Sanācija un maksātnespēja likumos jānodala 

Maksātnespējā nonākušo uzņēmumu sanācija – restrukturizācija – faktiski nenotiek, valsts zaudē darbavietas un nodokļu maksājumus; lai situāciju mainītu, būs vajadzīgas reformas

Māris Ķirsons, 18.9.2015

Tā liecina laikraksta Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija par maksātnespējas problēmām. Par veiksmīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu restrukturizācijas (tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un ārpustiesas tiesiskās aizsar-
dzības procesā (ĀTAP)) gadījumiem var runāt kā par izņēmumu, nevis loģisku šo procesu iznākumu. DB jau rakstīja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka nozares sakārtošana jāsāk ar pamatdokumenta – nozares politikas – izstrādi, kurā jāatbild uz jautājumu, kāds ir maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru interešu aizsardzība, naudas līdzekļu atgūšana –, izpārdodot parādnieka mantu, vai uzņēmuma atgriešana tautsaimniecībā.

Jāsaprot būtība


Minēto iemeslu dēļ parādās arī jautājums, vai restrukturizācijas – sanācijas procesu nevajadzētu pilnībā nodalīt no maksātnespējas procesa, jo sanācija un bankrots ir dažādi procesi ar atšķirīgiem mērķiem. Vairākās valstīs, piemēram, Somijā (Pasaules Bankas Doing Business 2015 pētījumā 1. vieta), Igaunijā un Lietuvā restrukturizācijai un maksātnespējai ir atsevišķi tiesību akti. Šai idejai ir gan atbalstītāji, gan kritiķi. «Ja būs atsevišķs tiesību akts par restrukturizāciju (sanāciju), vai tikai tāpēc uzreiz strauji pieaugs problēmās nokļuvušo uzņēmumu veiksmīgas restrukturizācijas gadījumu skaits?» ar pretjautājumu atbild Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Viņasprāt, visbūtiskākais būtu pievērst uzmanību restrukturizācijas jautājumiem un saprast, kāpēc tie nedarbojas, kaut arī likuma līmenī esot labi noregulēti. «Kāpēc TAP izmanto, nevis lai restrukturizētu grūtībās nonākušu uzņēmumu, bet gan (līdz pēdējiem grozījumiem likumā) to izmantotu ļaunprātīgu, prettiesisku mērķu īstenošanai?» jautā L. Medina. Viņasprāt, jāsaprot, kur ir vaina: likuma normās, to piemērošanā vai varbūt biznesa izpratnē.

Neticības sindroms


Ar pašreizējo praksi nav apmierinātas arī komercbankas, kuras nav saskaņojušas virkni rosinātu restrukturizācijas procesu.

Visu rakstu Sanācija un maksātnespēja likumos jānodala lasiet 18. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

No šīs sadaļas

Lai gan liela daļa pašvaldībdonoru nav mierā ar jauno finanšu izlīdzināšanas...

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma...

Uzņēmēju un revidentu strīdā par kritēriju sliekšņiem, kad gada pārskata revīzija jāveic...

Domās, kā mazināt prasību ietekmi uz konkurētspēju; likuma nav, bet tuvojas lielo...

Saeimas vairākums brīdinājumu nesaklausa, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness....

Maksātnespējas administratoru brīvais tirgus, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi pašregulēties,...

Latvijai vienīgajai Eiropā administratoriem valsts amatpersonas statuss; advokātu kolēģi kaimiņvalstīs...

Aicina likumprojektu pārstrādāt, rakstīt jaunu likumu, kā arī norāda uz korupcijas un...

Publisko iepirkumu pretendentu rindas kļūs retākas, jo tajās vairs 
nevarēs atrasties nodokļu...

Reizi gadā par klientiem – fiziskām personām –, kuri mēnesī līzinga vai...