Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) ceturtdien paziņoja par diskvalifikāciju atcelšanu 28 Krievijas sportistiem, tostarp skeletonistam Aleksandram Tretjakovam, kuriem iepriekš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) bija piespriedusi mūža diskvalifikāciju no dalības olimpiskajās spēlēs, atjaunojot arī šo atlētu izcīnītos rezultātus 2014.gada Soču Olimpiādē.

CAS lēmums nozīmē, ka Latvijas skeletonistam Martinam Dukuram tomēr netiks piešķirta Soču olimpisko spēļu zelta medaļa, kuru saglabās Tretjakovs. Martins Dukurs Sočos palika otrais, kamēr viņa brālis Tomass ieņēma ceturto vietu, tagad netiekot pie bronzas.

Vēl 11 Krievijas sportistu apelācijas apmierinātas daļēji, kuru vidū ir arī bobslejisti Aleksandrs Zubkovs un Aleksandrs Kasjanovs. CAS norāda, ka šajos gadījumos SOK lēmumi paliek spēkā, līdz ar to viņiem Sočos izcīnītie rezultāti tiek anulēti, kas ļauj pie olimpiskā zelta tikt Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža četriniekam, bet divniekos viņam ar Daumantu Dreiškenu izcīnīt bronzu.

Diskvalifikācijas atceltas arī Krievijas kamaniņu braucējiem Albertam Demčenko un Tatjanai Ivanovai, kas nozīmē, ka pie 2014.gada olimpisko spēļu sudraba godalgām komandu stafetē tomēr netiks Elīza Tīruma (tagad Cauce), Mārtiņš Rubenis un brāļu divnieks Andris un Juris Šici, kuri Sočos ieguva bronzu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piektdien atņēma Krievijas bobslejistam Aleksandram Zubkovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās zelta medaļas divniekos un četriniekos, līdz ar to, visticamāk, par olimpiskajiem čempioniem kļūs latviešu pilota Oskara Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu.

Lēmums par medaļu pārdalījumu oficiāli jāpieņem Starptautiskajai Bobsleja un skeletona federācijai (IBSF).

Zubkovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Zubkovam zelta medaļas kā divnieku, tā četrinieku sacensībās.

Kā vēstīts, šonedēļ SOK atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu, visticamāk, kļūs Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienāksies bronzas godalga.

Tomass Bahs trešdien Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) 137.Sesijā, kas notiek attālināti, tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Bahs bija vienīgais kandidāts uz amatu. Viņam atbalstu izteica 93 no 94 SOK biedriem.

67 gadus vecais vācu jurists Bahs par SOK prezidentu tika ievēlēts 2013.gada septembrī, amatā nomainot Žaku Rogi. Pirmais termiņš bija uz astoņiem gadiem, bet otrais ir uz četriem gadiem.

Tādējādi Bahs amatu ieņems līdz 2025.gadam.

Bahs ir vēsturē devītais SOK prezidents.

Pirms tam Bahs bija SOK viceprezidents, kā arī vadīja Vācijas Olimpiskās komiteju un strādāja Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).

Bahs 1976.gadā Monreālā izcīnīja olimpisko zelta medaļu paukošanā, bet 1991.gadā viņš kļuva par SOK biedru, vēlāk trīs reizes uzņemoties SOK viceprezidenta pienākumus. Viņš allaž sevi pasniedzis kā sportistu tiesību aizstāvi, turklāt 1980.gadā pirms vēsturiskā Olimpiādes boikota tieši Bahs bija Rietumvācijas delegācijas galvenais runasvīrs.

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Šveices pilsētā Lozannā pie Ženēvas ezera svētdien atvērta jaunā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) mājvieta.

Par Olimpisko māju nosauktā ēka svētdien durvis vēra tieši 125 gadus pēc tam, kad 1894.gadā savu atdzimšanu piedzīvoja olimpiskās spēles un tika izveidota SOK. Jaunā SOK bāzes izveide izmaksājusi 129 miljonus eiro.

Ēkas centrālā kāpņu telpa veidota olimpisko riņķu formā, tai savienojot stāvus, bet uz jumta atrodas saules paneļi, kas atgādina mieru nesošus baložus.

Jaunā SOK mājvieta jau ir ieguvusi apbalvojumus par savu videi draudzīgo statusu un ilgtspējību. Bez saules paneļiem tai ir arī tualetes, kur tiek izmantots lietus ūdens, tāpat pie ēkas ir 135 novietnes velosipēdiem, 40 vietas elektrisko automašīnu uzlādei, 100 iestādīti koki, turklāt ēkas izbūvei tika izmantoti 95% materiālu no iepriekšējās komitejas mītnes.

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu rīkotāji ietaupījuši 55 miljonus ASV dolāru (48 miljonus eiro), paziņoja organizatoru komitejas vadītājs Hīboms Lī.

Ietaupījums radies, jo reformu rezultātā veiksmīgi izdevies samazināt izmaksas.

Tikmēr Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs apsveica organizatorus ar ļoti veiksmīgām olimpiskajām spēlēm.

Parasti šādos gadījumos ietaupītos līdzekļus sadala SOK, organizatoru komiteja un olimpisko spēļu mājvietas olimpiskā komiteja, lai stiprinātu olimpisko kustību. Kā pauda Bahs, SOK savu daļu varētu atvēlēt Dienvidkorejas sporta attīstībai.

Phjončhanas olimpiskās spēles tika aizvadītas šī gada februārī.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar aplēsēm, Olimpiskās spēles Dienvidkorejā kopā izmaksāja 13 miljardus ASV dolāru (tā ir par sešiem miljardiem dolāru lielāka summa, nekā sākotnējās aprēķinātās izmaksas). Liela daļa no šīs summas (ap 10 miljardiem dolāru) tērēta infrastruktūras uzlabošanai un atjaunošanai. Jāteic, ka šīs izmaksas ir lielas, lai gan tās nobāl, piemēram, Soču olimpiādes 51 miljarda ASV dolāru priekšā (tās ir, ieskaitot ar sporta industrijas būvniecību nesaistītās izmaksas).

Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas pēc nedēļas sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, iespējams, būs mazāk līdzjutēju no Latvijas nekā pirms četriem gadiem Sočos. Par to liecina oficiālā pārdevēja – ASV bāzētās kompānijas Cartan Global DB sniegtā informācija.

Biļešu izplatītāji norāda, ka kopumā ir saņēmuši pieprasījumu par 250 biļetēm un janvāra otrajā pusē no šī skaita ir pārdotas 178 biļetes. Līdz ar to atlikušas vēl 72 biļetes. Tāpat Cartan Global atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji var pasūtīt biļetes arī Slovēnijā, to paredzot SOK Eiropas Savienības politika. Savukārt uz olimpiskajām spēlēm, kas pirms četrem gadiem norisinājās Krievijas kūrortā Sočos, cilvēki no Latvijas bija nopirkuši aptuveni 360 biļešu.

Latvijas līdzjutējus interesē tādi sporta veidi kā bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, visticamāk tāpēc, ka Latvijas sportisti šajos sporta veidos uzrāda labus rezultātus un var cīnīties par medaļām.

Nākamā gada Tokijas olimpisko spēļu rīkošanas kopējās izmaksas varētu sasniegt 12,6 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 11,3 miljardu eiro, vēsta sacensību organizatori.

Galējās izmaksas salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajām ir nedaudz pieaugušas, jo organizatoriem bija jāparūpējas par dzesēšanas iekārtu izvietošanu sacensību teritorijā. Plānots, ka Japānā sporta notikumu norises vietās uz ceļiem tiks uzklāts karstumu absorbējošs krāsojums, tāpat tiks izvietoti gaisa mitrinātāji.

Organizatori gan neslēpa, ka šajā tāmē vēl nav iekļautas tās izmaksas, kas radušās, pārceļot maratonu un soļošanas sacensības no Tokijas uz ziemeļos esošo Saporo. Paredzams, ka tas varētu izmaksāt ap trim miljardiem Japānas jēnu (aptuveni 25 miljoni eiro). Šī summa galējos aprēķinos nav iekļauta tāpēc, ka sacensību organizatori vēl aizvien diskutē ar Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) par to, kura no pusēm segs šīs izmaksas.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Latvijas skeletonisti varēja tikt pie trim vietām vīriešiem Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās, taču pašu neizmantotās iespējas to liedza, sarunā ar žurnālistiem atklāja Latvijas komandas treneris Dainis Dukurs.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija vīriešu konkurencē būs pārstāvēta ar diviem atlētiem, kamēr sievietēm - ar vienu. Olimpisko spēļu skeletona sacensībās piedalīsies 30 vīrieši un 20 sievietes.

Vīriem ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm izcīnīja Martins un Tomass Dukuri, bet dāmām pie šīs iespējas tika Lelde Priedulēna. Cīņā par trešo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Ivo Šteinbergs un Krists Netlaus iekrāja vienādu punktu skaitu. No Kanādas trešā numura Barē Martino latvieši atpalika 151 punktu.

«Lai izcīnītu trešo ceļazīmi, galvenokārt pietrūka divu lietu. Pirmkārt, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija nepaņēma divus Starpkontinentālā kausa posmus, kurus piedāvāja Siguldai. Ja divi posmi būtu notikuši Siguldā, virtuāli skaitot, Ivo būtu bijis priekšā Barē. Otrkārt, mūsu resursi nebija tik lieli, lai kopā ar Ivo aizbrauktu uz Starpkontinentālā kausa sacensībām Kanādā, kur viņš cīnījās viens,» stāstīja Dukurs.

Koronavīrusa straujās izplatības dēļ atcelti jau vairāki starptautiski pasākumi. Šo sarakstu grasās papildināt arī 2020. gada Tokijas olimpiskās spēles, informējusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Kā ziņo "Associated Press", bijušais čempions peldēšanā un SOK pārstāvis Diks Paunds izteicies, ka Olimpiādi nevar pārcelt uz vēlāku laiku vai citu vietu, tāpēc, pieaugot vīrusa izplatībai, ir liela iespēja, ka olimpiskās spēles tiks atceltas.

SOK gaidīs Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules veselības organizācijas spriedumu, tāpēc sportisti aicināti tikmēr turpināt treniņus. Gala lēmums par spēļu likteni varētu būt zināms maijā, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Tokijas olimpiskās spēles plānotas no 24.jūlija līdz 9.augustam.

Oskara Melbārža pilotētā bobsleja četrinieku ekipāža oficiāli kļūst par Soču ziemas Olimpisko spēļu čempioniem, vēsta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildkomiteja šodien oficiāli ir apstiprinājusi Soču ziemas Olimpisko spēļu bobsleja sacensību rezultātus, kas nozīmē, ka par Olimpisko čempionu bobsleja četrinieku sacensībās, no šī brīža, kļūst Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu.

SOK Izpildkomitejas sēdē šodien tika skatīts jautājums par medaļu pārdalīšanu Soču ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pēc krievu sportista Aleksandra Zubkova diskvalifikācijas un viņa rezultātu anulēšanas, SOK Izpildkomiteja oficiāli apstiprina, ka Olimpiskais čempions no šī brīža ir Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kā arī Oskars Melbārdis duetā ar Daumantu Dreiškenu ir izcīnījuši Soču ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas bobsleja divnieku sacensībās.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien paziņoja par sarunu sākšanu ar Franciju un ASV par attiecīgi 2030. un 2034.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, tādējādi Zviedrija ar partneri Latviju nepretendēs uz 2030.gada spēļu rīkošanu.

SOK Nākotnes olimpisko spēļu rīkošanas komisijas vadītājs Karls Štoss apstiprināja, ka SOK sāks "mērķtiecīgu dialogu" ar abiem kandidātiem.

2034.gada spēļu rīkošanai ir pieteikusies tikai ASV pilsēta Soltleiksitija, kurā spēles jau ir notikušas 2002.gadā.

Tikmēr Francijas piedāvājumam ir dota priekšroka uz divu citu kandidātu - Zviedrijas kopā ar Siguldu, kura rīkotu skeletona, bobsleja un kamaniņu sporta sacensības, un Šveices - rēķina.

Gan 2030., gan 2034.gada ziemas olimpisko spēļu saimnieki tiks paziņoti nākamvasar.

Francija, kas uzņem vasaras olimpiskās spēles 2024.gadā, ziemas spēles ir uzņēmusi trīs reizes - Šamonī 1924.gadā, Grenoblē 1968.gadā un Albērvilā 1992.gadā.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.