Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus 

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Raivis Bahšteins, 2016. gada 01. jūlijs plkst. 13:42

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

""

 

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Mazumtirgotāji labi jūt sabiedrības labklājības pulsu, kardināli atšķirīgu situāciju vērojot Rīgā kopā ar Pierīgu un Latvijas reģionos. 80% Elvi franšīzes veikalu atrodas reģionos, un SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine stāsta, ka situācija ir stabila, bet nav iepriecinoša. «To labi raksturo pirkumu grozs. Pircēji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to varam novērtēt, ka daļai sabiedrības ir vairāk līdzekļu, tajā pašā laikā redzam, ka lauki ļoti strauji tukšojas, cilvēkiem pārvietojoties uz reģionu centriem. Pašlaik vēl situācija nav nonākusi līdz veikalu slēgšanai, bet apgrozījums cieš,» stāsta L. Vārtukapteine. Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers piebilst, ka novērojama pircēju skaita samazināšanās Latgales veikalos. «Lai gan apgrozījums krīt, tas pagaidām ir pietiekams, lai bizness reģionos tomēr būtu rentabls,» norāda A. Vilcmeiers. «Pozitīvs signāls ir vidējā pirkuma pieaugums, bet demogrāfiskā situācija mums ziņo par lielu bīstamību,» turpina Maxima Latvija vadītājs.

Kopējo ainu raksturo mazītiņš pieaugums ap 1,5% šā gada pirmajos piecos mēnešos, uzver SIA Linstow Center Management iznomāšanas un attīstības direktors Mārcis Budļevskis. Nelielā izaugsme jau ilgstoši notiek uz vidējā pirkuma pieauguma rēķina, savukārt apmeklētāju skaits tirdzniecības centros samazinās, tādējādi tajos sarūk, piemēram, impulsa pirkumu segments. «Pirkuma grozs reģionos ir četras reizes lielāks nekā Rīgā, bet tas saistīts ar veikalu pieejamību,» citu ainu zīmē interneta lielveikala SIA NUKO finanšu direktore Sabīne Lakuča.

Pašlaik galvenie faktori sastājušies tā, lai patēriņš tuvāko gadu laikā tomēr būtiski augtu, stāsta DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane-Jēgere. «Novērojam, ka konstanti katru ceturksni palielinās iedzīvotāju noguldījumu apmērs, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir gatavi iegādāties lielākus pirkumus. Jautājums – kad viņi jutīsies pietiekami komfortabli, lai to sāktu darīt?» Tāpat vērojama kredītu sloga mazināšanās, jo iepriekšējos gados iedzīvotāji lielu daļu no saviem ienākumiem novirzīja, lai segtu pārmērīgās kredītsaistības, bet pašlaik sāk palikt vairāk brīvu līdzekļu, lai iepirktos. «Mēs sagaidām, ka algas kāps arī šogad – šajā jomā valstī kopumā vidējā temperatūra ir augšupejoša,» norāda I. Opmane-Jēgere. «Mazumtirgotāju izaugsmes tempi ir dažādi: daļai uzņēmumu apgrozījums aug par 10–20% gadā, bet ir tādi, kam tas krītas,» viņa atzīmē. Ja pašlaik kopējais tirgus ir ar nelielu pieauguma tendenci, daudz būtiskāk ir tas, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis un spēja reaģēt uz tirgus notikumiem.

Sekundes desmitdaļas

Pirms varam kā identifikatoru norēķinoties izmantot viedtālruni vai pirkstu nospiedumus, joprojām mūsu makos atrodas plastikāta maksājumu kartes. To evolūcijai sasniedzot jaunu pakāpienu, arī Latvijas bankas cita pēc citas nāk klajā ar paziņojumiem par plāniem izdot bezkontakta kartes. Uz šo karšu ieviešanu lielas cerības liek Narvesen attīstības direktore Iveta Priedīte. «Tā kā apkalpošanas ātrumam ir svarīga katra sekundes desmitdaļa, uzskatu, ka bezkontakta kartes dos iespēju palielināt darba efektivitāti,» saka I. Priedīte. Šī iespēja Narvesen tīklā sāks darboties ne vēlāk kā nākamā gada pirmajā ceturksnī. «Ceram, ka bankas būs pietiekami ātras,» viņa atzīst. Savukārt SIA Tirdzniecības nams Kurši finanšu direktors Artūrs Zīverts atzīmē, ka bezkontakta kartes ir labs risinājums tikai sīkpreču tirgotājiem, jo pirkuma summas ierobežojums, par kādu vienojušās bankas, ir desmit eiro. Vidējais pirkums Narvesen tīklā ir ap diviem eiro. «Mums no tā ne silts, ne auksts. Ja nu vienīgi kāds celtnieks ieskries mūsu veikalā, lai nopirktu cigaretes,» saka A. Zīverts. «Ieguvumu mums nav, taču jaunos termināļus uzliksim. Pašlaik vēl nav programmatūras, kas to spētu nodrošināt, lai gan līdz 2017. gadam ir palikuši vien daži metri,» līdz ar citiem tirgotājiem ir nobažījies A. Zīverts.

Tas, vai tirgotāji šo pakalpojumu reāli ieviesīs, lielākoties atkarīgs no bankām, piezīmē Maxima Latvija vadītājs. «Redzam, ka agri vai vēlu, bet šī tehnoloģija Latvijā būs, tādēļ jau pašlaik uzstādām termināļus, kas ir aprīkoti ar šādu funkciju. Kad pieprasījums sasniegs kritisko masu, būsim gatavi relatīvi īsā laikā palaist šo tehnoloģiju,» norāda A. Vilcmeiers. «Tas, visticamāk, nedos nekādu pievienoto vērtību apgrozījumam, bet redzam iespēju tādējādi uzlabot klientu apkalpošanas ātrumu. Līdz ar to mums tas vairāk ir patērētāju ērtībām, nevis efektivitātes uzlabošanai no biznesa viedokļa,» viņš skaidro. Savukārt pašapkalpošanās kases veikalos Maxima kļūst arvien populārākas, šogad ar tādām tiks aprīkoti astoņi Maxima lielveikali. Elvi vadītāja skaidro, ka pastāv digitālā plaisa starp vecāko paaudzi un aktīviem tehnoloģiju izmantotājiem līdz pat tādam līmenim, ka daļa pircēju izmanto iespēju izņemt skaidru naudu ar maksājumu karti, lai ar to tajā pašā kasē pēcāk norēķinātos par pirkumiem.

Divās frontēs

Interneta tirdzniecības pretnostatīšana tradicionālajai mazumtirdzniecībai ir novecojusi, jo abas puses jau pierādījušas spēju pastāvēt līdzās. Interneta tirdzniecības apjomi aug, bet veikalu attīstības plānus tas īpaši neietekmē. Kopumā tradicionālā jeb parastā tirdzniecība joprojām aizņem ap 80%, atzīmē LTA prezidents. Ap 75% Latvijas iedzīvotāju lieto internetu un aptuveni tikpat daudz tajā arī iepērkas, atzīmē H. Danusēvičs. Tirdzniecība internetā turpina palielināties, lai gan lēnāk, bet arvien nozīmīgāku lomu ieņem iepirkšanās ārzemju interneta platformās – šādi tiek veikti 20% no pirkumiem. Pārtiku internetā iegādājas tikai 3% Latvijas iedzīvotāju un bez pieaugošas tendences. Tāpat ir citas preču grupas, kuras cilvēki internetā parasti neiegādājas. Pastāv arī nelegālā tirdzniecība internetā, un krāpšana, pēc H. Danusēviča aplēsēm, ir pat 20–30% no šādas tirdzniecības, kas darbojas legālu interneta veikalu aizsegā.

«Mēs nekonkurējam ar tradicionālo tirdzniecību, turklāt daļa mūsu klientu ir ar kustību traucējumiem, tāpēc mēs drīzāk papildinām tradicionālo tirdzniecību,» skaidro S. Lakuča. «Pircēju skaits aug, tāpat vidējais pirkumu grozs. Zīmīgi, ka vecajās Eiropas valstīs pārtikas mazumtirdzniecības sektorā ievērojami vairāk – ap 20% – aizņem interneta tirdzniecība,» viņa skaidro. Uzņēmums Maxima Latvija darbojas abās frontēs. «Internetā piedāvājam tikai pārtiku, un šī sadaļa ir ar pozitīvu kāpumu. Tiesa, ir vēl daudz izaicinājumu, lai tas būtu stabils un pelnošs bizness,» skaidro A. Vilcmeiers. «Tā kā e-Maxima vidējais pirkuma grozs ir lielāks nekā fiziskajā veikalā, šis pircējs uzskatāms par premimum klientu, kam ir svarīgs arī individuālās piegādes servisa līmenis,» viņš atzīmē.

«Jūtama atsevišķu deputātu īstenota interneta tirdzniecības politizācija, nosakot pakalpojuma ierobežojumus, piemēram, aizliedzot tirgot alkoholu,» saka H. Danusēvičs. «Politiķi ar to būtībā pasaka, ka neuzticas ne pārdevējam, ne pircējam, un liedz šādu preci piegādāt arī cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem,» viņš turpina. Tāpat tirgotājus skar pārrobežu tirdzniecības ierobežojumi.

Pārdot krāsu internetā

Par to, ka nozare, neņemot vērā stagnācijas draudus, vēlas attīstīties, liecina apstāklis, ka joprojām tiek paplašināti tādi jau strādājoši lielveikali kā Alfa un Origo un būvēti jauni tirdzniecības centri, piemēram, Akropole. Savukārt Kurši šogad atvēra jau 19. veikalu. SIA Linstow Center Management iznomāšanas un attīstības direktors uzskata, ka tirdzniecība internetā ir jāuztver pietiekami nopietni un tās attīstības temps ir ievērojami straujāks. «Tirdzniecības centri mainās – tā vairs nav vieta, kur vienkārši pārdot preces, bet jāpiedāvā izklaide un serviss. Tajā pašā laikā sevišķi Latvijā jūtama attieksme, ka tirdzniecības centri atņemot laiku ģimenēm kopā būšanai, bet tas ir sāpīgi, jo Rīgā tieši tirdzniecība vēsturiski bijusi pamats tās dzīvīgumam,» uzskata M. Budļevskis. «Ne tikai nevajag netraucēt darboties tirgotājiem, bet jābūt skaidram plānam, kā pilsētas attīstībā iekļaut veikalus. Tas ir jautājums par pilsētas plānošanu un nodokļu politiku,» rezumē M. Budļevskis.

Kuršu finanšu direktors skaidro, ka izveidotais būvmateriālu interneta veikals saskāries ar izteiktiem cenu kariem, maziem tirgotājiem piedāvājot ļoti zemu pārdošanas cenu. «Līdz ar šīm problēmām šis kanāls mums nav sevišķi attīstīts,» piebilst A. Zīverts. Tāpat internetā nekad nevarēs pārdot, piemēram, krāsu.

«Pašlaik interneta virzienā neskatāmies, taču apdraudējumus savam biznesam īsti nesaredzam,» bilst L. Vārtukapteine. Savukārt Narvesen attīstības direktore saskata iespēju izmantot internetu, lai veidotu mobilās aplikācijas, ar kurām, piemēram, pasūtīt kafiju, ko pēcāk saņemt veikalā, nestāvot rindā.

Interneta tirdzniecību bremzē IT profesionāļu trūkums, atzīst NUKO pārstāve. «Tā kā Latvijā ir milzīgs šīs jomas speciālistu trūkums, sadarbojamies ar ārzemju partneriem. Mums idejas rodas ātrāk, nekā ir iespēja tās izpildīt. Tas ir viens no lielākajiem šī biznesa izaicinājumiem,» atzīmē S. Lakuča. «Arī citi interneta veikali atzīmē to, ka no pasaules tehnoloģijām atpaliekam par trim, četriem gadiem. Diemžēl nevaram to pārvarēt mazā tirgus dēļ un nespējas dēļ algot cilvēkus, kuri spētu uzturēt tehnoloģisko attīstību,» rezumē H. Danusēvičs.

Identitātes maiņa

Turpinot par izmaiņām formātā, zīmīgs piemērs ir Statoil veikals Vecrīgā, kur var «uzpildīties» tikai ar kafiju vai saldējuma kokteili bez degvielas uzpildes iespējas. Savukārt Rimi atvēris ātrās iepirkšanās koncepta veikalu, mazajām precēm ieņemot arvien nozīmīgāku lomu. «Uzkodu segments ir strauji augošs visā pasaulē, un arī Narvesen apgrozījuma pieaugums rāda, ka ejam lieliem soļiem uz priekšu. Līdzņemšanai sagatavotās pārtikas kāpums gada laikā bijis 20%. Tas skaidrojams ar to, ka dzīves temps aug, bet cilvēkiem tik un tā ir jāēd,» stāsta I. Priedīte. Maxima Latvija vadītājs sīkpreču un uzkodu tirdzniecību salīdzina ar interneta tirdzniecību, kas abas saistāmas ar sabiedrības paradumu maiņu. «Mēs ar vienu aci skatāmies, bet pašlaik neesam gatavi mesties convenience nišā,» atzīst A. Vilcmeiers.

Kopumā preču segmentu sajaukšanās notiek arvien dziļāk, skaidro A. Zīverts, kurš gan savā uzņēmumā vēlas pieturēties pie būvmateriālu tirgošanas, nepievēršoties pārtikai. Tomēr dzērieni, cigaretes, kafija līdzņemšanai ir pieejama arī veikalos Kurši. «Cilvēki mērķtiecīgi nebrauks uz būvmateriālu veikalu pēc desas, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka kādu daļu pārtikas tirgotājam tas atņems, īpaši tas ir jūtams reģionos,» uzskata L. Vārtukapteine.

Arī augošais pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir jauna tendence, ar kuru tirgotājiem jārēķinās. Veikalos Elvi bioloģisko produktu loks ir neliels, tomēr veikalu formāts paredz iespēju vietējam zemniekam pārdot izaudzēto. Interesi bioloģiskā pārtika raisījusi arī NUKO lielveikala klientu vidū. No vienas puses, šo sadarbību apgrūtina nepieciešamās atļaujas un birokrātiskais slogs, no otras – tādi mazam zemniekam sarežģīti risināmi jautājumi kā iepakojums un loģistika. «Problēma slēpjas tajā, ka mazumtirdzniecības tīkli nav spējuši izveidot normālu komunikāciju ar zemniekiem un otrādi,» piebilst H. Danusēvičs.

Nodokļu sistēmas neprognozējamība un lielais darbaspēka nodokļu slogs, ieskaitot slimības pabalstus – tā H. Danusēvičs raksturo lielākās mazumtirgotāju grūtības, ar ko tie saskaras ikdienā. «Valstī būtu jānosaka 15–20% robeža, līdz kurai attīstās dominējošie uzņēmumi, tomēr atstājot vietu citiem tirgotājiem. Tas ir ne tikai tirgotāju, bet arī ražotāju interesēs. Vai iesim Skandināvijas valstu ceļu, kur darbojas tikai viens vai divi tīkli, vai kā Itālijā, kur ir daudz lielu un mazu tirdzniecības tīklu un visi sadzīvo?» pauž H. Danusēvičs.

Maxima Latvija vadītājs H. Danusēviča sacītajam nepiekrīt un uzskata, ka tirgotājus jau tā daudz regulē, tostarp Negodīgas mazumtirdzniecības prakses likums, kuru A. Vilcmeiers dēvē par sasteigtu un nekvalitatīvu. «Šo likumu mēs saucam par lielu murgu, kuram visi ir pielāgojušies. Ražotāju lobijs Latvijai vēlas no ES atšķirīgus noteikumus. ES jau ir pieņemti reglamentējoši dokumenti, kas runā par attiecībām produktu piegādes ķēdēs, un tur nav pārlieka regulējuma kā Latvijā. Salīdzinājumam – aizdodot kaimiņam desmit eiro, tev būtu jāpakļaujas Banku likumam. Tā tagad jūtas mazie tirgotāji,» atzīst H. Danusēvičs. Bet pašlaik, kā rāda Konkurences padomes atzinums, gandrīz visiem tirgotājiem un lielākajai daļai ražotāju šis likums ir radījis grūtības. Mazumtirgotājiem līdz ar jauno likumu nācās pārslēgt milzīgu apjomu līgumu: Maxima Latvija ap 900, Elvi – vairāk nekā 400.

«Turklāt tirgotāji, īpaši nelielie, atteicās no pārtikas precēm, kuras nebūs iespējas atdot atpakaļ. Līdz ar to ir cietis veikalu sortiments,» uzskata H. Danusēvičs. Valstij jādara viss, lai attīstītu uzņēmējdarbību, nevis jādomā jauni veidi, kā izspiest naudu no esošajiem tirgus spēlētājiem, pārliecināti diskusijas dalībnieki. Spilgts piemērs ir prasība par videonovērošanu alkohola tirdzniecības zālēs, kuru atcēla gadu pēc ieviešanas. Taču veikali jau bija investējuši videonovērošanas sistēmās.

Kases aparāti

Vēl viens nozares bubulis ir kases aparātu reforma, kas nosaka, ka jau ar 2017. gada 1. janvāri jābūt jaunajām prasībām atbilstošiem kases aparātiem. Līdz gada beigām jāreģistrējas firmām, kas var tirgot kases aparātus, bet jūnija sākumā joprojām nebija reģistrējies neviens uzņēmums, stāsta H. Danusevičs. Viņš akcentē, ka saskaņā ar tā saucamo Valsts ieņēmumu dienesta balto sarakstu godīgie lielie nodokļu maksātāji var tos ieviest ar trīs gadu nobīdi, bet godīgajiem mazajiem uzņēmumiem šādas atkāpes nav. Kāda tad ir mazo uzņēmumu atbalsta politika šajā valstī, neizpratnē ir H. Danusēvičs.

DB jau ir rakstījis, ka neviens no aptuveni 60 tūkst. pašlaik Latvijā lietošanā esošajiem kases aparātiem neatbilst jauno noteikumu prasībām, bet jauna parauga kases aparātu un sistēmu ieviešana skars katru tirgotāju, un tas paģēr arī papildu izmaksas.

«Manuprāt, lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, kas notiek tirgū un reģionos, kur ciemos kursē kravas mikroautobusi ar plašu spektru preču. Skaidrs, ka veikali nekad nevarēs konkurēt ar beznodokļu rūpalu!» piebilst L. Vārtukapteine. «Ja runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu, nav nozīmes: neiedod jaunā vai vecā kases aparāta čeku,» ironizē H. Danusevičs.

«Tā ir kārtējā sajūta no valsts puses. Liekas, ka valsts ar uzņēmēju pārregulāciju mēģina parādīt ierēdņu aktīvo darbu, lai nebūtu jāsamazina valsts aparāts,» viņš rezumē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 30. janvāris plkst. 16:41

Pagājušā gada decembrī pēc spēcīgā kāpuma divos iepriekšējos mēnešos...

2014. gada 10. jūnijs plkst. 10:47

Aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieauga par 0,4%, bet Eiropas...

2014. gada 30. maijs plkst. 14:42

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2013. gada attiecīgo mēnesi kopējais mazumtirdzniecības...

2014. gada 09. aprīlis plkst. 11:24

Lielākajā daļā tirdzniecības uzņēmumu patlaban tiek ievērotas darba tiesības un darba drošība,...

2014. gada 03. marts plkst. 16:38

Līdzšinējās patēriņa perspektīvas bija labvēlīgas turpmākai izaugsmei, tomēr Ukrainas...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2016. gada 04. jūlijs plkst. 17:01

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin,...

2016. gada 01. jūlijs plkst. 12:44

Pēc nepilnu gadu ilgušas rekonstrukcijas atklāta bijusī Jūrmalas viesnīca Lielupe, kur tagad...

2016. gada 01. jūlijs plkst. 12:11

Piektdien, 1. jūlijā, Centrāltirgum pieguļošo autostāvvietu Maskavas ielā apsaimniekošana...

2016. gada 01. jūlijs plkst. 10:54

No šodienas, 1.jūlija, pieejamas jaunās laika biļetes vienai stundai darba dienām un...

2016. gada 01. jūlijs plkst. 10:42

Kultūras ministrijas rīkotajā iepirkumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jumta...

2016. gada 30. jūnijs plkst. 15:58

Mazumtirdzniecībai maijā bijis straujākais pieaugums šogad, norāda eksperti....

2016. gada 30. jūnijs plkst. 13:34

Kontrabandas cigaretes šā gada 2. ceturksnī Latvijā ieņem 23,8% tirgus, liecina jaunākais...

2016. gada 30. jūnijs plkst. 13:16

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums...

2016. gada 30. jūnijs plkst. 12:55

SIA VTU Valmiera informē, ka drošības apsvērumu dēļ no 1.jūlija uzņēmuma autobusos...

2016. gada 30. jūnijs plkst. 10:48

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 30. jūnijā, akceptēja SIA Rīgas...