Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Latvijas piena fiasko ir rūgta mācība piensaimniecības nozarei, bet rūpnīcas elpas atgūšanai nepieciešami miljoni un inovācijas

Trauksmes zvani par to, ka rūpnīcas projekts ir vāji dzīvotspējīgs jau saknē, noklusa toreizējā eiforijas vatē, 2012. gadā sākot darbināt ar Eiropas miljoniem un valsts garantijām pastutēto jaunuzbūvēto Latvijas piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē. Jāpiekrīt Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka sacītajam – ja vietējās piensaimniecības ziedu laikos pirms Krievijas embargo uzņēmums nevarēja stabili nostāties uz kājām, tad pašlaik runāt par pozitīviem scenārijiem nozīmētu tukši dzesēt muti. Bez daudzmiljonu investīcijām, un nozares eksperti rēķina, ka vajadzīgi būs aptuveni 5–10 miljoni, rūpnīcai no grūtībām neizkļūt. Sākotnējais lēmums ražot piena koncentrātu tagad cērt pa rūpnīcas vaigu, bet rētu aizzieķēšana ar sieru tās tomēr nedziedē. Turklāt industriālo produktu ražošanas bloks – rūpnīcas mugurkauls – ar tā modernajām iekārtām tagad palicis bez darba. Globālie piena plūdi, kvotu atcelšana, kā arī industriālo produktu un svaigpiena cenu lejupslīde novedusi pie tā, ka pārstrādātājiem visizdevīgāk ir strādāt ar pienu, nevis iepirkt koncentrātu, kurš kļuvis lēts un maz pieprasīts. Galvenā produkta godā tagad ieceltais siers diemžēl arī nav labākais plāksteris, jo siera ražošana pašlaik pārstrādātājiem nes zaudējumus. Kilograms siera prasa 8 – 14 litru piena, turklāt produkts ir darbietilpīgs un tehnoloģiski pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā cenas, siers pašlaik nav produkts, ar ko nopelnīt un varbūt pat ne izdzīvot. Tādējādi knapā Latvijas piena produktu grozs, kas aprobežojas ar sieru, neļaus ilgi veģetēt bez papildu investīcijām. Nav tik svarīgi – pārdot iekšējā tirgū vai eksportā, bet ar pliku sieru pārstrāde neizdzīvos, izņemot mājražošanu.

Rīga 71 pasaules pilsētas konkurencē atzīta par 65.dārgāko pilsētu, liecina Šveices lielākās bankas UBS veiktais pētījums.

Tallina šajā sarakstā ieņem 49.vietu, bet Viļņa ierindota 59.pozīcijā.

Visdārgākā dzīve, neietverot īri, ir Cīrihes, Ženēvas un Ņujorkas iedzīvotājiem.

Tikmēr ceturtajā vietā ierindojos Oslo, piektajā vietā ir Kopenhāgena, bet pirmo sešinieku noslēdz Londona.

Savukārt ietverot īres maksu, par dārgāko pilsētu UBS atzinusi Ņujorku.

Toties vislētākā dzīve ir Bukarestes, Sofijas un Kijevas iedzīvotājiem.

Nosakot pilsētas dārdzību, vērā tika ņemts 122 preču un pakalpojumu grozs, kas ietver arī mājokļa īri, elektroenerģijas un apkures rēķinus, pārtikas produktus, apģērbu un sabiedrisko transportu.

Latvijā mazumtirdzniecībā konkurence šobrīd nestrādā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Manuprāt, mums jau gadiem mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikas produktos, konkurence nestrādā. Ja var produktam uzlikt uzcenojumu 300% plus pievienotais vērtības nodoklis (PVN) un konkurēt, tas nozīmē, ka spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka šeit kaut kāda iejaukšanās ir loģiska un nepieciešama," sacīja Šmits.

Ministrs arī pateicās graudu pārstādes uzņēmumam "Dobeles dzirnavnieks", kas atļāvās publiski runāt par šo 300% uzcenojumu viņu ražotajai produkcijai mazumtirdzniecībā, norādot, ka tas ir paraugs arī citiem.

Vienlaikus Šmits gan arī akcentēja, ka šādi var atļauties rīkoties tikai tie uzņēmumi, kuri ir ļoti spēcīgi eksportā un kuriem Latvijas tirgus nav pastāvēšanas jautājums, jo pretējā gadījumā attiecīgā ražotāja preces vairs nebūs pieejamas pie konkrētā tirgotāja. "Tas vēlreiz parāda, ka konkurence mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikā, šobrīd nedarbojas," atzīmēja ministrs.