Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā otrdien sācies streiks Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīcā "Achema", kas ir lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Baltijas valstīs.

Pie uzņēmuma vārtiem novietotas desmitiem mašīnu ar streikotāju plakātiem, līdzās stāv darbinieki, kas pieteikuši beztermiņa streiku, pieprasot, lai uzņēmuma vadība paraksta kolektīvo līgumu un paredz tajā konkrētas darba devēja saistības - katru gadu indeksēt algas, vienoties ar arodbiedrību par indeksācijas līmeni, ņemot vērā noteiktus rādītājus, kā arī ik gadu maksāt prēmijas, ņemot vērā uzņēmuma sasniegtos gada rezultātus. Minēta arī prasība reglamentēt virsstundu darbu.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Ramūns Miļausks jau paziņojis, ka kolektīvais līgums netiks parakstīts, bet paudis cerību sēsties pie sarunu galda un panākt vienošanos ar arodbiedrību.

Pēc viņa sniegtās informācijas, otrdien apturēts viens cehs un streiko aptuveni simts darbinieki.

"Achema" vadība pagājušajā nedēļā brīdināja, ka rūpnīca, kas iekļauta Lietuvas stratēģiski nozīmīgo uzņēmumu sarakstā, strādā nepārtrauktā režīmā un ražošanas procesu apturēšana var radīt apdraudējumu darbinieku un tuvējās apkaimes iedzīvotāju drošībai un nodarīt kaitējumu videi.

Savukārt Jonavas mērs Mindaugs Sinkevičs mudināja rūpnīcas vadību gādāt par rūpnīcas un iedzīvotāju drošību, norādot, ka "bīstama ķīmiskā rūpnīca nav nekāda konfekšu fabrika" un ražošanas procesus tajā nevar atstāt bez uzraudzības. Viņš aicināja uzņēmuma vadītājus un akcionārus pienācīgi izvērtēt riskus un veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus gadījumā, ja ražošana tomēr tiktu apturēta.

Rūpnīcas arodbiedrības vadītāja Birute Daškevičiene otrdien norādījusi, ka pašlaik nestrādā amonija nitrāta cehs, bet vēlāk paredzēts apturēt vēl vienu cehu.

"Jau no ceturtdienas ar uzņēmuma pārstāvjiem pārrunājām, kā, apturot rūpnīcu, izvietot minimālo darbinieku skaitu, lai novērstu negadījumus, taču uzņēmums izvēlējies citu ceļu, uz savu risku nolemjot ražošanu neapturēt, tādēļ (..) neesam panākuši nekādu vienošanos," viņa sacījusi žurnālistiem.

Uzņēmuma arodbiedrība pašlaik apvieno aptuveni 37% no apmēram 1300 "Achema" darbinieku, bet gada nogalē pieņemto lēmumu streikot atbalstīja aptuveni 30% no visiem darbiniekiem.

Pēc Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodr

" informācijas, vidējā bruto mēnešalga uzņēmumā 2021.gada beigās sasniedza 2300 eiro.

Kā izteicies Miļausks, darba samaksas sistēma uzņēmumā jau mainīta un nolemts kopējo algu fondu palielināt par pieciem miljoniem eiro. Ražošanā strādājošajiem apsolīts algas palielināt par 3,5%, izveidots prēmiju fonds, turklāt pārmaiņas attiecas uz visiem darbiniekiem, ne tikai arodbiedrības locekļiem.

Pagājušajā nedēļā uzņēmuma vadība paziņoja, ka šobrīd, kad krasi pieaugušas gāzes un elektroenerģijas cenas un apturēts minerālmēslojuma tranzīts caur Baltkrievijas teritoriju, arodbiedrības līderu plāni uzskatāmi par destruktīviem.

Pēc ģenerāldirektora teiktā, neviens uzņēmums pašreizējā situācijā nevar parakstīt saistības par konkrētu algu paaugstinājumu vairāku gadu garumā.

Arodbiedrības vadītāja savukārt norādījusi, ka pērn darbinieku vidējā alga uzņēmumā bijusi par 2,5% zemāka nekā aizpērn.

Viņa piebildusi, ka rūpnīcas vadība piesolījusi lielāku algu tiem darbiniekiem, kas turpinās darbu streika laikā, bet viņai pašai otrdien nav dota atļauja ieiet uzņēmuma teritorijā.

Tikmēr Miļausks paziņojis, ka arodbiedrība nav turējusi solījumu nodrošināt nepārtrauktu svarīgākā ražošanas bloka darbību, tādēļ nācies papildus pieaicināt cilvēku, kas uzraudzītu tās iekārtas, kurām jādarbojas neatkarīgi no tā, vai ražošanas process apturēts.

Viņš arī skaidrojis, ka Daškevičienei ierādītas telpas administrācijas ēkā, bet uzņēmuma teritorijā viņa netiek ielaista, jo nav "Achema" darbiniece, un pašreizējā Covid-19 situācijā nepiederošu cilvēku atrašanās cehos tiekot ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru