Sadales tīkls: kompensācijas mežu īpašniekiem būs «sitiens zem jostasvietas» 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu šodienas lēmums uz trešo lasījumu virzīt grozījumus Aizsargjoslu likumā, kur iestrādāta prasība AS Sadales tīkls maksāt kompensācijas īpašniekiem par izzāģētiem kokiem, uzņēmumam ir «sitiens zem jostasvietas», atzīst Sadales tīkla valdes loceklis Raimonds Skrebs.

LETA, 23.1.2013

Trešdien, 23. janvārī, komisijas deputāti nolēma, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā tiks virzīti trešajam lasījumam uz rītdienas Saeimas sēdi. Tas nozīmē, ka Sadales tīklam varētu tikt uzlikts par pienākumu maksāt kompensācijas mežu īpašniekiem par nocirstajiem kokiem, kuri aizsargjoslās aug zem elektrolīnijām. Kā komentēja Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss, Sadales tīklam nozāģēto koku loģistika būtu izdevīgs bizness, jo izcirstos kokus varēs pārdot vai pārstrādāt produktos, kas savukārt ekonomikai nozīmē ap 17 000 kubikmetru koksnes papildus katru gadu.

«Pēkšņi pēdējā brīdī - pirms grozījumu nodošanas trešajam lasījumam - parādās būtiskas izmaiņas, par kurām deputāti nevēlas debatēt un kuras tā arī steigā tiks pieņemtas. Tas mums ir sitiens zem jostasvietas. Tāpat tā nav laba prakse no deputātu puses - pirms trešā lasījuma «izbīdīt cauri» pēdējā brīdī pieņemtus lēmumus. Tā ir izteikta meža īpašnieku interešu lobēšana uz citu rēķina,» sacīja Sadales tīkla pārstāvis.

Tāpat viņš norādīja, ka kompensāciju izmaksu sistēma varētu izvērsties par «mašinēriju», kam būs nepieciešami papildu resursi.

«Tas nozīmē milzīgu birokrātisku mašinēriju, nemitīgus civiltiesiskus strīdus un nepieciešamību radīt īpašu dienestu, turklāt pagaidām pilnīgi nav saprotama problēmas risināšanas juridiskā puse,» atzina Sadales tīkla pārstāvis.

Viņš arī sacīja, ka nepiekrīt Klausa apgalvojumiem par papildu peļņas iespējām, Sadales tīklam realizējot nogāztos kokus.

«Tas ir absolūti aplami, jo Aizsargjoslu likumā skaidri definēts, kas ir bīstams koks - trupes skarti, bebru nograuzti, izstīdzējuši lapu koki un tamlīdzīgs slikts materiāls. Tie nav nekādi lietaskoki, un kāda gan peļņa var ienākt no malkas?» neizpratnē bija Skrebs.

Viņš arī norādīja, ka kokrūpnieku un mežu īpašnieku nostāja bijusi nepatīkams pārsteigums, jo iepriekš pusotru gadu ilgušās pušu diskusijās tika panākta vienota nostāja. «Vienojāmies, ka kvalitatīvi tīrīsim trases, savukārt meža īpašnieki izzāģēs bīstamos kokus. Meža īpašniekiem ar likumu noteikts tīrīt mežus, no kā viņi gūst ienākumus, turklāt tagad viņi būs tiesīgi prasīt arī kompensācijas,» rezumēja Sadales tīkla pārstāvis.

Jau ziņots, ka patlaban Sadales tīkls informē mežu īpašniekus, ka notiks trases tīrīšana, bet pēc nozāģēšanas meža īpašnieks ar koksni rīkojas tālāk pēc saviem ieskatiem, jo saskaņā ar likumu nozāģētais koks ir zemes īpašnieka īpašums. Savukārt Zemkopības ministrijas ierosinājums, ko pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus.

Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis iepriekš norādīja, ka iecerētie grozījumi liks sadales elektrolīniju operatoram sākt nodarboties ar neraksturīgu biznesu - nozāģētu koku loģistiku un tirdzniecību - radot papildu izmaksas. Šāds pienākums, pēc uzņēmuma aplēsēm, var tam radīt aptuveni divu miljonu latu izmaksas katru gadu. Pinkulis norādīja, ka papildu izmaksas uzņēmumam radīs nepieciešamība maksāt kompensāciju mežu īpašniekiem, būs jāpieņem papildu darbinieki, kas ar šo jautājumu nodarbosies, jānodrošina viņiem alga, automobilis, degviela.