Jaunākais izdevums

Tendences pārtikas izejvielu tirgū rada labvēlīgu fonu straujam olīvu cenu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laika apstākļiem dažādos pasaules reģionos vienmēr bijusi milzīga ietekme uz pārtikas izejvielu cenām preču biržās. Ja tie ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka. Pašlaik, piemēram, vērojams sausums Vidusjūras reģionā, kam jau ir bijusi liela ietekme uz olīvu un olīveļļas cenu. Turklāt pārskatāmā periodā visai iespējams, ka šo produktu cienītajiem nāksies rēķināties ar vēl augstākām izmaksām.

Financial Times eksperti izpētījuši, ka olīveļļas cena šogad Eiropā vairākos gadījumos pieaugusi pat par 25%. Tiek gaidīts, ka olīvu raža šogad būtiski sliktāka būs tādās valstīs kā Grieķija, Itālija, Tunisija un Spānija. Jānorāda, ka Vidusjūras reģiona valstis ir pasaulē lielākās olīvu audzētājas.

Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka pasaules olīvu raža šogad varētu sarukt par 14%. Sevišķi pesimistiska aina šajā ziņā esot Itālijā, kur ražai tiek lēsts kritums pat uz pusi, liecina International Olive Council (IOC) aplēses. Savukārt Grieķijā tiek prognozēts olīvu ražas kritums par 20%, Tunisijā – par 17% un Spānijā – par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadus ilgušā olīveļļas cenas pieauguma tuvākajā nākotnē tās varētu doties pretējā virzienā, raksta Bloomberg.

Pasaulē lielākais olīveļļas piegādātājs Deoleo SA paziņojis, ka 2017./2018.gada sezonā olīveļļas ražošanas apjomi varētu palielināties, tādējādi samazinot šīs izejvielas cenas. Tas varētu palīdzēt kompānijai audzēt pārdošanas apjomus.

Paredzams, ka šajā gadā ražas apjomi palielināsies par 12%, neskatoties uz to, ka lielākais olīveļļas ražotājs Spānija jau trešo gadu cīnās ar sausumu. «Tas cenas spiedīs uz leju, ļaujot tirgum gūt atelpu,» teicis Deoleo vadītājs Pieluidži Tosato.

Spānijas pilsētā Jaenā, kas uzskatāma par olīveļlas tirdzniecības centru, extra-virgin kvalitātes olīveļļas cena pēdējos trīs gadus ir turējusies virs 3 eiro par kilogramu. 2014.gadā cena bija zem 2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veselīgajām, populārajām pārtikas izejvielām ir jāpiemaksā arvien vairāk

Pārtikas izejvielu cena mēdz būt visai mainīga, kur liela loma ir, piemēram, laika apstākļu ietekmei uz ražu. Tāpat vairāku pārtikas izejvielu cenu kāpums pēdējo gadu laikā bijis izteiktāks, ko noteicis tas, ka lauksaimniekiem bijis grūti piedzīt globālā mērogā augošo apetīti. Proti, par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

The Wall Street Journal izpētījis, ka kopš 2013. gada, ja atņem sezonālās cenu kustības un neraksturīgu laika apstākļu ietekmi, par 60% pieaugusi vidējā avokado, sviesta, olīveļļas un lašu cena. Tiek norādīts – šajā pašā laikā kukurūzas, sojas pupiņu, kviešu un cukura cena, ja atņem minēto ietekmi, mainījusies krietni mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šā mācību gada pirmajos mēnešos 24 izglītības iestādēs Latvijā ir atklājis zaļā iepirkuma noteikumu pārkāpumus un pārmet skolām nepietiekamu kontroli, sodot piegādātājus.

«Vainīgie piegādātāji ir jāizslēdz no spēles pavisam, nevis jālūdz skolas rūpīgāk pētīt pavadzīmes,» uzskata Lauksaimniecības Organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi,» teikts PVD paziņojumā presei šomēnes pēc zaļā publiskā iepirkuma prasību pārkāpumu konstatēšanas jaunajā mācību gadā 55 Latvijas izglītības iestādēs. Nosacītā līdere sarakstā ir Ventspils pilsēta un Talsu novads ar pārkāpumiem astoņās izglītības iestādēs, tad seko Rīga ar septiņām izglītības iestādēm, Ventspils novads ar sešām skolām. Vairumā gadījumu pārkāpumi atklāti pa vienam kādā novada skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD izglītības iestādēs konstatē pārkāpumus zaļā publiska iepirkuma jomā

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pircēju izbrīna Laimas konfekšu kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem

Db.lv, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā nopērkamas Laimas šokolādes konfektes ar Maskavas Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem uz iepakojuma – izbrīns par šo pausts sociālajā tīklā Facebook.

Šis ieraksts ar tam pievienoto fotogrāfiju raisījis vētrainas diskusijas sociālajā tīklā par Latvijas ražotāja pārdošanos Kremlim u.c. Komentāros pausts, ka Vācijā šāda konfekšu kaste maksā 4,55 eiro, tikmēr Latvijā – 7 eiro.

Zīmola Laima ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija komunikācijas vadītāja Lineta Mikša norāda, ka, tāpat kā citi šokolādes ražotāji, arī zīmols Laima eksporta tirgos piedāvā iecienīto konfekšu izlasi ar speciālu tirgum radītu iepakojuma dizainu, pielāgojoties tirgus specifikai un patērētāju pieprasījumam.

Laima Krievijas tirgū piedāvā iecienītās konfekšu izlases ar trīs simboliskiem iepakojuma dizainiem konkrētajam tirgum: Vasilija Svētlaimīgā katedrāle jeb Maskavas torņi, Sanktpēterburgas Pēterhofas dārzs, Maskavas Tsaritsyno parks. Tieši minētā Laimas kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāli jeb Maskavas torņiem ir bijusi pieejama eksporta tirgos jau vairāk nekā 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpina palielināties

Žanete Hāka, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties – mēneša laikā tās pieauga par 0,5 %, liecina Arco Real Estate dati.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena jūnijā palielinājās līdz 814 EUR/m². Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 2,1 %.

2019. gada pirmajā pusgadā sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par nedaudz vairāk kā 2 %, kas ir aptuveni tikpat cik 2018. gada pirmajā pusgadā. Tādējādi var secināt, ka dzīvokļu cenas pieaug samērā vienmērīgi. Vislielākais cenu pieaugums pirmajā pusgadā bija vērojams aprīlī – 0,7 %, bet jebkādas cenu izmaiņas netika konstatētas janvāra mēnesī.

Arī Pierīgā turpinās dzīvokļu cenu pieaugums. Visvairāk cenas pirmajā pusgadā palielinājās Ogrē un Jūrmalas mikrorajonā Kauguros – abās vietās cenu pieaugums sasniedza 6 %. Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumam 2019. gada pirmajā pusgadā bija nevienmērīgas tendences – piedāvājums vienā mēnesī strauji pieauga, savukārt nākamajā strauji samazinājās. Arī pēc straujā piedāvājuma palielinājuma maijā, jūnijā sekoja kritums. Piedāvājums joprojām bija zemāks nekā pirms gada jūnijā (-9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 818 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" apskats.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 0,1 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas otro mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2 % mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos. Vairākās Rīgas lielākajās apkaimēs, kā arī Pierīgā cenas saglabājās nemainīgas.

2020. gada sākumā piedāvājumu skaits strauji palielinājās, bet martā un aprīlī tas noslīdēja zem pagājušā gada līmeņa. Arī dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā būtiski saruka – par 20 %. Ievērojamākais piedāvājuma kritums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas samazinājās par 27 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Strauji augošās cenas veicinājušas mājokļu nepieejamību, kas pastiprina lejupslīdes risku

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru