Karjera

Skološanu tver kā mākslu

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Primārais nav tas, ko vēlas vecāki vai pedagogi, bet tas, kas ir nepieciešams bērniem.

Par to ir pārliecināta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane, kura savu darbošanos izglītības jomā salīdzina ar daudzdimensionālu mākslu.

Privātās mācību iestādes piedāvā izvēles iespējas, paceļ kopējo izglītības kvalitāti un rada konkurenci valsts skolām, tajās bērni jūtas emocionāli un fiziski droši, uzsver uzņēmēja, atzīstot, ka mūsu valstī vēl nav izveidojusies pilnīga sapratne par to, kas ir privātā izglītība un ar ko tā atšķiras no valsts piedāvātās. Viņa uzskata, ka šobrīd sabiedrībai vajag vairāk fokusēties uz saskarsmes ekoloģiju, ne tikai domāt par apkārtējo vidi, ēšanu vai mazgāšanas līdzekļiem.

Fragments no intervijas

Ar kādām sajūtām gaidāt 1. septembri?

Tā kā strādāju ar bērniem, katru gadu šajā laikā mani pārņem gan prieks, gan satraukums. Vairāk nekā desmit gados šīs sajūtas nav mainījušās. Domāju, ka 1. septembris ir lieli svētki ikvienam cilvēkam, jo katrs ir gājis skolā, daudziem ir bērni un mazbērni, kuri sāks vai turpinās mācības.

Ar ko šis mācību gada sākums atšķirsies no citiem gadiem?

Katru gadu 1. septembris ir citāds. Šogad pedagogu vidū valda satraukums par kompetencēs balstīto izglītību – kas un kā būs jāmāca? Tā kā sākām gatavoties izmaiņām jau pagājušajā gadā un sekojam līdzi Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijām, esam tām gatavi. Integrētā apmācība un kompetencēs balstītā izglītība mums nav nekāds jaunums, jau iepriekš tā esam strādājuši. Kopumā Latvijas izglītības sistēmā būs lielas izmaiņas. Tās ir labas un slavējamas. Vēlamies, lai tās notiek pēc iespējas ātrāk un konstruktīvāk. Ir jāstrādā savādāk, izglītības sistēmā ir nepieciešamas jaunas vēsmas. Svarīgi ir, lai šīs izmaiņas nebūtu tikai uz papīra, bet tiktu īstenotas arī dzīvē gan skolās, gan pirmsskolās. Liela daļa mācību iestāžu vadītāju un pedagogu par tām ļoti nopietni domā.

Kas tieši mainīsies? Kādas satura izmaiņas piedzīvos jūsu vadītās mācību iestādes?

Pedagogiem būs jāstrādā citādāk. Būs jāintegrē dažādi mācību priekšmeti. Piemēram, mājturībā bērni pētīs dažādas receptes, ēdienu uzturvērtību, matemātikā aprēķinās budžetu un dosies uz veikalu pirkt nepieciešamās sastāvdaļas, bet mājturībā paši šos ēdienus pagatavos, paralēli apgūstot arī galda kultūru. Skolotājiem būs ne tikai jāiemāca teorētiskās zināšanas, bet arī praktiski kopā ar skolēniem jādarbojas, jāņem vērā viņu intereses un jāiesaista mācību vielas apguvē. Tieši mūsu skolai un pirmsskolas mācību iestādei nekas būtiski nemainīsies, jo mēs jau pēc šādiem principiem strādājam.

Ar ko privātā skola atšķiras no valsts mācību iestādes?

Visam pamatā ir vecāku vēlme, lai viņu bērni mācītos citā vidē un viņus mācītu citādāk domājoši pedagogi. Šādas privātas skolas ir un būs vajadzīgas, pēc tādām būs pieprasījums, jo tajās tiek sadzirdēti gan bērni, gan viņu vecāki. Tajās ir droši gan emocionāli, gan fiziski. Personība attīstās katra audzēkņa individuālajās robežās.

Vai valsts skolas to nespēj piedāvāt?

Nē. Un ne tāpēc, ka valsts skolas būtu sliktas. Latvijā ir daudz ļoti labu valsts skolu, taču tām ir pilnīgi cits fokuss.

Kāda ir mācību maksa privātajās skolās? Vai un kā tā mainās?

Maksa ir dažāda, un kopumā tai ir tendence pieaugt. Pirms pieciem gadiem tā bija divas reizes mazāka. Nākamajā mācību gadā tā būs 300–500 eiro mēnesī. Mūsu mācību iestādēs tās paliks nemainīgas.

Kas veido sadārdzinājumu?

To veido gāzes un elektrības cenas, darbaspēka izmaksu un nodokļu, kā arī produktu cenas pieaugums.

Vai pirmsskolas iestādei un sākumskolai sekos vidusskola un privātā augstskola?

Nē, jo man patīk realitāte. (Smaida.) Es apzinos, cik daudz varu paveikt, un jūtos labi šādā formātā. Esmu pārliecināta, ka bērniem pēc sākumskolas pabeigšanas ir jāiet uz lielu skolu, jo tajā vecuma posmā viņiem ir ļoti svarīga socializācija. Sākumskolā bērns ir nostiprinājis savas prasmes un attīstījis savas stiprās puses, viņš ir gatavs nākamajam līmenim – vidusskolai vai ģimnāzijai.

Visu rakstu Skološanu tver kā mākslu lasiet piektdienas, 31.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: DB viesojas privātajā sākumskolā un bērnudārzā Vinnijs

Kristīne Stepiņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pirms 11 gadiem izveidoju bērnudārzu, jo tieši pirmsskolas vecums bērniem ir vissvarīgākais – tajā laikā veidojas viņu personība. Daudz domāju par apkārtējo vidi, piemēram, logi tika projektēti tā, lai bērni pa tiem varētu labi redzēt. Padomju laikos būvētajos bērnudārzos viņiem nebija tādas iespējas, bērni pavadīja dienas, neredzot, kas notiek ārā. Uzskatu, ka vienus 50% veido vide, bet otrus 50% – cilvēki,» intervijā Dienas Biznesam stāsta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane.

Izglītības iestāde darbību uzsāka 2007. gadā. Sākotnēji, kā pirmsskolas izglītības iestāde, bet jau ar 2010. gada 1. septembri durvis vēra sākumskola, kurā ir iespējas mācīties no 1. – 6. klasei.

Fragments no intervijas

Kāpēc bērnudārzu būvējāt Babītē?

Tāpēc, ka šeit dzīvo mana ģimene un šeit ir ļoti pretimnākoša pašvaldība. Ja tā tāda nebūtu, mēs nevarētu nodrošināt šādus pakalpojumus, bet vecāki par tiem nespētu samaksāt. Ja nav valsts un pašvaldības atbalsta, privātās mācību iestādes nevar izdzīvot.

Kāpēc Vinnijs?

Par nosaukumu domāju kopā ar pedagogiem. To izvēlējāmies, jo Vinnijs Pūks ir brīnišķīgs tēls – mīļš lācis, kuram piemīt gan filozofiskais, gan delverīgais aspekts. Viņam ir draugi, viņš ir tik dzīvs un dabisks, mēdz kļūdīties, piedzīvo veiksmes un neveiksmes. Līdzīgi iet arī mums visus šos vienpadsmit gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas zīmols Lazy Francis rada kleitas filmas Kristofers Robins aktrisei

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Babītē šodien sadedzis pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» autobuss.

Negadījums noticis ap plkst.14 uz autoceļa Babīte-Salaspils, pie pagrieziena uz Vārnukrogu. Kādu laiku uz autoceļa Babīte-Salaspils pilnībā bloķēta satiksme virzienā uz Jūrmalu, taču patlaban tā ir atjaunota, informēja Valsts policijā.

«Rīgas satiksmes» pārstāve Baiba Bartaševiča pastāstīja, ka īsi pēc plkst.14 13.maršruta autobusa šoferis pamanīja no autobusa motora nodalījuma sadūmojumu un ziņoja par to dispečerim, kurš izsauca ugunsdzēsējus.

Līdz glābēju ierašanās brīdim autobuss gandrīz pilnībā sadedzis. Cietušo negadījumā nav.

Negadījuma iemeslu uzņēmums izmeklēšot, taču patlaban nelaimes cēloņi nav zināmi. Konkrētais transportlīdzeklis bija ekspluatācijā aptuveni desmit gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ziemas pārtraukuma 21. aprīlī plānots atsākt būvdarbus uz Jūrmalas šosejas (A10) posmā no gājēju tilta pie Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "LatvijasValsts ceļi".

21. aprīlī divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte) satiksmei tiks slēgta nobrauktuve no Rīgas apvedceļa virzienā uz Jūrmalu, bet trešdien 22. aprīlī satiksmei tiks slēgta arī nobrauktuve no Jūrmalas šosejas virzienā no Rīgas uz Babīti/Imantu. Līdz ar to Babītes iedzīvotāji izbraukšanai un iebraukšanai Babītē nevarēs izmantot Liepu aleju un Celtnieku ielu, būs jāizmanto Rožu iela.

Satiksmes organizācijai tiks izveidotas pa vienai apgriešanās vietai uz Jūrmalas šosejas pie Rīgas robežas un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem.

Plānots, ka jūnijā uz Jūrmalas šosejas tiks slēgta viena brauktuve, satiksmi abos virzienos organizējot pa otru brauktuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Satiksmes intensitāte uz ceļiem sasniegusi augstākos rādītājus 10 gadu laikā

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? WoodBudImport koka karkasa privātmājas Latvijas tirgum

Monta Glumane, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas dome līdzfinansē Mama-OK senioru aprūpes pakalpojumu

Rūta Kesnere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai demences slimniekiem, kuriem nav nepieciešama diennakts uzraudzība, ir iespēja dzīvot pašiem savā dzīvesvietā, nepārceļoties uz pansionātu? Kas viņiem nodrošina atbalstu un aprūpi?

Sarunā ar Dienas Biznesu šos jautājumus komentē starptautisks sociālās aprūpes uzņēmums Senior Group, kas Latvijā ir jau pazīstams ar «Lielās Ģimenes mājas» koncepta radīto senioru rezidenci Babītē. Šā gada sākumā centrs sāka darbību pie Francijas mājas aprūpes modeļa - viedā mājas aprūpe Mama-OK - izveides. Tas paredz aprūpi demences klientu dzīvesvietā, kas ietver gan klātienes vizītes, gan pilnvērtīgu mājokļa adaptāciju ar specializēto aprīkojumu un jaunākajām tehnoloģijām kritienu prevencijā. Apkalpojot Rīgas rajonus, katrā rajonā plānots atvērt aprūpes bāzes, kurās mitinās aprūpes personāls, lai jebkurā diennakts laikā nodrošinātu ātru reaģēšanu uz izsaukumiem un palīdzības sniegšanu. Visi klienti ir sadalīti vairākos profilos atkarībā no viņu vajadzībām. Ir cilvēki, kam pietiek ar 3 vizītēm nedēļā, ir klienti, pie kuriem aprūpētājs dodas vairākas reizes dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts ceļi" noslēguši līgumu ar SIA "Via" par akustisko svītru jeb ribjoslu ierīkošanu uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) līdz Bauskai (20,60.-84,50. km) par līgumcenu 203 tūkstoši eiro (ar PVN), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Ir izsludināts arī iepirkums par ribjoslu ierīkošanu uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai, patlaban ir atvērti tajā saņemtie piedāvājumi un notiek vērtēšana. Uz abiem šiem ceļiem ribjoslas tiks ierīkotas par valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējumu.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

Šogad ribjoslas seguma atjaunošanas ietvaros uz galvenajiem autoceļiem vēl ir ierīkotas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas interneta veikals Barbora.lv pērn sasniedzis 4,7 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 48% vairāk nekā 2017.gadā, informē uzņēmumā.

Pagājušajā gadā Barbora.lv apgrozījuma palielināšanos veicināja vairāki faktori, tai skaitā, ērtāki piegādes laiki ar iespēju produktus saņemt tajā pašā dienā, vieglāk lietojama mājaslapa. Tāpat tika izvērsta kopējā interneta veikala darbība Latvijā, atklājot divus jaunus komplektēšanas centrus, to kopējam skaitam pieaugot līdz trim – Grostonas ielā 1, Biķernieku ielā 143 un Slokas ielā 115.

Balstoties uz klientu augsto pieprasījumu un interneta veikala nemitīgo attīstību, Barbora.lv ir ievērojami paplašinājis savu autoparku un palielinājis darbinieku skaitu par 60%.

«Pagājušais gads ir bijis mūsu panākumu gads. Pilnveidojam un attīstām pārtikas interneta veikalu kopējo tirgu. Sasniegtie rezultāti parādījuši, cik veiksmīgi esam izkopuši savu pieredzi pārtikas preču komplektēšanā un piegādē uz mājām visā Baltijā,» komentē Sanita Bērziņa, veikala «Barbora» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Barbora.lv piedāvā pasūtīt produktus internetā arī Latgalē

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunie izvēlas minimālismu

Laura Mazbērziņa, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Barbora.lv» šogad izvirzījusi dabai draudzīgu mērķi – samazināt plastmasas patēriņu par 20%. Lai īstenotu plānoto, iedzīvotājiem veicot pasūtījumu internetā, uzņēmums aicina kā iepakojuma veidu izvēlēties papīra maisiņu.

«Mēs uzskatām, ka vides kvalitāte un ilgtspējīgi risinājumi ir svarīgi ne vien mūsu uzņēmumam, bet arī mūsu klientiem – Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, piegādāt preces vairākām mājsaimniecībām viena brauciena laikā ir dabai krietni draudzīgāk, nekā gadījumā, ja iedzīvotāji uz veikalu dodas katrs ar savu personīgo automobili. Mēs strādājam pie vēl efektīvākas preču izvadāšanas, lai ievērojami samazinātu dabas piesārņojumu,» paskaidro Sanita Bērziņa, pārtikas interneta veikala «Barbora.lv» valdes locekle.

Lai samazinātu plastmasas patēriņu un veicinātu papīra maisiņu ieviešanu, «Barbora.lv» veikusi vairākus izpētes pasākumus. Uzņēmumā pārskatīta esošo procesu efektivitāte, tajā skaitā analizēts iepakojumu kopējais patēriņš. Rezultātā kā mērķis izvirzīts samazināt ne vien piegādes preču iepakojumu daudzumu, bet arī plastmasas izmantošanu, iepakojot atsevišķas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Investējot 360 000 eiro, Babītes novadā izveidota alternatīva pansionātam

Monta Glumane, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu iespēju Latvijas senioriem pavadīt savas vecumdienas ģimeniskā vidē un tajā pašā laikā saņemtu visu viņiem nepieciešamo aprūpi, Babītes novada «Lapsās», piesaistot 360 000 eiro finansējumu, tapis mūsu valstī līdz šim nebijis sociālais projekts «Lielās ģimenes māja».

Projekta «Lielās ģimenes māja» pirmās kārtas ietvaros ir izveidotas divas dzīvojamās mājas Babītē, kurās kopumā mitinās 12 seniori. Jau tuvākajā laikā plānots attīstīt jaunas senioru mājas dažādās vietās Baltijā.

Kā norāda «Senior Group» pārstāve Latvijā Diāna Gžibovska, ideja par šāda projekta īstenošanu radās, jo Latvijā liela daļa senioru mitinās institucionalizētās aprūpes iestādēs kopā ar vairākiem desmitiem vai pat simtiem citu sirmgalvju. Šī koncepta sociālās aprūpes iestādē senioriem ir iespēja dzīvot ģimeniskā un pielāgotā vidē, tādējādi pēc iespējas ilgāk saglabājot pašaprūpes spējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 900 tūkstošus eiro, «Omniva» uzsāk pakomātu tīkla paplašināšanu ar 45 jauniem pakomātiem, izvietojot tos 14 jaunās apdzīvotās vietās Latvijā.

Līdz ar šo paplašināšanos Latvijas «Omniva» tīklā tagad būs 207 pakomāti, kas izvietoti 93 apdzīvotās vietās Latvijā.

Jaunie «Omniva» pakomāti tiks uzstādīti gan pilsētās, kurās līdz šim tie jau bijuši pieejami – Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Daugavpilī un citur, gan arī jaunās vietās kā Augšlīgatnē, Babītē, Engurē, Garkalnē, Jaunjelgavā, Jaunpilī, Lapmežciemā, Neretā, Pāvilostā, Skaistkalnē, Skrīveros, Straupē, Ugālē un Vecāķos.

Paplašinot pakomātu tīklu un izvēloties to atrašanās vietas, priekšroka tika dota iespējai «Omniva» pakomātus izvietot ārpusē pie veikaliem, lai sūtītāji vai saņēmēji tos viegli var izmantot savās ikdienas gaitās un tie būtu pieejami 24h diennaktī, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju tos izmantot sev ērtā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tuvākās nākotnes metamorfozes varētu dot grūdienu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, tā atdzīvināšanai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata pilsētplānotāji, attīstītāji, kuri savam biznesam ir izvēlējušies šo Rīgas apkaimi.

Pašlaik, aprakstot galvaspilsētas attīstību, nereti tiek lietots salīdzinājums ar maizes izstrādājumu – baranku, kura pati ir apjomīga, bet ar tukšu vidu.Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags akcentē, ka laikā no 2000. līdz 2017.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16%, bet vēsturiskajā centrā – pat par 40%.

Savukārt Pierīgā ir pretēja tendence – iedzīvotāju skaits šajā laikā ir pieaudzis par 5%. Tostarp, piemēram, Garkalnes novadā tas ir palielinājies par 140%, Mārupē par 116%, bet Babītē un Ikšķilē - par vairāk nekā 50%. Rīga kļūst tukšāka, bet attīstās galvaspilsētai tuvējie novadi. Tas gan, viņaprāt,nav ilgtspējīgi, jo cilvēki stundas pavada braucot, tas ir nelietderīgi iztērēts laiks, ko varētu izmantot citādi,rodas vides piesārņojums, ir sastrēgumi, galu galā –šie cilvēki dzīvo noslēgtu dzīvi. Pretī ir pilsētas centrs ar kultūras dzīvi, ērtībām, savstarpējo komunikāciju.Pašlaik ekonomiski aktīvi cilvēki neapsver iespēju dzīvot centrā, šī ideja nav populāra, jo vide tur nav draudzīga un ērta. Skanste varētu dot pozitīvu impulsu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, pauž M. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Īpašumus strauji neizpārdos

Kristīne Stepiņa, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iespējams, vairākās vietās Rīgā šoferus uzmanīs luksofora signāla kontroles iekārtas

LETA, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir izsniegusi finansējumu pašmāju degvielas tirgotājam "Virši" 5 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt CNG jeb saspiestās dabasgāzes staciju infrastruktūras attīstībā, kā arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla tālākai paplašināšanai.

"Virši" turpinās CNG infrastruktūras attīstību un pieejamības veicināšanu Latvijā. Tāpat daļu finansējuma plānots novirzīt DUS tīkla paplašināšanai, kā arī rekonstrukcijas un modernizācijas darbu nodrošināšanai esošajās "Virši" degvielas uzpildes stacijās.

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: "Šāda veida projektu attīstība ir virziens, kurā skatās ne tikai atbildīgās iestādes Eiropā līdz ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, bet arī finansētāji, kuri kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījuši, tā saucamo, zaļo kreditēšanu, kas balstīta uz ilgtspējas principiem. SEB Skandināvijā bija vieni no pirmajiem, kuri sāka veicināt šādu-ilgtspējīgu projektu finansēšanu un attīstību visas grupas ietvaros."

Komentāri

Pievienot komentāru