Eksperti

Spēkā stājas ES regula: tagad personīgie dati – tas ir jūsu īpašums

Sergejs Kravčenko, Bilderlings informācijas drošības daļas vadītājs, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

«Pasaules zirnekļtīklu» gaida lielas pārmaiņas. 25. maijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (General Data Protection Regulation (GDPR); Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Tā nosaka jaunus personīgās informācijas saņemšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izmantošanas noteikumus. Neapšaubāmi tas skars kā on-line tirgotājus, tā arī meklēšanas sistēmas, sociālos tīklus un, protams, arī datu apstrādes uzņēmumus.

Ja runā ļoti īsi: ES rezidenti iegūs plašu savu personīgo datu pilnas kontroles iespēju loku. Vienkāršāk sakot, šiem datiem faktiski tiek piemērotas subjekta īpašuma tiesības.

Iepriekš līdzīga veida funkcijas Eiropas Savienībā nodrošināja 1995. gada ES direktīva. Pirmkārt, direktīvas atšķirības no reglamenta (regulas) ir tajā, ka regula – tas ir tiešās darbības dokuments. Tas ir, ja direktīva paredz nepieciešamību ieviest izmaiņas ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, kā rezultātā katra valsts risina šo jautājumu savā veidā, tad regula ir attiecināma un darbojas visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Un ne tikai.

Ja uzņēmuma darbībā tiek izmantoti ES rezidentu personas dati – pat gadījumā, ja pats uzņēmums atrodas ārpus Savienības, – tam ir jāplāno sava darbība saskaņā ar GDPR. Vēl vairāk: šīm prasībām ir jābūt atbilstošām arī visai uzņēmuma biznesa partneru ķēdītei.

Piemēram, tagad jebkuram ķīniešu interneta veikalam, kas savā darbībā mērķtiecīgi piedāvā ES rezidentiem savas preces un pakalpojumus, ir jāstrādā saskaņā ar GDPR. Te vajag uzsvērt vārdu «mērķtiecīgi». Tas nozīmē, ka uzņēmums aktīvi strādā tieši ar Eiropas mērķauditoriju, piedāvājot tai savu produktu auditorijai saprotamās nacionālajās valodās, nacionālajā valūtā vai eiro, kā arī, uzņēmums veic savu darbību, izmantojot Eiropas Savienības augšējā līmeņa nacionālos domēnus.

Ja šis pats ķīniešu veikals formāli ir orientēts tikai uz Ķīnu, pat tad, ja tā mājaslapā ir pieejama arī angļu valodas versija, GDPR ievērošana nav nepieciešama. Jebkurš eiropietis pēc paša izvēles var vērsties pie šāda uzņēmuma. Iespējams, viņš saņems kvalitatīvus pakalpojumus un preces, taču šajā gadījumā klientam nekādu tiesību rīkoties ar saviem iesniegtajiem personas datiem nebūs.

Taču arī šāds uzņēmums de facto zaudēs konkurentu sacensībās. Pirmkārt, tāpēc, ka tam nebūs tiešas piekļuves Eiropas tirgum. Otrkārt, tāpēc, ka šāds uzņēmums pazaudēs potenciālos biznesa partnerus, kas strādā, ievērojot jaunā reglamenta nosacījumus.

Tieši tāpat GDPR noteikumi ir jāievēro, ja kāda struktūra ES rezidentu vidū vai tā teritorijā, tostarp arī tā interneta segmentā veic socioloģisko, mārketinga vai citu monitoringu, kas paredz personīgās informācijas izmantošanu.

Tas ir, dokumentam faktiski ir eksteritoriāls raksturs, un beigu galā tas neizbēgami ietekmēs on-line specifiku visā pasaulē. Par tā pārkāpšanu ir paredzētas ļoti būtiskas soda sankcijas – līdz 20 miljoniem eiro vai līdz pat 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma.

«Personas dati» ir pietiekami plašs jēdziens. Pirmkārt, tā ir informācija, kas identificē personu. Otrkārt, tā ir informācija, kas ar lielu varbūtību padara šādu identifikāciju iespējamu. Treškārt, tā ir informācija, kas attiecas uz identificējamo cilvēku (piemēram, ziņas par materiālo stāvokli un personīgo dzīvi). Tāpat uz šo var attiecināt arī informāciju par finanšu operācijām, par izglītību, pārliecībām, seksuālo orientāciju un tā tālāk – līdz pat e-pasta adresei.

Pagaidām nav skaidrs, kā GDPR tiesiskā regulējuma prakse traktēs šo jēdzienu. Gluži tāpat kā pagaidām ir grūti pateikt, kas notiks ar mākslīgā pseidointelekta sistēmām, kuru pamatā ir veidota daudziem jau tik ierastā un ērtā BIG DATA sistēma.

Saskaņā ar jauno regulu uzņēmumam tagad būs pienākums:

  • Saņemt iepriekš skaidri izteiktu subjekta piekrišanu viņa personīgās informācijas apstrādei. Turklāt cilvēkam ir jābūt informētam par to, kādā veidā šī informācija tiks izmantota.
  • Ievākt informāciju par cilvēku minimāli nepieciešamā apjomā un izmantot to tikai un vienīgi noteiktajiem mērķiem.
  • Veidot tādas informācijas uzglabāšanas formas, lai datu subjektu būtu iespējams identificēt tikai šo mērķu sasniegšanas procesa laikā.
  • Uzglabāt informāciju, kas ļauj identificēt cilvēka personību, atsevišķi no tā pārējās personīgās informācijas.
  • Datubāzes uzlaušanas vai jebkuras citas datu nozagšanas gadījumā ir pienākums paziņot par šādu notikumu valsts orgāniem un lietotājiem 72 stundu laikā.
  • Katrā lielā organizācijā ieviest Data Protection Officer (Datu aizsardzības inspektors) amatu.
  • Katrā valstī tiek veidota atbilstoša struktūra: nacionālais regulators personīgo datu jomā. Ar visu ES valstu nacionālo regulatoru sarakstu jau var iepazīties internetā.

Savukārt datu subjektam (privātpersonai, ES rezidentam) turpmāk ir tiesības:

  • Saņemt informāciju par to, kur, kādā veidā, cik ilgā laikposmā un ar kādu mērķi tiek apstrādāti viņa dati, kā arī par to, kādām trešajām personām šie dati ir pieejami.
  • Precizēt, no kurienes uzņēmums ir ieguvis cilvēka personas datus, un nepieciešamības gadījumā ieviest tajos izmaiņas.
  • Tālākā attīstība ieguva arī «tiesības būt izdzēstam» (right to erasure, right to be forgotten), kas eksistēja jau iepriekš spēkā esošajā Direktīvā. Tas ir, pēc eiropieša pieprasījuma visai viņa personīgajai informācijai ir jābūt izdzēstai no datubāzēm un meklēšanas sistēmu darba rezultātiem. Taču tikai tajā gadījumā, ja šī informācija nav sabiedrībai būtiska, un tās izdzēšana nepārkāpj cilvēka pamattiesības.

Procesinga uzņēmuma, tostarp arī Bilderlings darbībā šīm tiesībām ir sava, šaurāka specifika. Piemēram, informācijai par klientu ir jābūt izdzēstai no esošās datubāzes līguma termiņa izbeigšanās vai tā laušanas gadījumā. Tieši tāpat arī jebkādu aizdomu rašanās gadījumā klients var pieprasīt, kāda informācija par viņu eksistē mūsu datubāzē, kā tā ir tikusi iegūta un kam tā varētu būt nodota. Atbildes mums ir jāsniedz 30 dienu laikā.

Viens no GDPR jaunumiem ir Tiesības pārnest datus (right to data portability). Pēc personīgās informācijas subjekta pieprasījuma viņa dati ir jānodrošina trešajai personai bez maksas. Procesinga uzņēmuma gadījumā tas mēdz būt nepieciešams, piemēram, gadījumos, ja klients pāriet uz citu uzņēmumu.

Dokumentā īpaši tiek atrunāta nepilngadīgo personu tiesību aizsardzība. Vecuma robežu katra valsts nosaka patstāvīgi, parasti tie ir 13 – 16 gadi. Līdz šim vecumam nepilngadīgo personu datu apstrāde ir iespējama tikai ar vecāku vai šo personu aizgādņu piekrišanu.

Kopumā regulā ir 260 lapas, un detalizēti aplūkot visus tās aspektus nelielā rakstā nav iespējams. Neapšaubāmi – daudziem uzņēmumiem būs nepieciešama ļoti nopietna savu programmnodrošinājumu pārstrāde.

Taču procesinga uzņēmumi jau tradicionāli pievērš lielu uzmanību savu klientu personīgās un finanšu informācijas aizsardzības pasākumiem. Eksistē PCI DSS standarts, kas apstiprina augstāko informācijas aizsardzības līmeni. Faktiski tas garantē visu GDPR prasību izpildi, un mēs esam priecīgi atzīt, ka Bilderlings atbilst šim standartam.

Tajā pašā laikā kopš GDPR pieņemšanas pagājušo divu gadu laikā arī softa izstrādātāji nav sēdējuši, salikuši rokas klēpī. Tā, piemēram, Microsoft uzņēmums savā biznesa klases programmatūras produktā Office 365, kas izmanto mākoņu tehnoloģijas, ieviesa GDPR Compliance Manager.

Šis pielikums, kā var secināt no tā nosaukuma, ir paredzēts, lai pārbaudītu organizācijā veiktā darba ar datiem prakses atbilstību ES regulas prasībām. Tas ir pieejams Office 365 lietotājiem, tostarp arī mūsu uzņēmumam. Pielikumā ir pieejami visi nepieciešamie instrumenti, un tas veic tajā iekopēto dokumentu analīzi. Galarezultātā tiek iegūts ieteikumu saraksts vai arī apstiprinājums tam, ka jūsu biznesa struktūra atbilst GDPR prasībām.

Protams, jaunie drošības pasākumi sarežģī to uzņēmumu darbību, kas strādā ar finansēm. Ja iepriekš mēs galvenokārt raizējāmies par klienta naudu, un viss pārējais bija sava veida papildu garantija no mūsu puses, tad tagad mūsu obligātās atbildības zona ir paplašinājusies. Nauda un klienta personīgā informācija kļūst praktiski vienlīdz svarīgas. Taču mēs jau bijām tam gatavi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu menedžmenta pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma «Intrum» apkopotie dati «European Payment Report 2018» pētījuma ietvaros liecina, ka 27% Eiropas uzņēmumu nav informēti par Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas - 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā - tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

««European Payment Report 2018» pētījums aktualizē uzņēmumu vājās zināšanas par gaidāmajām pārmaiņām - viens no četriem Eiropas uzņēmumiem nav informēts par GDPR. Arī uzņēmumi Baltijā nav gatavi jaunajām regulas prasībām - trūkst izpratnes, kā pārmaiņas ietekmēs uzņēmējdarbību un cik izmaksās pielāgošanās regulai,» informē Ilva Valeika, «Intrum» vadītāja Baltijas valstīs.

Pētījuma dati atklāj informāciju arī par citām Eiropas Savienības dalībvalstīm - uzņēmumi ar visvājākajām zināšanām par GDPR atrodas 69% Grieķijā, 67% Bosnijā un Hercegovinā, 62%Slovēnijā, 51% Norvēģijā un 49% Lietuvā. Tai pat laikā, tikai 2% Dānijas, 6% Čehijas, 9% Zviedrijas, 11% Portugāles un 12% Austrijas uzņēmumu apgalvo, ka nezina, kas ir GDPR. Katra astotā jeb 12% no lielajām korporācijām, kas nodarbina 250 vai vairāk darbinieku, apgalvo, ka nekad neesot pat dzirdējuši par GDPR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pēc 25.maija pasākumu foto galerijas vairs nevarēs brīvi publicēt?

«Sorainen» zvērināta advokāte Ieva Andersone, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pēc mazāk nekā desmit dienām spēkā stājas GDPR – ko vēl var pagūt?

Mareks Gruškevics - IT uzņēmuma «Squalio» pārstāvis un «GDPR Ready» eksperts, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas mazāk nekā desmit dienas. Laika nav daudz, taču ir dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.

Uzņēmuma gatavība un atbilstība GDPR nav vienā reizē sasniedzams gala mērķis. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to mainās kibergarnadžu iespējas piekļūt datiem, tāpēc gan IT, gan juridiskie procesi un to atbilstība GDPR būs laiku pa laikam jāpārskata arī pēc 25.maija. Savukārt tiem, kas tikai tagad ir sākuši šo ceļu, visticamāk, iekšējo sakārtošanu nāksies turpināt pēc minētā datuma.

Pāris lietas, ko uzņēmumi var pagūt līdz brīdim, kad stājas spēkā regula:

Mini audits pašu spēkiem – departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Datu aizsardzības regulas izaicinājumi. Ar ko sākt?

Anrijs Šnipke, IT kompānijas «Oracle» pārdošanas vadītājs, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation – GDPR) ieviešana, kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, jāuztver nevis kā slogs, bet gan nopietns iemesls sakārtot nereti novārtā atstātos datu drošības un aizsardzības jautājumus. Saskaņā ar Gārtnera pētījumu vairāk nekā 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes nebūs gatavas izmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada 25. maija. Mūsu vērojumi liecina, ka tendences Latvijā ir ļoti līdzīgas.

Regula nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski mūsdienās tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Viena no redzamākajām jomām ir, piemēram, tirdzniecība, kur tādu personas datu kā vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis u.tt. ievākšana ir ikdiena. Jo īpaši, veicot pirkumus interneta vidē. Regula uzņēmējiem liek izvērtēt vairākus jautājumus. Vai sistēma, kā personas dati tiek ievākti un uzglabāti, ir droša? Vai mērķis, kāpēc dati ir vajadzīgi, ir skaidrs? Vai ir pietiekams kontroles mehānisms, kam ir pieeja datiem? Vai varu garantēt, ka, pēc personas pieprasījuma, datu glabāšana tiek tūlītēji pārtraukta?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gatavība vispārējās datu aizsardzības regulas ieviešanai ir zema

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse no organizācijām Latvijā, uz kurām attiecas vispārējās datu aizsardzības regulas ieviešana, tam nav gatavas, jo regulas ieviešana prasa papildu finanses, laiku un cilvēkresursus, secinājuši globālās IT kompānijas Oracle eksperti.

Dati liecina, ka arī Eiropas lielākajās valstīs aptuveni 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes saskaņā ar starptautisko Gārtnera pētījumu nav gatavas vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation - GDPR) ieviešanai no 2018. gada maija.

Regulas mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, kas nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Regula prasa pamatot datu pieprasīšanas mērķi, to pielietošanu un izmantošanu. Tāpat ir jāgarantē tūlītēja datu glabāšanas pārtraukšana pēc personas pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā

Jānis Vēvers, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai 10% Latvijas uzņēmumi ir pilnībā gatavi Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb GDPR ieviešanai 25. maijā ir palicis pavisam maz laika, tikai katrs desmitais Latvijas uzņēmums ir pilnībā gatavs izpildīt regulas prasības, atklāj pēc zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Squalio» pasūtījuma veiktā pētījumu kompānijas «Norstat Latvija» aptauja.

«Norstat Latvija» aptauja tika veikta no 2018.gada 19.marta līdz 9.aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Aptauja liecina, ka liela daļa uzņēmumu darbu pie sagatavošanās nav sākusi. Ne velti katrs piektais uzņēmums atzīst, ka pilnībā nav gatavs izpildīt GDPR prasības, kā arī nezina, kādas darbības veicamas, lai sagatavotos brīdim, kad regula stāsies spēkā.

Vismazāk regulas prasībām ir gatavi uzņēmēji Pierīgā, Zemgalē un Latgalē, uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 19 cilvēkiem, kā arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un dažādu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, transportlīdzekļu remontu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem trūkst skaidrības par Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Lelde Petrāne, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas novēršanas pētījums 15th Global Fraud Survey, kas šogad iekļauj arī sadaļu par uzņēmumu gatavību jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) ieviešanai, atklāj, ka Eiropas Savienībā (ES) vien 62% uzņēmumu ir pārliecināti, ka tie pārzina GDPR prasības, kamēr pasaulē kopumā šādas zināšanas ir vien 40% respondentu.

Regulas prasības daudz labāk pārzina juridiskās un atbilstības jomas speciālisti, kur pārliecību par savām zināšanām pauž 88% pētījuma pārstāvju.

«Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) ieviešana viennozīmīgi prasīs vairāk sagatavošanās laika, jo daudzi tehniski jautājumi joprojām ir neskaidri, neskatoties uz to, ka jau 25. maijā regula stājas spēkā,» saka Liene Cakare, EY juridiskā departamenta vadītāja.

EY pētījums parāda, ka ES ietvaros 19% pētījuma respondentu izsaka gatavību izmantot regulā nodrošinātās tiesības pieprasīt uzņēmumiem savu datu dzēšanu, kamēr pasaulē kopumā 24% cilvēku varētu vēlēties izmantot šīs tiesības.

EY 15th Global Fraud Survey pētījums balstās uz 2550 respondentu aptauju, tostarp 1100 respondentu aptauju ES valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas patērētāju tiesību organizācijas otrdien kritizēja tehnoloģiju milzi «Google» par privāto datu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, pārmetot, ka pastāvīgi tiek sekots līdzi viedtālruņu lietotāju atrašanās vietai.

«Google» vāc atrašanās vietas datus par cilvēkiem, kas savos viedtālruņos izmanto «Google» pakalpojumus un kontus, kā arī tādas funkcijas kā «atrašanās vietas vēsture» un «tīmekļa un lietotņu aktivitāte», norāda Briselē bāzētā Eiropas patērētāju aizstāvju grupu jumtorganizācija - Eiropas Patērētāju organizācija.

Tādējādi tiek pārkāpta ES vispārīgā datu regula (GDPR), kas spēkā stājās maijā, skaidro organizācijas, piebilstot, ka plāno iesniegt sūdzības nacionālajās datu aizsardzības pārvaldēs.

Informācija tiek izmantota tādiem pakalpojumiem kā mērķorientētās reklāmas.

Atrašanās vietas dati var būt sensitīvi, jo tie var atklāt privātu informāciju gan par reliģiskajiem uzskatiem un veselības stāvokli, gan seksuālo orientāciju, norāda organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā ieviesīs diezgan daudz pārmaiņu fotogrāfijas jomā, jo «publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu», kā ar to visu tikt galā.

To biznesa portālam db.lv pauda Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, komentējot, kā situāciju foto jomā ietekmēs Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā no 25. maija.

«Tiek ieviesta regula, bet nav skaidri kritēriji, kā rīkoties, jo pie katra ar līgumu rokā nepieskriesi un parakstu nepaprasīsi. Tas, protams, draud ar to, ka nebūs fotogrāfijas no ļoti daudziem pasākumiem, jo fotogrāfijas ar telpu interjeriem, rokas ar krūzītēm vai cilvēkiem no mugurpuses nebūs diez ko pieprasītas,» pauda M. Dudareva.

Kā vēstīts, jaunās regulas stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt pasākuma konteksts un personas piekrišana. GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju komunikācijas industrija nav izņēmums, iepriekš pauda Sorainen zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Francija par datu izmantošanas pārkāpumiem Google piemēro 50 miljonu eiro naudassodu

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas datu aizsardzības aģentūra CNIL paziņojusi, ka interneta gigantam «Google» piemērojusi 50 miljonu eiro naudassodu, pirmo reizi soda noteikšanā pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) vispārīgo datu regulu (GDPR).

CNIL norāda, ka «Google» piemērots rekordliels naudassods saistībā ar uzņēmuma nespēju nodrošināt caurskatāmu un viegli pieejamu informāciju par tā datu izmantošanas politiku.

Aģentūra skaidro, ka «Google» pārāk apgrūtinājis lietotājiem iespējas izprast un pārvaldīt iestatījumus attiecībā uz savas personīgās informācijas izmantošanu, jo sevišķi saistībā ar mērķtiecīgām reklāmām.

Šāds lēmums pieņemts pēc sūdzībām, kuras pērn maijā neilgi pēc GDPR stāšanās spēkā iesniedza divas aktīvistu grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Radīts inovatīvs personas datu apstrādes reģistrs

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atvieglot personas datu apstrādi vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā, IT tehnoloģiju uzņēmums Squalio radījis personas datu apstrādes reģistru Wisery, informē uzņēmumā.

Wisery ir pirmais no produktu grupas, kuru izstrādei 2017.gada maijā saņemts bankas Citadele finansējums astoņu miljonu eiro apmērā ar Altum garantiju trīs miljoni eiro, teic Squalio valdes loceklis Sandis Kolomenskis.

Ērtā, intuitīvi lietojamā un pārskatāmā programma balstās uz informācijas apstrādes procesa pamatelementiem: personas datu avotiem, datu apstrādes procesiem un to glabāšanu.

«Strādājot ar tādiem pasaules līmeņa tehnoloģiju zīmoliem kā Microsoft, Google u.c., esam sapratuši, ka varam piedāvāt savu kompetenci un pirmie izstrādāt unikālu pieeju datu apstrādes reģistra veidošanā,» skaidro S.Kolomenskis.

Konsultējot klientus par GDPR prasību ieviešanu, secināts, ka uzņēmējiem pietrūkst vienkārša un ērti lietojama, taču ļoti svarīga rīka – datu apstrādes reģistra. Tehnoloģiju pārzinātājs atzīst, ka ar ļoti līdzīgām problēmām pēc regulas stāšanās spēkā saskaras visi uzņēmēji, kas strādā Eiropā, tādēļ Wisery veidots kā eksporta produkts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (BTA) bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms Baltijas valstīs šī gada pirmajos sešos mēnešos bija par 32,3% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmumā

Īpaši straujš izrāviens ir bijis Latvijas tirgū, kur vērojama lielākā izaugsme Baltijas valstu vidū - BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pirmajā pusgadā bija par 43,8% lielāks nekā pērn. Turklāt BTA Latvijā šogad strādājis ar 1,8 miljonu eiro peļņu.

BTA Latvijā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 41,0 miljonus eiro, pretstatā 28,5 miljoniem eiro pērn. Tieši Latvijas tirgū sasniegtie rezultāti deva ievērojamu kāpumu kopējā Baltijas tirgū, kur prēmiju kopējais apjoms sasniedza 108,8 miljonus eiro (+32,3%). Lietuvā prēmiju apjoms pieauga par 26,4%, bet Igaunijā - par 25,6%.

BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 4,2 miljonus eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā pērn. Latvijā peļņa pieauga trīs reizes un sasniedza 1,8 miljonus eiro, kamēr Lietuvā peļņas kāpums bija 12,1%, un sasniedza 3,7 miljonus eiro. Igaunijā šogad piedzīvoti zaudējumi 1,3 miljonu eiro apjomā. Latvijā pirmajos sešos mēnešos BTA visvairāk prēmijās parakstījusi veselības apdrošināšanā - 13,9 miljonus eiro (+55,8 %), KASKO apdrošināšanā – 8 miljonus eiro (+36,5%) un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanā - 7,9 miljonus eiro (+80,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PwC: Esošā situācija neapšaubāmi ir liels pārbaudījums Latvijas finanšu sistēmas reputācijai

Dienas Bizness, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Latvijas finanšu sektorā neapšaubāmi ir liels pārbaudījums Latvijas finanšu sistēmas reputācijai, taču vienlaikus valstij tiek dota unikāla iespēja pacelt finanšu nozares atbilstību līdz pasaules labākai praksei, uzskata PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Protams, galarezultāts būs lielā mērā atkarīgs gan no izmeklēšanas kvalitātes, gan no tālāk pieņemtajiem lēmumiem. Manuprāt, pēdējo divu gadu laikā Latvijas finanšu sektors ir izdarījis daudz, lai uzlabotu situāciju AML jomā un tagad arī publiskajam sektoram, tostarp, FKTK un Kontroles dienestam ir jāveic nevis reaktīvas, kā tas ir bijis līdz šai dienai, bet gan proaktīvas darbības riska mazināšanai,» uzsver eksperte.

«Mēs redzam, ka citās valstīs attieksme pret compliance jautājumiem jeb tā sauktās atbilstības nodrošināšanu un standartu ievērošanu (AML, GDPR u.c.) tiek uztverta ārkārtīgi nopietni. Šī ir skarba, bet noderīga mācību stunda tiem, kuri līdz šim uzskatīja compliance par birokrātisku un juridisku vingrinājumu,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla vadības speciālistiem ikdienas darbos turpmāk pastiprināta uzmanība būs jāpievērš personu datu glabāšanas mērķim, apjomam un ilgumam

Sākot ar 2018. gada 25. maiju būs jāievēro jauna Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation – GDPR), kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu. KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vecākā juriste Sanita Pētersone stāsta, ka vistiešāk regula ietekmēs tos uzņēmumus, kuru klienti ir fiziskas personas, izmaiņas skars arī personāla vadības speciālistu darbu. Gatavojoties šim brīdim, juriste iesaka pārskatīt uzņēmuma rīcībā esošo informāciju, nosakot mērķim atbilstošu datu apjomu un apstrādes veidu.

Ar mēru

Datu apstrādes mērķim jābūt samērīgam, un to nedrīkst mainīt, savukārt datu apstrādes apjomam, ilgumam un veidam jāatbilst uzstādītajam mērķim, atzīmē S. Pētersone. «Informāciju nedrīkst glabāt neierobežoti ilgi, personālvadības speciālistu ikdienas darbā tas vistiešākajā mērā saistās, piemēram, ar CV glabāšanu. Parasti CV tiek iesniegti, lai pretendētu uz kādu konkrētu amatu, tāpēc aktuāls varētu būt jautājums, cik ilgi šo informāciju drīkst apstrādāt. Ir darba devēji, kas CV glabā arī pēc konkursa beigām ar mērķi izmantot tos citiem konkursiem, taču tā darīt nedrīkst. Tā ir datu izmantošana citam mērķim,» skaidro juriste. Lai gan jaunā regula nenosaka konkrētu informācijas uzglabāšanas termiņu, tajā skaidri noteikts princips, ka datus ļauts apstrādāt tikai tik ilgi, kamēr pastāv mērķis. «Darba devējam šie termiņi ir jānosaka pašam. Tas attiecas gan uz uzņēmuma rīcībā esošajiem CV, gan citiem darbinieku un klientu datiem,» pauž S. Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook piekrīt Lielbritānijā maksāt sodu saistībā ar Cambridge Analytica skandālu

LETA--REUTERS, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo tīklu kompānija «Facebook» trešdien piekritusi samaksāt 500 000 mārciņu (579 000 eiro) naudassodu par datu aizsardzības likuma pārkāpšanu saistībā ar «Cambridge Analytica» skandālu, paziņojis Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO).

Kā pavēstīja birojs, piekrītot samaksāt sodu, «Facebook» nav atzinis savu atbildību. ICO sodu «Facebook» piesprieda pagājušajā gadā.

«Facebook» iekļuva privāto datu aizsardzības skandālā pagājušā gada sākumā pēc ziņām, ka «Cambridge Analytica», kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojis 87 miljonu ASV vēlētāju «Facebook» profilu informāciju bez viņu atļaujas.

«Cambridge Analytica» vācis arī vismaz viena miljona britu lietotāju datus.

ICO konstatētie likumpārkāpumi notikuši, kad Eiropas Savienībā vēl nebija stājusies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas ļauj piespriest daudz lielākus naudassodus par datu aizsardzības pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru