Jaunākais izdevums

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Filmas producente Antra Cilinska atklāj, ka ļoti piemērots filmēšanai izrādījies bijušais Jāņmuižas tehnikums, kurā apbrīnojami saglabājies deviņdesmito gadu šarms: «Galvenā varoņa skolu meklējām visā Latvijā, jo bija skaidrs, ka jāatrod vieta, kuru pēc iespējas mazāk būtu skāruši eiroremonti. Tas patiesi nebija vienkāršs uzdevums, bet laimīgā kārtā atklājām Jāņmuižas bijušā tehnikuma telpas, kurās patiesi rodas sajūta, ka esam atgriezušies 25 gadus senā pagātnē. Jāsaka paldies arī vietējiem cilvēkiem, kas ar atsaucību uzņēmuši filmēšanas grupu. Sākām ar skolas ainu filmēšanu, kurās galvenais varonis Jānis iepazīstas ar jauno klasesbiedreni Kristīni, notiek sporta stunda, sadursmes ar skolasbiedriem, Jāņa pirmie mēģinājumi kļūt par metālistu. Tāpat šajā filmēšanas periodā filmēsim skolas diskotēkas ainu, kā arī notikumus Jāņa mājās. Pirmais filmēšanas periods noslēgsies 16. decembrī.»

Spēlfilmas Jelgava ‘94 galveno varoni Jāni atveido jūrmalnieks Matīss Barons, vēl jauniešu lomās Elizabete Zviedre, Alekss Tauriņš, Endijs Žuks, Mārcis Broks un citi. Filmā būs redzami arī iemīļoti latviešu aktieri. Galvenā varoņa vecākus atveidos Ieva Puķe (VDT) un Kaspars Gods (Liepājas teātris). Guna Zariņa (JRT) būs skolas direktore, fizkultūras skolotājs būs Andris Keišs (JRT), savukārt bioloģijas skolotāja – Elīna Vaska. Citās lomās iejutīsies Jānis Jarāns, Lāsma Kugrēna, Brigita Stroda un citi.

Filmas scenārija pamatā ir Jāņa Joņeva romāns Jelgava ‘94, kuru 2013. gadā izdeva apgāds Mansards; pa šiem gadiem grāmata Latvijā piedzīvojusi septiņus atkārtotus izdevumus, ieguvusi kulta statusu un kļuvusi par vienu no visvairāk pārdotajām latviešu literatūras grāmatām pēdējo gadu laikā, bet mākslinieka Reiņa Pētersona zīmētais vāka simbols nu jau kļuvis par zīmolu. Stāsts par jaunību un sevis meklējumiem 90. gadu Latvijā tulkots norvēģu, igauņu, franču un citās valodās, ieguvis dažādas balvas, tai skaitā ES Literatūras balvu un Autortiesību bezgalības balvu 2017.

Filma saņēmusi Nacionālā Kino centra finansējumu, tās tapšanu atbalsta Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Filmas pirmizrāde plānota 2019. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

Laura Mazbērziņa, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stradiņa slimnīca atsākusi darbu; būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdienas vakarā atsākusi darbu normālā režīmā, tomēr ceturtdien, 1.augustā, būs ierobežota pacientu plānveida uzņemšana.

Kā informēja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece, ārstniecības iestādes pacientiem un darbiniekiem nekādi apdraudējumi nepastāv un jau šonakt ir atvērta slimnīcas uzņemšanas daļa.

No ceturtdienas rīta pacientiem būs pieejami arī ambulatorie pakalpojumi, tas nozīmē, ka varēs apmeklēt, piemēram, poliklīniku, kā arī veikt procedūras un izmeklējumus, kuru dēļ nav ilgstoši jāpaliek slimnīcā.

Savukārt pacientu plānveida uzņemšana, piemēram, uz operācijām, ceturtdien būs ierobežota, taču iestādes personāls mēģinās ar konkrētajiem pacientiem sazināties personīgi, pastāstīja Podniece.

No slimnīcas trešdien uz laiku evakuēto pacientu piederīgie esot informēti par viņu tuvinieku atrašanās vietu. Podniece gan atzīmēja, ka pārvesto pacientu skaits esot salīdzinoši neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņemšanas rezultātiem var līksmot vien dažas profesionālās mācību iestādes, kopumā plāns nav izpildīts

Līdz šī gada 2. septembrim valsts budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās 26 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajās mācību iestādēs uzņemti 8344 audzēkņi, kas ir 94% no 2019. budžeta gadā plānotā, liecina IZM dati. Līdz ar to noteikts uzņemšanas termiņa pagarinājums līdz 30. septembrim. Uzņemšanas rezultāti kopumā ir nedaudz labāki nekā pērn, kad līdz septembra sākumam tika uzņemti vien 90,6% dažādos arodos izglītojamie. Savukārt dalībai Eiropas Savienības fonda finansētajā programmā Jauniešu garantija līdz septembra sākumam ir pieteikušies 344 jaunieši.

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) uzņemšanas rezultātus vērtē pozitīvi, jo ir izpildīts plāns – mācības sākuši 730 audzēkņi. Uzņemšana notikusi atbilstoši plānotajai RVT kapacitātei saskaņā ar izmaiņām teritoriālo struktūrvienību optimizācijā, uzsver tehnikuma vadība. Visvairāk jaunieši pieteikušies Datortehnikas, Auto, Komercdarbības, Enerģētikas nodaļu izglītības programmās, kurās grupas nokomplektētas, balstoties uz konkursa rezultātiem. Palielinājusies jauniešu interese arī par mašīnbūves un kokapstrādes profesijām, ko tehnikums skaidro ar veiktajām investīcijām materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācijā. Lielāku audzēkņu interesi tehnikums sagaida par Dzelzceļa nodaļas izglītības programmām, īpaši, paredzot lielos izaicinājumus, kas būs saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras projektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Turpmāk, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus, RVT plāno attīstīt izglītības programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Tā kā uzņemšana ir pagarināta līdz septembra beigām, RVT sagaida audzēkņu skaita pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piļsāta pi upis - visvairāk apmeklētā filma nedēļas nogalē Latvijā

Lelde Petrāne, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat Latvijas kinoteātros startējušo režisora Viestura Kairiša spēlfilmu "Piļsāta pi upis/Pilsēta pie upes" pirmajās filmas izrādīšanas dienās un īpašajos seansos kopā noskatījušies jau 13 492 skatītāji.

Tā kļuvusi par visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros aizvadītajā nedēļas nogalē.

Filma izpelnījusies lielu skatītāju interesi visos novados – izpārdoti seansi gan Krāslavā un Rēzeknē, gan Madonā, Siguldā un Talsos.

Saskaņā ar filmas producenta Gunta Trektera sniegto informāciju filmas tapšanas budžets veidojis 1,5 miljonus eiro.

"Piļsāta pi upis" ir episks mīlas stāsts uz 20. gadsimta 30.-40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmas galvenajam varonim Ansim jāizvēlas starp divām sievietēm un trīs varām. Par laimi, viņš ir daiļkrāsotājs - pieprasīts pie visiem režīmiem; sākumā visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad sarkanā, pēc tam sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir dramatisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Pāris gadu laikā Ansis piedzīvo pārvērtību no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kura izvēles liecina par cilvēkā "cīši" iekodētu humānisma stīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Miljoni šokolādes fabrikā

Sandra Dieziņa, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā šodien atklāj 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku; ražos šokolādi ar zemu kaloriju daudzumu

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Viņas līdzšinējā pieredze saistīta ar darbu mārketinga jomā vairākās starptautiskās kompānijās, tostarp Heineken, Natur Produkt. 2014. gadā noīrējuši telpas biznesa centrā, kur sākuši recepšu izstrādi un tā gada nogalē nonākuši līdz Red šokolādes receptei. Galvenais mērķis bija panākt zemāku kaloritāti. Vienlaikus sākuši meklēt investorus, kas palīdzētu realizēt šo ideju. Lai sāktu šokolādes ražošanu, sākotnēji iegādājušies miniatūras šokolādes ražošanas iekārtas no Šveices kompānijas Buhler, bet 2016. gada sākumā pieņemts lēmums par uzņēmuma dibināšanu, iekārtu pirkšanu un šokolādes rūpnīcas izveidi Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par veikala Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Panākt, ka viena no lietām, ar ko asociējas Latvija, ir futbols

Elīna Pankovska, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uz rotācijas apļa izbūves laiku pie Jelgavas slēgts reģionālā ceļa posms

Laura Mazbērziņa, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz rotācijas apļa izbūves laiku līdz septembrim Tušķos, pie Jelgavas, ir slēgts satiksmei 200 metrus garš autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posms. Apbraukšana tiek nodrošināta pa reģionālu autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un vietējo ceļu Tušķi – Kalnciems (V1065). Satiksme uz autoceļa P97 apbraucamajā posmā tiek regulēta ar luksoforu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Rotācija apļa izbūve notiek valsts reģionālā autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posma no Jelgavas līdz tiltam pāri Aucei pārbūves ietvaros vietā, kur Dobeles šoseja pie Jelgavas aiz tilta pār Svēti sazarojas par autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98).

Pārējā būvobjektā saglabājas līdzšinējie satiksmes ierobežojumi.

Pārbūvi posmā no Jelgavas līdz tiltam pār Auci uz P98 veic SIA Igate, tās līgumcena ir 4,8 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansē ERAF.

Būvdarbi sākās aprīļa vidū un tiks pabeigti šogad. To ietvaros tiks izbūvēts jau minētais rotācijas aplis pie Jelgavas un pārbūvēts tilts pār Auci. Ceļam tiks ieklāts jauns pamats un trīs asfalta kārtas, atjaunots ceļa apgaismojums pie Jelgavas, ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Chocolette Confectionary apgrozījums sasniedzis 1,95 miljonus eiro

Db.lv, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā SIA Chocolette Confectionary apgrozījums sasniedzis 1,95 miljonus eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats Lursoft.

Savukārt kompānijas zaudējumi sasniedza 50,9 tūkstošus eiro.

Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 3 miljoni eiro, bet darbības veids - kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana. Pērn uzņēmumā strādāja 36 darbinieki.

Vienīgā kompānijas valdes locekle ir Natalija Morozova.

DB rakstīja, ka pērnā gada rudenī uzņēmums atvēra 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku.

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni dalībnieki

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 211 iesniegtos pieteikumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inkubācijas programmā aprīlī uzņemti 74 jauni uzņēmumi, bet pirmsinkubācijas sešu mēnešu programmā uzņemti 214 uzņēmumi. Pirmsinkubācijā atsevišķos inkubatoros vēl turpinās uzņemšana.

Kopš 2016. gada oktobra visā Latvijā darbojas 15 inkubatori, no kuriem tikai viens Radošo industriju inkubators atrodas Rīgā, bet pārējie reģionos.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns informē: "Redzam, ka uzņēmumu pārstāvētās biznesa nišas ir ļoti dažādas, biznesa inkubatorus kā savu attīstības ceļu izvēlas gan naftas un gāzes ieguves urbšanas aprīkojuma ražotāji, gan dronu šovu veidotāji, gan inteliģento elektrības patēriņa uzraudzības iekārtu izstrādātāji. Šī programma sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Maksimālais līdzfinansējums, kuru viens uzņēmums var saņemt četru gadu inkubācijas periodā ir 200 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami liels atbalsts, lai vismaz daļa no jaunajiem inkubatoru uzņēmējiem kļūtu par jaunajiem Latvijas eksporta līderiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa idejas, kas uzņemtas Radošo industriju inkubatorā

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā noslēdzies astotais biznesa ideju atlases konkurss atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem radošajās nozarēs. Šajā pavasara uzsaukumā uzņemti 5 uzņēmumi inkubācijas un 20 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Izvērtējot inkubatora kapacitāti, jau gada sākumā noteicām, ka pavasarī uzņemsim 5 jaunus uzņēmumus, nevis kā ierasts 7. Šī pavasara uzņemšana noritēja citādi, jo praktiski viss uzņemšanas laiks jau kopš izsludināšanas noritēja valsts izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Taču ārkārtas stāvoklis nemazināja uzņēmēju interesi pieteikties, un spējām saglabāt konkurenci – konkursā uz 1 vietu inkubācijas programmā pretendēja vidēji 3 uzņēmumi.

Šoreiz vērtēšanas procesā jo īpaši piedomājām par šī brīža situāciju, t.i., komersantu biznesa aktualitāti un inkubatora lomu – vai un kā inkubators varētu konkrētam uzņēmumam palīdzēt. Šoreiz vēlos atzīmēt faktu, ka 2 no 5 uzņemtajiem komersantiem stājās inkubatorā atkārtoti, un šoreiz tika uzņemti. Šī atziņa lai kalpo par iedrošinājumu arī citiem, kas šoreiz neizturēja konkursu," komentē LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - SIA Nature Foods jaunas ražotnes izveidē investēs 34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 130 tūkstošus īpašuma iegādē, Jelgavā atvērts sestais veikalu tīkla «top!» veikals. Tā tirdzniecības zāles platība ir 284 kvadrātmetri, un plānotas 12 darba vietas, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

AS «LPB» tirdzniecības direktore Vineta Priedniece norāda, ka uzņēmums attiecīgo tirdzniecības vietu iegādājas izsolē, pirms veikala atklāšanas veikts kosmētiskais remonts, bet tuvākajā nākotnē noteikti plānoti lielāki rekonstrukcijas darbi, pielāgojot veikalu gan pircējiem, gan darbiniekiem.

AS «LPB» ir viens no veiklu tīkla «top!» 20 partneriem, no kuriem Jelgavā darbojas AS «LPB» un SIA «Mārksmens», kopumā nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietu. Jaunatvērtais veikals atrodas Kristapa Helmaņa ielā 1, un ir jau sestais veikals Jelgavā ar «top!» zīmolu.

I. Priedīte stāsta, ka šogad veikalu tīklā «top!» ir atvērti 39 veikali visā Latvijā, kas kopskaitā nu jau ir 267.

Komentāri

Pievienot komentāru