Jaunākais izdevums

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Fanu starpā tirgoto biļešu piedāvājums «ievērojami pārsniedz pieprasījumu», BB saka ES Otrreizējās biļešu pārdošanas asociācijas sekretāre Marlī Hēdemakere. Pēdējās nedēļas laikā otrreiz pārdodamo biļešu skaits fanu vietnēs internetā ir pieaudzis par 50% – līdz 3100 piedāvājumiem, turklāt vairums no šiem lieko biļešu piedāvājumiem sevī ietver veselu komplektu – līdz astoņām biļetēm.

Arī interneta «kasēs», piemēram, Ziemeļamerikas un Rietumeiropas lielākās daļas ekskluzīvā dīlera CoSport vietnē, aizvien netrūkst biļešu uz interesantākajiem un parasti arī vairāk pieprasītajiem olimpiādes pasākumiem, piemēram, uz hokeja zelta medaļas maču. Bet Krievijas biļešu oficiālajā piedāvājumā neizpārdoti ir vairāk nekā 100 olimpiskie pasākumi.

Viens no pēdējā brīža piedāvājumu pieplūduma iemesliem acīmredzot ir spekulantu vilšanās, ka laikus iegādātās biļetes nav izdevies pārdot ar peļņu. Tomēr tik apjomīgs brīvo vietu skaits uz to vien nav norakstāms un acīmredzot lielāko daļu vainas par tukšajām vietām tribīnēs būs jāuzņemas pašiem rīkotājiem, kas ap Soču pasākumu nav spējuši radīt pievilcīgu gaisotni.

Tāmes skrien debesīs

Par Soču olimpiādes saprātīgumu ilūziju nevienam nav jau dažus gadus. Par spīti iesaistīto ierēdņu un uzņēmēju haotiskajiem apgalvojumiem, ka vispār jau neticami dārgajām megabūvēm ir arī ekonomiskais pamatojums, ir skaidrs, ka Soči ir personīgi Vladimira Putina projekts, un uz šīs kārts viņš ir licis ļoti daudz no sava iedomātā goda.

Pierādīt visai pasaulei, kā nu Krievija spēj un var, attiecīgi arī maksā, un plašsaziņā cirkulējošais skaitlis – 51 miljards ASV dolāru – ir tikai aptuvens. Vēl būdams premjera krēslā, V. Putins 2010. gada vidū, tāmēm skrienot debesīs, Soču olimpiādi izņēma no valsts programmu uzskaites. Izdevums Svobodnaya Pressa ziņo, ka transporta būvju tāme vien pāris gadu laikā līdz tās faktiskajai noslepenošanai no 280 miljonu latu vērtības pieauga līdz 16,6 miljardiem latu. Līdz ar Putina taktisko gājienu finanšu situācijai Sočos Finanšu un Ekonomikas ministrija vairs izsekot nespēj, un par patiesajiem tēriņiem var vien minēt.

Pirmais zelts

Var tikai iedomāties, kāds spiediens pašlaik ir uz Krievijas sportistiem, lai ar zelta medaļām V. Putinam kaut vai morāli kompensētu Sočos ieguldīto. Katrā ziņā pirmais olimpiskais zelts Krievijai jau ir – neapstrīdama pirmā vieta spēļu vēsturē izmaksu kategorijā, apsteidzot Ķīnas jau tā par nenormālām vērtētās Pekinas vasaras olimpiādes izmaksas 40 miljardu dolāru apmērā.

Mētāšanās ar naudu Soču megaprojektu pavada jau kopš sākuma, kad V. Putins 2007. gadā ceļoja uz Gvatemalu un pat sarīkoja retu izrādīšanos ar savām angļu un pat franču valodas zināšanām, lai apburtu Starptautisko Olimpisko komiteju. Protams, galvenais arguments tomēr bija nauda, un ar savu, no šodienas perspektīvas raugoties, pieticīgo 12 miljardu dolāru investīciju solījumu V. Putins jau tolaik pārtrumpoja Dienvidkorejas un Austrijas piedāvājumus.

«Lai uzvarētu tiesībās rīkot olimpiādi, nauda Krievijai sākumā nebija nekāds apsvērums un arguments,» BB stāsta Maskavas audita kompānijas FBK stratēģiskās analīzes direktors Igors Nikolajevs. «Bet tad izrādījās – esam iztērējuši tik daudz, ka tagad visi cenšas par to nerunāt.» Par Soču spēlēm atbildīgais premjera vietnieks Dmitrijs Kozaks BB mēģina pierādīt, ka 51 miljards dolāru ir nepareizs skaitlis, bet ko gan tu pierādīsi, ja dati ir slepeni. Pēc D. Kozaka domām tieši uz olimpiādi attiecināmie izdevumi ir seši miljardi dolāru, bet pārējais ir ieguldīts infrastruktūrā, kas būtu attīstīta arī bez spēlēm. Ir gan grūti noticēt, ka bez milzīgās izrādīšanās vajadzības tiktu būvēts, piemēram, pasaules rekordists izmaksu ziņā – 8,7 miljardus dolāru vērtais ceļš un dzelzceļš no Sočiem uz Krasnuju Poļanu kalnos.

Kaviāra ceļš

Savietotais dzelzceļa un šosejas projekts Soči–Krasnaja Poļana ļaus no Adleras pludmales 20 minūtēs nokļūt līdz olimpiskajai kalnu slēpošanas trasei. Nav skaidrs, kādi gan ekonomiskie apsvērumi (ja ne vēlme izrādīties) ir likuši Adlerā uzsliet stiklotu dzelzceļa staciju – lielāko Krievijas Federācijā. Lai ko mēģinātu stāstīt funkcionāri, par šā transporta risinājuma pielietojumu pēc olimpiādes nav ne jausmas.

50 kilometru garajā dzelzceļa posmā sportistus un viesus vizinās Siemens speciāli būvēts vilciens. BB komentē, ka redzētā vēriens atgādina PSRS savulaik uzsākto titānisko cīņu «cilvēks pret dabu», kas izpaudās Baikāla–Amūras maģistrāles būvē cauri Tālo Austrumu taigai 70. un 80. gados. Šoreiz «pie vietas» ir nolikti Lielā Kaukāza kalni.

Tas nav palicis nepamanīts, un Krievijas dzelzceļš 2011. gadā Honkongā par šo projektu ieguva ievērojamākā tuneļu projekta gada balvu. Vai bija vērts? Tas atbildams pašiem krieviem. Katrā ziņā šis Soču transporta risinājums vien tiem ir izmaksājis vairāk nekā kanādiešiem visa ziemas olimpiāde 2010. gadā Vankūverā.

Politiskā opozīcija Krievijā ir sašutusi, ka krieviem nokļūšana no Soču pludmales līdz slēpošanas trasēm Jasnajā Poļanā ir izmaksājusi trīs reizes vairāk nekā amerikāņiem zondes misija uz Marsu. Bet žurnāls Esquire ir veicis interesantu prāta vingrinājumu, un aprēķinājis, ka par ieguldītajiem miljardiem ceļu uz Krasnuju Poļanu varētu noklāt ar centimetru biezu belugas kaviāra kārtu.

Otkatu spēles

Nav joka lieta mēroties varenībā ar dabu un ar tādu varēšanu satriekt visas pasaules publiku, tomēr Soču tāmes grandiozums arī pašam V. Putinam šķiet ožam pēc sēra. Tāpēc dižprojekta gaitā ir ripojušas galvas un notikusi negausīgāko Kremļa feodāļu un to ģimeņu krišana nežēlastības bezdibenī.

Šo to no līdzekļu izzagšanas varas iestādēm jau ir izdevies atklāt. Tā pret tiltu būves kompāniju Mostovik ir ierosināta krimināllieta par divu miljardu rubļu (virs 45,3 miljoniem eiro) zādzību no olimpiskās kamaniņu un bobsleja trases projekta, ziņo Radio Svoboda. Likumsargi kopumā novērsuši iespējamo 253 miljonu dolāru pārtēriņu, sadārdzinot vairākus iepirkumus. Atsaucoties uz avotu valdības aparātā, par ieinteresētību šai afērā paša vadošā Olimpstroi līmenī ziņo RIA Novosti.

Neērtu publicitāti vietējās varas iestādēm sagādājusi mafijas krusttēva Aslana Usojana slepkavība Maskavā pirms gada. Viens no tās motīviem varētu būt Soču būvniecības «siles» dalīšana, jo Melnās jūras pērle kriminālajā pasaulē bija par Vectēvu Hasanu sauktā bandīta ietekmes zona.

Laika pavēlnieki

Olimpiādes dēļ Krievijā uz laiku ir atliktas dažādas pārmaiņas, lai varētu koncentrēties tikai uz Sočiem un neradītu papildu ažiotāžu. Tā Valsts dome ir jau pieņēmusi lēmumu par atgriešanos pie ziemas laika, tomēr notiks tas tikai pēc olimpiādes. Vilcināšanās tiek saistīta ar spēļu translācijas līgumiem, aģentūrai Interfax skaidro premjera Dmitrija Medvedeva birojā. Būdams tālaika valsts prezidents, D. Medvedevs 2011. gadā pulksteņa «grozīšanu» valstī atcēla, bet lielākais vairums iedzīvotāju ir par atgriešanos pie ziemas un vasaras laika atšķirības. Arī patērētāju aizsardzības un tiesību uzraugs Rospotrebnadzor publicējis pētījumu, ka pašreizējā kārtība ir iedzīvotājiem kaitīga. «Nekādu citu argumentu kā vien olimpiāde, valdībai nav,» par iespējamo pāreju uz ziemas laiku, jau tuvojoties pavasarim, raksta lietišķais laikraksts Kommersant.

Olimpiādes noslēgums nāks arī ar paredzamu politisko rokāžu virkni. Pēdējos pāris gados mīļā miera labad valsts aparātā un valsts pakļautības organizācijās nav notikušas nekādas radikālas pārmaiņas, un paši ierēdņi uzskata, ka tas brīdis ir pienācis. Tas ietver arī iespējamas pārmaiņas valsts kapitāla uzņēmumos, ziņo Kommersant sarunu biedri Kremlī. Vairāki lielo kompāniju vadītāji savos krēslos ir ilgus gadus, un Krievijas valdības kuluāros runā, ka varbūt pat pārāk ilgus. Piemēram, Gazprom šefs Aleksejs Millers ir gāzes giganta vadītājs gandrīz 13 gadus, Krievijas dzelzceļa prezidents Vladimirs Jakuņins amatā ir gandrīz deviņus gadus, un gandrīz desmit gadus Vņešekonombank vada Vladimirs Dmitrijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

SOK atņem Tretjakovam Sočos izcīnīto medaļu, par čempionu kļūstot Dukuram

LETA, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Olimpisko spēļu lielās cerības un skaistuma defekti

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī olimpiskās spēles ir izcilu sportisko sasniegumu demonstrēšanas svētki, aizkulisēs galveno lomu nereti spēlē politika un nauda

Līdz ar to, lai cik ļoti mēs arī fanotu par saviem sportistiem un sportu kā tādu, kopumā politika un bizness jau sen nekādi nav nošķirami no šī vērienīgā pasākuma. Ja reiz tā, tad Latvijai to, protams, vajadzētu censties izmantot savās interesēs, ko Latvijas prezidents Andris Bērziņš varbūt arī darīs, jo viņš atšķirībā no vairāku citu valstu vadītājiem Soču olimpiādi tomēr apmeklē. Ja vēl mūsu sportistiem būs labi rezultāti, tad kaut kas no tā varētu atlēkt arī Latvijas biznesam, piemēram, uzņēmumam AB Metal, kas ražo Latvijas skeletona izlases ragavu slieces.

Šķiet, ka nevienam politiskās scēnas vērotājam nav šaubu, ka Soču olimpiskās spēles patiesībā varētu saukt par Putina olimpiādi, kurā viņš iecerējis mirdzēt pilnā godībā. Ne jau velti viņš šo spēļu rīkošanai izvēlējās par Krievijas Rivjēru sauktos Sočus, turklāt, pēc paša sacītā, šo lēmumu viņš pieņēma jau savas pirmās prezidentūras laikā, braukājot džipā pa šo apvidu. Tāpēc laikam arī likumsakarīgi, ka Soču olimpiāde ir visdārgākā visā olimpisko spēļu vēsturē – oficiāli šo spēļu izmaksas sasniegušas 54 miljardus eiro, lai gan vairāki eksperti norāda, ka patiesās izmaksas jau pārsniegušas 60 miljardus eiro. Turklāt kritiķi piebilst, ka vismaz 20% no šīm izmaksām jau nonākušas oligarhu un citu Kremlim draudzīgu cilvēku kabatās. Jāteic, ka Putins nav pirmais politiskais līderis, kas vēlējies izcelties tieši ar olimpiskajām spēlēm – 1936. gadā Berlīnē to darīja arī Ādolfs Hitlers, ar miermīlīgu sporta spēļu šovu cenšoties slāpēt dažās valstīs radušās aizdomas par saviem patiesajiem nolūkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Medvedevam kauns par Soču apkārtnes ceļiem; Krievija aicina Olimpiādi nepolitizēt

Jānis Rancāns, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēģinājumi politizēt 2014. gadā notiekošās Ziemas Olimpiskās spēles Sočos ir neproduktīvi un pretrunā ar šī pasākuma garu, pavēstījusi Krievija, reaģējot uz aizvien vairāk pieaugošiem aicinājumiem boikotēt Olimpiādi. Tikmēr Krievijas premjers atzinis, ka viņam kauns par Soču apkārtnes ceļiem.

Krievijas Ārlietu ministrijas atbildīgais komisārs par cilvēktiesībām, demokrātiju un likumdošanu Konstantīns Dolgovs paudis, ka visi Olimpisko spēļu apmeklētāji tiks laipni uzņemti. Tomēr viņiem nāksies ievērot Krievijas likumus un tradīcijas.

Otrdien Vācijas tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere (Sabine Leutheusser-Schnarrenberger) aicināja uz 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu boikotu, lai tādējādi izrādītu protestu pret Krievijas nesenajām likumdošanas izmaiņām, kas vērstas pret netradicionālās seksuālās orientācijas piekritējiem. Savukārt internetā uzsākta parakstu vākšana par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu pārcelšanu uz Vankūveru Kanādā. Aicinājumus boikotēt Soču Zemas Olimpiskās spēles izteikušas arī dažādas slavenības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Soču Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikusi tieši viena nedēļa. Piedāvājam ielūkoties, kā Soči izskatījās vērienīgo būvdarbu laikā, gatavojoties Olimpiādei, un tagad, kad ēku un infrastruktūras būvniecība jau ir pabeigta.

Visā Olimpisko spēļu vēsturē dārgākā, 50 miljardus ASV dolāru izmaksājusī Olimpiāde jau paguvusi izpelnīties kritiku par negausību. Db.lv jau ziņoja, ka, pasaules medijos valdot negatīvai Krievijas publicitātei saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, Soči var kļūt par Krievijas problēmu simbolu.

Problēmas atklājušās ne vien būvniecības jomā (tiek mēļots, ka draugu un paziņu būšana esot bijis noteicošais, lai iegūtu tiesības būvēt celtnes Olimpiādes vajadzībām), bet arī sociālajā sfērā – Krievijas prezidents Vladimirs Putins ne visai veiksmīgi mēģina skaidrot krievu attieksmi pret homoseksuāļiem, Soču pamatiedzīvotāji čerkesi gaidāmo Olimpiādi Sočos salīdzinājuši ar Aušvici. Čerkesu vēlas vērst pasaules sabiedrības uzmanību uz to, ka viņu senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Soču iedzīvotāji nesaredz lielu labumu no 50 miljardu investīcijām apkaimē

Gunta Kursiša, 19.11.2013

Adrejs Martinovs sēž uz kŗesla - vienas no nedaudzajām mēbelēm, kas viņam palikušas pēc viņa mājokļa nojaukšanas. Vietā, kur uzņemta fotogrāfija, agrāk atradās viņa īpašums, bet tagad viņam piešķirts pagaidu miteklis astoņu kvadrātmetru platībā padomjlaiku viesnīcā. Viņš stāsta, ka kļuvis par upuri nekustamo īpašumu aģenta blēdībai, kuras rezultātā viņš zaudējis īpašumu. Kompensāciju no valsts vīrietis nav saņēmis.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līdz Soču Olimpisko spēļu sākumam atlikušas mazāk nekā simts dienas un šīs ziemas olimpiādes norisei Krievijas valdība tērēs rekordlielas summas, daļa Soču iedzīvotāju to visu raksturo, sakot: «gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr». Viņi uzskata – olimpiādes būvdarbiem atvēlētās finanses 50 miljonu ASV dolāru apjomā varēja tērēt prātīgāk, vēsta Reuters.

Summu, kas atvēlēta darbiem, lai Olimpiskās spēles varētu notikt Sočos, vietā, kur «jūra tiekas ar kalniem», labāk vajadzējis atvēlēt skolām, ceļu sakārtošanai un veselības sistēmai – jomām, kur investīcijas ir nepieciešamas, citējot vietējo iedzīvotāju pausto, savā blogā raksta ziņu aģentūras fotogrāfs Toms Pīters (Tom Peter). Viņš reportāžas tapšanas laikā kopumā viesojies Soču apkaimē 145 kilometru posmā gar Melnās jūras krastu. Fotogrāfam izdevies uzzināt vietējo mājokļu īpašnieku, celtnieku, oficiantu, pārdevēju, taksistu, ekologu un zemnieku viedokli par gaidāmo notikumu.

Lai arī lielai daļai vietējo iedzīvotāju pacietības mērs esot pilns, Sočiem jau piecus gadus grimstot cementa putekļos un sastrēgumos, kas radušies būvdarbu dēļ, kā arī dažkārt jaucot nost vietējo mājas, daļa satikto krievu uzskata, ka Krievija var atļauties 50 miljardus ASV dolāru investīcijas novirzīt olimpiādei un tieši tas arī bija jādara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Phjončhanas olimpisko spēļu rīkotāji ietaupījuši 55 miljonus dolāru

LETA--AFP/DB, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu rīkotāji ietaupījuši 55 miljonus ASV dolāru (48 miljonus eiro), paziņoja organizatoru komitejas vadītājs Hīboms Lī.

Ietaupījums radies, jo reformu rezultātā veiksmīgi izdevies samazināt izmaksas.

Tikmēr Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs apsveica organizatorus ar ļoti veiksmīgām olimpiskajām spēlēm.

Parasti šādos gadījumos ietaupītos līdzekļus sadala SOK, organizatoru komiteja un olimpisko spēļu mājvietas olimpiskā komiteja, lai stiprinātu olimpisko kustību. Kā pauda Bahs, SOK savu daļu varētu atvēlēt Dienvidkorejas sporta attīstībai.

Phjončhanas olimpiskās spēles tika aizvadītas šī gada februārī.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar aplēsēm, Olimpiskās spēles Dienvidkorejā kopā izmaksāja 13 miljardus ASV dolāru (tā ir par sešiem miljardiem dolāru lielāka summa, nekā sākotnējās aprēķinātās izmaksas). Liela daļa no šīs summas (ap 10 miljardiem dolāru) tērēta infrastruktūras uzlabošanai un atjaunošanai. Jāteic, ka šīs izmaksas ir lielas, lai gan tās nobāl, piemēram, Soču olimpiādes 51 miljarda ASV dolāru priekšā (tās ir, ieskaitot ar sporta industrijas būvniecību nesaistītās izmaksas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dopinga sāgā attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Olimpiādē

LETA, 05.02.2018

Līdz ar to Olimpiādē nevarēs piedalīties arī krievu skeletonists Aleksandrs Tretjakovs, kurš 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīja zeltu

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Precizēta - Melbārdim tiek Soču olimpiskais zelts četriniekos un bronza divniekos

Zane Atlāce - Bistere, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oskara Melbārža pilotētā bobsleja četrinieku ekipāža oficiāli kļūst par Soču ziemas Olimpisko spēļu čempioniem, vēsta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildkomiteja šodien oficiāli ir apstiprinājusi Soču ziemas Olimpisko spēļu bobsleja sacensību rezultātus, kas nozīmē, ka par Olimpisko čempionu bobsleja četrinieku sacensībās, no šī brīža, kļūst Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu.

SOK Izpildkomitejas sēdē šodien tika skatīts jautājums par medaļu pārdalīšanu Soču ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pēc krievu sportista Aleksandra Zubkova diskvalifikācijas un viņa rezultātu anulēšanas, SOK Izpildkomiteja oficiāli apstiprina, ka Olimpiskais čempions no šī brīža ir Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kā arī Oskars Melbārdis duetā ar Daumantu Dreiškenu ir izcīnījuši Soču ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas bobsleja divnieku sacensībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pamatiedzīvotāji čerkesi gaidāmo Olimpiādi Sočos salīdzinājuši ar Aušvici

Gunta Kursiša, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai kļūstot par 2014. gada Ziemas olimpiādes namamāti, aktivizējušies Soču pamatiedzīvotāji – čerkesi, kuru senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai. Radikālākie aktīvisti gaidāmās spēles pielīdzinājuši sporta sacensībām nacistu koncentrācijas nometnē Aušvicē, raksta Reuters.

Čerkesi ir Soču pamatiedzīvotāji, kas zaudēja savu zemi 19. gadsimtā, zaudējot cīņā Krievijas impērijas armijai. Pašlaik Sočos dzīvo krievi, armēņi, gruzīņi, kazaki, ebreju un ukraiņi, bet Soču ielās, visticamāk, čerkesu valoda nebūs dzirdama. Čerkesi padevās Krievijas impērijai 1864. gadā vietā kalnos, kuru vēlāk nodēvēja par ciemu Krasnaja Poļana (Красная Поляна). Tieši tur norisināsies 2014. gada Ziemas olimpiskās spēles. Čerkesi norāda, ka vietā, kur atrodas Krasnaja Poļana, aptuveni 300 tūkstoši čerkesu senču nomira no bada, slimībām, noslīka vai tika nogalināti. Pašlaik lielākā daļa čerkesu dzīvo ārpus Krievijas robežām, pārsvarā Tuvajos Austrumos, bet mazākas kopienas atrodamas arī Ziemeļamerikā un Eiropā. Čerkesu grupas pieprasījušas notikušo atzīt par genocīdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Fogelis: SOK lēmums attiecībā pret Krieviju ir izsvērts un taisnīgs

LETA, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma, kad sacensību norises vietu ir pametuši desmitiem tūkstošu to dalībnieku, ieskaitot sportistus, žurnālistus, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, dažādas augstas amapersonas un olimpiādes viesus, Olimpiskais ciemats Sočos pārvērties par «spoku pilsētu».

Tā interneta vietnē blogsochi.ru raksta tās galvenais redaktors Aleksandrs Valovs (Александр Валов), kurš minēto iemūžinājis arī fotogrāfijās.

Fotogaleriju, kurā redzama Soču pilsēta pēc Olimpisko spēļu norises, skatieties augstāk!

Tiesa, kopš Soču Olimpisko un Paraolimpisko spēļu noslēguma ir pāgājis ļoti neilgs laiks, tāpēc nevar viennozīmīgi apgalvot, ka viss uzbūvētais tā arī paliks izmantots tikai vienu reizi. Turklāt laikraksts Diena iepriekš ziņoja, ka Soču kalnu ciematiņa olimpiskie objekti nonāks Krievijas izlases sportistu rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas kompānija Samsung katram sportistam, kurš piedalīsies Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos, piešķirs viedtālruni Galaxy Note 3. Tādējādi pien jaunās Samsung ierīces tiks arī visi mūsu olimpieši.

Samsung norāda, ka šādā veidā sportistiem būs iespēja notvert, izbaudīt un dalīties ar saviem Olimpisko spēļu mirkļiem «gudrākā veidā». Viedtālruņu piešķiršana ir daļa no Samsung, kas ir Olimpisko spēļu sponsors, mārketinga kampaņas. Dienvidkorejas kompānija papildus viedtālruņu dāvināšanai veidos informatīvu lietojumprogrammu ar nosaukumu WOW, kurā tiks piedāvātas ziņas par sacensību rezultātiem, Olimpisko spēļu notikumiem, statistiku utt.

Šāds Samsung solis liecina par kompānijas ievērojamo ietekmi viedtālruņu tirgū un vēlmi veikt plašus tēriņus, lai reklamētu savu zīmolu un produktus. Aizvadītajā gadā Samsung reklāmas nolūkiem iztērējusi aptuveni desmit miljardus ASV dolāru, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Indijai Sočos aizliedz startēt zem valsts karoga

LETA--AFP, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aizliegusi Indijas sportistiem Soču ziemas olimpiskajās spēlēs startēt zem savas valsts karoga pēc tam, kad Indijas Olimpiskā asociācija (IOA) apstiprināja, ka jaunās vadības vēlēšanas notiks divas dienas pēc Olimpiādes atklāšanas, kas nav apmierinājis SOK pārstāvjus.

Jau iepriekš IOA un SOK starpā bijušas domstarpības. Tā 2012.gada decembrī IOA uz pagaidu pamata tika izslēgta no SOK, jo starptautiskās organizācijas vadība uzskatīja, ka Indijā valda izplatīta prakse IOA vadošajos amatos ievēlēt korumpētas personas. Konkrēti runa bija par IOA ģenerālsekretāru Lalitu Banotu, pret kuru izvirzītas apsūdzības kukuļošanā un kurš 2011.gadā jau par līdzīgiem pārkāpumiem 11 mēnešus pavadījis cietumā. Savukārt IOA prezidenta amatā tika ievēlēts Abajs Sings Čautala, kurš ir bijušā IOA šefa Sureša Kalmadi protežē. Arī pret Kalmadi ir izvirzītas apsūdzības korupcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dukuri paliek bez medaļām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Soču Olimpiskās spēles sākas šodien, sešos vakarā pēc Latvijas laika. Tikmēr Reuters fotogrāfi vienu dienu pirms svinīgās atklāšanas ceremonijas iemūžinājuši būvniecības nedienas Sočos fotogrāfijās.

Tāpat piedāvājam aplūkot interesantus pasaulē labāko sportistu tērpus, kuru izveidē radošais gars nav ticis taupīts.

Jau vēstīts, ka, Sočos ierodoties žurnālistiem, sociālos tīklos plašu ievērību izpelnījās fotogrāfijas, kurās redzamas nedienas medijiem paredzētajās viesnīcās un to apkaimē.

Db.lv jau rakstīja, ka Soču Olimpiskās spēles izmaksu ziņā ir rekordistes gan Ziemas, gan Vasaras olimpiāžu vidū. To organizēšanai Krievija iztērējusi 51 miljardu ASV dolāru.

Olimpiāde Sočos ilgs līdz 23. februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele bankas investorus vērtēs pēc cenas, reputācijas un nākotnes plāniem

Žanete Hāka, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas hokeja izlasi lidostā sagaida kā varoņus

LETA, 20.02.2014

Latvijas hokeja izlases spēlētājs Sandis Ozoliņš sagaidīšanas ceremonijas laikā lidostā Rīga, atgriežoties no Soču olimpiskajām spēlēm, kur iepriekšējā vakarā olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā ļoti saspringtā duelī tikai ar 1:2 Latvijas hokejisti piekāpās varenajai Kanādai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlasi, kura ceturtdienas rītā atgriezās no Soču olimpiskajām spēlēm, lidostā Rīga līdzjutēji sagaidīja kā varoņus.

Latvijas hokejisti trešdien Soču olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā ļoti saspringtā duelī tikai ar 1:2 piekāpās varenajai Kanādai.

Hokejistus Latvijā sagaidīja ap 300 cilvēku.

Valstsvienības sagaidīšanu vadīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, savukārt fani bija ekipējušies ar šallēm, karogiem un bungām. Lidostā bija sastopami ļoti daudz skolēnu, bet fani uzgavilēja arī vārtsargam Kristeram Gudļevskim, uzbrucējam Zemgum Girgensonam un izlases galvenajam trenerim Tedam Nolanam, kuri ar valstsvienību nebija ieradušies, jo no Sočiem devušies atpakaļ uz Ziemeļameriku.

Hokejistiem tika veltītas milzīgas gaviles un līdzjutēji viņus sagaidīja kā varoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Starp ģeopolitiskajiem saspīlējumiem un kārtējiem milzu tēriņiem pasaules uzmanība tiks pievērsta Korejas pussalai.

Jau nākamajā mēnesī pasaule tiks ierauta pašos nozīmīgākajos sporta svētkos – Olimpiskajās spēlēs, kuras notiks Dienvidkorejas kalnu kūrortā Phjončhana. Šoreiz šīs spēles diemžēl aptvēris samērā neomulīgs ģeopolitiskais fons, kur zemā starta stadijā demonstrēt savas kodolambīcijas, šķiet, ir gatava Ziemeļkoreja (Phjončhana ir vien 90 km no Ziemeļkorejas robežas).

Rezultātā šīs Olimpiskās spēles dažkārt tiek sauktas par pašām bīstamākajām vēsturē. Tiesa gan, šajā frontē gads sācies ar zināmām cerībām, jo abas Korejas pirmo reizi divu gadu laikā nosēdušās pie sarunu gada. Turklāt nupat pasauli pāršalkušas ziņas, ka Ziemeļkorejas atlēti varēs piedalīties šajās spēlēs (tos pavadīs arī atbalstītāju grupa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākais kamaniņu divnieks brāļi Andris un Juris Šici trešdien izcīnīja bronzas medaļu Soču olimpiskajās spēlēs.

Šī Latvijai ir pirmā medaļa šajā Olimpiādē, bet brāļi Šici pie godalgas tikuši jau otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.

Pēc pirmā brauciena Latvijas sportisti bija piektajā vietā, bet otrais brauciens tika veikts nedaudz lēnāk, taču tas tik un tā ļāva pakāpties par divām pozīcijām uz augšu. Vispirms par viņiem braucienu vājāk veica kanādieši Tristians Volkers un Džastins Snits, bet pēc tam kļūdījās pirmā brauciena trešā labākā ekipāža austriešu duets Peters Pencs/Georgs Fišlers, ļaujot latviešiem pakāpties uz trešo vietu.

Tikmēr otrs Latvijas divnieks Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš ieguva augsto desmito vietu, lai gan vēl pēc pirmā brauciena bija divas pozīcijas zemāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Soči 2014: dažkārt skaistām bildēm nevajag daudz krāsu

Lelde Petrāne, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties sportistu tērpiem un emocijām, Olimpiskās spēles pierasts vērot kā košu pasākumu, taču dažkārt nav nepieciešams daudz krāsu, lai radītu skaistus attēlus.

Galerijā piedāvājam aplūkot fotogrāfijas, kas uzņemtas Olimpisko spēļu laikā Sočos un kurās galvenokārt vērojams kontrasts starp gaišo un tumšo.

Soču olimpiskās spēles ilgs līdz svētdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kamēr Sočos pilnā sparā top jauns Ziemas Olimpisko spēļu komplekss, Sarajevā tas slīgst aizmirstībā un brūk

Gunta Kursiša, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr pasaule gatavojas Soču Olimpiskajām spēlēm 2014. gadā, fotogrāfijās iemūžināts Ziemas Olimpisko spēļu komplekss Sarajevā, kurā savulaik par godalgām sacentās 49 valstu sportisti. Patlaban tas slīgst aizmirstībā un to regulāri demolē vandaļi.

Neizmantots un pussabrucis patlaban ir galvenais stadions, sportistu viesnīcas, bobsleja, kamaniņu un tramplīnlēkšanas trases, daiļslidošanas halle, kā arī citas celtnes. Dienvidslāvijas kara laikā, piemēram, kamaniņu trase tika izmantota par artilērijas glabātuvi, raksta Reuters.

1984. gadā pašreizējā Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā. Ziemas Olimpiskās spēlēs toreiz sacentās vairāk nekā 1,2 tūkstoši sportistu no 49 valstīm. Šīs olimpiskās spēles bija otrās, kas norisinājās sociālistiskā valstī; pirmās bija Maskavā - 1980. gada vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Soču olimpiādes brīvprātīgā atklāj pirmos iespaidus

Dienas Bizness, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas olimpiādē Sočos kā brīvprātīgā piedalās iecavniece Katrina Mertsa. Reģionālais medijs «Bauskas Dzīve» piedāvā jaunietes pirmos iespaidus.

Apritējusi nedēļa, kopš Katrina ieradusies Sočos, lai piedalītos Olimpisko spēļu organizēšanā kā brīvprātīgā. Mītnes vietā internets vēl nav pieslēgts, tomēr darbojas mobilais internets, un Katrina atsūtījusi arī portālam pirmo vēstījumu.

«Pirmajā dienā saņēmu savu akreditāciju un uniformu – tā tiešām ir brīnišķīga, lai gan var šķist raiba. Sākās pienākumu apguve – lai gan līdz spēlēm vēl ir laiciņš palicis, mums ir jāsagatavo objekti sportistu atbraukšanai. Strādāju kalnu ciematā «Derevnya», kurā dzīvos visi kalnu sporta veidu dalībnieki un nacionālās olimpiskās komitejas (NOK). Mana funkcija – «event services» (EVS) jeb pasākumu apkalpošana. Vērojam, lai cilvēki nokļūtu tur, kur viņiem jātiek, lai «pareizie» cilvēki ietu pareizā vietā un «nepareizie» neiekļūtu noteiktās teritorijās, kur ir slēgtā zona, lai sportisti varētu mierīgi dzīvot.»

Komentāri

Pievienot komentāru