Viedokļi

Starptautiskās darba tiesības: piemērošana un praktiski ieteikumi

DB, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

"Dienas Bizness" paplašina sadarbību ar ZAB "Ellex Kļaviņš", kas kļūst par rokasgrāmatas "Darba likuma komentāri" līdzautoriem.

Līdz šim ZAB "Ellex Kļaviņš" ir veidojis "Personāla vadības rokasgrāmatas" nodaļu par personālvadības juridiskajiem aspektiem.

Saistībā ar "Darba likuma komentāriem" sadarbība tiek sākta par starptautisko darba tiesību jautājumiem.

"Starptautisko darba tiesību jautājumi mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc komentāros par Darba likuma 12. un 13. pantu tiek skaidrotas ne tikai šīs tiesību normas, bet arī to vieta citu normatīvo tiesību aktu, kuri regulē starptautisko darba tiesību jautājumus, hierarhijā," aktualitāti skaidro zvērināta advokāta palīgs Ints Skaldis.

Vēršot uzmanību būtiskākajam saistībā ar Darba likuma 12. un 13. pantu, autori norāda:

  • Ja vienu tiesību jautājumu vienlaicīgi regulē Darba likuma noteikumi un Eiropas Savienības tiesību noteikumi, pēdējie ir pārāki par Darba likuma noteikumiem. Savukārt starptautiskie līgumi jāpiemēro tā, lai tie nenonāktu pretrunā ar saistībām, ko Latvija uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā.
  • Darbinieks un darba devējs var brīvi vienoties par darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu. Tomēr abām pusēm ir jāņem vērā, ka ar šādu vienošanos nevar darbiniekam atņemt vai ierobežot aizsardzību, kas noteikta ar tās valsts likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām normām, kuras likums būtu piemērojams, ja puses nebūtu vienojušās par piemērojamo likumu. Tādējādi darba tiesiskajās attiecībās ar starptautisko elementu var būt grūti iepriekš noteikt piemērojamo tiesību normu, un pastāv risks, ka pušu gribētā darba tiesisko attiecību noteiktība un līdzsvars var tikt izjaukts.
  • Kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienībai un ir piemērojama Regula 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), Darba likuma 13. panta normām par piemērojamā likuma noteikšanu ir maza nozīme. Roma I Regula tiek piemērota vienmēr, kad kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm rodas strīds par darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu.

Darba likuma komentāri

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāju un prezidentu.

Tallijs stājas amatā Zintas Jansones vietā, kura šī mēneša sākumā paziņoja, ka atstās amatu gan Ellex Kļavins, gan attiecīgi arī AmCham valdē, lai pievērstos citiem izaicinājumiem.

AmCham valdē iecelts Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs.

“AmCham ir pastāvīgi iestājusies par investīciju klimata uzlabošanu Latvijā. Esmu priecīgs un pagodināts turpināt iesākto darbu, veicinot ciešāku sadarbību starp ASV un Latviju un strādājot kopā ar AmCham biedriem, lai panāktu, ka Latvija kļūst par uzticamu starptautiskā biznesa galamērķi,” komentē Dž.Tallijs.

Džons pievienojās AmCham valdei 2020. gadā. Viņš strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un bija viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Džons ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Baltijas sertificētajiem konsultantiem pievienojas Ellex Kļaviņš

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" kļuvis par Sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā, informē Nasdaq.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj "Ellex Kļaviņš" konsultēt uzņēmumus Latvijā, kuri vēlas uzsākt tirdzniecību Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī pēc tā iekļaušanas First North tirgū.

"Esam patiesi gandarīti par jauniegūto First North Sertificētā konsultanta statusu. Tas ir likumsakarīgs solis gan visa mūsu biroja, gan banku darbības un finanšu prakses ietvaros. Vienmēr tiecamies uz augstākās kvalitātes standartiem un esam gatavi sniegt papildu pievienoto vērtību mūsu klientiem," komentē Ellex Kļaviņš asociētais partneris Valters Diure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Virsstundu apmaksas likme pārāk augsta

Db.lv, 07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju un uzņēmējdarbības vide Latvijā apdraudēta sodāmības pārbaužu neesamības dēļ

Monta Ieleja, ABSL Latvia (Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas) izpilddirektore, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro

Db.lv, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā

Db.lv, 27.05.2021

Kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, kas daļā nozaru paredz vakcinēšanās pienākumu un darba devējiem dod iespējas noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, darba devējiem un darbiniekiem veidosies vairākas domstarpību risinājuma iespējas.

Tostarp, atstādināšana un dīkstāve, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu 

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos...

Valdības pieņemtais regulējums skaidri paredz darbadevēja pienākumu nepielaist darbiniekus pie darba izpildes, ja attiecīgais darbinieks nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīmēja Vjakse.

LM ierēdne uzsvēra, ka jaunais normatīvais akts neregulē darba tiesiskās attiecības kā tādas, līdz ar to darba devēja un darbinieka savstarpējām attiecībām joprojām būs jāpiemēro vispārīgais Darba likumā ietvertais regulējums.

Darba devējs situācijā, kad ar valdības pieņemto regulējumu ir noteikts pienākums darbinieku nepielaist pie darba pienākumu izpildes, jo darbiniekam nav atbilstoša sertifikāta, varēs izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas paredzēti Darba likumā.

Ja darba devējam nav objektīvi iespējams pārstrukturizēt savu darbību un piedāvāt attālināta darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, uzrādot sertifikātu, darba devējam un darbiniekiem būšot vairākas attiecību risināšanas iespējas.

Pēc ierēdnes vārdiem, piemēram, abas puses var vienoties par grozījumiem darba līgumā un turpināt darba tiesiskās attiecības ar citiem nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darbinieks var tikt atstādināts no darba, kā arī darbiniekam var noteikt dīkstāvi. Tāpat abas puses var vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tajā pašā laikā darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī uzteikt darba līgumu, savukārt darba devējam nav liegtas iespējas meklēt jaunus darbiniekus un nodibināt darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā arī uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma normām.

Darba likuma normas paredz, ka var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanai, kā arī tāda darbinieka aizvietošanai, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks.

Valdības pieņemtā regulējuma anotācijā īpaši uzsvērts jautājums par dīkstāvi. Gadījumā, ja darba devējam nav tiesības pieņemt darba izpildi bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas, nenoliedzami veidojas dīkstāvei raksturīgas situācija, sacīja Vjakse. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar nodarbināt darbinieku vai nevar veikt darbinieka saistību izpildei nepieciešamās darbības tā iemesla dēļ, ka darbinieks nevar uzrādīt sertifikātu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šāda dīkstāve veidojas darbinieka rīcības dēļ.

Atbilstoši Darba likumā ietvertam regulējumam par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņem. Likums nenosaka maksimālo dīkstāves ilgumu.

Vienlaikus valdības pieņemtā regulējuma anotācijā norādīts, ka darbadevējam šādā situācijā būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tiesiskajām sekām. Tajā pat laikā, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, darba devējam var rasties tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieku neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm.

Darbinieka atstādināšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši.

Vjakse solīja, ka līdz valdības pieņemtā regulējuma spēkā stāšanās dienai valsts pārvaldes iestādes sagatavos detalizētāku materiālu darba devējiem par rīcības variantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mobings – arī kā "piepelnīšanās" veids

Andris Lazdiņš, ZAB “Ellex Kļaviņš” partneris, zvērināts advokāts, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski – izspiestu naudu.

Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 500 tūkstošu euro apmērā. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās – tā saucamais “mobinga” stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda uz to, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības ar mērķi iedzīvoties.

Mobings “saindē” kolektīvu, mazina konkurētspēju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

5 zelta likumi, kas palīdzēs ietaupīt laiku un finanses, atjaunojot biroja interjeru

Sadarbības materiāls, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

COVID-19 un personas datu apstrādes tiesiskums Latvijā

Māris Ruķers , Mg.iur., SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis, personas datu aizsardzības speciālists, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar jauno likumu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat tiks precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru