Karjera

Skološanu tver kā mākslu

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Primārais nav tas, ko vēlas vecāki vai pedagogi, bet tas, kas ir nepieciešams bērniem.

Par to ir pārliecināta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane, kura savu darbošanos izglītības jomā salīdzina ar daudzdimensionālu mākslu.

Privātās mācību iestādes piedāvā izvēles iespējas, paceļ kopējo izglītības kvalitāti un rada konkurenci valsts skolām, tajās bērni jūtas emocionāli un fiziski droši, uzsver uzņēmēja, atzīstot, ka mūsu valstī vēl nav izveidojusies pilnīga sapratne par to, kas ir privātā izglītība un ar ko tā atšķiras no valsts piedāvātās. Viņa uzskata, ka šobrīd sabiedrībai vajag vairāk fokusēties uz saskarsmes ekoloģiju, ne tikai domāt par apkārtējo vidi, ēšanu vai mazgāšanas līdzekļiem.

Fragments no intervijas

Ar kādām sajūtām gaidāt 1. septembri?

Tā kā strādāju ar bērniem, katru gadu šajā laikā mani pārņem gan prieks, gan satraukums. Vairāk nekā desmit gados šīs sajūtas nav mainījušās. Domāju, ka 1. septembris ir lieli svētki ikvienam cilvēkam, jo katrs ir gājis skolā, daudziem ir bērni un mazbērni, kuri sāks vai turpinās mācības.

Ar ko šis mācību gada sākums atšķirsies no citiem gadiem?

Katru gadu 1. septembris ir citāds. Šogad pedagogu vidū valda satraukums par kompetencēs balstīto izglītību – kas un kā būs jāmāca? Tā kā sākām gatavoties izmaiņām jau pagājušajā gadā un sekojam līdzi Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijām, esam tām gatavi. Integrētā apmācība un kompetencēs balstītā izglītība mums nav nekāds jaunums, jau iepriekš tā esam strādājuši. Kopumā Latvijas izglītības sistēmā būs lielas izmaiņas. Tās ir labas un slavējamas. Vēlamies, lai tās notiek pēc iespējas ātrāk un konstruktīvāk. Ir jāstrādā savādāk, izglītības sistēmā ir nepieciešamas jaunas vēsmas. Svarīgi ir, lai šīs izmaiņas nebūtu tikai uz papīra, bet tiktu īstenotas arī dzīvē gan skolās, gan pirmsskolās. Liela daļa mācību iestāžu vadītāju un pedagogu par tām ļoti nopietni domā.

Kas tieši mainīsies? Kādas satura izmaiņas piedzīvos jūsu vadītās mācību iestādes?

Pedagogiem būs jāstrādā citādāk. Būs jāintegrē dažādi mācību priekšmeti. Piemēram, mājturībā bērni pētīs dažādas receptes, ēdienu uzturvērtību, matemātikā aprēķinās budžetu un dosies uz veikalu pirkt nepieciešamās sastāvdaļas, bet mājturībā paši šos ēdienus pagatavos, paralēli apgūstot arī galda kultūru. Skolotājiem būs ne tikai jāiemāca teorētiskās zināšanas, bet arī praktiski kopā ar skolēniem jādarbojas, jāņem vērā viņu intereses un jāiesaista mācību vielas apguvē. Tieši mūsu skolai un pirmsskolas mācību iestādei nekas būtiski nemainīsies, jo mēs jau pēc šādiem principiem strādājam.

Ar ko privātā skola atšķiras no valsts mācību iestādes?

Visam pamatā ir vecāku vēlme, lai viņu bērni mācītos citā vidē un viņus mācītu citādāk domājoši pedagogi. Šādas privātas skolas ir un būs vajadzīgas, pēc tādām būs pieprasījums, jo tajās tiek sadzirdēti gan bērni, gan viņu vecāki. Tajās ir droši gan emocionāli, gan fiziski. Personība attīstās katra audzēkņa individuālajās robežās.

Vai valsts skolas to nespēj piedāvāt?

Nē. Un ne tāpēc, ka valsts skolas būtu sliktas. Latvijā ir daudz ļoti labu valsts skolu, taču tām ir pilnīgi cits fokuss.

Kāda ir mācību maksa privātajās skolās? Vai un kā tā mainās?

Maksa ir dažāda, un kopumā tai ir tendence pieaugt. Pirms pieciem gadiem tā bija divas reizes mazāka. Nākamajā mācību gadā tā būs 300–500 eiro mēnesī. Mūsu mācību iestādēs tās paliks nemainīgas.

Kas veido sadārdzinājumu?

To veido gāzes un elektrības cenas, darbaspēka izmaksu un nodokļu, kā arī produktu cenas pieaugums.

Vai pirmsskolas iestādei un sākumskolai sekos vidusskola un privātā augstskola?

Nē, jo man patīk realitāte. (Smaida.) Es apzinos, cik daudz varu paveikt, un jūtos labi šādā formātā. Esmu pārliecināta, ka bērniem pēc sākumskolas pabeigšanas ir jāiet uz lielu skolu, jo tajā vecuma posmā viņiem ir ļoti svarīga socializācija. Sākumskolā bērns ir nostiprinājis savas prasmes un attīstījis savas stiprās puses, viņš ir gatavs nākamajam līmenim – vidusskolai vai ģimnāzijai.

Visu rakstu Skološanu tver kā mākslu lasiet piektdienas, 31.augusta laikrakstā Dienas Bizness!