā laikā tiek secināts, kurus procesus iespējams automatizēt un attiecīgi izveidot konkrētu funkciju robotus. Pat ja analīzes laikā izstrādātāji nonāk pie secinājuma, ka nav nepieciešams vai nav iespējams konkrētos darbus robotizēt, procesi tik un tā tiek vienkāršoti un ieviesti papildu uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Roboti var palīdzēt un jau palīdz daudzās jomās, aizvieto mehānisku cilvēku darbu, kas ir gan ieguvums, gan zaudējums – ļaudīm nepieciešama pārapmācība, lai viņi tādēļ nepaliktu bez darba

Jauno realitāti var uztvert gan kā iespēju, gan kā draudus, taču daudzās jomās roboti var palīdzēt. «Ir daudz iemeslu, kāpēc mums jāuzskata, ka ar robotiem dzīve būs labāka. Piemēram, fabrikās roboti dara darbus, ko darīja cilvēki, – bīstamus, nepatīkamus un tos, ko var automatizēt. Ieguvumi ir nozīmīgi,» saka Roberto Viola (Roberto Viola), DG Connect ģenerāldirektors. Tos varētu izmantot arī veselības aprūpē – roboti varētu palīdzēt darīt noteiktus darbus, tādējādi ļaujot ārstam vairāk koncentrēties tieši uz pacientiem. Robotus var izmantot arī lauksaimniecībā, senioru aprūpē, būvniecībā utt. «Visur, kur cilvēkiem jāstaipa smagas lietas, var palīdzēt roboti,» saka Dirks Lefebers (Dirk Lefeber), Briseles Brīvās universitātes (Vrije Universiteit Brussel) mehāniskās inženierijas profesors un pētniecības grupas vadītājs. Eiropas Parlamenta deputāts Makss Andersons (Max Andersson) piebilst, ka robotika un mākslīgais intelekts paver plašas iespējas biznesam. Tehnoloģijas attīstās ātri, un vajadzīga vide, kas palīdz mazām kompānijām augt un konkurēt. «Jau tagad ir iespēja, ka varam runāt ar robotiem, bet ir vajadzīga pārliecība, ka viņi reaģēs mūsu interesēs – iztulkos un patiesi izpratīs jautājumu. Ir diskusija par to, kāda veida emocionālās attiecības ir starp robotiem un bērniem, veciem cilvēkiem, personām ar īpašām vajadzībām. Jāņem vērā arī ētiskās vadlīnijas,» teic Mihals Boni (Michał Boni), Eiropas Parlamenta deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātājs StrongPoint kopā ar humanoīdu robotu piegādātāju pasaulē Halodi Robotics izstrādās pārtikas mazumtirdzniecības veikalu robotikas risinājumus.

Pirmo humanoīdu robota prototipu plānots izveidot līdz šī gada nogalei, savukārt no 2023. gada varētu jau sākt masveida ražošanu un pielietošanu veikalu ķēdēs. Partnerības vērtība ir aptuveni 800 000 eiro – pusi finanšu piešķirot pētniecībai un attīstībai, bet otru pusi – ieguldījumā Halodi Robotics.

Humanoīda jeb cilvēkveidīga robota izveide, kas plānota tieši mazumtirdzniecības sektoram, tiek īstenota pirmo reizi. Tā mērķis nav aizvietot cilvēkus, bet gan palīdzēt mazumtirdzniecībā strādājošajiem pārprofilēties un veicināt darbinieku piesaisti sarežģītākiem uzdevumiem, piemēram, procesu plānošanai vai komunikācijas uzdevumiem. Savukārt roboti veiktu ikdienišķākas darbības, kas rada mazāku pievienoto vērtību, bet ir neizbēgamas jebkurā tirdzniecības darbībā, piemēram, monotonas darbības preču izvietošanai, pārkārtošanai un sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas nekustamo īpašumu gigants “Country Garden Holdings” atvēris pirmo restorānu, kurā klientus apkalpo tikai roboti.

Restorānā, kura nosaukums ir “Foodom”, klientus pie ieejas sagaida robots. Izmantojot mākslīgo intelektu, viņi aizved klientus līdz to galdiņa, iesaka dienas piedāvājumus un pieņem pasūtījumus. Ēdienu klientam piegādā ar speciāla konveijera palīdzību. Visu maltīti virtuvē arī gatavo īpaši roboti - kopumā virtuvē strādā 32 roboti.

Restorāna ēdienkartē galvenokārt ir tā dibinātāja Yang Guoqiang dzimtās pilsētas Šundes tradicionālie ēdieni, kurus roboti gatavot iemācījušies no 10 labākajiem šīs pilsētas šefpavāriem, izmantojot datorprogrammu, kas precīzi definē, kāda ir temperatūra, sastāvdaļas un gatavošanas laiks.

Jaunā restorāna izveidē “Country Garden” investējis aptuveni 200 miljonus juaņu (29 miljonus ASV dolāru), un kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka pie viena restorāna neplāno apstāties, un tuvāko pāris gadu laikā Ķīnā plāno atvērt 1000 šāda veida restorānus, kur strādā roboti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Lido ieviesis jauninājumu klientu apkalpošanā – turpmāk savākt traukus palīdzēs roboti ar integrētām mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Ar jauno tehnoloģiju palīdzību plānots atvieglot darbinieku ikdienu, paaugstināt veiktspēju, kā arī uzlabot klientu apkalpošanas rādītājus. Investīcijas projektā uzņēmums neatklāj.

Roboti ir vidēja izmēra ierīces ar iebūvētiem plauktiem paplātēm. Pateicoties autonomajai pārvietošanās funkcijai, navigācijas iestatījumiem un inteliģentajai spējai izvairīties no šķēršļiem, roboti pārvietojas pa zāli, aicinot novietot uz tā plauktiem paplātes ar netīrajiem traukiem. Iestatījumi ļauj atpazīt dažādas situācijas un darbības, un likt robotam reaģēt ar atbilstošu balss vadību, nodrošinot interaktīvu komunikāciju ar klientiem.

Iespējams, nākotnē veicamo darbību daudzums tiks paplašināts, jo ierīču funkcionalitāte ietver arī ēdiena piegādi, sveicināšanu, balss mijiedarbību un vairāku robotu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēkiem ir unikālas spējas, ko roboti nekad neaizvietos

Emanuēls Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta profesors, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tehnoloģijas, tostarp robotika un mākslīgais intelekts nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, jāņem vērā, ka roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Bailes no tā ir radušās zinātniskās fantastikas darbu iespaidā.

Roboti un mākslīgā intelekta risinājumi patiesībā var būtiski atvieglot mūsu ikdienu un darbu, ļaujot cilvēkiem strādāt labākos apstākļos, augstāk kvalificētu darbu, saņemot atbilstošu atalgojumu. Maldīgi baidīties arī no karjeras tehnoloģiju jomā – matemātika, programmēšana un fizika patiesībā ir ļoti aizraujošas disciplīnas, kas sniedz iespēju sniegt ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Automatizācija – sadarbība ar robotu

Zināšanas un praktiskās iemaņas STEM jomās (zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā) paver ļoti plašas karjeras iespējas – patiesībā teju ikvienā industrijā nepieciešami šādi profesionāļi: no ražošanas līdz veselības aprūpei, no loģistikas līdz izklaides industrijai. Tehnoloģiju attīstība skar dažādus dzīves aspektus un mēs varam izvēlēties – apgūt, kā to pielietot savā labā, vai raudzīties uz attīstību no malas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alibaba Group Holding testa režīmā atvēris viesnīcu FlyZoo, kurā viesus apkalpo roboti, raksta Reuters.

Roboti ir daļa no tehnoloģijām, kuras, pēc Alibaba pārstāvju teiktā, ievērojami samazinās viesnīcas darbaspēka izmaksas un viesiem vairs nebūs jākomunicē ar citiem cilvēkiem.

Viesnīcā ir 290 istabas, un tas ir paraugs, kādu Alibaba vēlas piedāvāt viesnīcu nozarei nākotnē, kā arī iespēja pārbaudīt mākslīgā intelekta spējas.

Tāpat šādā veidā var testēt klientu komforta līmeni brīžos, kad nav sociālais kontakts ar cilvēkiem.

«Šeit ir runa par pakalpojumu efektivitāti, jo robotu ikdienu neietekmē noskaņojums. Dažreiz mēs sakām, ka neesam noskaņojumā, taču sistēma un roboti vienmēr būs noskaņojumā,» skaidro Alibaba Future Hotel Management vadītājs Endijs Vangs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 300 tūkstošus eiro, putnu gaļas ražotājs – AS "Putnu fabrika Ķekava" – uzstādījis robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm, informē uzņēmums.

Jaunie roboti sekmēs produkcijas ražošanas efektivitāti un paaugstinās drošību. Plānots, ka investīcijas atmaksāsies tuvāko 3 gadu laikā.

Robotizēto sistēmu uzstādīšana tika pabeigta decembrī un patlaban tiek veikta pēdējā iekārtu testēšana. Paredzēts, ka kraušanas robots strādāt ar pilnu jaudu sāks jau februārī, savukārt svēršanas un iepakošanas sistēmas sāks darboties martā. Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, ko izraisījusi vispasaules Covid-19 pandēmija, plānots uzstādīt vēl divas analogas svēršanas un pakošanas robotizētās sistēmas.

"Modernu tehnoloģiju ieviešana pārtikas ražošanas nozarē ir neizbēgama, ja uzņēmumi Eiropas konkurences tirgū vēlas saglabāt efektivitāti un ilgtspējību. Mēs esam pirmais uzņēmums Baltijas valstīs, kas uzstādījis šāda veida robotus. Covid-19 vispasaules pandēmija mums visiem putnu gaļas tirgū radījusi sarežģītus apstākļus, taču, neskatoties uz to, spējām pabeigt šo nozīmīgo modernizācijas projektu. Pateicoties tam, vēl vairāk paaugstināsies mūsu ražošanas procesu drošība un efektivitāte, vienlaikus atrisināsim darbaspēka trūkuma problēmu," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aerones piesaista 9 miljonu dolāru investīcijas

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mākslīgais intelekts veikalā var noķert garnadzi?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algoritmu ieguldīšanas stratēģijas nebūt nav kāds peļņas garants – roboti konkurē ar robotiem, un ne visi šajā cīņā ir veiksmīgi

Mūsdienās popularitāti guvušas dažādas automātiskās ieguldīšanas stratēģijas, kas pie kādu vērtspapīru izvēlēšanās un tirgošanas nodarbina algoritmiskās programmas. Būtībā vērtspapīru tirdzniecība lielākā mērā tiek uzticēta robotiem, kas milzīgā ātrumā pērk vai pārdot attiecīgos finanšu instrumentus. Algoritmiskā tirdzniecība ietver faktiski zibenīgu akciju tirdzniecības uzdevumu ģenerēšanu, nosūtīšanu uz biržu un, ja nepieciešams, mainīšanu, kuru datori veic daudz ātrāk, nekā cilvēki spēj reaģēt. Robotu tirdzniecības ietvaros informācija tiek apstrādāta ļoti ātri un arī lēmumi tiek pieņemti sekundes tūkstošajā un pat miljonajā daļā, kas ir viena no galvenajām šāda procesa priekšrocībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Māris Ķirsons, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones grupa izstrādā tehnoloģiju, lai varētu apkalpot vēja stacijas ne tikai sauszemē, bet arī tās, kuras izvietotas jūrā, tādējādi būtiski palielinot savu konkurētspēju un vienlaikus kāpinot savus ienākumus.

Vējš ir viens no energoresursiem, kam tiek prognozēts straujš pieaugums, un, tā kā vēja turbīnu izvietošana sauszemē ir ierobežota, tad tās arvien vairāk tiks izvietotas jūrās, tāpēc arī Aerones ir saņēmusi grantu, kura rezultātā tiks izstrādāta tehnoloģija, lai kompānija savus turbīnu servisa pakalpojumus varētu sniegt vēja turbīnām, kuras izvietotas jūrās,” stāsta SIA Aerones Engineering valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Putrāms.

Viņš norāda, ka vēju turbīnu, kuras izvietotas jūrā, apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai atbilstoši peldlīdzekļi – peldošas platformas –, bet ir arī daudz augstākas drošības prasības darbu (pakalpojumu) veikšanai. “Apmēram sešas reizes dārgāk nekā sauszemē esošajām vēja turbīnām,” tā uz jautājumu par ekonomiskā ieguvuma apmēru atbild J. Putrāms. Viņš norāda, ka, sekmīgi īstenojot šo ieceri, būtiski tiktu paplašināts potenciālo uzņēmuma pakalpojuma saņēmēju loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai norēķini ar virtuāliem aktīviem aizstās tradicionālos?

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav darba, nebūs cilvēku

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 17.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru