Eirozonas krīze ir saasinājusies, arī sistemātiskais risks vienotās valūtas telpā ir acīmredzams, atzinusi SEB Investīciju Stratēģijas komanda.
«Pēdējo nedēļu laikā lielākā daļa parādos dziļi iestigušo valstu ir pieredzējušas strauju to suverēno kredītreitingu pazemināšanos. Tieši pirms mēneša Grieķijas valsts kredītreitings tika samazināts līdz zemākajam līmenim starp visām pasaules valstīm. Pagājušās nedēļas laikā Moody’s Investors Service aģentūra pazemināja Portugāles un Īrijas kredītreitingu zem investīciju kategorijas. Par situācijas nopietnību liecina valsts obligāciju ienesīguma likmes šīm trim valstīm - vairāk kā 17% Grieķijai un vairāk kā 13% Portugālei un Īrijai,» norāda SEB ekonomisti.
Tāpat SEB analītiķi vērš uzmanību uz to, ka finanšu tirgos ir vērojama pieaugoša nervozitāte par Itālijas un Spānijas ekonomisko stāvokli. «Ja arī šajās valstīs situācija pasliktināsies, tas mainīs visas Eiropas krīzes apturēšanas stratēģiju. Salīdzinoši nelielo eirozonas valstu finanšu situāciju ar tagadējām palīdzības programmām vēl var saglābt, bet, ja eirozonas trešā (Itālija) un ceturtā (Spānija) lielākās ekonomikas sāks grīļoties, tad, visticamāk, būs nepieciešami daudz lielāka mēroga pasākumi. Tomēr Itālija ir daudz labākā situācijā nekā Eirozonas vājākie ķēdes posmi. Tās budžeta deficīts ir kontrolējams. Ekonomikas un finanšu ministrs Džūlio Tremonti ir ievērojis stingru fiskālo politiku kopš krīzes sākuma. Turklāt lielākā Itālijas valsts parāda daļa atrodas vietējo investoru rokās. Skatoties no krīzes izplatīšanās skatupunkta, tas ir daudz labāk nekā liels ārējais parāds. Tomēr liela Itālijas problēma ir tā, ka pēdējos ceturkšņos tās ekonomika gandrīz vispār nav augusi, līdz ar to situācija var strauji pasliktināties. Vēl viens pamats uztraukumam ir premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš varētu piekāpties populistiskām prasībām. Spānijā valdības parāds ir salīdzinoši neliels, bet privātā sektora kredītsaistību apjoms ir lielākais Rietumu pasaulē. Augstās procentu likmes, gausa ekonomikas atveseļošanās un paaugstinātais bezdarba līmenis var izraisīt negatīvu cenu spirāli nekustamā īpašuma tirgū, kas var būtiski samazināt patēriņu un pasliktināt nacionālās ekonomikas stāvokli,» atzīst SEB ekonomistu komanda.
Tāpat minētās bankas eksperti prognozē, ka lai gan eirozonas akūtās problēmas tiks atrisinātas, tomēr nākamā gada laikā Grieķijas valsts parāda restrukturizācija būs neizbēgama (līdz pat 50 procentiem no nominālā parāda apjoma). Tiek izteikta cerība, ka zaudējumi parāda norakstīšanas rezultātā tiks sadalīti starp pietiekami daudziem kreditoriem, lai finanšu sistēmas stabilitāte netiktu būtiski apdraudēta. Vissmagāk cietīs Grieķijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri saskarsies ar papildus prasībām, lai atjaunotu budžeta disciplīnu. Tāpat tiks ietekmētas Grieķijas bankas, kā arī bankas un pensiju fondi citur Eiropā, jo tie ir investējuši Grieķijas valsts obligācijās. Visbeidzot arī Eiropas Centrālā Banka ir uzpirkusi Grieķijas obligācijas lielā apjomā. Arī Portugāle, visticamāk, piedzīvošot parāda restrukturizāciju. SEB uzskata, ka tas notiks kādā brīdī 2012. gadā. Līdzīgi kā Grieķija, valsts cīnās ar strukturālām problēmām, zemu produktivitāti un konkurētspēju. Turklāt Portugāli raksturo ekonomikas nesabalansētība un augsts finanšu sektora parādsaistību apjoms.
Valdot šādam fonam, lielākais izaicinājums eirozonas politiķiem ir dalībvalstu sadarbības uzlabošana un sistemātisku pieeju identificēšana, izbeidzot haotiskus pēdējā brīža risinājumu meklējumus akūtas krīzes situācijās individuālu valstu līmenī. Diemžēl šobrīd sadarbība nav tā labākā, atzīst SEB. Paralēli jāuzklausa sūdzības no «bagāto» dalībvalstu iedzīvotājiem (kuri negrib maksāt rēķinus) un «nabadzīgāko» valstu pilsoņiem (kuri negrib īstenot nepieciešamās reformas). Augošā neuzticības plaisa starp ierēdņiem un balsotājiem veicina populisma tendences, kas noteikti neļaus atrisināt lielākos izaicinājumus, ar ko eiro valūtas projekts saskaras. Tas būs milzīgs izglītošanas un komunikāciju izaicinājums Eiropas Savienības līderiem, lai spētu pārliecināt iedzīvotājus, ka vislabākais risinājums var tikt sasniegts tikai caur kopēju koordinētu rīcību.