Citas ziņas

Saeima pieņem jaunu likumu par valsts uzņēmumu pārvaldību

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz noteikt, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi. Jaunais regulējums nosaka šādu uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, kā arī sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Likums ir izšķirošs mūsu valsts dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Komisija paveikusi apjomīgu darbu, lai ieviestu vienotus standartus un augsta līmeņa caurspīdīgumu valsts uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī ekonomikai kopumā. Jaunais likums attieksies uz visiem valsts uzņēmumiem, arī ostām un teātriem, iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo likumu Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvaldīja pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums noteiks vienotu kārtību efektīvākai valsts uzņēmumu pārvaldībai.

Grozījumi ievieš daļēji centralizētas valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli. Līdz ar izmaiņām valsts kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, ko būs iecēlis Ministru kabinets. Valdībai būs arī jānosaka iestāde, kas turpmāk koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvai pārvaldībai, kā arī sniegs atzinumus attiecībā uz šo uzņēmumu darbību.

Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka no 2016.gada lielajos valsts uzņēmumos varēs veidot padomes. Tās varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Līdz šim valsts uzņēmumos padomes veidot nedrīkstēja. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.

Tāpat valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam jānosaka kārtība, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus.

Tāpat ieviesti konkrēti principi valsts uzņēmumu pārvaldītāju atlasei. Turpmāk par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nebūs sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī kurai nebūs atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nebūs atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku. Līdzšinējais regulējums noteica, ka par valdes vai padomes locekli var būt persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina uzdevumu profesionālu izpildi. Tāpat kapitāla daļu turētājam būs jāizveido komisija, kurai būs pienākums izvērtēt amata kandidātus. Komisijā būs jāiekļauj arī neatkarīgi eksperti un nepieciešamības gadījumā arī novērotāji ar padomdevēja tiesībām.

Līdz ar grozījumiem noteikta jauna valdes locekļu darba samaksas un prēmēšanas kārtība, ņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus. Ministru kabinetam līdz 2016.gada 1.janvārim jānosaka valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikumi, ņemot vērā atalgojuma vidējo apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā.

Saeimas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, ka valdes vai padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot tam koeficientu 10. Savukārt prēmija nedrīkstēs pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru, bet padomes loceklim – viena mēneša atlīdzības apmēru.

Izmaiņas paredz arī jaunas prasības attiecībā uz informācijas atklātību - turpmāk pašam uzņēmumam vai valsts kapitālu daļu turētājam savā mājaslapā būs jāpublicē aktuālā informācija, tostarp ziņas par izmaksātajām dividendēm un veiktajiem maksājumiem valsts budžetā.

Jaunais likums ievieš pienākumu valsts kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas. Tāpat grozījumi paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, ņemot vērā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģiju un sasniegtos rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam plāno noteikt robežu - 7650 eiro mēnesī

LETA, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma lieluma, tomēr tas nevarēs būt lielāks par 7650 eiro, rosina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC sagatavotajos noteikumos rosināts algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un padomes locekļiem noteikt atkarībā no kapitālsabiedrības finansiālajiem rādītājiem, iedalot tās četrās kategorijās - maza kapitālsabiedrība, vidēja, liela vai īpaši liela.

Mazo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem algas maksimālais apmērs mēnesī būs 3825 eiro, vidējas kapitālsabiedrības vadītājam - 6120 eiro, lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam alga nevarēs būt lielāka par 6885 eiro, bet īpaši lielo kapitālsabiedrību vadītājiem - ne lielāka par 7650 eiro.

Pašreizējie mēnešalgas apmēri ir noteikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēru, kas 2014.gadā bija 765 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima lems par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošanu

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AS Liepājas Autobusu parks ir gatava pārmaiņām

Leonīds Krongrns, AS "Liepājas Auotobusu parks" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.

Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.

LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.

Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EM: PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju

Žanete Hāka, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima pieņem Imigrācijas likuma grozījumus par atkārtotu uzturēšanās atļauju ārzemniekiem

Žanete Hāka, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Divas trešdaļas Tiesu namu aģentūras iznomāto īpašumu ir nerentabli

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kultūras ministrijai gudri jāsavieno kultūrpolitika ar sabiedrības ieguldīto naudu

Latvijas Republikas Valsts kontrole, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

«Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizēta: Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro

LETA, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozīmīgiem «nacionālās drošības komercsabiedrību» īpašniekiem valdība varēs likt pārdot savas uzņēmuma daļas

LETA, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Innusa: Darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas

LETA, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa ir kritiska par kandidātiem uz darbu valsts uzņēmumu padomēs.

Innusa šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē klāstīja, ka SM šogad ir bijuši vairāki konkursi uz ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu padomēm. Lai gan pirmajos konkursos pretendentu bija daudz, gatavu darba darītāju bija maz.

Viņa uzsvēra, ka darbs kapitālsabiedrību padomē nenozīmē reizi mēnesī sanākt uz sēdi un atnākt pēc algas. Darbs prasa daudz laika un pūļu. Piemēram, uzņēmuma darījumiem virs 142 tūkstošiem eiro nepieciešams padomes saskaņojums, kas nozīmē, ka uzņēmuma padomei jābūt gatavai iedziļināties darījumā detaļās, kā arī ir vēlamas zināšanas specifiskās jomās, piemēram, dzelzceļā vai aviācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl šogad sāksies kandidātu atlase valsts kapitālsabiedrību iepriekš naski likvidēto padomju locekļu amatiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Noteiktie kritēriji valdes un padomes locekļu skaitam valsts kapitālsabiedrībās daudzām no tām paģēr savulaik likvidēto padomju atjaunošanu. Tām jābūt caurspīdīgām stratēģijas un uzraudzības institūcijām ar atbildību, nevis ērtai vietai politiskajām amatpersonām, kuras atrodas nogaidošā režīmā, uzskata DB aptaujātie eksperti.

«Valsts barotavas»

Kapitālsabiedrībā no 2016. gada varēs izveidot padomi, ja uzņēmums sasniedzis konkrētus finanšu rādītājus. Bez tiem vēl viens kritērijs ir vidējais darbinieku skaits. Pēc tā visa kapitālsabiedrības tiek iekļautas konkrētajā lieluma grupā, no kā ir atkarīgs valdes un padomes locekļu pieļaujamais skaits. Pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas kapitāla daļu turētājs izvērtē uzņēmuma rādītājus un iedala kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu

Lai cik tūkstošus pelnītu valsts pārstāvji, ar valsts kapitālsabiedrību uzraudzīšanu tiem īsti neveicas, taču parasti atbildību par sliktu pieskatīšanu no viņiem neprasa. Pēdējais uzskatāmais piemērs ir VAS Latvijas pasts valdes «atkāpšanās» no amata. Trešās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa laikā valdē un pēc tam satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā nokļuvušais Arnis Salnājs pēkšņi izrādījies pagalam nepiemērots pasta kompānijas vadīšanai. Kamēr satiksmes nozari kūrēja Vienotība, tikmēr jurists Salnājs bija gana labs. Viņš saglabāja savu krēslu, kaut arī pats parūpējās par skandāliem, tostarp priekšvēlēšanu laikā pārcentīgi sargājot Solvitas Āboltiņas labo slavu, proti, apturot viņai netīkamas informācijas izplatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Latvijas autoceļu uzturētājs izmaksas samazinājis, bet investīcijas tiek plānotas haotiski

Žanete Hāka, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts kontroles (VK) ieteikumu ieviešanas VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) savas izmaksas ir samazinājis par 5 miljoniem eiro, kā arī guvis papildu ieņēmumus – aptuveni 350 tūkstošus eiro.

Tomēr revidenti uzskata, ka kapitālsabiedrības izmaksu optimizēšanas iespējas nebūt nav izsmeltas. Tā secinājusi VK, pārbaudot, kā ieviesti 2011.gadā veiktās revīzijas ieteikumi.

No 25 savulaik sniegtiem ieteikumiem pārbaudīta 19 joprojām aktuālo ieteikumu ieviešana, jo daļa ieteikumu ir zaudējuši aktualitāti. Par ieviestiem atbilstīgi ieteikumu mērķiem var atzīt 13 ieteikumus.

Viens no ilgstoši panāktiem risinājumiem ir tas, ka Satiksmes ministrija ir noformulējusi valsts politiku valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā, nosakot, ka tā ir stratēģiski svarīga nozare. LAU darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, kurai valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana tiek deleģēta ar konkrētiem uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība kā publiskā persona var iesaistīties komercdarbībā, kuras rezultātā radītās preces un pakalpojumi ir stratēģiski svarīgi tās attīstībai. Taču ir pašvaldības, kas brīvi interpretē savas tiesības un tās izmanto ļaunprātīgi, kropļojot tirgu, uzskata Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Aivars Ērglis. Valsts kontrole arī nepiekrīt Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas «paver gandrīz neierobežotas iespējas publiskai personai iesaistīties komercdarbības veikšanā». Saeimai ceturtdien jālemj par likumprojektu 2. lasījumā, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Likumprojekts vēl būs jāvērtē arī 3. lasījumā, un paredzams, ka tas tiks pilnveidots, izvērtējot VK ierosinājumus. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien uzklausīja VK viedokli – tai šaubas par savu tiesību likumīgu izmantošanu ir radījušas lielo pilsētu pašvaldību dibinātās kapitālsabiedrības. Vairākos gadījumos VK nepiekrīt, ka funkcija būtu vērtējama kā stratēģiski svarīga un ka teritorijā nav neviena cita, kas to varētu veikt.

Piedāvātajā pārskatā ir, piemēram, SIA Daugavpils zobārstniecības klīnika. Daugavpilī pašvaldības uzņēmumi nodarbojas arī ar autostāvvietu apsaimniekošanu, atkritumu savākšanu, teritorijas tīrīšanu. Piecos gadījumos kapitālsabiedrības sniegušas pakalpojumus, kādus Daugavpils dome nebija uzdevusi tām veikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - VK: SM bezatbildīgi akceptējusi AS Pasažieru vilciens nemākulīgo darbošanos pašplūsmā

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunie šofera dēli Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās zeļ un plaukst

Dienas Bizness, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Jaskeviča ir jauniete, kas ieguvusi audiologopēda kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. No ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka daudz laika viņa velta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) aktivitātēm, dzied politiskā spēka korī Degsme. Augustā šiem ierakstiem pievienojās prieks par darbu valsts akciju sabiedrībā Latvijas gaisa satiksme (LGS), kur Jaskeviča pieņemta darbā par «novērotāju» Meteoroloģijas nodaļā. Amatā, kuram viņa profesionāli nekvalificējas, vēsta laikraksts Diena.

«Mani par to laikus neinformēja,» Dienai sacījis LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš tobrīd atradies komandējumā. Jaskeviča esot pieskaitāma «elementāram tehniskajam personālam, kas mehāniski ievada datorā datus», amatā viņa būšot uz laiku, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas līdzšinējā darbiniece. Pati Jaskeviča, sazvanīta darbā, pasaka tikai, ka darbu ieguvusi pēc tam, kad nosūtījusi CV. Saruna divreiz pārtrūkst, jo jauniete nomet klausuli. LGS Iepirkumu nodaļas vadītājs Ēriks Ezeriņš ir vēl viens NA biedrs, kas šajā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā nonācis laikā, kad tās valdē darbojās NA politiķe Baiba Broka, un uzņēmumā neoficiāli runā, ka Jaskeviča par darbu var pateikties tam, ka ir Ezeriņa draudzene. Viņš Dienai atbild: «Privātu dzīvi es nekomentēšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Formulas nevainojamas reputācijas noteikšanai nav

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens «nevainojama uzņēmuma valdes locekļa reputācija» ir tik slidens, ka atstāj vairāk vietas emocionālam slēdzienam nekā objektīvam vērtējumam

Pēc vairāku mēnešu Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra kopīga darba valdība, pēc pašas sniegtās informācijas, beidzot ir akceptējusi ārkārtīgi būtisku kritēriju valsts pārvaldes darba uzlabošanai. Turpmākajiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem būs jāiztur sīvs atlases kritērijs, proti, šādus amatus nākotnē varēs ieņemt tikai indivīds ar nevainojamu reputāciju. Tas, ka labās reputācijas kritērijs ir, lai nebūtu sodāmības par tīšu nodarījumu vai kriminālprocesa ietvaros atņemtas tiesības veikt komercdarbību, ir samērā pašsaprotami. Taču tālākie nevainojamas reputācijas noteikšanas kritēriji arvien vairāk izplūst un noslēdzas ar absolūtu kroņa numuru: «Valdes vai padomes locekļa kandidāts ir uzskatāms par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana valstī dreifē – bez politikas, ar neskaidru nākotni

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem, norāda Valsts kontrole.

Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Lielvārdes Remte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA pārdevusi valsts kapitāla daļas 14,26 miljonu eiro vērtībā

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Pagājušā gadā PA pārdeva valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos, tai skaitā AS Latvijas kuģniecība (10% no pamatkapitāla)

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pērn ir pārdevusi valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos, gūstot ieņēmumus 14,26 milj. eiro apmērā, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

PA saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu 2015. gadā pārņēma turējumā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas. PA nodrošina no VSAA pārņemto un citu tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldību un pakāpeniski veic to pārdošanu.

Pagājušā gadā PA pārdeva valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos - AS Latvijas kuģniecība (10% no pamatkapitāla), AS Komunālprojekts (14,75% no pamatkapitāla), SIA Garantiju aģentūra (0,34% no pamatkapitāla), AS Auto-Remonts (5,05% no pamatkapitāla) un AS Lielplatone (5% no pamatkapitāla). Kopējie ieņēmumi no minēto valsts kapitāla daļu pārdošanas ir 14 257 929 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināta VAS Valsts nekustamie īpašumi padome

Žanete Hāka, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19. oktobrī, apstiprināta VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, informē Finanšu ministrija.

VNĪ padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru