Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 77,039 miljonus eiro, kas bija par 4,2% jeb 3,087 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 24,5% jeb 2,601 miljonu eiro, sasniedzot 13,238 miljonus eiro.

AS «Drogas» apgrozījuma pieaugumu skaidro ar papildu aktivitātēm veikalu tīklā, jauna koncepta veikalu rekonstruēšanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti, sacīts gada pārskatā. Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas, higiēnas un mājsaimniecības preču tirgošanas pērn veidoja 74,512 miljonus eiro, savukārt ienākumi no displeju izvietošanas, logu platības nomas un dalības mārketinga aktivitātēs veidoja 2,528 miljonus eiro.

Mazumtirgotājs pagājušajā gadā veica ievērojamus rekonstrukcijas darbus un vēra durvis pieciem jauna koncepta veikaliem Rīgā. «Izstrādājot jauno veikala konceptu, tika ņemtas vērā mūsu klientu vēlmes un ierosinājumi,» sacīts AS «Drogas gada pārskatā. 2018. gada beigās Latvijā bija 88 «Drogas» veikali. Pērn arī izveidots «Drogas» interneta veikals, kuru šogad plānots attīstīt un pilnveidot.

Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

Kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs AS Drogas nākamgad neprognozē jaunu skaistumkopšanas, veselības un sadzīves preču tirgotāju ienākšanu Latvijā, sacīja Drogas Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Ilze Kirstuka-Ščeglova.

«Mazumtirdzniecība ir viena no nozarēm ar visaugstāko un sīvāko konkurenci. Jaunus dalībniekus ar fokusu uz skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentu neprognozējam, bet varam paredzēt, ka esošiem tirgus dalībniekiem konkurence savā starpā kļūs sīvāka un tiks piedāvāti jauni veidi un risinājumi savas tirgus daļas nosargāšanai,» viņa sacīja.

Kirstuka-Ščeglova arī piebilda, ka Drogas mērķi 2017.gadā ir saglabāt un stiprināt savu tirgus līdera un eksperta pozīciju, ko plānots panākt, atverot jaunus veikalus, labiekārtojot esošos veikalus, kā arī labāk iepazīstot klientu iepirkšanās paradumus un piedāvājot personalizētus piedāvājumus. Tāpat Drogas nākamgad plāno strādāt pie dažādu inovāciju ieviešanas.

Latvijā kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs «Drogas» pagājušajā gadā strādāja ar 77,039 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 24,4% un bija 13,238 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Savukārt Lietuvā «Drogas» apgrozījums pērn pieauga par 3,2% un veidoja 30,044 miljonus eiro.

Vienlaikus «Drogas» koncerns pērn strādāja ar 107,083 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 23,7% un bija 13,255 miljoni eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka apgrozījuma pieaugums pagājušajā gadā skaidrojams ar jauna koncepta veikalu ieviešanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti. Pērn «Drogas» atvēra piecus jaunā koncepta veikalus Rīgā.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka pērn «Drogas» ieviesa interneta veikalu, kura attīstība un pilnveide turpinās arī 2019.gadā.

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 73,952 miljonus eiro, kas bija par 5,1% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 6,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un bija 10,637 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

AS «Drogas» apgrozījums pieaudzis, pateicoties aktivitātēm veikalu tīklā, jaunu veikalu atklāšanai un klientu lojalitātes stiprināšanai. 2017.gadā uzņēmums atvēra trīs jaunus veikalus un veica rekonstrukcijas darbus divos esošajos veikalos. Gada nogalē uzņēmums atklāja pirmo jaunā koncepta veikalu «Drogas», kā arī tas turpinājis darbu pie interneta veikala izveides, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības pērn veidoja 74,982 miljonus eiro (pieaugums par 8,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu), ienākumi no displeju izvietošanas un logu platības nomas, kā arī no maksas par dalību mārketinga aktivitātēs veidoja 2,645 miljonus eiro (pieaugums par 5,0%), savukārt pircējiem piešķirtās pārdošanas atlaides (par kurām attiecīgi uzņēmuma apgrozījums samazināts) pērn bija 3,675 miljoni eiro (pieaugums 2,7 reizes).

Pandēmijas pirmajās nedēļās straujā pieprasījuma pieauguma dēļ pāris ražotāji atsevišķiem produktiem paaugstināja cenas, tomēr patlaban, pieprasījumam normalizējoties, sagaidām, ka tās tiks pārskatītas, biznesa portālam db.lv sacīja veikalu tīkla "Drogas" pārstāve Guna Kaše.

"Raugoties kopumā, nenovērojam cenu pieaugumu mūsu sortimenta precēm," viņa norādīja, piebilstot, ka veikalu tīkla "mērķis vienmēr ir bijis piedāvāt klientiem produktus dažādās cenu kategorijās, lai katrs var izvēlēties savām vēlmēm un iespējām atbilstošāko".

"Šobrīd situācija ir ļoti mainīga, jāspēj ātri pielāgoties un mainīties līdz ar cilvēkiem un pieprasījumu. Paredzam arī turpmāku e-komercijas pieaugumu. Cilvēki šajā ārkārtas stāvokļa periodā būs apguvuši un arvien vairāk novērtēs iepirkšanos e-veikalā. Tādēļ arī nākotnē šo virzienu turpināsim pilnveidot," viņa pauda.

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, liela daļa iedzīvotāju apzinīgi ievēroja rekomendācijas neapmeklēt sabiedriskas vietas. Tādējādi, pavadot vairāk laika mājās, tiek izmantota iespēja iepirkties attālināti, un līdz ar to arī "Drogas" e-veikalā www.drogas.lv ir pieaudzis pasūtījumu skaits. Klienti tajā pavada vairāk laika, lasot produktu aprakstus, atsauksmes, tādējādi izvēloties preces un veicot pasūtījumus.

Parfimērijas un kosmētikas tirgotājs Drogas ieviesis mobilo lietotni, informē uzņēmumā.

Lietotnē būs iespējams gan noformēt pasūtījumu "Drogas" e-veikalā, gan to izmantot kā svītru kodu skeneri, kas ļaus atrast informāciju par precēm. Tāpat lietotne dos iespēju lietot klienta karti mobilajā telefonā, informē AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

"Drogas" grupa pērn strādāja ar 106,462 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 10% un bija 9,791 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Latvijā "Drogas" pērn strādāja ar 80,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 13,8% un bija 9,667 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls, 1,821 miljons eiro.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Devīto gadu pēc kārtas jauniešu karjeras portāls Prakse.lv rīko projektu Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai.

Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas esot projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus.

Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Nekustamā īpašuma apsaimniekotājam SIA Ditton nams otrdien, 22.janvārī, atcelts 2018.gada 31.maijā piemērotais nodrošinājums, tādējādi uzņēmumam šobrīd vairs nav aktuāls neviens nodrošinājums, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai uzņēmumam piemēroja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde - 2018.gada maijā uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds gandrīz 74 tūkstošu eiro apmērā. Uz šī gada 7.janvārī SIA Ditton nams nodokļu parāds bija sarucis līdz 11 tūkstošiem eiro.

SIA Ditton nams pieder tirdzniecības un izklaides centrs Daugavpilī; starp uzņēmuma nomniekiem ir mazumtirgotāji SIA Maxima Latvija, AS Drogas, SIA Sportland, SIA Douglas Latvia un citi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 260 000 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vladislavs Drīksne.

2017.gadā SIA Ditton nams apgrozījums bija 5,199 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 811 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 96 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017.gadā sasniedza 1,418 miljonus eiro.

SEB banka piešķīrusi 50 tūkstošus eiro finansējumu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – z/s “Rūķīšu tēja” Dobeles novadā.

Saimniecība, kas audzē vairāk kā 40 dažādus ārstniecības augus, iegulda saules paneļu uzstādīšanā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu un samazinātu enerģijas patēriņu.

Pirmie saules paneļi zemnieku saimniecībā uzstādīti jau 2014. gadā, arī izmantojot SEB bankas finansējumu. “Ražošanas procesā vasaras mēnešos patērējam visvairāk enerģijas – gan ogu saldēšanai, gan nodrošinot tēju žāvēšanu. Saules paneļu sistēma mums sniedz iespēju lietot pašiem savu enerģiju,” stāsta z/s “Rūķīšu tēja” īpašnieks Raimonds Lignickis.

Lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstvērtīgus produktus, apmēram 95% tējas produkcijas uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas. “Lai arī lielākajai daļai produktu visa pamatā ir tēja, meklējam idejas arvien jauniem produktiem. Viens no jaunumiem ir ķermeņa krēmi, kuros izmantotas mūsu pašu ražotās ēteriskās eļļas. Cenšamies virzīties uz priekšu lēnām, jo skrienot gadās arī pakrist. Soli pa solim audzējam gan dažādu produktu klāstu, gan to apjomu,” papildina Raimonds Lignickis.

SIA Madara Cosmetics mērķi ir visnotaļ ambiciozi – kļūt par vienu no dabīgās kosmētikas TOP 10 pazīstamākajiem zīmoliem pasaulē. To sasniegšanai 10 gados izveidota pārdomāta platforma

Ar Madara Cosmetics dibinātājiem un līdzīpašniekiem Lotti Tisenkopfu-Iltneri un Uldi Iltneru tiekamies jaunajā uzņēmuma ražotnē Mārupē divas dienas pirms tās oficiālās atklāšanas. Beidzot zem viena jumta apvienots Madara Cosmetics birojs un ražošanas līnijas, kas uzņēmumam ļauj kļūt par vienu no modernākajām un kapacitātes ziņā lielākajām kosmētikas ražotnēm Ziemeļeiropā.

Fragments no intervijas:

Kā jūs spējat atdalīt darbu no privātās dzīves? Vai darbs bieži vien netiek nests uz mājām?

Lotte Tisenkopfa-Iltnere: Sanāk jau, protams, bet mūsu attiecības tas neietekmē. Tas lielākoties ir atkarīgs no slodzes, ja notiek intensīvs darbs. Piemēram, kad būvējām jauno ražotni, visi bijām šajā procesā iesaistīti, turklāt nevarējām nevienam citam savus darba pienākumus deleģēt kā vien paši sev. Ja nu vienīgi kosmosam. (Smejas.)

Tuvojoties tirdzniecības centra Origo piebūves celtniecības darbu noslēgumam, Linstow Center Management atklāj, kādi nomnieki atradīsies topošajā sešstāvu iepirkšanās un biroju centrā.

Video skatāms raksta beigās!

Db.lv jau vēstīja, ka jauno piebūvi apmeklētājiem paredzēts atklāt nākamā gada pavasarī. Ēkas pirmajos trīs stāvos plānots izvietot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju telpas, bet ēkas augšējos trīs stāvos A klases birojus - Origo One.

Paredzēts, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies pirmās nepieciešamības preces. Tajā tiks izvietoti tādi veikali kā Drogas, Euronics, Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, Mēness Aptieka, Pasaules Optika, kā arī tehnoloģiju un mobilo sakaru operatori – LMT, Bite, Tele 2, Lattelekom, Samsung, kā arī kafejnīcas un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – Blender, Lage Gastranome, Costa Coffee u.c. Tāpat pirmajā stāvā atradīsies lielākais Rimi pilsētas centrā.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi veļas mazgāšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros KP izvērtēja konkurences apstākļus un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv konkurences ierobežojumi, kas kaitē uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm.

Apkopojot tirgus uzraudzībā iegūtos datus, KP secināja, ka Latvijas patērētājiem ir nodrošinātas plašas veļas mazgāšanas līdzekļu iegādes iespējas, jo produktu vidū pastāv daudzveidība - tirgū tiek piedāvāti veļas pulveri, šķidrie veļas mazgāšanas līdzekļi, kā arī pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ieguvušās kapsulas, kas paredzētas vienai mazgāšanas reizei.

Latvijā iespējams iegādāties ap 250 veļas mazgāšanas līdzekļu, izvēloties starp kopumā 40 dažādiem ražotāju zīmoliem, mazumtirgotāju pašzīmoliem, kā arī starp tradicionālajiem un ekoloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Veļas mazgāšanas līdzekļus Latvijas tirgum piegādā vairāk nekā 30 piegādātāji.

Kinetics stāsts un mana saskarsme ar kosmētiku sākās kā tīra sagadīšanās – atceras Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

Bija beidzies iepriekšējais bizness, un vajadzēja kaut ko jaunu. Tā nu sagadījās, ka partneri no Igaunijas piedāvāja tirgot plastmasas nagus, kas tajā laikā, 2002.gadā, nāca modē. Mēs ar tiem plastmasas nagiem aizgājām uz Drogām, un Drogas teica, ka viņi tos ir gatavi likt veikalā. Tas bija vairāk tāds izaicinājums – varam vai nevaram tikt iekšā šajā veikalu tīklā.

Sākumā mēs izplatījām citu ražotāju profesionālos produktus. Kā nākamais nāca izaicinājums – vai tad nevaram veidot savu produktu? Sākām attīstīt visu pārējo, kas ir nepieciešams profesionālajam manikīram. Sākumā tā bija nagu želejas un akrila līnija. Tālāk jau nagu lakas. Ap 2009.gadu modē nāca želejlaka. 2010.gadā pieņēmām drosmīgu lēmumu atteikties no ražošanas ārpakalpojuma un sākt produktu izstrādi un ražošanu savā ražotnē šeit pat Rīgā. Rezultātā šodien 90% no visa, ko piedāvā uzņēmums Kinetics, tiek ražots pašu spēkiem.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

"Hili Ventures" plāno trīs gadu laikā pārveidot 2019.gada sākumā iegādāto tirdzniecības centru "Dole", sacīja "Hili Ventures", kas ir arī ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" tīkla pārvaldītājs, vadītājs Melo Hili.

Kompānijas vadītājs skaidroja, ka "Doles" iegāde ir laba biznesa iespēja.

""Dole" tika uzcelta pirms daudziem gadiem, un tai ir nepieciešamas pārmaiņas. Pašlaik mēs izskatām plānus pārveidot "Dole", lai tas būtu pievilcīgs ne tikai atsevišķiem klientu segmentiem, bet arī sabiedrībai kopumā," skaidroja Hili.

Jautāts, cik gadu perspektīvā tas varētu notikt, Hili sacīja, ka tas būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt dažādas atļaujas renovācijai, taču pieļāva, ka kaut ko varēs sākt darīt jau gana drīz, bet visu pabeigt - trīs gadu laikā.

"Tas ir liels tirdzniecības centrs, attiecīgi būs liels darbu apjoms. Šobrīd tirdzniecības centra platība ir 16 000 kvadrātmetru, bet tirdzniecība notiek vien 8000 kvadrātmetru. Izskatām rekonstrukcijas iespējas, un esam apņēmušies izveidot īpašumu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, estētiski patīkams un atbilstošs to klientu vajadzībām, kurus mūsu īrnieki cenšas piesaistīt, bet arī iederīgs vietējā vidē. Mūsu mērķis ir, ka "Dole" kļūst par vēl vienu nozīmīgu objektu galvaspilsētā, kad projekts būs pabeigts," sacīja Hili.

Kopumā tirdzniecības centrā Damme ir ieguldīti aptuveni 30 miljoni eiro, bet tā paplašināšanā gada laikā investēti trīs līdz pieci miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja tirdzniecības centra pārstāvis Knuts Kvisviks.

Lido restorāna atvēršana bijusi Dammes iniciatīva, jo mērķis ir izveidot atraktīvu tirdzniecības centru, kas piesaistītu ne tikai Imantas iedzīvotājus.

Līdz ar paplašināšanos daļa veikalu tirdzniecības centrā ir palielinājuši platības, piemēram, RD Electronics, bet ir ienākuši un ienāks arī jauni, piemēram, Drogas, Vairāk saules un Lage Ko ēdināšanas vietas. Tā kā tuvumā ir JYSK veikals un plānots atvērt arī Depo, Damme uzsvaru likusi uz ēdināšanu un ikdienā nepieciešamajām precēm. Tā labprāt būtu uzņēmusi arī modes preču zīmolus, taču tiem pietrūkstot vietas.

Veikala Prisma, kas atradās blakus mājā, aiziešanas ietekme vēl neesot skaidra, stāstīja K. Kvisviks, norādot, ka Dammes rekonstrukcijas laikā novērots apmeklētāju skaita samazinājums, bet nākotnē - ar Prismu blakus vai bez tās - plānots pieaugums.

Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības centra "Origo" paplašinātās daļas pirmā kārta, kā arī biznesa centrs "Origo One".

Projekts esošā t/c "Origo" platību palielinās vairāk nekā divas reizes, jaunās ēkas pirmajos trīs stāvos izvietojot tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju telpas, savukārt ēkas augšējos trīs stāvos – A klases birojus. Projektā kopumā plānots investēt 75 miljonus eiro. T/c "Origo" A ēkas rekonstrukciju plānots pilnībā noslēgt līdz 2020. gada rudenim.

Projekta ietvaros t/c "Origo" kopējā platība pieaugusi no 35.5 līdz 81.8 tūkstošiem kvadrātmetru. 35.7 tūkstoši kvadrātmetru tiks atvēlēti tirdzniecības telpām, savukārt 11.1 tūkstotis kvadrātmetru aizņems ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām aprīkoti A klases biroji un darījumu telpas – biznesa centrs "Origo One".

Investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro, Vienības gatvē Ziepniekkalnā, Rīgā atklāts tirdzniecības centrs "Aleja".

T/c "Aleja" ir viens no lielākajiem jaunajiem "Rimi Latvia" tirdzniecības centru projektiem, kura kopējās investīcijas ir vairāk nekā 22 miljoni eiro. Tirdzniecības centrā atrodas arī Rimi Hyper", nodrošinot iespēju saņemt arī "Rimi" e-veikalā veiktos pasūtījumus "Rimi Drive" vai "Saņem veikalā" punktā.

"Rimi hipermārkets tirdzniecības centrā "Aleja" kļūst par ceturto "Rimi" veikalu, kurā ir pieejami pašapkalpošanās skeneri. Jaunais hipermārkets, kas nodrošinās 100 jaunas darba vietas, būvēts saskaņā ar "Rimi" jaunizstrādāto dizaina konceptu - ir uzstādītas vieglāk pamanāmas norādes veikala nodaļās, padarīta plašāka veikala ieejas zona, uzstādītas modernākas pašapkalpošanās kases, pieejami ērtāki un vieglāk vadāmi iepirkumu rati, kā arī izstrādāts jauna koncepta info centrs.

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.