FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

2018. gada 16. jūlijs plkst. 10:31
Dalies ar šo rakstu

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Lielākie notikušie darījumi savrupmāju segmentā sasniedz 195 000 eiro, piedāvājumā pieejami arī ekskluzīvi īpašumi, kuru prasītā cena sasniedz pat 550 000 eiro, taču pieprasījums pēc šādiem īpašumiem praktiski neeksistē. Zemesgabalu segmentā ir liels piedāvājums, taču tas pārsvarā ir vērtējams kā nekvalitātīvs – parcelācija ar nekvalitatīviem pievadceļiem vai komunikācijām, vai vispār bez tām.

Īres tirgus ir aktīvs, dzīvokļu segmentā tipiskā īres maksa ir no 150 līdz 300 eiro mēnesī plus komunālie.

I. Neimane stāsta, ka darba vietas ir būtisks teritorijas pievilcības faktors, kas raksturo teritorijas ekonomisko aktivitāti un izaugsmi, un viens no pašvaldības svarīgākajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem ir veicināt esošu un jaunu uzņēmumu attīstību, jaunu ražotņu būvniecību, nozīmīgu investoru ienākšanu, tādējādi sekmējot jaunu darba vietu izveidi.

Taču iedzīvotāju skaits Jelgavā turpina samazināties - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Jelgavas iedzīvotāju skaits 2018. gada 1. janvārī bija 56 383, kas ir par 0,6% jeb 360 iedzīvotājiem mazāk kā 2017. gada janvāra sākumā. «Iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim no ienākumiem ir viens no būtiskiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā. Arī Jelgavā iedzīvotāju skaits, līdzīgi kā citās pilsētās, katru gadu samazinās,» komentē I. Neimane.


Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Cēsīs kāpj īpašumu cenas
FOTO: Bolderājas un Daugavgrīvas nekustamā īpašuma kontrasti - no graustiem līdz glaunām privātmājām
FOTO: Pieprasījums pēc īpašumiem Kuldīgā ir augsts

Dalies ar šo rakstu