Politika

Saeima sanāks uz pirmo sēdi rudens sesijā

Db.lv, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Saeima 7.septembrī sanāks uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā. Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā ir 45 jautājumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi Saeimu veikt izmaiņas darba kārtībā un iekļaut tajā grozījumus Imigrācijas likumā. Ar tiem plānots Krievijas pilsoņiem, kuri līdz likumā noteiktajam datumam - 1.septembrim - bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav to kārtojuši, iespēju pagarināt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdē galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt, ka liecinieku neierašanās vairs nebūs šķērslis laulības noslēgšanai. Tāpat deputāti galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts potenciālajiem mantiniekiem atvieglot dokumentu iesniegšanu zvērinātam notāram.

Otrajā lasījumā plānots skatīt likumu grozījumus paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanai. Savukārt pirmajā lasījumā deputāti skatīs OCTA likuma grozījumus. Tie paredz precizēt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību, novērst ar apdrošināšanu saistītu krāpšanu un efektīvāk aizsargāt satiksmes negadījumos cietušo personu tiesības.

Deputātiem būs jālemj arī par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. To vidū ir grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. Tāpat Saeimai šodien būs jālemj, vai komisijām nodot grozījumus, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, kā arī grozījumus Krimināllikumā, kas paredz palielināt kriminālsodus par nelegālu personu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Vēl Saeimai būs jālemj par Aizsardzības industrijas likuma projekta nodošanu vērtēšanai komisijās. Tas izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Vēl Saeima lems, vai pagarināt Latvijas karavīru dalību NATO misijā Kosovā. Tāpat paredzēts uzklausīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām galaziņojumu.

Saeimai šodien būs jālemj arī par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" turpmāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gadā var stāties spēkā straujš nekustamo īpašumu kadastra bāzes vērtību pieaugums, kas būtiski celtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumus, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atzīmējot, ka maksājumu ierobežošanai valdībai līdz nākamā gada janvārim bija plānots izstrādāt likumprojektu, taču attiecīgas virzības pašlaik neesot.

Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kur galvenās izmaiņas paredz pielīdzināt īpašumu kadastra vērtības 80% no nekustamā īpašuma tirgus cenas. Deputāti priekšlikumus likumprojektam var iesniegt līdz oktobrim.

2025.gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Ja izmaiņas stāsies spēkā pašlaik iezīmētajā formā, paredzams straujš NĪN maksājumu lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu, vērtē raidījums.

Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021.gadā, kad tika noteikts, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016.gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma, tādējādi vērtību strauja pielīdzināšana tirgus cenām iezīmētu lielu NĪN maksājumu lēcienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 7.jūlijā, ir pieņēmis ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu, informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Līdz jauna ārlietu ministra apstiprināšanai Saeimā ministra amata pienākumus no sestdienas, 8.jūlija, uzņemsies Ministru prezidents.

Par lēmumu ir informēts Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (NA).

Rinkēvičs pildīja ārlietu ministra pienākumus kopš 2011.gada 25.oktobra. 2023.gada 31.maijā Saeima viņu ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība" un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie".

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomainīs Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidents parakstīs likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai

LETA, 20.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs varētu parakstīt hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai virzītos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Rinkēvičs 19.oktobrī Latvijas Televīzijai atzina, ka ar Ministru prezidenti pārrunājis to, ka tiek vērtēti visi riski grozījumu virzīšanā. Viņš noteikti parakstīšot tādu likumu, ko iesniegs Saeima.

Vienlaikus gan viņš pieļāva, ka pastāv tiesvedības riski Satversmes tiesā. Tomēr viņš atgādināja, ka "satversmības riski" nebija tad, kad bankas bija jāglābj 2008./2009.gadā, lai gan toreiz cieta visa sabiedrība. Tāpat šajos gados bijušas vairākas naudas atmazgāšanas lietas.

Ņemot vērā minēto, prezidents paļaujas uz to, ka Saeima atradīs līdzsvarotu lēmumu, bet viņš netaisoties pakļauties banku šantāžai. "Ja Saeima šādu likumu atbalstīs, tad es to parakstīšu," piebilda amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa likuma atcelšanu.

Pērnā gada septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu parlamentā bija iesnieguši koalīcijas deputāti, kas norāda, ka jauna sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība nav valsts drošības interesēs, un Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam. Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs neesot iespējams sasniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim mājsaimniecībām ar vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumiem un strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēriem noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Vairāk nekā 95 procentiem mājsaimniecību ir kāds no iepriekš minētajiem pieslēguma veidiem, norāda grozījumu autori.

Plānots, ka, piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam - divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 25 ampēru - sešus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus

Db.lv, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās kārtību, atbalsta likmes un kontroles mehānismus atbalsta maksājumiem nākamajiem pieciem gadiem. Šie noteikumi paredz lielu birokrātisko slogu ikvienai lauksaimnieciskajai darbībai, norāda biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem teju jākļūst par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās, un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes, un tā tālāk.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti - ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finanšu krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, taču tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredītņēmējiem, šādu vērtējumu šodien preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Politiķi jau ilgāku laiku spriež par veidiem, kā augstu procentlikmju apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, savukārt bankas, kuras šo likmju iespaidā gūst vēsturiski lielāko peļņu, politiķu plānus peļ kā nepieņemamus. Politiķu jaunākais piedāvājums paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, un šīs izmaksas būs jāsedz bankām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Saeima un valdība atradīs labāko problēmas risinājumu. Viņaprāt, Saeima ir bijusi ļoti pretimnākoša un ilgi strādājusi pie šī jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FNA: Konstitucionāli tiesiski būtu valstij administrēt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem

LETA, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot pašvaldību atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteikts, ka attiecīgie NĪN atvieglojumi netiek piemēroti NĪN maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saistībā ar pret to noteiktajām sankcijām.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informēs attiecīgo pašvaldību par īpašumiem, kam noteikta šāda aizlieguma atzīme. Pārzinim nepieciešamā informācija būs jānosūta pašvaldībām līdz 15.janvārim.

Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas pārstāve iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka šodien Saeimā pieņemtās izmaiņas tiesiski skaidrāk norādīs, ka attiecībā uz sankcijām pakļautajiem minētās atlaides nepiemēros. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Šuvajevs (P) līdzīgi norādīja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības sankcijām pakļautiem īpašumiem nepiemērot attiecīgās atlaides, bet tagad Saeima to vēl skaidrāk nostiprinājusi likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidents izsludina valsts budžetu, kurā esot saprātīgi mēģināts sabalansēt vēlmes un iespējas

LETA, 21.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā ir nokulti kopumā mazāk nekā 20% graudaugu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā ir nokulti mazāk nekā 20% graudaug, vēl nevar sniegt precīzas prognozes par kopumā šogad gaidāmo graudaugu ražu.

Tajā pašā laikā Dzelzkalēja-Burmistre minēja, ka šogad ražas no jau nokultajiem laukiem ļoti atšķiras un to nosaka, gan augsne attiecīgajā laukā, gan arī tas, vai maijā un jūnijā šajās vietās bija lietus.

"Ir vietas, kur ražas sausuma dēļ praktiski nav un tagad pēc vētras vispār nebūs ko vākt. Ir vietas, kurās raža ir tuvu vidējai vai pat augstāka. Situācija atšķiras pat vienas saimniecības viena lauka ietvaros - lauka vienā malā ir nulle, bet otrajā pusē kuļ varbūt 5-6 tonnas. Ir ļoti liela atšķirība," klāstīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru