Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija šodien izplatītā paziņojumā aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, liedzot pārtikas nozares uzņēmumiem tiesības izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju.

Saeimā šodien, 30.aprīlī, trešajā lasījumā plānots balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas liegs pārtikas ražotājiem iespēju izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.

«Grozījumi būtiski skars ne tikai mazumtirgotājus, kā to uzsvēruši deputāti, bet arī ražotājus. Tas ir absurds – privāti ražojoši uzņēmumi nevarēs izvēlēties cenas un piedāvātās kvalitātes ziņā izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju,» brīdina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šādas pārmaiņas nozīmēšot, ka ražotājiem būs jālauž noslēgtie līgumi un uzņēmumi nevarēs pielāgot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savām vajadzībām un specifikai, bet būs spiesti komercdarbību pakārtot pašvaldības izvēlētā vai tam piederošā atkritumu apsaimniekotāja diktātam.

Latvijā būtu nepieciešams ieviest stingrāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu uzskaiti un licencēšanu, lai tiktu aizsargātas iedzīvotāju intereses, intervijā Rietumu Radio sacīja SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.

Kā skaidro Rimma, iedzīvotāji namu apsaimniekotājiem uztic lielas naudas summas, tādēļ šie uzņēmumi būtu stingrāk jāuzrauga.

«Esam par to, lai licencēšana būtu, jo pagātnē ir bijuši gadījumi, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu naudu, ko pēc tam atgūt ir ļoti grūti,» sacīja Rimma. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot garantiju fondu, lai iedzīvotājiem par namu apsaimniekotāja nenomaksātajiem rēķiniem nenāktos norēķināties dubultā.

Rimma norāda, ka asociācija par šo jautājumu diskutē jau vairākus gadus un ar Ekonomikas ministrijas (EM) starpniecību centusies virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide ir mainījis nosacījumus, kuri attiecas uz vienošanos par papildpakalpojumiem, jo to neskaidrā formulējuma dēļ daļa klientu bija spiesti maksāt par pakalpojumiem, kurus nemaz neizmantoja, informē KP.

KP aicina pašvaldības pēc iepirkuma pievērst uzmanību atkritumu apsaimniekotāju darbībai un līgumu nosacījumu saprotamībai, lai nodrošinātu iedzīvotāju interešu aizsardzību.

Pārrunas ar SIA Eco Baltia vide KP uzsāka pēc tam, kad saņēma šī uzņēmuma klientu SIA RavLat Group un SIA Tukuma Auto iesniegumus. SIA Eco Baltia vide iepirkuma rezultātā uz pieciem gadiem ir ieguvis tiesības būt par vienīgo sadzīves atkritumu apsaimniekotāju Ādažu novadā un Piejūras reģionā. Papildus atkritumu savākšanas pamatpakalpojumiem, par kuru sniegšanu pašvaldība noslēgusi līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, uzņēmums ir tiesīgs ar katru klientu individuāli noslēgt vienošanos par papildpakalpojumiem, piemēram, biežāku atkritumu savākšanu.

Apgalvojumi par neveiktajiem maksājumiem SIA Rīgas ūdens ir nepatiesi un ceļ nepamatotu neslavu, izplatītajā paziņojumā norādījis Apsaimniekošanas uzņēmums RBSSKALS Serviss.

Tā valdes loceklis Pauls Upenieks skaidro: «Izmantojot monopola stāvokli, SIA Rīgas ūdens šobrīd meklē ceļu, kā piespiest segt gadiem neiekasētos maksājumus par ūdeni un kanalizāciju, lai gan pats ir pieļāvis šādas situācijas eskalāciju.» Pēc viņa domām, šī taktika norāda, ka Rīgas ūdens steigā mēģina samazināt potenciālos zaudējumus. Tam varētu būt saistība ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas stāsies spēkā šā gada oktobrī, paredzot tiešo norēķinu sistēmu dzīvokļu īpašniekiem ar pakalpojuma sniedzēju.

RBSSKALS Serviss šogad pārņēmis apsaimniekošanā mājas ar ūdens parāda uzkrājumu pat no 2007. gada, lai gan iedzīvotāji savus maksājumus ir veikuši. Parāds veidojies iepriekšējo apsaimniekotāju laikā, un par tā esamību iedzīvotāji nav tikuši informēti - nedz no Rīgas ūdens, nedz arī toreizējā apsaimniekotāja puses. Šādās mājās fakts par parādiem un to apjomu atklājās tikai pie apsaimniekotāju maiņas.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) kopsapulces dalībnieki vienbalsīgi atbalstījuši SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) uzņemšanu asociācijā.

Kopsapulces dalībnieki Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdē arī ievēlēja RNP valdes priekšsēdētāju Ervinu Straupi.

«LNPAA ir vadošā namu apsaimniekotāju sabiedriskā organizācija, kura mērķtiecīgi strādā, lai sadarbībā ar likumdevēju un izpildvaru pilnveidotu normatīvos aktus, uzlabotu pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitāti, kā arī dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku tiesisko aizsardzību,» norāda RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

LNPAA piedalās mājokļu attīstības politikas izstrādāšanā, iesniedz priekšlikumus likumdošanai un izmaiņām normatīvos aktos un sekmē nozarē strādājošo speciālistu profesionālo sagatavošanu, lai veicinātu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozares harmonisku attīstību. LNPAA apvieno vairāk nekā 30 apsaimniekošanas uzņēmumus no visas Latvijas.

Atšķirībā no Rīgas, kur iedzīvotāji par ūdensapgādi, siltumenerģiju un atkritumu apsaimniekošanu maksā ar namu apsaimniekotāju starpniecību, Latvijā vairākās pašvaldībās jau gadiem ilgi tiek izmantoti tiešie norēķini. Diena gan pārliecinājās, ka pakalpojumu sniedzēji labprātāk strādātu ar apsaimniekotājiem kā starpniekiem, jo tad problēmu būtu mazāk.

SIA Jūrmalas siltums pašlaik spēkā esošos līgumus ar iedzīvotājiem noslēdza pirms diviem gadiem, un tie noslēgti ar katra dzīvokļa īpašnieku, nevis īpašnieku kopību, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks. Atšķirībā no Rīgas, kur par tiešo rēķinu sagatavošanu pakalpojumu sniedzēji plāno iekasēt vismaz trīs eiro, Jūrmalas siltuma rēķinos par to sagatavošanu iekļauta maksa 43 centi. Tomēr Z. Starks neslēpj, ka siltumapgādes uzņēmumi ne tikai Jūrmalā, bet arī citviet Latvijā īpaši nepriecājas par tiešajiem norēķiniem, jo ar namu apsaimniekotāju slēgt līgumu ir vienkāršāk. «Problēma ir ar karsto ūdeni - māja zudumus var norakstīt uz to rēķina, kam nav skaitītāju, un tādi katrā mājā viens vai divi atrodas, bet tie ir «drošie nemaksātāji». Pārējie iedzīvotāji, protams, ir priecīgi kopējo parādu norakstīt uz kādu, bet tie ir bezcerīgi parādi,» stāsta Z. Starks.

Neizšķirtā ministru balsojumā premjera Valda Dombrovska balss atstāj spēkā esošo kārtību – komersanti savu atkritumu apsaimniekošanai arī turpmāk drīkstēs izvēlēties tikai tādu atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar attiecīgo pašvaldību.

Līdz ar to tika noraidīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie noteikumi, taču paredzams, ka cīņa starp pašvaldību un privātajiem atkritumu apsaimniekotājiem turpināsies atvērtā Atkritumu likuma ietvaros. Balsojot par šiem noteikumiem, seši ministri bija par, seši ministri pret. Premjers Valdis Dombrovskis balsoja pret un viņam bija izšķirošā balss, tāpēc noteikumi tika noraidīti. Savukārt balsojumā «ētisku apsvērumu dēļ» nepiedalījās satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pirms balsojuma ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš balsoja par šiem noteikumiem, sacīja, ka «ir jau saprotami, ka pirms pašvaldību vēlēšanām neviens pašvaldības negrib kaitināt, tomēr neredz problēmu tirgus atvēršanai konkurencei». Savukārt premjers norādīja, ka konkurence būtu tikai daļēja, jo mājsaimniecībām šādas izvēles iespējas nebūs.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeimā plānots trešajā lasījumā balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un grozījumi var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, uzskata Konkurences padome (KP).

KP skaidro, ka šobrīd patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus.

Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums – šobrīd tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus tiks slēgts konkurencei uz 20 gadiem, uzsver KP.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Ļaujot lielākajiem uzņēmumiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju neatkarīgi no pašvaldības izvēles, tirgū tiktu saglabāta konkurence, kas ilgtermiņā arī patērētājiem nodrošinātu izdevīgākas cenas un augstāku pakalpojumu kvalitāti. Tā uzskata Konkurences padome (KP).

Šobrīd saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldības izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš pašvaldības teritorijā sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Tādējādi uz pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja noslēgtā līguma darbības laiku tirgū faktiski nepastāv konkurence, atzīmē padome. Piebilstot, ka likuma nepilnību dēļ pašvaldība var nerīkot konkursu, ja tai pilnībā vai daļēji pieder savs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, nereti vienlīdzīgas konkurences iespējas netiek nodrošinātas arī visas pašvaldības mērogā.

Īstenojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus, kas paredz lielākiem uzņēmumiem, tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība nav noslēgusi līgumu, atkritumu apsaimniekošanas tirgus vismaz daļēji tiktu atvērts konkurencei. Ļaujot pašvaldības teritorijā darboties vairākiem uzņēmumiem, ievērojami palielinātos iespēja, ka nākamajā pašvaldības rīkotājā konkursā efektīvus un konkurētspējīgus piedāvājumus spēs sniegt vairāki uzņēmumi.

Lai eksportētājs ieietu Ķīnā, viņam jārēķinās ar priekšdarbiem vairāku mēnešu garumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi.

Viņa stāstīja, ka laiks no brīža, kad uzņēmējs izdomā eksportēt uz Ķīnu, līdz reālām produktu piegādēm šim tirgum ir atkarīgs no tā, kāda ir Ķīnas noteiktā produkta un pakalpojumu importa sertifikācijas un reģistrācijas kārtība.

«Piemēram, attiecībā uz gaļas produktiem, lai kompānija varētu eksportēt produktus uz Ķīnu, vispirms ir jābūt noslēgtam divpusējam līgumam starp attiecīgajām valstu institūcijām, un tikai tad var sākties kompāniju un produktu sertifikācija. Līdzīga kārtība ir arī attiecībā uz piena produktiem un izstrādājumiem. Kā vieglāko importa preču kategoriju var minēt šokolādi un tās izstrādājumus. Bet, lai saskaņotu un veiktu visas nepieciešamās formalitātes, uzņēmējam tik un tā būtu jārēķinās ar 2-3 mēnešiem,» sacīja eksperte.

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

#Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti.

Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti

Pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem Latvenergo koncerna darbības laikā - uzņēmuma peļņa sasniegusi 322,2 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs - 541,7 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gadā. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka uzņēmuma darbības rezultātus pērn pozitīvi ietekmējuši koncernā pieņemtie lēmumi, augstā ūdens pietece Daugavā, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. Lai arī pērn gūta rekordpeļņa, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums «Tesla Motors» veicis pārrunas ar Vācijas un Nīderlandes amatpersonām par iespējām Eiropā būvēt pirmo lielo rūpnīcu, pirmdien vēstīja laikraksts «Wall Street Journal».

«Tesla» veicis pārrunas ar divām Vācijas federālajām zemēm, lai apspriestu iespējas būvēt lielapjoma rūpnīcu, kurā tiktu ražoti gan automobiļi, gan akumulatori, raksta «Wall Street Journal».

Tāpat laikraksts norāda, ka uzņēmums arī pārrunājis iespējas šādu rūpnīcu būvēt Nīderlandē.

Kā ziņots, «Tesla» pagājušajā mēnesī atklāja plānus, kas paredz Šanhajā uzbūvētu elektrisko automašīnu un akumulatoru ražotni.

LASI:

Lietuvieši cīnās par to, lai Tesla rūpnīcu būvētu Lietuvā; izdomā veidu, kā piesaistīt autoražotāja uzmanību

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus, kas paredz šajā regulējumā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, kā arī pašvaldībām dot lielākas iespējas sadarboties kopīgā atkritumu apsaimniekošanā.

Likumprojekts papildina pašvaldību uzdevumus, nosakot, ka tās var veidot kopīgas iestādes, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, kā arī apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu konkrētajā reģionā. Pašvaldībām, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, turpmāk iepirkumā par piedāvājuma izvēles kritēriju jānosaka saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Pašvaldībām arī jānosaka institūcijas un amatpersonas, kuras varēs kontrolēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu ievērošanu, kā arī pārkāpumu gadījumos sodīt. Tāpat izmaiņas noteic, ka pašvaldības turpmāk uzraudzīs un kontrolēs sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un slēgta poligona uzturēšanas izmaksas. Līdz šim šāda kārtība regulējumā nebija paredzēta.

Saistībā ar mainīgiem laika apstākļiem un biežiem nokrišņiem uz ietvēm un ēku jumtiem krājas nenotīrīts apledojums un sniegs, tādēļ Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs vērš namu īpašnieku un apsaimniekotāju uzmanību uz pienācīgu saviem īpašumiem piegulošo teritoriju un ēku jumtu sakopšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Savukārt Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai uzdots pastiprināti kontrolēt ietvju attīrīšanu no apledojuma un sniega. Pilsētas izpilddirektors arī uzdevis pašvaldības dienestiem un struktūrām atkārtoti pārbaudīt savā atbildībā esošo ietvju tīrību.

Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz administratīvos sodus par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma. Maksimālais sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro. Šajā ziemas sezonā Administratīvā inspekcija jau konstatējusi vairāk nekā 60 pārkāpumus saistībā ar laicīgi nenotīrītām ietvēm un ēku jumtiem.

Piektdien, 9.janvārī, Jūrmalas pilsētas dome ir izsludinājusi sarunu procedūru jauna atkritumu apsaimniekotāja atlasei, lai nodrošinātu risinājumu ārkārtas situācijā, ja 16.janvārī līgums ar esošo atkritumu apsaimniekotāju tiek lauzts, informē domes pārstāvji.

Vienlaikus pašvaldība līdz 12.janvāra darba dienas beigām vēl devusi iespēju SIA Eco Baltia vide turpināt korektu līgumsaistību izpildi, parakstot vienošanos par 2015.gada tarifu 2,85 eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.

Šobrīd gatavojamies diviem scenārijiem – ja SIA Eco Baltia vide akceptēs vienošanās projektu un piekritīs no līguma saistībām izrietošajam tarifam 2,85 eiro apmērā pretstatā pieprasītajiem 7,97 eiro par kubikmetru, uzņēmums varēs turpināt darbu. Ja vienošanās netiks panākta, jau nākamajā ceturtdienā sarunu procedūras rezultātā tiks pieņemts lēmums un slēgts līgums ar citu uzņēmumu par atkritumu apsaimniekošanu ārkārtas situācijā, informē Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Arturs Grants.