Jaunākais izdevums

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Pārtikas inflācija

Pēdējā laikā lauksaimniecības izejvielu vērtībai pieaugt liek sausāki laika apstākļi ražai nozīmīgākajos pasaules reģionos. Tomēr pat svarīgāk, šķiet, ir tas, ko pandēmijas krīze liek darīt lielākajiem šādu izejvielu uzpircējiem. Piemēram, valdības, bažījoties par pietiekamām pārtikas rezervēm uz Covid-19 potenciālo piegāžu iztrūkuma fona, mēģinājušas nodrošināt, ka tām to krājumi ir pietiekami. Rezultātā pieprasījums pēc sojas pupiņām, kukurūzas un kviešiem saglabājas ļoti liels. Jeb – kad ir liela krīze, vispirms katrs domā par savu vēderu.

Sevišķi lieli kviešu pircēji pēdējā laikā bijuši, piemēram, Ēģipte un Maroka. “Šāds spēcīgs pieprasījums arī liek domāt, ka dažas valstis ir nobažījušās par pārtikas inflāciju. Dažās vietās tā ceļo arvien augstāk,” “Financial Times” teic, piemēram, “Rabobank” analītiķi. Liels pārtikas izejvielu uzpircējs pēdējā laikā esot arī Ķīna. Vēl gada vidū tā savas šādas rezerves esot ieplūdinājusi tirgū, lai sabremzētu lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu, savukārt teic “UBS” bankas pārstāvji. Ķīna atjauno arī savu cūku ganāmpulku, kurš pirms tam ievērojami cietis cūku mērā rezultātā. Cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā kopš jūnija vidus ir palēkusies gandrīz par 50%.Notiekošais novedis, piemēram, pie tā, ka Apvienoto Nāciju pētītā globālā pārtikas cenu indeksa vērtība oktobrī gada skatījuma pieaugusi par 6%, kas ir visai daudz un sasniegusi savu augstāko līmeni kopš janvāra. Graudaugu cena kopumā palēkusies par 17%. Zināms izņēmums gan esot rīsi, kuru cena pasaulē ir septiņu mēnešu zemākajā līmenī.

Sausums un plūdi

Tiek izcelts, ka daļēji materializējies tā saucamais La Nina fenomens, kas būtu pretējs process El Ninjo jeb straujāka Klusā okeāna virsmas atdzišana, kuram uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt pmatīga negatīva ietekme. La Nina mēdz nozīmēt lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Attiecīgi tiek ziņots, ka šajā reģionā negatīvi jau ir ietekmētas sojas pupiņu piegādes. Tāpat lielāks sausums vērojams Ukraina un Ziemeļāfrikā. Ir analītiķi, kas lēš, ka sojas pupiņu cena var tupināt pieaugt vēl tālāk. Jāņem vērā, ka laika apstākļiem mēz būt liela ietekme uz izejvielu cenu. Tāpat notiekošajam mēdz būt ietekme uz kalnrūpniecības industriju, jo plūdi vai sausums traucē vairāku metālu ieguvi.

Mūsdienās pārtikas ražošanai un piegādēm ir ļoti globalizēta daba. Pamatā tas nozīmē, ka šādas izejvielas no viena reģiona, ko varētu saukt par “maizes klēti”, tiek pārvietotas uz citu reģionu, kur tās tiek patērētas. Tiesa gan, ja ne tikai patērētājus, bet veselas valstis sāk pārņemt panika, ka tām tuvākajos mēnešos varētu neizdoties nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādes, ko var papildināt kāda informācija par kravu plūsmas traucējumiem, tas šajā tirgū var novest pie pārmērīgas pirkšanas, kas savukārt jau nozīmētu ļoti augstas un volatīlas cenas un, iespējams, pilnvērtīgu pārtikas krīzi.

Proti, būtiska problēma šādām valstīm jau uz tā lielo izaicinājumu fona var parādīties pārtikas inflācija, kurai palielināties daļēji liek gan augošs valstu pārtikas protekcionisms, gan tā pati “pandēmiskā” pircēju interese par pamata pārtikas produktiem. Var spekulēt - ja pārtikas inflācija dažviet sāk pieaugt nekontrolēti, var krist režīmi un sabrukt sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.

Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijā paātrinās inflācija – vai tā bremzēs alus darītavas un citas nozares?

Rolands Viršils, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicieši svētdien notikušajā referendumā līdz ar citām ekoloģiskajām iniciatīvām negaidot noraidījuši likumu par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu.

Pret likumu, kas paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt CO2 izmešus salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, nobalsojuši 51,6% vēlētāju.

Likums, ko valdība un parlaments bija gatavojis četrus gadus, būtu izsaucis benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu, bet aviopasažieriem atkarībā no lidojuma attāluma papildus būtu bijis jāmaksā līdz pat 120 frankiem (110 eiro) liela nodeva.

Līdz ar likuma noraidīšanu vairs nav skaidrs, vai un kā Šveice pildīs saistības, kas izriet no Parīzes klimata vienošanās.

Vēlētāji ar 61% balsu, sekojot valdības padomam, noraidījuši arī priekšlikumu aizliegt sintētiskos pesticīdus, kā arī to pārtikas produktu importu, kuru ražošanā šādi pesticīdi ir izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attīsta tehnoloģiju biogāzes ieguvei nākotnē

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Francesco Romagnoli un pētnieks Maksims Feofilovs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pārtrūks zīda ceļa tranzīta pavediens?

Ģirts Cēlājs, AS Fertilizer Group valdes loceklis, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.

Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.

Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.

Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru