Jaunākais izdevums

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Siguldas novada pašvaldība iepirkumā bija iestrādājusi, pēc Brikmanes vārdiem, augstas prasības produktu kvalitātei, produktu piegādātāju izvēlē, speciālo diētu nodrošināšanā, kā arī bērnu vecāku lūgumu nodrošināt dārzeņu pirmapstrādi uz vietas ēdināšanas blokā, neizmantot jau mizotus, vakuumā fasētus dārzeņus. Iepirkumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tika iekļautas arī Zaļā iepirkuma prasības, teica Brikmane.

Pašvaldības speciālisti sadarbībā ar uztura speciālistu esot rūpīgi izvērtējuši SIA «Vectēvs» iesniegto piedāvājumu, kas, palielinot uzņēmuma kapacitāti, būšot spējīgs nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus visās Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs no 14.oktobra.

Šajā nedēļas nogalē - 12.oktobrī un 13.oktobrī - nomā nodotās telpas un iekārtas pašvaldību bērnudārzu virtuves blokos nodos uzņēmums SIA «Baltic Restaurants Latvia», ar kuru pašvaldība lauzusi līgumu, lai no pirmdienas, 14.oktobra, darbu varētu uzsākt jaunais uzņēmējs SIA «Vectēvs», kas ēdināšanas pakalpojumus sniedz izglītības iestādēs Vidzemē, sacīja pašvaldības pārstāve.

Viņa skaidroja, ka ārkārtas iepirkuma uzvarētājs SIA «Vectēvs» ēdināšanas pakalpojumus Siguldas pilsētas bērnudārzos nodrošinās līdz brīdim, kad tiks veikta jauna iepirkuma procedūra likumā noteiktā kārtība un noslēgts līgums par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldības bērnudārzos.

«Kā ierasts, pašvaldība aicinās vecākus uz sarunu par nepieciešamajiem papildinājumiem jauna ēdināšanas iepirkuma izsludināšanai. Ja SIA «Vectēvs» pakalpojuma kvalitāte apmierinās gan pašvaldību, gan vecākus un bērnus, visticamāk, šis ēdinātājs varēs nostrādāt līdz šī mācību gada beigām,» prognozēja Brikmane.

Viņa uzsvēra, ka jaunais ēdināšanas pakalpojuma līgums paredz, ka pašvaldība ir tiesīga veikt no valsts institūcijām neatkarīgas analīzes, lai regulāri pārbaudītu, vai nomā nodotajās telpās ir atbilstoša higiēna. Izglītības iestādes medmāsa kontrolēšot ēdienkaršu atbilstību un ēdiena kvalitāti, kā arī produktu izcelsmi, tostarp piegādātāju atbilstību iepirkuma piedāvājumā solītajam.

Ēdināšanas pakalpojumu izmaksas pirmsskolas izglītības iestādēs nemainīsies, kā to paredzēja iepirkuma procedūras nosacījumi. Par trīsreizēju ēdināšanu vecākiem būs jāmaksā līdzšinējā summa 3 eiro apmērā, no kuras pašvaldība dažādām ģimeņu grupām saskaņā ar noteikumiem līdzfinansē no 10% līdz 75% no ēdināšanas izdevumiem. 10% pašvaldības līdzmaksājumu saņem ikviens Siguldas novadā deklarētais bērnudārza audzēknis, tātad trīsreizēja ēdināšana ģimenēm maksā 2,70 eiro, bet, piemēram, 75% līdzfinansējums tiek piešķirts tām daudzbērnu ģimenēm, kurās četri vai vairāk bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai skolu, stāstīja pašvaldības pārstāve.

Brikmane informēja, ka 8.oktobrī tika izsludināta atklāta iepirkuma procedūra par ēdināšanas pakalpojumiem Siguldas novada vispārizglītojošajās skolās, jo pašvaldībai normatīvo aktu noteiktā kārtība nebija tiesības rīkot ārkārtas iepirkumu procedūru.

«Šajā iepirkumā, kas sadalīts trīs lotēs jeb daļās, varēs piedalīties ikviens ēdināšanas uzņēmums, kurš atbilst prasībām un kuram ir ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā kapacitāte. Līdz jauna līguma noslēgšanai, kas varētu notikt novembra vidū, ēdināšanas pakalpojumus Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) stingrā uzraudzība turpinās sniegt «Baltic Restaurant Latvia»,» informē pašvaldība.

Jau ziņots, ka līgumu ar «Daily» par ēdināšanu visos Siguldas pilsētas bērnudārzos lauza, pamatojoties uz PVD atkārtoto pārbaužu rezultātiem, kā arī darbinieku personīgās higiēnas pārkāpumiem, kas iespējams ir par iemeslu, ka ar dažādām zarnu infekcijas slimībām septembrī saslima 46 Siguldas iedzīvotāji, tostarp 39 bērni. Savukārt no līguma par četru novada skolu ēdināšanu uzņēmums paziņojis, ka atkāpsies pats.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, ēdināšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA «Vectēvs» apgrozījums pagājušajā gadā bija 506 324 eiro, bet peļņa - 1006 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības sankcionētā Latvijas pilsoņa miljardiera Pjotra Avena biznesa partneris Mihails Fridmans ("Alfa-Group") izrāda interesi par Ukrainas pilsonības iegūšanu, vēsta Ukrainas "Forbes".

Fridmans konsultējoties par Ukrainas varasiestādēm saistībā ar šo jautājumu, paziņojis Nacionālās korupcijas novēršanas aģentūras vadītājs Aleksandrs Novikovs.

Fridmans ir dzimis Ļvivā, atgādina "Forbes". Savukārt Avena vectēvs ir latvietis.

Iepriekš "Forbes" vēstīja, ka "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro. Tāpat izdevums ziņoja, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

Avens ir Latvijas pilsonis un Krievijas - Ukrainas kara kontekstā atsevišķi politiķi Latvijā aktualizējuši pilsonības atņemšanas jautājumu. Saeimā nesen pat pieņemts atsevišķs likums, kurš regulēs pilsonības atņemšanas procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Alkohola patērētāji kļuvuši prasīgāki un izglītotāki

Monta Glumane, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies un nostabilizējies Rīgā, turpina izglītot gan darbiniekus, gan klientus un plāno modernizēties

Šā gada maijā apritēs desmit gadu, kopš Latvijas tirgū darbojas specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka aizvadītais laiks ir bijis ļoti spraigs un gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Alkoholisko dzērienu tirdzniecību uzņēmums uzsāka ar aptuveni 400 kvadrātmetru lielu veikalu Andrejsalā, kura piedāvājumā bija ap 500 produktu. Šobrīd Rīgā kopumā ir četri Spirits&Wine veikali, lielākais no tiem sasniedz aptuveni 1200 kvadrātmetru, un tā piedāvājumā ir 5500 līdz 6000 produktu. Uzņēmuma veikali šobrīd atrodas tikai galvaspilsētā. «Liepājā veikala vairs nav, un tā bija vienīgā vieta ārpus Rīgas, kurā tika atvērts Spirits&Wine veikals. Mainījās nekustamā īpašuma īpašnieks, kurā atradās veikals, notika pārbūves, un mēs nolēmām tur vairs nepalikt. Protams, meklējam arī citu vietu, kur Liepājā varētu atvērt veikalu, bet pagaidām telpu ziņā neko interesantu un piemērotu neesam atraduši. Es domāju, ka Liepāja mums kā biznesa vieta bija gana interesanta. Domāju – varam sagaidīt, ka kaut kad Liepājā atkal tiks atvērts veikals,» paredz A.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos

Ivans Ladans no Krievijas savu uzņēmumu SIA Marine Digital System attīsta Latvijā, jo te ir jaunuzņēmumiem pateicīgāka biznesa vide.

«Šo projektu sākām pirms dažiem mēnešiem, bet šajā nozarē neesam pavisam iesācēji. Pēdējos divos gados Krievijā esam strādājuši jūrniecības pakalpojumu automatizācijas jomā,» teic I. Ladans. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem Krievijā arī viņam Latvijā ir daudz paziņu. Viņš ir pazīstams ar LIAA jaunuzņēmumu eksperti Olgu Barretu-Gonsālvisu un Ļevu Basu no Blokķēdes asociācijas, kuri pastāstīja par nozares attīstību valstī, un tā radās doma pamēģināt attīstīt biznesu Latvijā. «Šobrīd Krievijā jaunuzņēmumiem ir daudz barjeru. Ja es uzrakstīšu vēstuli uz Hamburgu no Krievijas kompānijas, būs sarežģīti iegūt investīcijas vai līgumu, jo neviens nevēlas strādāt ar nestabilu reģionu. Lielākā daļa manu draugu no citiem jaunuzņēmumiem ar lielu potenciālu ir pārcēlušies uz Latviju, citām Eiropas valstīm, ASV, jo IT kompānijām ir labāk atrasties valstīs, kur ir vieglāk veidot biznesu. Piemēram, Latvijā pagāja vien divi mēneši, lai sāktu pilotprojektu ar vietējo uzņēmumu. Grūti iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams jaunizveidotai kompānijai Krievijā. Esam pārcēlušies, lai veidotu uzņēmumu biznesam draudzīgākā vietā. Pagaidām izskatās, ka tas ir bijis pareizi darīts. Mans produkts Latvijas ekonomikā iekļaujas ļoti labi, jo loģistika ir nozīmīga nozare, un varu te veikt pilotprojektu. Te ir viegli strādāt, viss ir tuvu, un pārcelties ar visu komandu uz Rīgu ir lētāk nekā, piemēram, uz Somiju. Man šķiet, ka te ir draudzīgāka attieksme pret cilvēkiem no Austrumeiropas nekā Lietuvā,» saka I. Ladans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Madam Brioš vilina ar kūkām

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas saldo garšu buķete jau piecus gadus nav iedomājama bez franču beķerejām un kafejnīcām Madam Brioš, pieprasījums pēc kūkām ir visnotaļ stabils, to tik ļoti neietekmē sezonalitāte.

Jūrmalā konditoreju netrūkst. Lielupē saldos našķus piedāvā Kalnakrastu raušu fabrika, Bulduros un Kauguros – Brown Sugar, bet Majoros – De Gusto. Jau piecus gadus jūrmalniekus un pilsētas viesus ar kūkām kārdina Madam Brioš konditorejas un kafejnīcas, tiesa gan, pēdējos gados to skaits ir krietni sarucis, turklāt mainījušies zīmola īpašnieki. Viņiem ir skaidra vīzija, kā kopt iecienītās garšas un attīstīties, turklāt ne tikai Jūrmalā, bet arī ārpus tās robežām.

Sirds lieta

Jau vairāk nekā gadu Madam Brioš saimnieko Dina un Anatolijs Pētersoni, kuru vadītais uzņēmums SIA Take Segunda preču zīmes izmantošanas tiesības uz franšīzes līguma pamata ir pārņēmis no Krievijas uzņēmējas Siranušas Giračevas. Preču zīme joprojām pieder uzņēmumam Noema Management. No savulaik plašās zīmola Madam Brioš našķu impērijas, kas bija izveidota Jūrmalā, pāri palikušas vien divas konditorejas un kafejnīcas – Mellužos un Majoros. Aizvērta arī Madam Brioš kafejnīca galvaspilsētā muzejā Rīgas biržā. Līdz franšīzes līguma noslēgšanai Anatolijs ir strādājis visos Madam Brioš zīmola uzņēmumos – bijis gan viesmīlis, gan pārvaldnieks, arī Dinai ir pieredze šo konditoreju un kafejnīcu darbā – viņa ir sākusi kā administratore un kādu laiku veikusi arī direktores pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim jau vairāk nekā 300 ziedotāji atbalstījuši Brīvības pieminekļa izgaismošanas ideju - saziedoti 22 737 eiro, informē Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds.

Nesen fonds saņēmis divus ievērojamus ziedojumus: mērķa ziedojumu 1800 eiro apjomā, ko, godinot sava tēva Oskara Neimaņa piemiņu, ziedojusi Kristīne Saulītis un novēlējuma ziedojumu 1025 eiro no Valdas Jaunzemis ģimenes.

«Savulaik mans vectēvs ziedoja naudu Brīvības pieminekļa celšanai. Mūsu ģimenē piemineklis ir Brīvības simbols. Ziedojums ir mana tēva Oskara Neimaņa piemiņai. Veicu to kā mērķa ziedojumu, izprotot, ka piemineklis ir jāizgaismo tā, lai tā vērtības atvērtu sabiedrībai visā pilnībā. Tam nepieciešami ievērojami līdzekļi, jo izgaismojumam jābūt mūsdienu tehnoloģiskām iespējām atbilstošam un ilgtermiņā derīgam», komentē Kristīne Saulītis, Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem

LETA--REUTERS, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izsludinājis konkursu uz dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas vietnieka amatu un uzvarētājam sola līdz pat 5000 eiro lielu algu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Paziņojums FID mājaslapā liecina, ka vietnieka darba pienākumos ietilpst nodrošināt FID pamatfunkciju sistēmiski saskaņotu izpildi, koordinēt, plānot, organizēt un uzraudzīt sev tieši pakļauto nodaļu darba procesu.

Tāpat vietnieka darba pienākumos ietilpst uzraudzīt, attīstīt un pilnveidot FID saņemto ziņojumu apstrādes un analīzes procesus, sagatavot un sniegt priekšlikumus FID kvalitātes vadības sistēmas uzlabojumiem finanšu izlūkošanas jautājumos.

Vietniekam arī jāpārstāv FID darba grupās, citās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī citās vietēja un starptautiska mēroga institūcijās.

Amata pretendentiem jāatbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, jābūt maģistra grādam sociālajās zinātnēs, vismaz divu gadu pieredzei komandas vadīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dabas resursi un izkoptās balneoloģijas tradīcijas paver plašas iespējas tai attīstīties kā kūrortpilsētai.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Sanare – KRC Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu. Lielā mērā tas ir iespējams, pateicoties dabas veltēm – Slokas karjerā iegūtajām dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un piejūras klimatam, kā arī Malkielu ģimenes uzņēmībai.

Uz pareizajām sliedēm

Rehabilitācijas centra veiksmes stāsts ir vectēva Mihaila Malkiela intuīcija, kas nav pievīlusi kopš uzņēmuma privatizācijas 90. gadu sākumā, atzīst SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. «Vectētiņš zināja, kurā brīdī un kā reorganizēties, kādus pakalpojumus ieviest un kādas inovācijas attīstīt,» viņa vērtē. M. Malkiels uz Latviju ir pārcēlies no Baltkrievijas, būdams jauns ķirurgs, kad saslimusi viņa sieva un ārsti ir ieteikuši viņai mainīt klimatu. Tādējādi viņš ir pievērsies kūrortoloģijai, sācis strādāt sanatorijā Ķemeri par osteorefleksoterapeitu un līdzdarbojies pie kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidošanas. Šobrīd tā vadības grožus viņš ir nodevis mazmeitai, taču arī pats, būdams 87 gadu vecs, reizēm iesaistās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sankcijām pakļautie Avens un Fridmans atstāj amatus Alfa-Bank padomē

LETA--INTERFAX, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem 

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Miris bijušais Volkswagen vadītājs, Poršes mazdēls Ferdinands Piehs

LETA--DPA/AFP, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

82 gadu vecumā miris bijušais Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» vadītājs Ferdinands Piehs, vēsta Vācijas plašsaziņas līdzekļi.

Pieham svētdien, kopā ar sievu apmeklējot restorānu Bavārijas pilsētā Rozenheimā, kļuvis slikti, un viņš nogādāts slimnīcā, kur miris, ziņo laikraksts «Bild».

Vīnē dzimušā Pieha vectēvs bija autobūves un militārās tehnikas konstruktors Ferdinands Porše.

Ieguvis inženiera izglītību, Piehs 60.gadu sākumā sāka karjeru vectēva dibinātajā uzņēmumā «Porsche», bet vēlāk vadīja kompāniju «Audi». No 1993. līdz 2002.gadam viņš vadīja koncernu «Volkswagen», kurā ietilpst abi šie uzņēmumi, bet no 2002. līdz 2015.gadam bija «Volkswagen» uzraudzības padomes priekšsēdētājs.

Lai gan Piehs tika kritizēts par autoritāro vadības stilu, par viņa panākumu tiek atzīts, ka viņa vadības laikā «Volkswagen» kļuva par Eiropas lielāko autobūvētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Dr.Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs Fēlikss Lūkins

Armanda Vilciņa, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa izveide ir liels izaicinājums, taču uzņēmējiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo rezultātu var sasniegt tikai darot, norāda Fēlikss Lūkins, Dr.Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs.

Esot biznesā jau 20 gadus, varu teikt, ka tas nav vienkārši, jo arī administratīvais un birokrātiskais slogs Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, teic F.Lūkins. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka neviens izaicinājums nav nepārvarams, un mani priecē, ka šīs tirgū pastāvošās grūtības nebaida savu roku biznesā iemēģināt arī jauno paaudzi, norāda uzņēmējs.

Zina, ko vēlas

Jau bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, stāsta F.Lūkins. “Atceros, ka skolotāja bija pārsteigta un brīnījās, ka es tik agri, jau pirmajās klasēs, biju nodefinējis, ka būšu ārsts. Protams, savu lomu šajā gadījumā spēlēja arī fakts, ka es nāku no ārstu ģimenes. Mans tēvs, māte, vectēvs un vecmāmiņa darbojušies medicīnā - vesela ārstu dinastija! Arī savu pirmo naudu nopelnīju slimnīcā - es pat vēl negāju skolā, kad vienu vasaru palīdzēju tētim slimnīcā. Tētis bija neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neiroķirurgs bērnu slimnīcā. Tad es vasarā pie viņa operāciju zālē strādāju par sanitāru, kaut ko mazgāju, vācu, locīju salvetītes un darīju citus mazus darbiņus. Četrpadsmit gadu vecumā kā sanitārs guvu arī savu pirmo oficiālo darba pieredzi. Tas tolaik daļēji vēl bija Padomju laiks, tāpēc strādāt šajā vecumā bija atļauts. Toreiz pat bija noteikums - ja, stājoties Medicīnas akadēmijā, jaunietis jau bija strādājis par sanitāru vai veicis līdzīgus pienākumus, par to iestājeksāmenos pienācās papildus punkti. Šī iemesla dēļ, paralēli mācībām vidusskolā, divus gadus strādāju - pēc skolas vakaros ar tramvaju braucu uz bērnu slmnīcu, kur naktīs dežūrēju, bet no rītiem devos uz skolu,” stāsta F.Lūkins, kuru pusaudžu gados aizrāva arī vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Moduļu ēku ražošanā saskata biznesa potenciālu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Semjonovs ir būvnieks trešajā paaudzē, viņš moduļu ēku ražošanu salīdzina ar autobūvi un tajā saskata lielu biznesa potenciālu.

SIA Modul 3 ir divus gadus jauns un pagaidām vēl neliels uzņēmums, kas darbojas Tukuma novada Irlavas pagasta mehāniskajās darbnīcās un fokusējas uz modulāro būvniecību. Sākotnēji tas ražoja arī koka karkasa ēkas, taču, izvērtējot darbaspēka pieejamību un tirgus pieprasījumu, tā īpašnieki nolēma visus spēkus koncentrēt moduļu ēku ražošanā, būtiski paplašinot to ietilpību. Uzņēmēja ambīcijas ir lielas – viņš liek augstu kvalitātes latiņu, vēlas būvēt plašas sabiedriskās ēkas un līdzināties modulārās būvniecības pionierim – Austrijas uzņēmumam Kaufmann.

Piesaista līdzekļus

SIA Modul 3 valdes loceklim Andrejam Semjonovam celtniecība ir sirdslieta. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ir strādājuši būvniecības nozarē. Pēc pamatskolas pabeigšanas viņš ir iestājies Mālpils tehnikumā, tad turpinājis apgūt profesiju Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē. «Man tā lieta vienmēr ir patikusi, esmu apguvis būvniecības pamatus, izgājis praksi, strādājis gan par projektētāju, gan klasiskajā būvniecībā, līdz kamēr nonācu pie sava uzņēmuma. Bija vīzija, bija redzējums, bija skaidrs, ka moduļu ēkām ir nākotne. Satiku līdzdomātāju – savu kompanjonu Sergeju, nolēmām, ka ir jādibina kompānija, lai varētu darīt lietas tā, kā mēs vēlamies un mums patīk,» saka A. Semjonovs. Jau otro gadu SIA Modul 3 savas biznesa idejas «perē» Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā. «Dalība biznesa inkubatorā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību, mēs varam izmantot dažādus grantus, piemēram, lai izstrādātu savu projektu bibliotēku un tehniskos risinājumus, mārketinga instrumentus, veiktu grāmatvedību. Iesaistāmies arī tīklošanas aktivitātēs,» klāsta uzņēmējs. Uzņēmums ir piedalījies LIAA organizētajā tirdzniecības misijā Islandē. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iesniegti divi projekti Eiropas Savienības finansējuma piesaistei iekārtu iegādei. SIA Modul 3 ir iegādājusies ražošanas telpas Tukuma novada Smārdes pagastā un šobrīd ir pārrunu noslēguma fāzē ar finanšu institūciju Altum par finansējuma piešķiršanu to rekonstrukcijai un ražošanas iekārtām. Kopējās investīcijas, kuras tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, būs aptuveni 300 tūkstošu eiro lielas. Plānots, ka 200 tūkstoši eiro tiks piesaistīti no Altum, 60 tūkstoši eiro – no LAD, bet 50 tūkstošus eiro ieguldījuši tā īpašnieki. Mehāniskajās darbnīcās ir izveidota ražošanas līnija, uzstādīts telferis, kas palīdz pārvietot moduļu konstrukcijas, ir iekārtota arī administrācijas telpa. A. Semjonovam ar Tukuma novadu nav nekādas saistības, taču bijušais ražotnes vadītājs Jānis Šīmanis ir tukumnieks. «Viņš gadu nostrādāja un saprata, ka grib atgriezties mēbeļu ražošanā, kur strādāja pirms tam. Tāpat kā jebkurā biznesā arī te ir nepieciešami labi un uzticīgi darbinieki. Tā kā meistari bija pieejami šeit, Irlavas pagastā, te arī viss sākās,» saka A. Semjonovs. SIA Modul 3 komandā strādā 6–8 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā šodien varētu tikt izskatīts jautājumu par āra terašu atvēršanu, informē Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Pēc viņa teiktā šodien jautājumu par terašu atvēršanu Ekonomikas ministrija prezentēs Operatīvās vadības grupas sēdē, turklāt viņš cerot, ka tālāk šis jautājums nokļūs jau valdības sēdes darba kārtībā.

Covid-19 atbalsta mazināšanai krīzē skartajiem uzņēmumiem ir jābūt proporcionālai ierobežojumu noņemšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Jenzis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šonedēļ pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Situācija restorānu nozarē ir neapskaužama 

Ja ļautu apkalpot restorāna apmeklētājus ārtelpās, tas pozitīvi ietekmētu ne tikai restorānu...

"Kamēr [ēdināšanā] ir kaut mazākie ierobežojumi, ir jābūt proporcionālam atbalstam," teica Jenzis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vairāki nozarē strādājošie, kas dažādu iemeslu dēļ nav kvalificējušies valsts atbalstam vai tas nav bijis pietiekams, tādēļ tiem ēdinātājiem pašreiz esot vitāli svarīgi, lai valdība ļautu atsākt klātienes darbu, atverot terases.

"Tas daudziem uzņēmumiem, kuri ēdināšanā lielākoties ir vietējā kapitāla un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi, ir izdzīvošanas jautājumi. Tā nav tāda koķetēšana - "gribam strādāt, mums viss vienalga". Viņiem ir liela atbildība pret sabiedrības veselību," uzsvēra Jenzis.

Viņš arī atzīmēja, ka, āra terasēm atsākot strādāt, nozares organizācijas apņēmušās ēdinātājus uzrunāt ar vienotu memorandu, aicinot viņus būt atbildīgiem. Nozares ieskatā lēmums par terašu darba atsākšanu valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Ziņots arī, ka Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

Vienlaikus premjers 22.aprīlī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem uzsvēra, ka valdība ir rīcības gatavībā ieviest stingrākus ierobežojumus, ja sabiedrības uzvedība to piespiedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik vietas Latvijas ekonomikā būs Latvijas uzņēmumiem

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru