Pakalpojumi

Saistībā ar eiro ieviešanu G4S Latvia darba apjoms trīskāršosies; papildu darbaspēku gan nevajadzēšot

Žanete Hāka, Nozare.lv, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro noteikti būs jārēķinās ar darba apjoma pieaugumu par vismaz trīs reizēm, atzīst drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Viņš norāda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka par tik, par cik pieaugs darba apjoms, pieaugs arī darba izmaksas, kā arī ieņēmumi. Vienīgais, kas atšķirsies no ikdienas, būs darba apjoms, jo uzņēmums turpinās darīt to pašu, ko dara ikdienā, - vest naudu, savākt, apstrādāt un to nodot.

«Taču patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā tas notiks Latvijā, jo nav skaidrs, kurā brīdī būs naudas apjoma pieaugums. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvijā tas varētu notikt gandrīz pēdējā brīdī, proti, decembrī un janvārī,» stāsta Zālītis.

Savukārt, runājot par resursu plānošanu, Zālītis skaidro, ka G4S Latvia visā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Līdz ar to uz to brīdi, kad būs vajadzība, būs iespēja to pārvietot, pārprofilēt, pārtrenēt šos resursus. Vienīgais, ko vajadzības gadījumā ir plānots piesaistīt no ārpuses, ir autoparks un naudas apstrādes iekārtas. Taču tas atkarīgs no apjoma, kas būs brīdī, kad tuvosies nākamā gada janvāris jeb brīdis, kad ļoti ievērojami var sākt palielināties naudas apjoma plūsma.

«Kopumā jāatzīst, ka neviens vēl nezina, kas notiks periodā no šī gada decembra līdz nākamā gada februārim. Proti, nav iespējams vēl prognozēt, kā rīkosies bankas, kāds būs eiro pieprasījums, piedāvājums. Tāpat pieļāvuma līmenī var teikt, ka Latvijā var parādīties arī starptautiskie valūtas spekulanti. No tā, kāda būs situācija konkrētajā brīdī, ir atkarīgi rīcības scenāriji, kas jau patlaban lielā mērā ir izstrādāti. Tāpēc G4S Latvia stratēģija patlaban paredz būt elastīgiem līdz pēdējam brīdim,» atzīst G4S Latvia valdes priekšsēdētājs.

G4S Latvia konsolidētais apgrozījums pērn bijis 13,72 miljoni latu, liecina Firmas.lv informācija. Tas ir par 1,4% mazāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 13,93 miljoni latu. Bet G4S Latvia konsolidētā peļņa pērn pieauga par 6,3% - no 700 791 lata 2011.gadā līdz 744 600 latiem 2012.gadā.

G4S Latvia mātesuzņēmuma apgrozījums samazinājies par 0,4% - no 9,65 miljoniem latu 2011.gadā līdz 9,61 miljonam latu 2012.gadā. Savukārt mātesuzņēmuma peļņa pieaugusi 2,3 reizes - no 259 998 latiem 2011.gadā līdz 596 311 latiem 2012.gadā.

G4S Latvia sniedz drošības pakalpojumus vairāk nekā 13 000 fizisko un juridisko personu, tostarp dažādu nozaru lielākajiem uzņēmumiem, kā arī klientiem valsts sektorā.

Uzņēmums iekļauts G4S plc grupā, kas darbojas vairāk nekā 125 valstīs, nodarbināto skaitam pārsniedzot 637 000 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsardzes kompānijai G4S Latvia jauns padomes priekšsēdētājs

Gunta Kursiša, 20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes kompānijas G4S Latvia padomē reģistrētas izmaiņas, igaunim Lauri Veikko Saloranta (Lauri Veikko Saloranta) iegūstot padomes priekšsēdētāja amatu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Riho Lutera (Riho Lutter) vietā.

Par L. V. Saloranta vietnieku kļuvis Prīts Sarapū (Priits Sarapuu), savukārt padomes locekļa amatu ieguvis Artjoms Sokolovs, kas ir jaunpienācējs G4S Latvia padomē.

Uzņēmuma valdē izmaiņas nav notikušas, un to vada Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļu amatu ieņem Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina un Jānis Ābele, kas visi ir Latvijas valstspiederīgie, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā. Pirmos astoņus darbības gadus uzņēmums strādāja ar nosaukumu SIA Apsargs, kas vēlāk tika mainīts uz Falck Apsargs, savukārt 2007. gadā uz nepilnu nedēļu uzņēmums ieguva nosaukumu a/s Group 4 Securicor Latvia, bet 2007. gada oktobra beigās uzņēmums guva pašreizējo nosaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietojums Igaunijā ir atjaunojies ekonomikas uzplaukuma līmenī, ko apliecina naudas izņemšanas bankomātos apmērs un skaidras naudas apgrozība mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, pirmdien paziņoja inkasācijas pakalpojumu kompānija G4S.

Skaidras naudas apgrozījums mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā gada laikā palielinājies par 21%. «Skaidras naudas apgrozījums vienmēr atbilst ekonomikas stāvoklim. Cilvēku pirktspēja ir pieaugusi, kas izskaidro skaidras naudas apgrozības palielinājumu,» norādīja G4S inkasācijas nodaļas vadītājs Pēters Torims.

G4S piepilda un iztukšo visus bankomātus Igaunijā. Pēdējā gada laikā kompānijas apkalpotās skaidras naudas apmērs pieaudzis par 4%, sasniedzot septiņus miljardus eiro.

Igaunijas centrālās bankas dati liecina, ka gada laikā no bankomātiem izņemtās naudas apmērs valstī pieaudzis par 53 miljoniem eiro, sasniedzot 3,9 miljardus eiro. «Tas atbilst līmenim, kādu pēdējo reizi novērojām iepriekšējā ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā,» secināja G4S.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

G4S Latvia apgrozījums pērn saglabājies teju nemainīgs

Gunta Kursiša, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes uzņēmums a/s G4S Latvia pērno gadu noslēdzis ar 13,7 milj. Ls konsolidēto neto apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājums 1,43% apmērā, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia peļņa pēc nodokļiem veido 596 tūkst. Ls, kas ir par 129,35% vairāk nekā 2011. gadā.

Koncerna mātes uzņēmums aizvadītajā gadā strādājis ar 9,612 milj. Ls apgrozījumu. 2012. gadā pieaugusi arī koncerna kopējā peļņa – aizvadīto gadu koncerns noslēdza ar 744,600 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļiem (+6,25%).

Šogad par G4S koncerna galvenajiem uzdevumiem uzņēmuma vadība izvirzījusi izaugsmes veicināšanu un tādu risinājumu ieviešanu, kas palielinātu kompānijas konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

A/s G4S Latvia valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļa amatā darbojas Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina, Anita Sāne un Jānis Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV apsardzes firma "Brink's" iegādāsies Lielbritānijas apsardzes kompānijas "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu 14 valstīs, tostarp arī Baltijas valstīs, teikts "Brink's" paziņojumā.

Darījuma vērtība ir 860 miljoni ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni eiro).

"Brink's" pirks "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Beļģijā, Čehijā, Dominikānā, Filipīnās, Indonēzijā, Īrijā, Kiprā, Kuveitā, Malaizijā, Nīderlandē un Rumānijā.

"G4S" inkasācijas biznesa kopējais apgrozījums šajās valstīs pērn bijis apmēram 800 miljoni ASV dolāru (aptuveni 735 miljoni eiro).

Kā liecina informācija "Firmas.lv", Latvijā inkasācijas pakalpojumu sniedzēja AS "G4S Cash Services Latvia" dibināta 2001.gadā. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 6,863 miljonu eiro apgrozījumu un 551 660 eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Maxima Latvija apsardzes pakalpojumu nodevusi ārpakalpojumā

Lelde Petrāne, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija nodevis veikalu un loģistikas centru apsardzi ārpakalpojumā diviem uzņēmumiem – G4S Latvia un EUROCASH1.

Pirms tam Maxima Latvija objektu apsardze bija uzticēta Maxima Latvija meitasuzņēmumiem, kuru darbību no 2016.gada 1.janvāra ir pārņēmuši G4S Latvia un EUROCASH1.

«Mūsu pamatdarbība ir mazumtirdzniecība, uz ko arī vēlamies fokusēties, tādēļ apsardzes pakalpojuma nodošana ārpakalpojumā ir likumsakarīga. Turpmāk par drošību mūsu veikalos un loģistikas centros rūpēsies G4S Latvia un EUROCASH1,» norāda Maxima Latvija valdes loceklis Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

G4S Latvia nedaudz kāpinājusi apgrozījumu

Žanete Hāka, 25.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsardzes kompānijas AS G4S Latvia apgrozījums pērn sasniedzis 13,896 miljonus eiro, kas ir par 1,60% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt konsolidētais apgrozījums audzis par 0,6%, sasniedzot 19,65 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Finanšu gadu apsardzes firma noslēgusi ar 703,25 tūkstošu eiro peļņu un 232,03 tūkstošu eiro konsolidēto peļņu

Kompānija iesniegtajā pārskatā ziņo, ka pagājušajā gadā koncerna mātes uzņēmums zaudējis ļoti mazu daļu no saviem klientiem, kas nedaudz samazinājis uzņēmuma apgrozījumu, taču apsardzes kompānijai izdevies piesaistīt jaunus klientus.

AS G4S Latvia norāda, ka 2014.gadā tās galvenie uzdevumi ir saistīti ar izaugsmes veicināšanu un optimālu risinājumu ieviešanu, kas ļautu palielināt konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

AS G4S Latvia reģistrēta 1992.gadā ar nosaukumu SIA Apsargs, kas 2000.gadā nomainīts uz SIA Falc Apsargs, bet 2007.gadā uzņēmums pārsaukts par AS Group 4 Securicor Latvia. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādājuši 1069 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visvairāk zog Rīgas veikalos un Latgalē; pārsvarā kafiju, alkoholu, ēdienu

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa drošība: Sadrumstalotība nevieš kārtību

Elīna Pankovska, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.

«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visejošākais darbinieku darba vietā zagto preču topā ir biroja papīrs, un īpaši bieži tas zūd pavasara mēnešos, kad augstskolās jānodod diplomdarbi, atsaucoties uz drošības pakalpojumu kompānijas G4S aptauju, piektdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Bieži no birojiem pazūd arī lineāli, pildspalvas un dzēšgumijas.

«Pirmajā brīdī liekas tāds sīkums. Daudz uzņēmumi uzsvēra, ka tās nav nopietnas lietas. Bet citā jautājumā jautājām, cik no preču apgrozījuma varētu tikt izlietots nelietderīgi vai nozagtas, un uzņēmumi apstiprināja, ka tie ir 10-20% no viņu apgrozījuma,» stāstīja drošības eksperts, G4S pārstāvis Jānis Ābele.

Tātad sanāk, ja summa, kas tika maksāta par nozagtajām precēm, ir 500 eiro mēnesī, tad gadā tie jau būtu 6000 eiro vienā uzņēmumā.

Vēl darbinieki mēdz zagt mazgāšanas līdzekļus un, lai neizskatītos aizdomīgi, iepilda tos citā traukā. Savukārt, piemēram, pārtikas ražošanas uzņēmumos gaļu uzliekot uz vēdera, aptinot skoču un uzliekot virsū drēbes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jaunu darbinieku ienākšana darba tirgū nākotnē turpinās samazināties, tomēr pirmspensijas vecuma bezdarbnieku rādītāji ir augsti. Veikts pētījums, kas atklāj būtiskākos stereotipus, kas saistīti ar vecuma diskrimināciju, kā arī rosina domāt par veiksmīgāku paaudžu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aicina Valsts ieņēmuma dienestu veikt aktīvākus nodokļu kontroles pasākumus arī apsardzes nozarē, lai tiktu sperts solis tālāk ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences apstākļu veicināšanā.

«Reālo ieņēmumu neuzrādīšana pilnā apmērā un algu izmaksa «aploksnēs», kas apsardzes nozarē eksistē jau gadiem, liedz godīgi strādājošajiem komersantiem būt konkurētspējīgiem gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos. Aplēses arī liecina, ka nenomaksātu nodokļu dēļ šajā nozarē valsts katru gadu zaudē vairākus desmitus miljonus eiro,» norāda Arnis Marcinkēvičs, DNKA valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus DNKA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka asociācija bija aicinājusi 100 lielākos apsardzes nozares uzņēmumus informēt par kopējo uzņēmuma nodokļu nomaksas apmēru uz 1 apgrozījuma latu 2013.gadā, tomēr šim lūgumam atsaucās tikai četri komersanti. Tas radot pamatu aizdomām tam, ka lielai daļai uzņēmumu šie dati ir slēpjami un netieši norādot uz atrašonas ekonomikas pelēkajā zonā. Lai sekmētu nozares pārskatāmību DNKA jau ir vērsusies Valsts policijā ar aicinājumu izstrādāt detalizētu apsardzes komersantu reģistru, kurā būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par licencētajiem nozares uzņēmumiem (objektu un darbinieku skaitu, transportlīdzekļiem utt.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzlabojumi gliemeža ātrumā

Lāsma Vaivare 
, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vērojami nelieli uzlabojumi publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, vēl ir tālu līdz sakārtotai sistēmai, kas neļautu konkursos uzvarēt puspelēkām kompānijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā gadā divus lielus pasūtījumus saņēma kompānija, kuras samaksātais sociālais nodoklis, pēc VID datiem, atbilst apjomam, kas jāmaksā par darbiniekiem, kuri nodarbināti, apkalpojot šos pasūtījumus, bet ir zināms, ka viņiem ir vēl daudz citu klientu. Tā, neminot iesaistītās puses, joprojām neapmierinošo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. No šī piemēra izriet, – vai nu uzņēmums nevienu pakalpojumu saviem pārējiem klientiem nav sniedzis, kas ir maz ticams, vai arī valsts un pašvaldības izvēlas piegādātājus, kas nemaksā nodokļus, tikai tāpēc, ka tām vajag nopirkt lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eesti Energia ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs

Lelde Petrāne, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Eesti Energia valdes priekšsēdētāju ir ievēlēts bijušais elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Baltijas un Krievijas reģiona vadītājs Hando Suters, kurš jaunajā amatā stāsies 1. decembrī.

Nord Pool Spot Baltijas un Krievijas reģiona darbību Hando Suters ir pārvaldījis pēdējos četrus gadus. Savukārt, līdz tam viņš ieņēma vadošos amatus tādos uzņēmumos kā AS ESS Group (šobrīd G4S), Tolaram Investments, Olympic Entertainment Group un US Invest. H. Suters kā inženieris mehāniķis absolvējis Tallinas Tehnisko universitāti un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Igaunijas Biznesa augstskolā (EBS).

Pašreizējais valdes priekšsēdētājs Sandors Līve esot veicis nozīmīgu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, un viņš turpinās vadīt Eesti Energia līdz novembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā 3.ceturksnī lielākais investīciju apjoms komercīpašumos Baltijā

Žanete Hāka, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais investīciju apjoms komercīpašumos Baltijas valstīs šā gada 3.ceturksnī sasniedza 211,3 miljonus eiro, liecina CBRE apkopotie dati.

Ja salīdzina ar 2014. gada 3.ceturkšņa apjomu, tad tas šogad ir pieaudzis par 51%. Savukārt 2015. gada 3.ceturksnī kopējais investīcijas investīciju apjoms tika reģistrēts par 62% lielāks nekā šogad.

Šī gada trīs ceturkšņos komercīpašumos reģistrētais investīciju apjoms ir 565 miljoni eiro. Šogad prognozētais investīciju apjoms varētu būt par 40% mazāks nekā iepriekšējā gadā, kas bija rekorda gads investīciju ziņā.

Vislielākais investīciju apjoms komercīpašumos šī gada 3.ceturksnī ir reģistrēts Latvijā, kur kopējās investīcijas sasniedza 122.4 mlj eiro, tad seko Igaunija ar 72.2 miljoniem eiro un Lietuva ar 16.7 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daļa banku cenrādi jau piedāvā apskatīt gan latos, gan eiro

Žanete Hāka, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa banku jau sākušas paralēlo cenu atspoguļošanu mēnesi pirms likumā noteiktā termiņa.

Cenrādi gan latos, gan eiro var apskatīt SEB bankas, Swedbank, Citadele bankas, DNB bankas un citu banku mājaslapās.

Tāpat SEB bankas klienti no 1. septembra abās valūtās var redzēt sava konta kopsavilkumu internetbankā un mājas lapā iepazīties ar bankas sniegto produktu un pakalpojumu cenrādi latos un eiro, informē bankas pārstāvji.

SEB bankas internetbankas galvenajā izvēlnē pieejams eiro un latu kalkulators, kurā ievadot summu latos vai eiro valūtā, uzreiz redzama izvēlētajai valūtai atbilstošā summa. Uzņēmēji internetbankā vai bankas filiālē no 1. septembra līdz 1. novembrim var pieteikt eiro banknotes un monētas sev nepieciešamajā apjomā. Eiro skaidras naudas priekšpiegādi uz uzņēmuma norādīto adresi sākot ar 10. decembri veiks viena no inkasācijas kompānijām – Eurocash1, G4S un Evor, ar kuru uzņēmējs būs noslēdzis līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas telemātikas pakalpojumu uzņēmums Ecofleet ir nomainījis savu nosaukumu un līdzšinējā Track24 SIA vietā sauksies par Ecofleet Latvija SIA, informē uzņēmumā.

Igaunijā attīstītais un līdz starptautiskam mērogam paplašinātais uzņēmums Ecofleet ar jauno nosaukumu un zīmolu vēlas kļūt klientiem saprotamāks un parocīgāks. «Mūsu pakalpojumus izmanto kā vietējie, tā arī ārvalstu klienti, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visus savus klientus varētu uzrunāt līdzīgi un saprotami,» stāsta Ecofleet Latvija pārdošanas direktors Jānis Bērziņš

Latvijā Ecofleet darbojas kopš 2006. gada. Klientu vidū ir, piemēram, G4S, Depo DIY, Ventspils brīvosta, Lemminkäinen, LMT, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests, Coca-Cola.

Ecofleet ir starptautisks programmatūru izstrādes uzņēmums, kas sniedz uz GPS balstītus transportlīdzekļu un darbinieku pārvaldības risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks

Armanda Vilciņa, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam vadītājam vienmēr ir jābūt gatavam paveikt to, ko viņš prasa no pārējiem, tādā veidā iedvesmojot komandu sasniegt arvien augstākus mērķus, domā SIA Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Lielākais vadītāja izaicinājums ir koordinēt visu darbinieku efektīvu sadarbību, jo tikai kopā ar komandu uzņēmums var veiksmīgi, ātri un efektīvi virzīties uz priekšu, uzskata U. Tatarčuks.

Viņš uzsver, ka vienmēr ir svarīgi atrast balansu, lai vienlaicīgi spētu attīstīt gan jaunus pakalpojumus un noturētu esošo kvalitāti, gan nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar darbiniekiem un klientiem. Mērķi mainās Bērnībā es sapņoju kļūt par profesionālu sportistu, atminas U. Tatarčuks.

“Īpaši trenējos 100 metru distancē sprintā un aktīvi spēlēju basketbolu, taču ātri vien sapratu, ka nekļūšu par pasaules čempionu, tāpēc pievērsos uzņēmējdarbībai, joprojām saglabājot tuvas attiecības ar aktīvu dzīvesveidu. Arī mana pirmā izglītība saistās tieši ar sportu – 1999. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvu sporta skolotāja un basketbola trenera diplomu, kas man deva plašu ieskatu visos sporta veidos. Arī tagad sports ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, jo uzskatu, ka jebkuram vadītājam ir jāatrod laiks sev, piemēram, šobrīd aktīvi spēlēju hokeju,” atklāj U. Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunie elektroniķi izgatavojuši kustīgu robota roku un ar saules bateriju darbināmu automašīnu

Dienas Bizness, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma darbinieku koplietojamo automašīnu pārvaldīšanai ir izveidota vienota rezervācijas sistēma, kas automašīnu izmantošanu padara efektīvāku, pārskatāmāku un palīdz samazināt autoparka izmaksas, pateicoties mazākam transporta līdzekļu skaitam.

Automašīnu rezervācijas risinājums ir daļa no Ecofleet autoparka un komandu vadības pakalpojuma, kas balstīts uz GPS. Organizācijas transporta līdzekļi ir vienotā datu bāzē, kur vienmēr ir redzams, kur mašīnas atrodas un cik transporta līdzekļu ir pieejami rezervācijai. Ieguvumi no šīs sistēmas ir novērtējami sākot ar pirmo dienu - uzreiz ir redzams, cik daudz automašīnu vienlaikus tiek izmantotas, un kādi braucieni ar darba mašīnām tiek veikti.

„Dienesta automašīnu kopīga izmantošana lielos uzņēmumos ir pieaugoša tendence daudzviet pasaulē un nonākusi arī līdz Latvijai,” atzīst Ecofleet Latvia SIA pārdošanas direktors Viesturs Rijnieks „Lielākas efektivitātes un mazāku izmaksu vārdā lietošanā arvien vairāk tiek pieņemti līdzīgi risinājumi arī mazākās organizācijās.“

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Sertifikācijas un novērtēšanas komisija šodien nolēma apturēt septiņu Zolitūdes traģēdijā iesaistīto sertificēto būvinženieru sertifikātus, sacīja komisijas priekšsēdētājs un bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons.

Nolemts apturēt sertifikāta darbību ēkas konstrukcijas projektētājiem Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un trim ēku būvdarbu vadītājiem - Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam.

«Šodien komisija nevērtēja notikušās traģēdijas iemeslus, bet noteica tos sertificētos speciālistus, kas būvēja šos objektus. Tad, kad tiks pabeigta traģēdijas iemeslu ekspertīze, tiem speciālistiem, kuru vaina tiks atzīta, sertifikātus anulēs. Tie, kuri netiks atzīti par vainīgiem, varēs atjaunot savu sertifikātu darbību,» teica Jākobsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Academia un Swedbank biznesa akseleratora programmas Pirmais miljons atvēršanas ietvaros pirmo reizi tika noskaidrots miljona vērtu banknošu fiziskais svars. Inkasācijas kompānijas G4S telpās notikušajā naudas svēršanā noskaidrots, ka viens miljons 5 eiro banknotēs sver 144 kg, bet, sverot miljonu vērtas lielāka nomināla banknotes, to svars ir būs nepilni 23 kg.

Aprēķināts: ja savietotu miljona vērtas banknotes vienu aiz otras, veidotos 24,2 km garš ceļa posms.

«Domāju, uzņēmēji būs ar mani vienisprāt - tieši pirmo miljonu nopelnīt nav viegli. Katras uzņēmējdarbības sākums ir saistīts ar riskiem un nopietniem kompetences pārbaudījumiem. Latvijā praktiski nav paaudžu paaudzēs uzkrāta kapitāla, ko, piemēram, ģimenes uzņēmumā likt lietā. Tā ir būtiska atšķirība, ja salīdzinām ar vecās Eiropas valstīm. Mūsu uzņēmējiem jāuzņemas vairāk riska un jāattīsta savi uzņēmumi straujāk. Teorētiķi apgalvo, ka mērķus nepieciešams vizualizēt, tas veicinot to sasniegšanu, tāpēc, sverot miljonu, noteicām tā «praktisko miljona svaru»», stāsta programmas Pirmais miljons vadītājs Jānis Skrūzkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pazīstami uzņēmēji pievienojas INDEXO padomei

Lelde Petrāne, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS INDEXO padomei pievienojušies četri pazīstami uzņēmēji. INDEXO ir vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibināta ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība, kas kopš šā gada 3. jūlija Latvijas tirgū piedāvā jaunu pensiju plānu INDEXO Izaugsme.

INDEXO padomei pievienojas: Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Renāts Lokomets, Capitalia korporatīvo finanšu nodaļas direktors Pāvels Šnejersons un AS ELKO Grupa direktors Svens Dinsdorfs.

Plāns INDEXO Izaugsme tika izveidots kā alternatīva komercbanku pensiju plāniem. Pirmo darbības mēnešu laikā plāns piesaistījis 2700 klientu.

Darbu IPAS INDEXO padomē turpina Henrik Karmo (Karu Capital), Normunds Bergs (SAF Tehnika) un Edgars Zālītis (G4S Latvia).

Pensiju plāna turētājbanka ir Swedbank AS. Pensiju plāns piemērots tiem, kam līdz pensijai atlikuši vismaz 10 gadi.

INDEXO projekta aizsācēju vidū ir vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēji, tostarp kādreizējais bankas Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi (SAF Tehnika, Mobilly), Svens Dinsdorfs (ELKO), Elmārs Gengers (Tieto), Juris Grišins (Capitalia), Deniss Kairāns (Colliers), Bank M2M Europe vadītājs Roberts Idelsons, ķirurgs Kaspars Feldmanis, zvērināti advokāti Filips Kļaviņš un Raimonds Slaidiņš un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo apsardzi veiks Rīgas apsardzes sabiedrība

Dienas Bizness, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo ražošanas un administrācijas objektu apsardzi turpmākos trīs gadus par 4,5 miljoniem eiro veiks SIA Rīgas apsardzes sabiedrība, atsaucoties uz informāciju Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Līdz šim apsardzi nodrošināja akciju sabiedrība G4S. Līdz ar to mainīsies apsardzes kompānija, kas nodrošina apsardzi arī Pļaviņu HES.

Kā informējusi AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa, uzņēmumam ir pienākums rūpēties par savu objektu drošību, lielu uzmanību pievēršot ne tikai drošības tehniskajiem risinājumiem. Joprojām būtiska objektu drošības sastāvdaļa ir fiziskās apsardzes pakalpojums.

Līgumu paredzēts slēgt uz trīs gadiem. Kā veiksies ar līguma noslēgšanu, vēl gan spriest pāragri, jo Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā atrodama arī SIA Koblenz Drošība iesniegtā sūdzība. Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzība jāizskata līdz 13. februārim, atzīmē Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drošības nozares kompāniju asociācijai pievienojas divi biedri

Dienas Bizness, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) kļuvusi par lielāko apsardzes nozares uzņēmumu organizāciju, jo tajā uzņemti jauni biedri - SIA Securitas Latvia un SIA LDZ Apsardze, informē asociācijas vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Abi uzņēmumi atrodas nozares vadošo uzņēmumu vidū. Līdz ar jauno biedru pievienošanos asociācijai, DNKA pašlaik apvieno visus lielākos nozares uzņēmumus. DNKA biedri pārstāv vairāk nekā trešo daļu no visiem nozarē strādājošajiem, kopā nodarbinot 2538 cilvēkus.

«Gan Securitas Latvia, gan LDZ Apsardze pievienošanās asociācijai iezīmē būtisku pagriezienu nozares pārstāvniecībā - ja līdz šim nozīmīgākie nozares spēlētāji nav spējuši vienoties par sadarbību vienā organizācijā, lai risinātu nozares sasāpējušos jautājumus, tad tagad redzam, ka sadarbības un problēmu risināšanas virzienā ir sperts patiesi liels un nozīmīgs solis,» norāda DNKA valdes priekšsēdētājs A. Marcinkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru