Jaunākais izdevums

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Ledus vīna iegūšanai ir divas metodes. Viena – kad izspiež sasalušus ābolus, otra – sasaldējot ābolu sulu. Pasaulē 95% ābolu ledus vīnu saražo Ziemeļamerikā, kur arī izveidota stingra ābolu ledus vīna gatavošanas apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, to skaitā Ledus vīni. Galvenie priekšnosacījumi ledus vīna gatavošanai ir tikai dabīgo sala apstākļu izmantošana, kā arī netiek pieļauta nekāda veida cukura vai alkohola pievienošana. Ja vīnogu ledus vīna ražošanai tehnoloģiskais process ir vienkāršāks – ogām pietiek sasalt vienu nakti pie temperatūras mīnus seši septiņi grādi, tad ābolu ledus vīna ražošanas process ir sarežģītāks. Ābolam ziemas apstākļos vajag sasalt, tad atkust un – vēlreiz sasalt. Kad ābols pirmoreiz sasalst un atkūst, tad notiek tā saucamais krioekstrakcijas process, un tas paliek tik mīksts, ka sulu var izspiest pat ar rokām. Ja šādu ābolu degustācijā salīdzinātu ar ceptu un atdzesētu ābolu, tad garša neatšķirtos, tikai saldētais ābols būtu daudz strukturizētāks, aromātiskāks. Šāds ābols turklāt ir ļoti garšīgs, lai gan izskatās pēc iepuvuša. Taču, lai pagatavotu ledus vīnu, ābolam jāsasalst vēl vienu reizi, un kad tas notiek, āboli tiek ievietoti speciālās presēs un ar ļoti lielu spēku tiek spiesti aptuveni diennakti. Ja ābolu sulai dabīgais cukurs ir ap 10%, tad izspiežot šādu sulu, tas ir 50–55%. «Šo sulu savācam tērauda mucā, kur tā lēnām rūgst, izmantojot sevišķas rauga kultūras, kas darbojas īpaši zemā temperatūrā. Pēc pieciem līdz sešiem mēnešiem ledus vīnu pārlejam koka mucās uz pēcrūgšanu. Noturot mucā, vīnam parādās jauni papildu toņi, bet iegūtie tanīni veicina vīna stabilitāti un ilgmūžību,» stāsta vīndaris.

Intervija ar Lauri Salenieku lasāma DB izdevumā Dzīves Garša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Abavas vīna dārzā novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes vīna dārzā Abavas vasaras sezonas beigās novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža, informē vīna darītavas saimnieki Mārtiņš un Liene Barkāni.

Vīnogu dārzs ir iestādīts 2010. gadā un atrodas Sabiles pievārtē, Abavas ielejas dienvidu nogāzē. Šogad vīnogu raža novākta jau ceturto reizi, tomēr šis gads ir bijis īpašs, jo silto laikapstākļu dēļ vīnogas varēja novākt optimālā apjomā un kvalitātē. Savukārt pašu ražas vākšanu šogad uzsāka agrāk nekā ierasti, kad tas ir noticis septembra beigās un oktobra sākumā.

«Šogad silto laikapstākļu dēļ vairums audzēto šķirņu ir sasniedzis optimālu gatavības līmeni, kas ļauj cerēt uz labas kvalitātes vīna ražošanu nākotnē. 2010. gadā mēs iestādījām vairāk nekā 40 vīnogu šķirnes, lai saprastu, kuras no tām ir piemērotākās mūsu ziemeļu klimatam. Šobrīd audzēto vīnogu skaits ir samazināts līdz aptuveni 30 šķirnēm. Plānojam šo skaitu mazināt arī nākotnē un galvenokārt audzēt tās šķirnes, kuras spēj sasniegt augstākos vīna kvalitātes rādītājus. Viena no tādām vīnogām ir Solaris, no kuras var ražot augstas kvalitātes baltvīnu, un kas atbilst vispārpieņemtai izpratnei par vīna garšu, jo no ziemeļu vīnogu šķirnēm darināta vīna garša atšķiras,» stāsta M. Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas kompānija Smiltynes perkela plāno iegādāties jaunu prāmi; pieļauj iespēju to būvēt Latvijā

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošās meteoroloģijas institūcijas prognozē, ka 2019.-2020.gada ziema Eiropā gaidāma silta, Ziemeļeiropā - arī mitrāka nekā ierasts.

Eiropas Savienības programmā «Copernicus» pieejamā informācija liecina, ka neviens meteoroloģijas dienests neprognozē aukstu ziemu. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Baltijā galvenokārt prognozēta krietni augstāka par normu, dažas prognozes pieļauj iespēju, ka tā būs tuvu normai jeb ilggadējam vidējam rādītājam.

Sagaidāms, ka laikapstākļus Ziemeļeiropā ziemas lielāko daļu noteiks cikloni, kas nesīs siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, līdz ar to iespējams liels nokrišņu daudzums.

Eiropas ziemeļaustrumu daļā - Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļos - iespējama lielākā temperatūras pozitīvā novirze no normas.

Meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un ka arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina, ka, sākot ar rītdienu – no 1.decembra līdz pat 1.martam – visiem transportlīdzekļiem obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām.

Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas obligāti jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Ja tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis nav aprīkots ar sezonai atbilstošām riepām, autovadītājam var tikt uzlikts sods 30 eiro apmērā.

Vieglo auto ziemas riepu minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Tāpat uzmanība jāpievērš arī riepu vecumam. Ieteicams neiegādāties un neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem, jo braucot gan nodilst protektors, gan laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas. Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari – pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi – gads, kad riepa ražota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar pārsteidzīgu lēmumu PTAC izdara "lāča pakalpojumu" iedzīvotājiem

Valdis Vancovičs, “Tele2” valdes priekšsēdētājs, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir valsts institūcijas, kas uzrauga uzņēmumu darbību - viena no tām ir Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kuras nosaukumā ir nepārprotami ietverts tā pamatuzdevums - patērētāju tiesību aizsardzība.

Diemžēl atsevišķos gadījumos pārcentība vai vēlme demonstrēt varu noved pie lēmumiem, kas negatīvi var ietekmēt pašus patērētājus.

Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mēs - "Tele2" - šoreiz esam to piedzīvojuši. Trīs mēnešus, palīdzot valstij pārvarēt koronavīrusa radītos sociālekonomiskos apstākļus, mēs klientiem, kuriem bija ierobežotas iespējas izmantot mobilo internetu, dāvājām iespēju lietot interneta pakalpojumus neierobežotā apjomā bez papildu maksas. Klienti to ļoti novērtēja, jo tas bija svarīgi dažādu sadzīves jautājumu risināšanā.

Mēs redzam, ka šobrīd datu patēriņš šajos iepriekš limitētajos tarifu plānos ir palielinājies aptuveni trīs reizes. Tas faktiski nozīmē, ka klientu mobilo sakaru lietošanas paradumi vairs neatbilst viņu iepriekš izvēlētajam tarifu plānam. Nākot pretī klientiem, nolēmām mainīt tarifu plānus, lai arī turpmāk viņi varētu izdevīgi lietot mobilo internetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos deviņos mēnešos iemaksāts par 14,8% vairāk

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos 2019.gada deviņos mēnešos iemaksāti 56,853 miljoni eiro, kas ir par 14,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, tostarp pieaugušas pensiju plānu dalībnieku iemaksas, bet samazinājušās darba devēju iemaksas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat apkopotie dati liecina, ka samazinājies pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits, bet strauji pieaudzis pasīvo jeb tādu dalībnieku, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits.

Pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2019.gada deviņos mēnešos augušas par 10,2% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 44,397 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas samazinājušās par 2,7% - līdz 8,524 miljoniem eiro. Vienlaikus vairākkārtīgi pieaugušas pārējās iemaksas, sasniedzot 3,932 miljonus eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn deviņos mēnešos izmaksāti 28,273 miljoni eiro, kas ir par 56,2% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, tostarp 96,2% jeb 27,209 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru