Citas ziņas

Smilšu kaudzei pie Vanšu tilta būs jāpazūd līdz decembra beigām

Elīna Pankovska, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Rīgas dome plāno SIA Juglas krasti uzdot līdz šā gada 20.decembrim pilnībā izvest pie Vanšu tilta esošo smilšu kaudzi, liecina pieejamie Rīgas domes pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdes dokumenti.

Lēmuma projektā norādīts, ka līdz 19. oktobrim uzņēmumam jāizved 40% no krautnē esošā smilšu daudzuma, bet līdz 19.novembrim – 80% smilšu. Jāatgādina, ka SIA Juglas krasti bija līdz jūlija beigām jāaizvāc smilšu kaudzi, turklāt augusta sākumā beidzās arī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotā atļauja par smilšu krāvuma pagaidu novietošanu Pieejas kanāla kreisajā pusē Balastu dambī.

Ja noteiktajā termiņā un apjomā smiltis netiks izvestas, Īpašuma departamentam būs jāveic lēmuma piespiedu izpilde, lai novērstu sabiedriskās drošības apdraudējumu un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Lēmuma piespiedu izpilde tiks finansēta no pašvaldības līdzekļiem, tam varētu būt nepieciešami līdz 60 tūkst. Ls. Iztērētie pašvaldības līdzekļi, kā arī izdevumi, kas var rasties par smilšu uzglabāšanu, tiks piedzīti no SIA Juglas krasti.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde arī norāda, ka krautnē esošā smilšu kaudze rada negatīvu ietekmi Rīgas pilsētvidei. Smiltis, kas iegūtas padziļinot Daugavas gultni, satur dažādu vielu spektru, to skaitā ar lietus kanalizācijas ūdeņiem no pilsētas ielām noskalotos organiskos un neorganiskos savienojumus, kā arī smagos metālus.

Smiltis ir silīcija dioksīds, kas mēdz būt lielāku, nogludinātu graudu un mazu, asu šķembu veidā. Šīs šķembas nav saskatāmas, tās ir vieglas un var ilgi palikt gaisā, kā arī vēja ietekmē veikt lielus attālumus. Tādi «smilšu putekļi» esot kaitīgi veselībai un var izraisīt dažādas saslimšanas.

Savukārt Satiksmes departaments atzīmē, ka krautnes vietā nav izveidoti pievadceļi, lai smiltis varētu izvest pa publiskās lietošanas ielām, lai netiktu lauztas ielas apmales, izbraukāta ielai piegulošā apzaļumotā teritorija. Tāpēc jāveic pagaidu piebraucamā ceļa pieslēguma izbūve. Stipra vēja ietekmē smiltis varot krāties uz brauktuves un aizsprostot lietus ūdens uztvērējus.

Jāatgādina, ka smiltis 75 tūkst. kubikmetru apjomā, kas iegūta, padziļinot Daugavas gultni, pērn par 82,35 tūkst. Ls no Rīgas Brīvostas iegādājās SIA Juglas krasti.

Rīgas dome un Satiksmes ministrija pirms vairākiem gadiem īpašumus Ķīpsalas krastā iznomājusi uzņēmumam SIA Eurolines, kas lolo Ķīpsalas apbūves plānus, raksta Leta. Taču ieceres uz priekšu nav pavirzījušās, tāpēc Eurolines atteicies turpināt maksāt nomas maksu, bet lauzt līgumu ar Rīgas domi uzņēmums nav vēlējies. Arī Satiksmes ministriju slēgtais nomas līgums arī esot spēkā.

SIA Eurolines pastarpināti pieder uzņēmējam un bijušajam politiķim Ainaram Šleseram. Atļauju uz Satiksmes ministrijai piederošā zemesgabala izkraut no Daugavas izsūknētās smiltis esot devis SIA Eurolines. Smilšu kaudzi uzbēris uzņēmums, kas veicis Daugavas padziļināšanas darbus, bet vēlāk brīvosta smiltis par pārdevusi izsolē SIA Juglas krasti.

Savukārt SIA Juglas krasti jurists Genādijs Celuškovskis Leta stāstīja, ka smilšu kaudzes aizvākšanu kavējot valsts un pašvaldības iestādes - uzņēmums jau ilgāku laiku gaidot, kad Satiksmes ministrija, Rīgas domes Īpašuma departaments un Eurolines, kuram teritorija iznomāta līdz 2055.gadam, sniegs atļauju nepieciešamo darbu veikšanai. Tiklīdz atļaujas tikšot saņemtas, kaudze tikšot aizvākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šobrīd meklējot tiesiskās iespējas atsavināt milzīgo smilšu kaudzi, kas atrodas Rīgā pie Vanšu tilta. Tā šorīt Latvijas Radio teica domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Meklējam iespējas kā nacionalizēt šo smilšu čupu, ja paši īpašnieki netiek ar to galā. Mums smiltis ir kur likt. Tās varētu izmantot gan Bolderājas kapos, gan kaisīt ziemā uz ielām,» klāstīja A. Ameriks. «Mūsu mērķis ir šo jautājumu atrisināt tiesiski, mēs nevaram šobrīd īpašumu vienpersoniski atņemt.»

Runājot par iespējamo teritorijas izmantošanu gadījumā, ja izdosies atbrīvoties no smilšu krājumiem, Rīgas vicemērs norādīja, ka pieaugot kruīza kuģu skaitam pasažieru ostā, būs nepieciešama jauna piestātne, kas tikpat labi varētu atrasties arī Daugavas otrā krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldībai, iespējams, būs pašai jāaizvāc no Šleseram pastarpināti piederoša uzņēmuma teritorijas smilšu kaudze

Elīna Pankovska, 20.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija beigām SIA Juglas krasti bija jāaizvāc pie Vanšu tilta esošo smilšu kaudzi, turklāt augusta sākumā beigusies arī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotā atļauja par smilšu krāvuma pagaidu novietošanu Pieejas kanāla kreisajā pusē Balastu dambī.

Tāpēc Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzdevis uz nākamo domes sēdi gatavot lēmumprojektu par kaudzes piespiedu novākšanu, informē dome. Ja mēneša laikā pēc domes lēmuma pieņemšanas smilšu kaudze netiks neaizvākta, to izdarīs Rīgas dome, pēc tam izmaksas, kas saistītas ar smilšu pārvietošanu, plānots piedzīt no SIA Juglas krasti.

Rīgas vicemērs arī norāda, kamēr uzņēmējs nebūs atlīdzinājis domei visus izdevumus, kas būs radušies smilšu kaudzes pārvietošanas rezultātā, viņam būs liegta iespēja turpmāk ar tām rīkoties. Jāatgādina, ka smiltis 75 tūkst. kubikmetru apjomā, kas iegūta, padziļinot Daugavas gultni, pērn par 82,35 tūkst. Ls no Rīgas Brīvostas iegādājās SIA Juglas krasti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā pie Vanšu tilta nolīdzināto smilšu kaudžu vietā Daugavas malā izveidota jauna atpūtas zona – pludmale, informē Rīgas dome. Jaunajā atpūtas vietā atrodas bērnu rotaļu laukums, uzstādītas divas pārģērbšanās kabīnes, velonovietne, divas biotualetes, soliņi un atkritumu urnas.

Veikta arī upes gultnes izpēte un ūdens kvalitātes mērījumi, kas liecina, ka minētājā vietā drīkst peldēties. Tuvākajā laikā ūdenī tiks izvietotas ierobežojošas bojas. DB jau rakstīja, ka Rīgas dome uzdeva SIA Juglas krasti līdz pērnā gada decembra vidum pilnībā izvest pie Vanšu tilta esošo smilšu kaudzi.

Līdz 19. oktobrim uzņēmumam bija jāizved 40% no krautnē esošā smilšu daudzuma, bet līdz 19.novembrim – 80% smilšu. Jāatgādina, ka SIA Juglas krasti bija jau līdz pērnā gada jūlija beigām jāaizvāc smilšu kaudzi, turklāt pērn augusta sākumā beidzās arī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotā atļauja par smilšu krāvuma pagaidu novietošanu Pieejas kanāla kreisajā pusē Balastu dambī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Daugavas krastā pie Vanšu tilta parādījies milzīgs smilšu uzbērums, gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Rīgas viesiem parādījusies jauna atrakcija – uzkāpt kalna galā un paskatīties uz Daugavu. Taču šī teritorija nav ne nožogota, ne apsargāta, tādējādi ikviens ekskursants sevi pakļauj dzīvībai un veselībai bīstamām situācijām, jo nav zināms, cik drošs ir šāds krāvums, kura stāvais krasts atduras ūdenī, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smilšu kalns Daugavas krastā pie Vanšu tilta pāris nedēļu laikā ir saplacis, tomēr līguma nosacījumi izpildīti nav. Līdz 30. jūnijam SIA Juglas krasti bija jāizved smiltis un teritorija jāsakopj iepriekšējā izskatā, atgādina laikraksts Neatkarīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā sākti krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi

Žanete Hāka, 10.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules volejbola turnīra posms Jūrmalā – ieguvums ne tikai sportam, bet arī ekonomikai

Jānis Buks, Latvijas Volejbola federācijas prezidents, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūrmalā atklāj pazemes konteinerus un prezentē pusslēpto pludmales konteineru pilotprojektu

Db.lv, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traģiski varēja beigties bērnu rotaļas Gulbenē, Ozolu ielas stāvlaukumā sabērtajās smilšu kaudzēs, jo pavisam nesen tur gandrīz tika aprakti trīs bērni. Reģionālo mediju Dzirkstele par to informējuši Valsts policijas Gulbenes iecirkņa darbinieki.

Gan Valsts, gan pašvaldības policijas darbinieki tagad pastiprināti patrulējot Ozolu ielas stāvlaukumā, kā arī stāvlaukumā Bērzu ielā, kur arī tiek bērta un uzglabāta smilts un grants Gulbenes ielu rekonstrukcijas vajadzībām.

Negadījums Ozolu ielas stāvlaukumā gandrīz noticis brīdī, kad pievesta un izbērta kārtējā smilšu krava. Autovadītājs nav manījis, ka smiltīs spēlējas trīs bērni. Viens no bērniem reaģējis ātrāk par pārējiem, pievērsdams sev šofera uzmanību, un tas apturēja kravas bēršanu. Bērni bijuši vēl tikai daļēji apbērti, vēsta Dzirkstele.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Brīvais tirgus nenozīmē bezatbildīgu attieksmi darījumos

Dienas Bizness, 21.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas senajiem dziesminiekiem no laukiem raisīja gaviles, tas mūsdienu dažādiem ļaudīm rada vien klapatas un paredzamus tiesu darbus. Folklora liecina, ka, tuvojoties Rīgai, tā ceļotājam atklājās ar smilšu kalniem visapkārt, bet pati - ūdenī. Nu viens smilšu kalns - pie Vanšu tilta Ķīpsalas pusē - atkal ir vietā, bet ūdenī - gali tam loģikas pavedienam, kas šim kalnam ļāva nokļūt SIA Juglas krasti (JK) īpašumā.

Nav saprotams, kādu apvērumu vadīta Rīgas brīvosta, kuras valdē pilsētas dome ir kupli pārstāvēta, šai firmai apjomīgo smilšu kalnu vispār pārdeva. 100 tūkstoši, par ko smiltis JK pārdotas, varētu būt labs arguments, tomēr šis nav ikdienišķs darījums - runa ir par specifiskiem nosacījumiem, piemēram, par darījuma priekšmeta atrašanos uz svešas zemes un nepieciešamību to no turienes aizvākt noteiktā termiņā. Lieta, tā teikt, ir delikāta.

Acīmredzot, gatavojoties darījumam, amatpersonas nav izvērtējušas iespējamos riskus, lai gan jārok kaut kādas nojausmas gūšanai, atšķirībā no lielās smilšu kaudzes, nebūtu dziļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdaļgadsimtu pēc Vācijas atkalapvienošanās Berlīnē atgriezīsies milzu Ļeņina galva, kas līdz šim, sen aizmirsta, mierīgi dusēja smilšu bedrē, apbedīta zem akmeņu kaudzes, kurā bija apmetusies ķirzaku kolonija.

Ceturtdien asiņainā boļševiku režīma pirmais līderis, iemiesots 3,5 tonnas smagā granīta bluķī, «augšāmcelsies» no sava kapa un piebiedrosies citām vēsturiskām skulptūrām, kuras no septembra būs iespējams aplūkot Špandavas citadelē.

«Ļeņins vienmēr bijis iecerēts kā ekspozīcijas sastāvdaļa, jo tā ir īpaša statuja, kaut vai ņemot vērā tikai tās izmērus,» saka projekta kuratore Andrea Teisena.

Līdzīga milzu Ļeņina biste savulaik kļuva par pazīstamās vācu kinokomēdijas Good Bye Lenin! «zvaigzni», taču šajā kinolentē boļševiku vadonim atvēlētā loma bija nepateicīga. Komunistu elku neceremoniāli virs atkalapvienotās Berlīnes jumtiem nebūtībā aiznesa helikopters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā pārkraus kvarca smiltis

Vēsma Lēvalde, 27.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kompānija Avotiņi Liepājas ostā gatavojas pārkraut kvarca smiltis, kuras uzņēmums izmanto metāla dakstiņu pārklājumam.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi a/s Liepājas metalurgs atļaut nodot apakšnomā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Kompānija Avotiņi līdz 2038.gada 22.maijam daļu no Liepājas metalurga apsaimniekotā zemesgabala Ģenerāļa Baloža ielā 50 (8750 m2 platībā). Līdz šim kvarca smiltis Liepājas ostā nav pārkrautas.

SIA Kompānija Avotiņi darbojas būvmateriālu un metālizstrādājumu jomā kopš 1992. gada. Neto apgrozījums 2011. gadā sasniedza 25 milj. eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēkus, liecina publiski pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā uzsākta ielu tīrīšana

Dienas Bizness, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka pēc ziemas sezonas uzsākta sakrājušos smilšu novākšana no maģistrālajām ielām. Šogad tā uzsākta ātrāk nekā ierasts.

Ielu tīrīšanu ar specializēto tehniku šobrīd var veikt tikai dienas laikā, kad gaisa temperatūra ir virs nulles. Savukārt, iestājoties labvēlīgākiem laika apstākļiem, ziemā sakrājušās smiltis no ielām tiks savāktas arī nakts stundās – nekavējot kopējo satiksmes plūsmu.

Ielu tīrīšana ar specializēto tehniku jau uzsākta Lielirbes, Dzelzavas, A.Deglava ielās. Tāpat plānots smiltis savākt no Dārzciema, A.Saharova un Ulbrokas ielas, kā arī Ķīpsalas ielām. Iestājoties stabilākiem laika apstākļiem, pavasara uzkopšanas darbi un ikdienas ielu tīrīšana tiks uzsākta visā Rīgā.

Ziemā sakrājušos smilšu savākšana pavasarī ir viens no uzturēšanas darbu veidiem un tās tiek savāktas ik gadu, kad nokūst sniegs un iestājas siltāki laika apstākļi. Primāri tiek sakoptas maģistrālās ielas ar intensīvu transporta satiksmi, kā arī ielas, pa kurām pārvietojas sabiedriskais transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Velozeķe velosipēdista mājoklim bez netīrumiem

Anda Asere, 29.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riteņbraukšana arī pie mums kļūst aktuālāka, līdz ar to – arī dažādu aksesuāru radīšana.

Velozeķe ir funkcionāls dizaina izstrādājums, kas paredzēts, lai izvairītos no smilšu, dubļu un citu netīrumu ienešanas telpā – istabā, koridorā, birojā u.tml. «Kārtīgs darba zirgs – ja ritenis ir netīrs, nav jābaidās Velozeķi nosmērēt. Tāda ir tās funkcija. Mazgāt to var tāpat kā jebkuru citu drānu, pirms tam izberot sausās smiltis. Kopšana ir gaužām vienkārša,» saka Oskars Mickevičs, Velozeķes (SIA Velo Sock) autors.

Ideja par Velozeķi radās no reālas nepieciešamības – viņš ievēroja, ka velosipēds dzīvoklī nozīmē arī netīrumus, turklāt sausās smiltis tiek «izstaigātas» pa visu dzīvokli. «Visu laiku staigā ar birsti, cilā riteni, slauki grīdu. Sapratu, ka vajadzētu izstrādāt produktu, kas palīdzētu no tā izvairīties,» stāsta O. Mickevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atļauja būvēt DUS kāpās radīs aizdomas par biznesa un politiķu kopīgām interesēm

Žanete Hāka, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja rīt Rīgas domē gaidāmais balsojums atļaut SIA Trest Oil Co būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) iepriekš nelikumīgi daļēji noraktajā Baložu kāpā būs pozitīvs, tas radīs pamatotas aizdomas par biznesa un atsevišķu politiķu kopīgām biznesa interesēm, norāda partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Tādā gadījumā Vienotības deputāti vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

2007. gadā augstākās tiesas Senāta spriedums SIA Trest Oil Co aizliedza DUS būvniecību Baložu kāpā, netālu no Berģiem, norādot, ka kāpa norakta nelikumīgi. Pirms lēmuma sabiedrībā ne bez pamata plašu rezonansi izraisīja apkārtējo iedzīvotāju un dažādu vides aktīvistu skaļie protesti ar mērķi glābt un aizsargāt unikālo dabas objektu. Uzņēmums samaksāja piemēroto sodu, apdraudējums kāpai tika novērsts un jauns DUS apkārtnē, kurā jau tā ir salīdzinoši liela DUS izvēle, netika uzbūvēts.

Tomēr tagad šis jautājums ir no jauna aktualizējies, uzsver O. Pulks, norādot, ka par spīti agrākajām tiesvedībām un iedzīvotāju neapmierinātībai ir, iespējams, atrasts veids, kā tomēr panākt SIA Trest Oil Co DUS būvniecību Baložu kāpā. Ir mainīts teritoriālais plānojums, kurā, turklāt, tiek pieļauta DUS celtniecība, un atkal šādu interesi izrāda tieši Trest. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šobrīd projekts saskaras ar asu iedzīvotāju pretestību, viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta galerija - Sākam biznesu: Izveido smilšu kasti volejbolistiem

Linda Zalāne
, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pludmales volejbola halles biznesa pamatā – cilvēku vēlme noķert vasaru ziemā, kad ar basām kājām var sajust mīkstās smiltis un spēlēt volejbolu

Līdz šim Rīgā darbojās divas pludmales volejbola halles, bet kopš pagājušā gada rudens tām piepulcējies O-Sands Olimpiskajā sporta centrā (OSC), pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Ideju par savu halli izlolojis Arnis Tunte, kurš ar šo sporta veidu ir saaudzis jau kopš pusaudžu gadiem. Viņš ir strādājis OSC, vasarās organizējis ārā pludmales volejbola darbību. «Sešus gadus ar vienu acs kaktiņu lūkojos uz šo telpu un sapņoju, ka šeit reiz varētu izveidot pludmales volejbola halli. Biju jau izdomājis visas nianses – kur atradīsies laukumi, kur sēdvietas, kā risināt to, ka, aktīvi spēlējot, smiltis saceļ putekļus,» atzīst A. Tunte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru