Jaunākais izdevums

No svētdienas, 13. jūnija, automašīnu satiksmei var izmantot jauno Biķernieku ielas rotācijas apli Rīgā, informē Rīgas pilsētas domes Satiksmes departaments.

Autovadītāji varēs izmantot jauno rotācijas apli braukšanai no centra virzienā uz Garkalnes pagastu vai otrādi, turpinot ceļu taisni pa Biķernieku ielu. Vairs nebūs nepieciešams izmantot Kaivas ielu.

Taču pagaidām rotācijas aplim būs slēgti pieslēgumi Juglas ielai, jo turpināsies pieslēguma izbūve pie esošās Juglas ielas un Juglas ielas jaunā posma izbūve no Biķernieku ielas rotācijas apļa līdz Augusta Deglava ielas rotācijas aplim. Plānots, ka Juglas ielas pieslēgums jaunajam rotācijas aplim tiks izbūvēts līdz jūlija sākumam.

2009. gadā tika sākti būvdarbi jauna Juglas ielas posma izbūvei no Lubānas ielas līdz Biķernieku ielai. Tā izbūves laikā ir pārbūvēts arī Biķernieku ielas posms, tās krustojumā ar topošo Juglas ielu izbūvējot rotācijas apli.

Būvdarbus veic SIA Binders. Saskaņā ar līgumu Juglas ielas būvdarbi jāpabeidz 2011. gadā. SIA Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja informēja, ka objekta būvdarbus ir plānots pabeigt ātrāk – līdz septembrim.

Atklāta konkursa rezultātā kopējās Juglas ielas jaunā posma un Biķernieku ielas rotācijas apļa būvniecības izmaksas ir 2,87 miljoni latu (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par LDz infrastruktūra valdes priekšsēdētāju kļuvis Ģirts Kalnbirze

Gunta Kursiša, 20.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA LDz infrastruktūra valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem iecelts Ģirts Kalnbirze, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

SIA LDz Infrastruktūra valdes priekšsēdētāja maiņa notikusi, jo tā iepriekšējais vadītājs Aivars Siliņš nolēmis turpināt savu profesionālo darbību AS Latvijas autoceļu uzturētājs.

LDz Infrastruktūra vadībā atrodas četri valdes locekļi – Valdemārs Daļeckis (valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā), Marina Kabaļska un Guntars Lapiņš.«Ģ. Kalnbirzem līdz šim ir bijusi pieredze lielu projektu vadīšanā, kas nepieciešama projektos ar sliežu ceļu būvniecību,» norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš sbiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Antra Birzule.

SIA LDz infrastruktūra ir VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar maģistrālo sliežu ceļu atjaunošanu, būvēšanu un sliežu metināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDZ Infrastruktūra apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LDZ Infrastruktūra neto apgrozījums pērn sasniedzis 23,94 miljonus eiro, kas ir par 9,1% lielāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn palielinājās Latvijas dzelzceļa sliežu ceļu kapitālā remonta pasūtījums.

Jāpiebilst, ka pērn kāpa arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 889,53 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā uzņēmums nodrošināja 505 darbavietas.

Kopējie LDZ Infrastruktūra veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžētā pērn sasniedza 1,991 miljonu eiro.

LDZ Infrastruktūra 2015. gadā turpinās sniegt standartiem atbilstošus, augstas kvalitātes sliežu ceļu būvniecības un remonta pakalpojumu Latvijas dzelzceļš koncerna ietvaros, ka arī uzņēmuma ārējiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļu būvētāji: valsts pašlaik nevar atļauties iegādāties jaunus vilcienus

BNS, 29.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pašlaik nevar atļauties iegādāties jaunus vilcienus, pavēstīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs.

Pēc viņa teiktā, valsts pašlaik nevar atļauties veikt pasažieru vilcienu iepirkumu, jo nav skaidrības par to, kāda daļa no ieguldītajiem līdzekļiem dos papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai, un arī iepirkuma procedūras likumība nav pietiekami skaidra.

Brunavs klāstīja, ka pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu Pasažieru vilciens (PV) vilcienu iepirkuma vietā valstij bez īpašiem riskiem būtu iespēja kaut daļēji atrisināt kritiski samilzušo situāciju ceļu jomā ‒ pēdējos divos gados ir pierādījies, ka darbojas valsts galveno autoceļu tā saucamā ceļu segu pastiprināšanas programma.

Saskaņā ar Brunava minēto gadā vidēji Latvijas ceļu sakārtošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami 310 miljoni latu, bet, piemēram, 2014.gadā ir ieplānoti tikai 12 miljoni latu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu, un nav zināms, cik lieli līdzekļi ceļu ziemas perioda uzturēšanai tiks piešķirti no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik nozīmīga ir kvalitātes infrastruktūra Latvijas uzņēmējdarbības vidē?

Valdis Blome, Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājs, 07.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ne tikai eksprezidents, bet arī katrs domājošs cilvēks kaut reizi ir uzdevis sev šo dziļi filozofisko jautājumu – kas es esmu? To ir lietderīgi saprast arī organizācijas līmenī.

Tad, kad ir skaidri definēta izpratne par savu sūtību, ir vieglāk komunicēt ar iesaistītajām pusēm. Tālab organizācijas formulē savu misijas paziņojumu, kam jāsniedz atbilde uz galvenajiem jautājumiem par tās būtību.

Arī man, kā Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājam, šis pamatjautājums «kas mēs esam?» aizvien ir aktuāls, īpaši tagad, kad uzsākts 2012. gada budžetēšanas process gan valsts, gan organizācijas līmenī. Tas rosināja vēl vairāk iedziļināties mūsu organizācijas misijā un saprast, ka, lai arī tā ir korekti formulēta, mūsdienu komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm vajadzētu kaut ko spēcīgāku un lakoniskāku. Iemesls? Latvijas otrās neatkarības periodā sabiedrības izglītošanā un informēšanā par Kvalitātes Infrastruktūras nozīmi ir darīts salīdzinoši maz, tieši tāpēc šodien izpratne par šo jomu ne vienmēr ir korekta. Tādēļ es atļaušos formulēt primitīvi tieši – KVALITĀTES INFRASTRUKTŪRA (TAI SKAITĀ SAMC UN IESAISTĪTĀS PUSES) IR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES BŪTISKA SASTĀVDAĻA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmuma SIA «LDZ infrastruktūra» valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Artis Bērziņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns vadītājs uzņēmumam bija jāieceļ, jo janvāra sākumā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Jānis Ceicāns.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas šonedēļ veiktas SIA «LDZ infrastruktūra» valdē. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Egils Feldmanis. Minētās izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

SIA «LDZ infrastruktūra» dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS «Latvijas dzelzceļš».

2017.gadā SIA «LDZ infrastruktūra» apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA «LDZ infrastruktūra» pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Salaspils Intermodālā loģistikas centra projektēšanā saņemtas visas būvatļaujas

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.

”Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Jānis Ceicāns vadījis SIA LDZ infrastruktūra kopš 2012.gada. Viņa vietā jauns valdes priekšsēdētājs šobrīd nav iecelts, tādējādi uzņēmuma valdē vienīgais valdes loceklis ir Artis Bērziņš.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.janvārī.

SIA LDZ infrastruktūra dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS Latvijas dzelzceļš.

2017.gadā SIA LDZ infrastruktūra apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA LDZ infrastruktūra pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs Latvijas valsts meži (LVM) šogad meža infrastruktūrā plāno investēt 21,5 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Viņš pastāstīja, ka galvenās LVM šogad plānotās investīcijas ir paredzēts ieguldīt ceļu būvē un meliorācijas sistēmu sakārtošanā. «Šogad investīcijām meža infrastruktūrā ir paredzēti 21,5 miljoni eiro. Meliorācijas sistēmas ir plānots sakārtot 18 200 hektāru platībā, kā arī izbūvēt meža ceļus 241 kilometra garumā - būs gan jauni ceļi, gan tiks rekonstruēti sliktā stāvoklī esoši meža ceļi,» pastāstīja LVM valdes loceklis.

Zakovics piebilda, ka ceļu infrastruktūru ir plānots sakārtot, lai efektīvāk varētu izvest kokmateriālus un veikt meža apsaimniekošanas darbus. «Laba ceļu infrastruktūra ir nozīmīga ātrai meža ugunsgrēku nodzēšanai. Savukārt meliorācija ir ārkārtīgi svarīga zemes ražības palielināšanai, jo tikko saknes labāk saņem gaisu, ievērojami pieaug arī koku augšanas ātrums un līdz ar to ražība no viena hektāra ir lielāka,» sacīja Zakovics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru