Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

ASV miljadieris un investors Džordžs Soross asi kritizējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, brīdinot, ka viņas īstenotā politika var izraisīt Lielās Depresijas atkārtošanos, vēsta AFP.

«Es cienu Merkeli par viņas vadību, bet diemžēl viņa ved Eiropu nepareizā virzienā,» intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel sacīja Dž. Soross. Viņš norādīja, ka nav pareizi finanšu krīzi censties atrisināt ar tēriņu samazinājumiem, bet nepieciešams veikt finanšu injekcijas.

«Pretējā gadījumā mēs atkārtosim tās pašas kļūdas, kuras iegrūda Ameriku Lielajā Depresijā 1929. gadā. To Angela Merkele nesaprot,» uzsvēra ASV miljardieris.

Tāpat Dž. Soross pauda pārliecību, ka Eiropa finanšu krīzi var pārvarēt saviem spēkiem, bez Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības. Viņš arī norādīja, ka ir kļūdaini piedāvāt Grieķijai starptautisko finanšu palīdzību, kas ir «piesieta» augstām procentu likmēm. «Tāpēc valsti pašlaik nevar glābt. Tas pats notiks arī ar Itāliju, ja mēs šai valstij liksim piespiedu kārtā maksāt bargas procentu likmes,» sacīja Dž. Soross.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Vācijai nepieciešams pieņemt lēmumu par eirozonas vadīšanu, veicinot ekonomikas izaugsmi un veidojot fiskālo savienību, vai arī jāpamet Eiropas monetārā savienība, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Intervijā laikrakstam Financial Times Dž. Soross norādīja, ka Vācijai nepieciešams dalīties Eiropas liktenī – riskējot kopā ar to izpeldēt vai arī noslīkt. «Tas pilnībā ir atkarīgs no Vācijas attieksmes – ja viņi uzstāj uz taupības politiku un no tās neatsakās, tad patiesībā tas [Vācijas aiziešana no eirozonas] pat būtu labāk,» klāstīja Dž. Soross.

Miljardieris uzsvēra, ka, ja savienības biedri nespēj sadzīvot kopā, tad labāk ir, ja katrs iet savus ceļus. «Vācijas izstāšanās būtu graujošs, bet kontrolējams un vienreizējs notikums, pretēji haotiskam, ieilgušam domino efektam, kad viena pēc otras parādu pārņemtas valstis spiestas pamest eirozonu,» sacīja ASV miljardieris.

Eiropas līderi, uzturot pie dzīvības «sapuvušo» eiro, novedīs reģionu līdz sabrukumam, pavēstījis ASV miljardieris un investors Džordžs Soross. Savukārt Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans uzskata, ka, nodarbojoties ar «jukušiem» taupības pasākumiem, Eiropa veic ekonomisko un politisko pašnāvību.

«Eiro draud iznīcināt Eiropas Savienību (ES), bet tās līderi, ar vislabākajiem nodomiem cenšoties ieviest nepieņemamus noteikumus, ved to līdz sabrukumam,» sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde sacīja Dž. Soross.

Pēc Sorosa domām, eiro ieviešana novedusi pie lielām atšķirībām, pretēji gaidītajam valstu tuvināšanās procesam. «Vājākās eirozonas valstis ir negaidīti atklājušas, ka atrodas Trešās pasaules valstu situācijā, bet nestrādājošu noteikumu ievērošanas piespiešana situāciju padara vēl sliktāku,» sacīja Dž. Soross, vēsta Express.co.uk.

Neatkarīgi no Dž. Sorosa cits ekonomikas zinātnes smagsvars un Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans savā slejā laikrakstā The New York Times brīdināja, ka finanšu krīze Eiropā draud atgriezties ar jaunu sparu. Pirms pāris mēnešiem viņš jutis zināmas cerības par Eiropu, taču pašlaik tās izgaisinājušas Vācijas «jukušās» taupības programmas, un vienīgais risinājumus būtu, ja visas eirozonas valstis pamestu monetāro savienību.

Berlīnes loma eirozonas parādu krīzes laikā veicinās to, ka Vācija tiks ienīsta un no tās novērsīsies visa Eiropa, uzskata ASV miljardieris Džordžs Soross.

Sarunā ar laikrakstu Spiegel Dž. Soross uzsvēra, ka Vācijas darbības, kas veiktas lai glābtu eiro, saglabās situāciju, kurā Eiropas valstīm – parādniecēm jāmaksā milzīgas «piemaksas», lai varētu refinansēt savus parādus. «Rezultātā izveidosies Eiropa, kurā Vācija tiek uzskatīta par imperiālistisku lielvaru, kuru nemīl un neapbrīno, bet gan ienīst un tai pretojas,» klāstīja Dž. Soross.

Savukārt pie šādas situācijas izveidošanās atbildība jāuzņemas visiem, kas bija iesaistīti Eiropas vienotās valūtas izveidošanā, īsti nesaprotot sekas. «Kad eiro tika izveidots, regulatori ļāva bankām iegādāties neierobežotu daudzumu valsts obligāciju, neprasot nodrošināt pamatkapitālu. Komercbankas uzskatīja par izdevīgu uzkrāt vāju valstu obligācijas,» sacīja Dž. Soross. Tikmēr Vācija, cīnoties ar apvienošanās sekām, «savilka ciešāk jostu». Tas viss noveda pie lielas atšķirības ekonomiskajā sniegumā.

Vācijai nepieciešams izdarīt vairāk, lai glābtu Eiropas vienoto valūtu, pretējā gadījumā Berlīnei eirozona ir jāpamet, uzskata ASV miljardieris un investors Džordžs Soross, vēsta AFP.

Sarunā ar laikrakstu Welt am Sonntag viņš norādīja, ka vāciešiem nepieciešams izvēlēties – vai viņi vēlas eiro vai nevēlas. «Ja vācieši vēlas – viņiem jāveic maksājumi. Ja nevēlas – viņiem jāpamet eirozona,» sacīja Dž. Soross.

Dž. Soross arī vainoja Vācijas valdību un valsts centrālo banku, kas, neatlaidīgi pastāvot uz taupības pasākumiem eirozonā, apdraud pašu vienoto valūtu. «Taupīšana un cenu uzraudzība darbojās Vācijā, taču pašlaik tā Eiropai var atnest neveiksmi,» akcentēja Dž. Soross.

Tomēr viņš atzina, ka gadījumā, ja Berlīne izstātos no eirozonas, ciestu valsts eksports, jo «jaunajai Vācijas valūtai būtu augstāka vērtība».

92 gadus vecais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross nodevis biznesa un filantropijas lietas sava 37 gadus vecā dēla Aleksandra pārziņā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Aleksandrs Soross, kurš biežāk tiek saukts par Aleksu, tagad ir vienīgais Sorosu ģimenes pārstāvis uzņēmuma "Soros Fund Management" investīciju komitejā. "Soros Fund Management" pārvalda 25 miljardus ASV dolāru vērtos Sorosa īpašumus.

Decembrī Aleksandrs Soross nomainīja tēvu "Atvērtās sabiedrības fondu" padomes priekšsēdētāja amatā. Šie fondi, kas pasludinājuši par mērķi veicināt tiesiskumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, piešķir finansējumu projektiem daudzās pasaules valstīs.

Aleksandrs Soross arī kļuvis par prezidentu politiskās rīcības komitejā, ar kuras starpniecību Soross ziedo naudu ASV Demokrātu partijai. Tuvākajos gados šai komitejai paredzēts piešķirt 125 miljonus dolāru.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Protestiem pret taupību un valstu glābšanu eirozonā pieņemoties spēkā, arī miljardieris, investors Džordžs Soross (George Soros) kritizējis Vācijas lomu, norādot valstij, ka taupība nestrādā un tai pat pašai vajadzētu apsvērt domu par eirozonas pamešanu, vēsta CNBC.

«Finanšu problēma ir tā, ka Vācija uzspiež eirozonai nepareizu politiku. Taupība nedarbojas. Nevar samazināt parādu slogu, samazinot budžeta deficītu,» Vācijā sacījis Soross, Soros Fund Management dibinātājs un priekšsēdētājs.

Soross Eiropā lielākajai ekonomikai norādījis, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, glābjot Kipru, spiežot daļu noguldītāju dalīties ar izmaksām: «Kipras glābšanā Vācija aizgāja pārāk tālu. Tas, kas notika Kiprā, iedragāja Eiropas banku biznesa modeli, kas balstīts uz noguldījumiem.»

Soross arī paziņojis, ka liela daļa no atbildības saistībā ar eirozonas krīzi ir jāuzņemas tieši Vācijai: «Es jau iepriekš gribu darīt zināmu, ka es nevainoju Vāciju. Jebkurš būtu pieļāvis līdzīgas kļūdas... Es saprotu, ka es riskēju izraisīt negatīvu reakciju, atbildību uzliekot Vācijai. Bet tikai Vācija var labot radušos situāciju,» teicis miljardieris. Saskaņā ar viņa teikto Vācijai vai nu vajadzētu atmest iebildumus pret eiroobligācijām, vai pamest eirozonu.

Pašlaik finanšu tirgos esot svinības, kuras pārtrauks realitātes iestāšanās, teic Džordžs Soross

Dažkārt investīciju pasaules uzmanības starmešu gaismā nonāk tas, ko saka dažas šīs jomas lielākās leģendas. Savu viedokli par visai pesimistisko skatījumu uz finanšu tirgus nākotni pēdējo dienu laikā turpinājis deklarēt viens no slavenākajiem spekulantiem Soros Fund Management vadītājs Džordžs Soross. Viņš Pasaules Ekonomikas forumā Davosā izteicies, ka ASV prezidenta amatā nonācis potenciāls diktators, Eiropas Savienība sairst, briti atrodas politiskās nestabilitātes priekšvakarā, un arī Ķīna kļūstot par arvien represīvāku sabiedrību.

Britu sakarā Dž. Soross paudis pārliecību, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja nespēs ilgi noturēties pie varas, jo birtu politiķi un arī sabiedrība ir visai sašķelti attiecībā uz Brexit perspektīvām. Džordžs Soross, kurš pazīstams kā cilvēks, kas salauza Anglijas centrālo banku, norāda, ka arī D. Trampam neizdosies īstenot viņa pretrunīgās idejas, jo ASV politiķi lielāku laiku pavadīs, viens ar otru strīdoties, nevis darot ko produktīvu. Rezultātā slavenais investors izsaka prognozi, ka ASV akciju tirgū kāpumam pienākšot gals.

Pasaules ekonomika pašlaik atrodas «ļaunā deflācijā», bet noteikumus notiekošajam eirozonā diktē Vācija, uzskata ASV finansists Džordžs Soross.

Globālā ekonomika šobrīd ir piedzīvojusi «ļaunu deflācijas ciklu», kuru izraisījušas eirozonas valstu taupības programmas. Tās ir domātas budžeta deficīta kontrolēšanai, tomēr samazina pieprasījumu un «saspiež cenas», sacīja Dž. Soross, vēsta The Wall Street Journal.

Nākotnē Eiropas monetāro savienību gaida «drakonisks taupības» režīms, kuru radīs tie veidi, kādus eirozona izvēlējusies, lai atrisinātu savas parādu problēmas, uzsver ASV finansists.

Dž. Soross arī akcentēja, ka, lai gan eirozonai ir sava galvenā finanšu iestāde – Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) – tomēr noteikumus tajā nosaka valstis, kuras izsniegušas kredītus, kā, piemēram, Vācija.

Vai Džordžs Soross gaida akciju cenu kritumu? Uz nemitīgo cenu rekordu fona ASV akciju tirgū šādu jautājumu pašlaik izvirzījuši vairāki finanšu tirgus dalībnieki pēc tam, kad atkārtoti aplūkojuši slavenā investora vadītās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa atskaiti ASV Vērtspapīru un biržas komisijai.

Proti, šī atskaite liecina, ka Soros Fund Management otrajā ceturksnī pastiprināti pircis Standard & Poor’s 500 indeksa izaugsmei piesaistīto biržās tirgoto fondu tā saucamās put opcijas (pārdošanas opcijas). Tās dod tiesības, bet ne pienākumu investoram (šajā gadījumā Sorosam) pārdot noteiktos finanšu aktīvus noteiktā laika periodā par noteiktu cenu. Savukārt šo opciju pārdevējs uzņemas saistības šos vērtspapīrus, ja investors tā izlemj, iegādāties. Sorosa ieguldījumu stratēģijas interesenti norāda, ka Soros Fund Management put opciju ieguldījumi otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo palielinājušies par 605%, kas esot netipiski straujš pieaugums.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par Eiropas parādu krīzes risināšanu sabruks pēc trim mēnešiem, paziņojis ASV finansists Džordžs Soross, vēsta The Telegraph.

Atēnu parādu samazināšana par 50% valsts parāda slogu samazinās tikai par 20% un tas būs nepietiekami, lai apturētu Grieķijas ekonomisko lejupslīdi, kas savukārt novedīs pie plašiem sociālajiem nemieriem, uzskata Dž. Soross.

«Ņemot vērā krīzes apmērus, šis risinājums ir nācis pārāk vēlu,» klāstīja ASV finansists. «Tas sniegs tikai daļēju atvieglojumu, kas var pazust laika posmā no vienas dienas līdz trim mēnešiem pēc vienošanās panākšanas.»

«Nav atrisināti fundamentāli krīzes iemesli. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzkrātie parādu apjomi, kurus tā turpina palielināt, ir neatrisināmi un valsts ir faktiski maksātnespējīga,» sacīja Dž. Soross.

Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās, kuras ietvaros paredzēts izmantot eirozonas finanšu stabilitātes fondus banku rekapitalizācijai, kā arī ekonomisko problēmu nomocīto valstu parādu izmaksu samazināšanai, liecina par to, ka Vācija kļūst izolētāka, uzskata amerikāņu analītiķis.

«Ir skaidrs, ka vienošanās tika noslēgta tikai tāpēc, ka Vācija saskārās ar ārkārtīgi spēcīgu spiedienu. Rezultātā Vācija izskatās politiski izolēta un, visticamāk, arī ļoti aizvainota. Tas izskatās pēc bīstamas kombinācijas,» atsaucoties uz finanšu konglomerāta Bank of New York Mellon Valūtas stratēģiju nodaļas vadītāja Saimona Derika (Simon Derrick) sacīto, vēsta CNBC.

«Jāsaprot, ka panāktā vienošanās neatrisina eirozonas strukturālās problēmas, kas galvenokārt radīja krīzi. Tieši otrādi – vienošanās novirza problēmas smagumu no nacionālām valstīm uz Eiropas glābšanas fondiem, kas patiesībā nozīmē Eiropas Ziemeļu valstis un galvenokārt Vāciju,» pauž S. Deriks. Analītiķis arī norāda, ka nosacīto noteikumu vājināšanās liks Itālijai lūgt starptautisko palīdzību.

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Eiropai nepieciešama ciešāka integrācija un lielākas tiesības Eiropas Savienības (ES) institūcijām nodarboties ar finanšu kontroli un pārraudzību, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta Euobserver.

«Mums vajag vairāk Eiropas, īpaši jau eirozonā. Tas nozīmē, ka ES institūcijām, ieskaitot Eiropas komisiju, būtu jāpiešķir lielākas kontroles iespējas. Pretējā gadījumā monetārās savienības darbība nebūtu iespējama,» klāstīja kanclere.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka nepieciešams, lai ES līderi izveidotu eirozonas nākotnes plānu. «Pasaule grib redzēt, kādā veidā mēs iedomājamies politisku savienību, kas atbilstu monetārai savienībai. Atbilde uz šo jautājumu jādod tuvā nākotnē, un šā procesa laikā Vācija būs konstruktīvs partneris,» sacīja A. Merkele.

A. Merkele pauda savu atbalstu t. s. banku savienībai – Eiropas lielāko banku pakļaušanu vienotai pārraudzībai, kā arī akcentēja vajadzību pēc lielākas kontroles pār dalībvalstis budžeta stabilizācijas mērķu sasniegšanu.

Finansists un miljardieris Džordžs Soross pirmdien paziņoja, ka ir gatavs investēt vienu miljardu dolāru Ukrainā, ja rietumvalstis solīs palīdzēt grūtībās nonākušajai valstij.

«Ukraina aizsargā Eiropas Savienību (ES) no Krievijas agresijas, un palīdzības sniegšana tās attīstībai vājinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu,» Austrijas biznesa laikraksts Der Standard citē Sorosa teikto.

Viņš norāda, ka Ukrainai situācijas stabilizēšanai nepieciešami 50 miljardi eiro, un viņš ir gatavs investēt vienu miljardu dolāru lauksaimniecības un infrastruktūras projektos.

Ukraina nonākusi uz bankrota sliekšņa, kas skaidrojams ar karadarbību valsts austrumos, dziļu ekonomikas recesiju un nacionālās valūtas strauju devalvāciju.

Prognozes liecina, ka Ukrainas parādsaistības šogad sasniegs 94% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(323).jpg

Jo ilgāk kādu baro, neko neprasot pretī, jo viņš kļūst nekaunīgāks… Šoreiz gan runa nav par kādu konkrētu cilvēku, bet gan veselu valsti, kuras finansiālo grūtību risināšanas procesam pasaule var sekot līdzi gluži kā realitātes šovam daudzu mēnešu garumā, - par Grieķiju.

Nepārtraukti ir iespējams lasīt ziņas par to, kā starptautiskie aizdevēji pārskaita uz šīs valsts kontu daudzus miljardus eiro, teorētiski pretī saņemot solījumus dzīvot taupīgāk un veikt pārmaiņas savā tautsaimniecībā, bet praktiski stipri vien nepietiekamus taupības pasākumus. Kā mēdz teikt - skaisti dzīvot neaizliegsi! Grieķi iet ielās, rīko streikus, valdība klausās, ko saka cilvēki ielās, nevis veselais saprāts. Ja šāds stāsts būtu par kādu uzņēmumu, iepriekšējam teikumam varētu rakstīt turpinājumu - un jau rīt to neglābjami piemeklēs bankrots. Tikai ne Grieķiju, kuras ekonomikā savulaik pietiekami lielus līdzekļus laika gaitā ir investējušas Vācijas un Francijas kompānijas. Redz, ir valstis, kuru valdības saprot - valsts var būt tik pārtikusi, cik pārtikuši ir tās uzņēmumi. Iespējamais scenārijs var būt gaužām skaidrs: ja Grieķija bankrotēs, būtiskas problēmas piemeklēs ne vienu vien vācu un franču kompāniju, un kurš tad attiecīgo lielvalstu budžetos maksās nodokļus? Tādējādi, cenšoties izvairīties no šāda notikumu pavērsiena, ES līmenī ir nolemts mēģināt vienoties ar reālajiem naudas aizdevējiem un panākt, ka grieķiem tiek norakstīti 60% no kopējās parādu summas. Šābrīža kopējās Grieķijas parādsaistības ir ap 246 miljardiem eiro.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

«Garlaicīgās» akcijas galu galā bieži izrādās pašas labākās , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Runājot par akciju iegādi, arī šajā ziņā mēdz būt dažādi atsevišķu nozaru popularitātes uzplūdes viļņi. Investori uzķeras uz reklāmām un visādām tirgus dalībnieku runām, kā rezultātā galu galā tie iegādājas, piemēram, mazas legālās marihuānas audzēšanas kompānijas vērtspapīrus. Tas var notikt arī, piemēram, tādēļ, ka viņa mīļotajā un respektablajā izdevumā bijusi par to aprakstoša publikācija. Tāpat akciju tirgū bieži tiek runāts par «nākotnes nozarēm» un kompānijām, kur bieži vien ir kārdinājums investēt mazās, ne visai pārskatāmās kompānijās. Kā šā brīža piemēru var izcelt biotehnoloģiju kompāniju bumu un nedaudz agrāk – slānekļa naftas ieguvējus. Tāpat tradicionāli ļoti populāri ir ieguldīt tehnoloģiju kompānijās, lai gan to uzplaukums un noriets mēdz pienākt visai strauji (piem., Somijas Nokia liktenis).

Miljardierim investoram Džordžam Sorosam sestdienas vakarā bijušas lielas svinības: viņa 82. dzimšanas diena un saderināšanās ar draudzeni Tamiko Boltoni, vēsta cnbc.com.

Soross un 40 gadus vecā Boltone, kuri satikās 2008. gada pavasarī, oficiāli paziņojuši par savu saderināšanos viesībās Sorosa vasaras mājā Ņujorkā, kurās piedalījies neliels skaits draugu un radinieku, pastāstījis kāds investoram tuvu stāvošs informācijas avots. Soross draudzeni esot bildinājis pirms dažām nedēļām.

Sorosam šīs būs trešās laulības, bet Boltonei - otrās. Sorosam ir pieci bērni no iepriekšējām laulībām.

Pagājušajā gadā Adriana Fereira, bijusī Sorosa draudzene, vērsās tiesā, apgalvojot, ka viņš lauzis solījumu nopirkt viņai dzīvokli. Šis strīds joprojām nav atrisinājies.