Šogad Latfood kā pamatšķirni sāks audzēt pagājušajā gadā izmēģināto kartupeļu šķirni – Lady Claire, kas tiks izmantota Ādažu čipsi produkcijas ražošanai, informēja AS Latfood Agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš.

Patlaban Ādažu čipsi ražošanai tiek atlasītas kartupeļu šķirnes (bāzes kategorijas sēklas materiāls), kas piemērotas tieši čipsu ražošanai un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un tiek pavairotas SIA Latfood Agro. Tādējādi AS Latfood pats nodrošina pilnu ciklu Ādažu čipsu un sāļo uzkodu ražošanai.

«Nemainīgi kā līdz šim Ādažu čipsu ražošanai tiks izmantotas trīs pamata kartupeļu šķirnes – Saturna, Marlen, Lady Rosetta. Papildus šogad sadarbībā ar Latvijas zemnieku saimniecībām lielās platībās tiks audzēta jaunā šķirne Lady Claire, kas pēc pagājušās sezonas piredzes solās būt labāka par esošo šķirni Saturna. Tā ir Eiropā atzīta kartupeļu šķirne, kas ir piemērota audzēšanai arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Lady Claire raksturo ļoti zems cukura saturs un ļoti gaiša un stabila čipsu krāsa,» stāstīja I. Krūmiņš.

Paplašinot produkcijas noieta tirgu Latvijā un ārvalstīs, lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražotājs AS Latfood 2014. gadā palielinājis neto apgrozījumu par 15%, informē AS Latfood komunikācijas konsultante Līga Greiškane.

«Samazinoties eksportam uz Krieviju, tika meklēti arvien jauni eksporta tirgi, kas mums arī izdevās,» skaidro AS Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms.

Pagājušais gads Latfood ir bijis veiksmīgs, jo, par spīti Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un otrādāk, izdevies paplašināt eksporta tirgus un palielināt produkcijas noietu arī Latvijā. Pateicoties apgrozījuma kāpumam Latfood tirgus daļa sāļo uzkodu kategorijā Latvijā un Baltijā kopumā, ir pieaugusi par aptuveni 2% punktiem, 2014.gadā sasniedzot 46.5% Latvijā un 27% Baltijā (pēc The Nielsen Company datiem). Šie rezultāti Latfood ļauj ieņemt vadošo pozīciju sāļo uzkodu kategorijā ne tikai Latvijā, ber arī Baltijas valstīs kopumā.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood izsludinātajā iepirkumā par cietu kartupeļu čipsu ražošanas līnijas iegādi uzvarējis uzņēmums Rosenqvists Food Technologies AB, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 2,3 miljoni eiro un iekārta jāpiegādā deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Jauna kartupeļu čipsu ražošanas līnija nepieciešama, lai sāktu jauna eksporta produkta ražošanu, skaidro uzņēmuma Biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs.

Projekta realizācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums.

Jaunajā čipsu ražošanas procesā tiek izmantota cita tipa krāsns. Tāpat nav nepieciešama blanšēšana, tādēļ ietaupīsies energoresursi.

Savukārt patērētājiem tiks piedāvāts jauns čipsu veids. Jauno, augstas pievienotās vērtības produktu plānots realizēt galvenokārt Skandināvijas tirgos – Zviedrijā, Dānijā un Somijā – un tas ļaus Latfood būtiski palielināt eksporta īpatsvaru.

Pērn SIA Latfood Agro, kura galvenais uzdevums ir kartupeļu audzēšana pārstrādei čipsos AS Latfood vajadzībām un sēklas kartupeļu pavairošana AS Latfood līgumaudzētāju vajadzībām, strādājis ar 513,06 tūkstošu latu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 16,13% vairāk.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums gadu noslēdzis ar 25,71 tūkstoti latu peļņu.

Pērn AS Latfood Agro izaudzējis kartupeļus 99 hektāru platībā, kas ļāvis AS Latfood piegādāt 2,874 tūkstošus kartupeļu. Vislielāko ražību uzņēmumam nodrošinājušas tādas kartupeļu pamatšķirnes, kā Sinora, Lady Rosetta, Lady Claire, Marlen un Saturna.

Šogad, papildus kartupeļu audzēšanai, uzņēmums iecerējis uzsākt arī graudaugu (vasaras miežu) audzēšanu, lai uzlabotu augu maiņu.

SIA Latfood Agro kapitāldaļu turētājs ir AS Latfood (65,75%) un Ārijs Ūdris (34,25%).

Ikdienas rezultātu analīze, jauni pro­duk­ti, strukturālas pārmaiņas. Tas viss kopā pērn deva rezultātu, ar kuru uzņēmums Latfood ir gana apmierināts.

«Pērnā gada sākums nebija tāds, kā plānojām. Krīze ietekmēja pircēju un tirgu daudz stiprāk, nekā bijām domājuši. Pagāja janvāris, februāris, marts, sākām skatīties - kaut kas neiet: tas, ko darījām, nestrādā, nav atdeves. Pavasara pusē apsēdāmies un mēģinājām atbildēt uz jautājumu: vai varam tā turpināt? Sazīmējām nākotni, kā būs, ja neko nemainīsim, un tā mūs neapmierināja,» 2009. gada sākumu atceras Valdis Blūms, akciju sabiedrības Latfood valdes priekšsēdētājs. Pēc tam uzņēmuma vadība sākusi apsvērt pārmaiņas. «Pirmo apspriedi rīkojām kopā ar mārketingu tieši par šo jautājumu - kas mums iet un kas ne. Tad pieslēdzām pārdošanu un tālāk sekoja darbības pārveide: pārskatījām, ko mēs darījām, pieņēmām lēmumus par jaunu produktu attīstību.»

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Ādažu čipsu ražotājs a/s Latfood sācis agro kartupeļu šķirņu novākšanas darbus. Jaunie kartupeļi atbilstot kvalitātes standartiem un tos uzreiz varēšot izmantot čipsu ražošanā, norāda a/s Latfood Agroserviss direktors Ilgvars Krūmiņš.

Viņš arī piebilst, ka neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, kartupeļu raža būšot laba. Kartupeļu šķirnes, kas tiek audzētas tieši čipsu ražošanai, esot piemērotas Latvijas klimatam, līdz ar to Latfood sadarbībā ar zemnieku saimniecībām spēj nodrošināt čipsu ražošanu no vietējiem kartupeļiem.

Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā, ar gandrīz 40% lielu tirgus daļu. Šogad plānots iegādāties 11 tūkstošus tonnu kartupeļu, kas ir tikpat liels kartupeļu iepirkuma apjoms kā pērn. Līgumi par kartupeļu iegādi noslēgti ar gandrīz 20 zemnieku saimniecībām visā Latvijā.

Kartupeļu čipsu ražotājs a/s Latfood pērn audzējis apjomus galvenajos eksporta tirgos.

Starp Baltijas valstīm vislabākos pieauguma rezultātus a/s Latfood aizvadītajā gadā izdevies sasniegt Igaunijā, kur pārdošanas rādītājus izdevies pārsniegt par 22 %. Azerbaidžānā pērn realizācijas apjomi palielinājušies par 20 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat eksports attīstīts uz Kazahstānu, Kaļiņingradu, Krieviju un citām valstīm.

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu eksporta tirgos, kompānija palielināja ražošanas jaudas un vasaras sezonā ieviesa ražošanu trīs maiņās. Eksporta tirgos uzņēmuma produkcija tiek tirgota ar preču zīmi Taffel, izņemot Azerbaidžānu, kur Latvijas čipsi nopērkami ar Ādažu čipsi zīmolu. Eksporta tirgū tiek realizēti aptuveni 48% no kopējās Latfood Latvijā saražotās produkcijas, taču eksporta apjoms turpina pieaugt. Uzņēmums kopumā savu produkciju eksportē uz aptuveni 10 valstīm.

Pagājušajā gadā AS Latfood, kas ražo Ādažu čipsus, neto apgrozījums palielinājies par 2,6%, sasniedzot 9,76 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Kā minēts uzņēmuma vadības ziņojumā, sadarbības modeļa maiņa veicinājusi Igaunijas tirgus attīstības strauju kāpumu, kā arī apgūti jauni eksporta tirgi ārpus Baltijas valstīm. Pārdošanas apjomu stabils pieaugums aizvadītajā gadā nodrošinājis nepieciešamību ražošanā pāriet uz pastāvīgu trīs maiņu darbu, kas kopumā veicinājis ražošanas efektivitātes rādītāju uzlabošanos.

AS Latfood starp Baltijas valstīm vislabākos apgrozījuma pieauguma rezultātus izdevies sasniegt Igaunijā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 21%. Neto apgrozījuma pieaugums bijis vērojams arī eksporta darījumos ar Lietuvu, kur kāpums veidojis 7,1%. Neto apgrozījums Latvijā pērn bijis līdzīgs 2011.gada līmenim.

Kartupeļu pārstrādes uzņēmuma a/s Latfood valdē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais valdes loceklis Jānis Duks, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik a/s Latfood valdē darbojas tās priekšsēdētājs Valdis Blūms un valdes loceklis Sergejs Strogonovs, Vilnis Vorobjovs un Astra Šūba.

Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,5 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jaunkūlas-2, Ādažu novads.

Jau vēstīts, ka šobrīd Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Ādažos ražotie čipsi Baltijas valstīs ieņem otro vietu un 25% lielu tirgus daļu, bet Latvijā ir stabili pirmajā pozīcijā. Šobrīd uzņēmums strādā divās maiņās un brīvā jauda ir aptuveni 20–25% robežās, ja neiekļauj sestdienas un svētdienas.

Ādažu čipsu ražotājs Latfood šā gada desmit mēnešos par 30% ir kāpinājis pārdošanas apmērus Baltkrievijā, pastāstīja Latfood biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs .

Viņš norādīja, ka uzņēmums turpina attīstīt tirdzniecību Baltkrievijā, kur kompānijai ir labs sadarbības partneris. Tāpat šogad desmit mēnešos ir palielinājušies arī uzņēmuma pārdošanas apmēri Baltijas valstīs, kur uzņēmums patlaban realizē apmēram 80% no saražotās produkcijas īpatsvara.

Rabkevičs arī pastāstīja, ka Latfood turpina strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem un pirms mēneša nogādāja pirmo produkcijas kravu uz ASV, taču būtiski kāpināt pārdošanas apmērus jaunapgūtajā tirgū nav iecerēts. «ASV noteikti nav mūsu stratēģiskais tirgus,» sacīja Rabkevičs, piebilstot, ka ASV atrodas salīdzinoši tālu no Latvijas un transportēšana prasa lielas izmaksas.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood pagājušajā gadā strādājusi ar 13% apgrozījuma un vairāk nekā trīskārtīgu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv informācija.

Latfood apgrozījums 2013.gadā bija 15,633 miljoni eiro salīdzinājumā ar 13,888 miljonu apgrozījumu 2012.gadā.

Uzņēmuma peļņa pērn palielinājusies vairāk nekā trīskārtīgi un sasniegusi 543 309 eiro salīdzinājumā ar 153 843 eiro 2012.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn straujākais apgrozījuma pieaugums bijis Lietuvā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 15,9%. Tāpat strauji pieauguma tempi bija Igaunijā - 11% un Latvijā - 6%.

Kopumā uzņēmumam izdevies noturēt pozīcijas eksporta tirgos, kā arī dažādot produktu portfeli, kas ļāvis palielināt pārdošanas apjomus un nodrošināt pastāvīgu pāreju uz trīs maiņu darbu.

Kopējais kapitālieguldījumu apmērs Latfood pērn sasniedza 251 140 eiro. Lielākais investīciju apjoms tika veikts ražošanas līniju uzturēšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Uzņēmums Latfood ieguldījis trīs miljonus eiro kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās un uzsācis jauna veida – katliņčipsu (kettle chips) – ražošanu Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā rezultātā Latfood ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Lielākoties eksporta apjomu veido katliņčipsu produkti citiem Orkla uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Latfood galvenais investīciju mērķis ir attīstīt šo produktu segmentu Baltijā un, atbilstoši tirgus līdera pozīcijām, būt galvenajam spēlētājam arī katliņčipsu segmentā.

«Katliņčipsi ir Lielbritānijā un Skandināvijā plaši pazīstams produkts. Esam pirmie, kas ir uzsākuši ražot šāda veida produktu Baltijas valstīs un darām to, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas Eiropā. Šo čipsu ražošanas process ir atšķirīgs no tradicionālā – katliņčipsi tiek gatavoti, tos cepot katlos atsevišķās porcijās saulespuķu eļļā, nevis pēc plūsmas principa kā parasti. Tādēļ arī nosaukums tiem ir katliņčipsi, jo pagatavošanas veids ir līdzīgs kā mājās ar rokām gatavotiem kartupeļu čipsiem,» stāsta NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

a/s Latfood arī šogad iepērk 10 tūkstošus tonnu kartupeļu, kas izaudzēti gandrīz 20 Latvijas zemnieku saimniecībās. Šodien a/s Latfood noliktavā ievestas pēdējās kartupeļu kravas.

«Jau otro gadu desmitu mēs sadarbojamies ar Latvijas zemnieku saimniecībām, kurās audzē kartupeļus tieši Ādažu čipsu ražošanai. Tādā veidā nodrošinām pilnu ražošanas ciklu no kartupeļu sēklas līdz gala produktam, un varam būt pārliecināti par ražošanā izmantoto izejvielu kvalitāti,» norāda Valdis Blūms, a/s Latfood valdes priekšsēdētājs.

Neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, uzņēmumā norāda, ka šogad kartupeļu raža ir padevusies laba. Ādažu čipsu ražošanā tiek izmantotas čipsiem īpaši piemērotas kartupeļu šķirnes Saturna, Marlen, Lady Rosetta un Mustang.

Ādažu čipsu ražotāja a/s Latfood realizētās produkcijas apjomi ārpus Latvijas pieauguši, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Eksporta tirgos veiksmīgākie rezultāti sasniegti Azerbaidžānas tirgū, kur izaugsme vērojama 45% apmērā. Labos rezultātus Azerbaidžānā uzņēmums skaidro ar stratēģijas maiņu šajā tirgū, kas saistīta gan ar pašu komandas ieguldījumiem, gan arī distribūcijas koncepta maiņu.

Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms uzsver, ka liela ietekme ir arī šī reģiona uzticībai Latvijā ražotajiem produktiem. Turklāt Azerbaidžāna ir vienīgais eksporta tirgus, kur Latfood čipsi nopērkami ar Ādažu čipsi, nevis eksporta zīmolu Taffel.

Lai gan lielāks pārdošanas apjomu kāpums vērojams Azerbaidžānā, arī Baltijas eksporta tirgos ir vērojamas pirmās tirgus stabilizācijas pazīmes, jo samazinās straujais tirgus kritums, kas bija vērojams iepriekšējā gadā.

Ādažu čipsu ražotājs AS Latfood pērn Kazahstānā un Azerbaidžānā realizējis par 60 % vairāk produkcijas, salīdzinot ar 2008. gadu.

Par to liecina kompānijas darbības operatīvā informācija.

Vērtējot sasniegtos rezultātus šajās valstīs, Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms norāda uz reģiona uzticību Latvijā ražotajiem produktiem, tādēļ pozitīvi vērtē arī citu ražotāju perspektīvas šajā tirgū. Tāpat kompānijas vadītājs atzinīgi vērtē 2009. gadā abu valstu divpusējo sadarbību un attiecību stiprināšanu gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā, izsakot cerību, ka iesāktais darbs turpināsies arī šogad.

«Ievērojamais kāpums ir nopietna un ilga darba rezultāts, bet, protams, ir patīkami, ka darba augļi ir nākuši tieši krīzes gadā. Vienlaikus šis ir nepārprotams apstiprinājums tam, ka Latvijā ražotā produkcija ir konkurētspējīga, tāpēc valstij pārtikas ražotāji jāierindo starp eksporta prioritārajām nozarēm,» tā V. Blūms.

Kartupeļu čipsu Ādažu čipsi un sāļo uzkodu ražotāja Latvijā a/s Latfood pērn eksportējis 1304 tonnas produkcijas, kas ir par 16,6% vairāk nekā 2009.gadā.

Vislielāko eksporta kāpumu pērn izdevies sasniegt Krievijas un NVS valstu tirgos, pieaugumam pret 2009.gadu sasniedzot 34%.

Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms komentē: «Pērn izdevies būtiski kāpināt eksporta apjomus pilnīgi visās Latfood eksporta valstīs, kas tikai vēlreiz apliecina, ka stratēģija noteikt eksportu kā prioritāti, reaģējot uz ekonomisko recesiju, ir bijis pareizs lēmums, un ieguldītās investīcijas un darbs tā sasniegšanā ir sevi attaisnojuši. Patlaban eksporta tirgos tiek realizēta gandrīz puse no kopējā saražotā apjoma, ko šogad plānojam turpināt palielināt, gan apgūstot jaunus eksporta tirgus, gan paplašinot produkcijas sortimentu. Šogad liela uzmanība tiks pievērsta eksporta attīstīšanā uz Ukrainu un Baltkrieviju, kas mūsu skatījumā ir ļoti perspektīvi eksporta tirgi.»

Šonedēļ kartupeļu čipsu ražotājs a/s Latfood sācis novākt jauno kartupeļu ražu.

Pirmās novāktas kartupeļu šķirnes Lady Rosetta un Marlen. No agrajām kartupeļu šķirnēm plānots iegūt aptuveni 1000 tonnu jauno kartupeļu. Agrās ražas novākšana tiek pieskaņota ražošanas vajadzībām, un novāktie bumbuļi tiks pārstrādāti Ādažu čipsos jau šodien, ziņo kompānija. A/s Latfood Agroserviss direktors Ilgvars Krūmiņš atzīst, ka, neskatoties uz nokrišņiem piesātināto vasaru, kartupeļu audzēšanai apstākļi šosezon vērtējami kā labi. Bumbuļu briešanas periodā nokrišņi lielākajā daļā lauku ir pietiekami, kas savukārt ļauj prognozēt bagātīgu ražu.

Čipsu un uzkodu ražotājs Latfood, izstrādājot jaunu ražošanas tehnoloģiju, paplašinājis darbības nišas un pirmo reizi savu darbību pieteicis saldumu kategorijā.

Uzņēmums ieviesis Baltijā konceptuāli jaunu produktu līniju Sweet Pearl, kas ir uz kukurūzas vai rīsu bāzes gatavotas saldās uzkodas. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka produkta perspektīvas tirgū tiek saistītas ar vairākiem faktoriem. Kā viens no galvenajiem ir fakts, ka tirgū nav konkurējoša piedāvājuma, jo tā ir jauna produkta kategorija. Latfood prognozē, ka Sweet Pearl primāri popularitāti iemantos sieviešu auditorijā.

A/s Latfood mārketinga direktore Kristīne Mālniece stāsta: «Kompānijai Latfood divu veidu Sweet Pearl tirdzniecības uzsākšana ir nozīmīgs notikums ne tikai tāpēc, ka paplašinām savu produktu portfeli, bet arī tādēļ, ka pirmo reizi speram soli vēl neapgūtā nišā.»

Sāļo uzkodu un kartupeļu pārstrādes produktu ražotāja un realizētāja AS Latfood neto apgrozījums aizvadītajā gadā ir palielinājies par 12,56%, sasniedzot 15,633 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Visstraujāko apgrozījuma pieaugumu uzņēmumam pagājušajā gadā izdevies sasniegt Lietuvā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 15,9%, tāpat neto apgrozījuma vērā ņemami apgrozījuma pieauguma tempi bijuši vērojami arī Igaunijā (11%) un Latvijā (6%). Pateicoties apgrozījuma pieaugumam, 2013.gadā AS Latfood izdevies kāpināt kopējo rentabilitāti līdz 3,5%.

Pārskata gadu AS Latfood noslēdzis ar 543,309 tūkstošu eiro peļņu.

Šogad AS Latfood paredzējis uzlabot savas darbības finanšu rādītājus un līdzīgi kā pērn, arī šogad uzņēmuma darbības prioritāte būs produkcijas eksporta pieaugums un sistemātiska uzņēmuma produkcijas īpatsvara palielināšana Baltijas valstīs.

Uzņēmums AS Latfood pabeidzis kartupeļu ražas novākšanas darbus, un šodien uzņēmuma noliktavā ievestas pēdējās kartupeļu kravas no vietējiem zemniekiem. Kartupeļi audzēti kopumā divdesmit Latvijas saimniecībās un paredzēti Ādažu čipsu ražošanai.

Kopumā šī gada kartupeļi tika novākti no vairāk nekā 450 hektāru plašas teritorijas, un jaunās ražas kopējais apjoms sasniedz 12,6 tūkstošus tonnu, kas ir vislielākais iepirktais kartupeļu daudzums Latfood vēsturē, informē uzņēmums.

AS Latfood Agroserviss direktors Ilgvars Krūmiņš atzīst, ka, neskatoties uz nokrišņiem piesātināto vasaru, izšķirošais posms noslēguma periodā bija labvēlīgs, tamdēļ kartupeļu audzēšanai apstākļi šosezon kopumā vērtējami kā labi.

Ādažu čipsu ražošanā tiek izmantotas kartupeļu šķirnes - Saturna, Marlen, un Lady Rosetta, bet šogad pirmo reizi tiks izmantota arī šķirne Lady Claire.

Pārdošanas tīģeris Kristīne Mālniece Pārdošanas tīģera titulu nopelna ar veiksmīgu Latfood mārketinga un pārdošanas saliedēšanu.

Ja aicinājumi domāt «ārpus kastes» vairs nešķiet nekas jauns, tad tagad ir pienācis laiks domāt tā, lai nebūtu pat tuvu šai «kastei», atklājot konkursa Pārdošanas tīģeris 2010 fināla pasākumu, teica SIA Dienas Mediji valdes priekšsēdētājs Zigmārs Meija. Kā atklājās dalībnieku prezentācijās, tieši netradicionāli risinājumi ir bijuši tie, kas ļāvuši konkursa finālā pārstāvētajiem uzņēmumiem sasniegt panākumus pārdošanā pat krītoša tirgus apstākļos.

Precīza fokusēšanās uz lielajiem klientiem, pāriešana no vecāku - bērnu attiecību modeļa uz pieaugušo attiecībām pārdošanas komandas vadībā, klientu paradumu maiņa un pat jaunu terminu izgudrošana un ieviešana tirgū — tie bija tikai daži no finālistu pieredzes piemēriem, kas izraisīja dzīvu interesi un papildjautājumus no konferences apmeklētājiem.

Šobrīd Latvijas sāļo uzkodu tirgus ir augošs, kamēr Lietuvā saglabājoties kritumu vidēji par 10 – 15%.

Kartupeļu čipsu ražotājs a/s Latfood norāda, ka, lai gan sāļo uzkodu lietošanas kultūra visās trīs Baltijas valstīs attīstījusies vienlaicīgi, katrā tas noticis savādāk. Piemēram, Igaunijā sāļo uzkodu nozare attīstījusies lēni un stabili, arī ekonomikas lejupslīdes laikā tai nebija strauju kritumu, taču šobrīd šis tirgus faktiski stāv uz vietas. Savukārt Latvijā šis segments esot ļoti piesātināts, konkurence – saspringta.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms skaidro: «Lai gan kopumā nozarē ir manāmas pirmās stabilizācijas pazīmes, tomēr norādīt uz tirgus izaugsmi pagaidām ir pāragri. Latvijā tirgus izaugsme ir skaidrojama ar to, ka ir izveidojusies ļoti spēcīga sāļo uzkodu kategorija.»